23.janvāris

Jau iepriekšējā vakarā radās ķecerīga doma aizstaigāt līdz Daugmales stacijai un atpakaļ kājām. Kaut kā sniega dēļ negribējās kustēt ārā no mājām ar auto. Parēķināju kartē, cik nu sanāks - ap 16 km.. Nemaz nav traki. Domāts - darīts!
Sākums bija visai viegls. Kad jau vairāk nekā pieci kilometri bija noieti, pēkšņi šausmīgi sāka salt stilbi. Gāju un šķendējos uz sevi, ka šitā pati sevi moku. Tad uznāca vājums un likās, ka kaut kur jāapsēžas un jāatpūšas, tomēr saprāts ņēma virsroku - tupināju iet. :) Atvērās "otrā elpa" un veiksmīgi nokļuvu galā. Savācu pasūtījumu, nedaudz parunājām ar Sanitu un devos atpakaļceļā. Šoreiz nolēmu izstaigāt vecās takas - Prūšu un Maskavas ielu. Atcerējos visas tās reizes, kad kopā ar Jadvigu, Kārli tur staigājām. Un atcerējos to pirmo reizi, kad pa 15. troļļuka maršrutu atnācu mājās. Toreiz tas likās pamatīgs gabals, bet tagad, kad ik dienu nostaigāju tos 6-8km, tas vairs neliekas nekas īpašs. Gar Dzērvju ielu ejot, abas divas reizes nodomāju, ka bija taču jāuzcep kāds kekss un atpakaļceļā varētu forši pie SERGB ienākt ciemos. Bet nu.. kam prātiņš ātri nestrādā, tas pēc tam kož elkoņos. :))
Mājās atvilkos pārgurusi. Teju 16 km nostaigāti.
Bet bija forši! :)

Pēc tādas pastaigas mājās vairs neko negribējās darīt, noskatījos pāris kārtējās seriāla sērijas un miers! :)

24.janvāris

Atkal viena svētdiena ķimerēšanās zīmē. Nezinu, kāpēc, bet man nekad nav paticis adīt piedurknes. Vienkārši nepatīk. Iespējams, tas ir tāpēc, ka ārkārtīgi precīzi līdzi jāskaita. Tāpēc arī uzreiz abas piedurknes adu, lai viss ir identiski. :)

25.janvāris

Beidzot visi ir sailgojušies pēc zaļumiem, līdz ar to arī mūsu kompānija atsāka mikrozaļumu iegādi. Tas tiešām ir šīs dienas lielākais prieks. Ja godīgi, es nekādi nevaru saprast, kā var pasūtīt tikai divas vai trīs kastītes. Tur taču tikai "iesācīts" ir. Pati sev pasūtu 8-10 kastītes, kā arī vienu kastīti Duksim, lai viņa man puķes negrauž. Redzu, ka viņai tīri labi iet pie sirds kvieši - regulāri pagrauž. No rīta un vakarā nākas apgrauztos asnus no grīdas savākt. :)Ja godīgi, tiešām esmu jau pa šiem trīs gadiem pieradusi pie zaļumu tūres no janvāra līdz pirmajiem zaļumiem dārzā. Zirņus notiesāju vienkārši tāpat, bet rukolu, brokoļus un kreses lieku visam klāt. Ja ēd, tad ēd! :)
Pulveri arī laba lieta! Šobrīd mājās ir ābolu, brūkleņu un biešu. Pirmos divus lieku klāt pie putrām, ir doma pamēģināt arī pie pankūkām piešaut, bet ar pēdējo (biešu) vēl īsti neesmu izdomājusi, ko darīt. Bet gan jau atnāks kāda ideja. :)

26.janvāris.

Un atkal tikai darbs, darbs, darbs, darbs.
Jā, palikt divatā ir izaicinājums. Pietrūkst vēl vismaz vienas darba rokas, bet labāk - divas. Bet lai nu priekšnieks izdzīvojas pa kalniem, atpūtīsies un atkal varēs mesties darbos pilnu krūti.
Toties ir viena ļoti laba lieta - varu pavērot savus kolēģus darbā, un izdarīt attiecīgus secinājumus.

27.janvāris

Absolūti necerēti Rūta piedāvāja aiziet uz ķinīti - Dienas draugu kino.
The Big Short (2015). Ekonomika gan nav mans mīļākais priekšmets (kopš LU laikiem, jo cien.V.Bikse tomēr nespēja mani "piespiest iemīlēt Raini"). Bet filma tomēr patika. Un pēcgarša bija laba. Ir forši iziet no ķinīša ar sajūtu: "Uh!". Dīvainīšiem pieder pasaule. Un asajiem prātiem arī.
Pēc filmas, mājās nākot, abas ar Rūtu pasmējāmies, ka šī lieta būtu jāatkārto arī februāri. :) Nebūtu slikti! :)

28.janvāris.

Un, protams, atkal darbs! Kas gan cits? :)
Bet ir viena lieta, kas šodien sanāca divreiz. :) Pusdienslaikā uz zobu higiēnu aizskrēju kleitā ar pusgarajām piedurknēm un mētelīti. Nenosalu. Uz tiesminu arī aizskrēju kleitā un mētelī, jo biju pārliecināta, ka vēl atgriezīšos uz darbu un varēšu uzģērbt jaku, bet.. Sanāksmē pārāk daudz bija diskusiju par kiberdrošību, līdz ar to viss pasākums ievilkās.. Mājās ejot, nedaudz vēsi bija, bet vienalga - 28.janvārī mētelis un īspiedurkņu kleita.. Sasniegums! :) Atkusnis dara savu!
Bet atgriežoties pie sanāksmes. Divas lietas iekrita acīs. Ilves kundzi vēl joprojām dažiem gadās (pa paradumam) nosaukt par Kupces kundzi. Un interesanti ir vērot policijas darbiniekus, kad viņi cenšas nopamatot kādu grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos. Var jau būt, ka kļūdos, bet ir sajūta, ka viņi visi ir uz vienu šniti (ar nedaudz ierobežotu skatījumu uz lietām un problēmām kopumā - redz tikai savu konkrēto lauciņu).

29.janvāris
Varētu likt zobdaktera bildi, bet negribu. Šoreiz pārcentos ar vēlmi salabot pēc iespējas vairāk vienā piegājienā. Tāpat arī aizdomājos par to, cik patiesībā cilvēkiem zobdakteris var kļūt nepieejams, jo.. jo ir pārāk dārgs.
Tāpēc nekādu zobdakteru bilžu! :)
No rīta paguvu aizskriet uz Finminu.

Neparasti sakarīga sanāksme sanāca. Gaidīju, ka atkal sanāks lielais kašķis par komandējuma noteikumiem, bet..sanāca tiešām ļoti normāla saruna. Un iespējamais risinājums saistībā ar postingu sāka iezīmēties. Jā, vēl ir jāapsēžas visiem pie galda un jāpadomā, kā var izdarīt tā, lai gan darbiniekam ir labi, gan arī darba devējam tā nasta nav pārāk smaga. Tomēr ir patīkami iet projām no sanāksmes labā noskaņojumā. Joprojām atceros to briesmīgo sanāksmi finminā par komandējumiem, kad likās, ka finmina ļauži mūs kopā ar inspekciju dzīvus apēdīs... :> Šoreiz viss bija savādāk.
Turklāt pašai prieks par to, ka tomēr līdz nedēļas beigām izdevās paveikt visu to, ko priekšnieks gribēja, lai izdaru. Viegli nebija, jo bija jādara arī virkne citu lietu, tomēr.. MAN IZDEVĀS! :)
Bet nu nogurums bija tāds, ka, atnākot no zobdaktera, vārtījos pa dīvānu un tupa skatījos Desperate Housewives. Savulaik apstājos pie ceturtās sezonas, tagad nolēmu noskatīties visu. Un, skatoties šo seriālu, atcerējos Twin Peaks. Kādreiz ļoti patika. :) Tieši tāpēc arī gribas noskatīties vēlreiz. Iespējams, ka šobrīd vairs nepatiks, bet nu kārdinājums ir pārāk liels. :)

30.janvāris

VIsu dienu vārtījos pa dīvānu. Knapi sevi pierunāju aiziet uz Imagine dragons koncertu. Un labi, ka aizgāju! :) Skaņa gan šoreiz likās diezgan briesmīga, bet emocijas.. !!!! Vienkārši lieliskas. Jau teju nedēļa ir pagājusi kopš koncerta, bet tik un tā regulāri dungoju kādu no viņu dziesmām. :) Un forši ir iet koncertiem, kur publika aktīvi iesaistās un dzied līdzi! Bet tas, ka joprojām nepatīk - nu, kāpēc Arēnā ir jādzer??? Man priekšā sēdēja trīs draudzenes.. un visa koncerta laikā viņas katra izdzēra 1,5l alus. Tiešām vajadzēja? Laikam jau mazdzērāji iedzērājus nekad nesapratīs...

31.janvāris.
Ieprekšējā nedēļa ir paņēmusi no manis pārāk daudz, tāpēc visa svētdiena pagāja dīvānā kopā ar Mājsaimniecēm. ;)


1.februāris

Beidzt šī diena ir pienākusi. Kad novembra otrajā pusē pierakstījos uz konsultāciju, likās, ka tas ir tik tālu, bet nu.. jau 1.februāris klāt.
Daktere izskatījās gana sakarīga. Bet ko es no tām 10-15 minūtēm varu daudz saprast? Izstāstīju visu, kas likās svarīgs. Iedeva trīs nosūtījumus un tagad tikai pierakstīšanās vaina. Šajā mirklī sāku priecāties, ka šobrīd man ir veselības apdrošināšana - nebūs (iespējams) bezgalīgi jāgaida rindā uz izmeklējumu.
Bet nu vismaz tik tālu esmu tikusi. Visus šos gadus atliku, atliku, atliku.. laikam tās smagās lēkmes ir šausmīgo vemšanu mani tomēr piespieda savākties un kaut ko darīt lietas labā.
Bet, par Iekšlietu ministrijas poliklīniku runājot, viena lieta, kas iekrita ļoti acīs - ārkārtīgi daudz vīriešu sēdēja pie ārstu kabinetiem. Citās poliklīnikās vairāk ir sieviešu, bet šeit - pilnīgi pretēja bilde! :)

2.februāris

Visi gali darbā jānokopj... Likumprojekts jābīda uz priekšu, ieteikumi arī.. Papildus tam vēl viens rīkojums uzkrita.
Protams, pa vidu vēstules, uz kurām publika gaida atbildes, atzinumi, Eiropas lietas un starptautiskās lietas..
Diena - ārprātīgi rosīga.
Dienas beigās - pārgurusi. Ļoti.

3.februāris.

Varētu rakstīt par saskaņošanas sanāksmi, par darbu utt. Bet negribas. Dienas prieks - paciņa no iherb. :) Šoreiz sanāca tāds ātrais pasūtījums, jo mājās sanāca smieklīgs negadījums. Parasti groziņā mētājas visādi vitamīni. Tā nu sanāca, ka ne tik sen mīļotais nedaudz apslimis bija un paķēra iepakojumu, uz kura rakstīts C, īpaši to nepētot. Ierāvis trīs tabletes un licies veseļoties. Pēc dažām dienām, kad bija tās trīs tabletes iedzertas, pēkšņi viņš man pajautā, kas ir tas, ko viņš bija iedzēris - un parāda man tumšo, lielo bundžu. Apskatos un saku, ka kolagēnu. Viņš pajautā, kas tas tāds ir. Izstāstu un jautāju, kas noticis. Kā izrādās, pēc tām trīs tabletēm, viņš sajutis pārmaiņas mugurā. Esot kļuvis labāk. Abi vēl nosmējām, ka varbūt tad, ja viņš to būtu apzināti dzēris, tad efekts būtu bijis savādāks, bet šoreiz tās tabletes tika dzertas kā C vitamīns, tāpēc viennozīmīgi skaidrs, ka labāk ir tieši no kolagēna. Tā nu viņš sāka man dzert to kolagēnu kopā ar hialuronskābi ar hondroitīnu. Un, protams, tā kā mājās esošajās bundžās nemaz vairs tik daudz nekas nebija palicis, nācās pasūtīt pārīti bundžu, jo taču atlaides arī bija. :) Lai nebūtu pustukša paciņa, piemetu arī savas mīļās tējas un lūpu balzāmus vairumā (lai var izdāļāt mammai un Annai):) Esmu pamanījusi, ka ne tikai man mūžīgi visos mēteļos un vējjakās pa kādam lūpu balzāmam slēpjas, arī viņām tā ir. ;)
Tā ka dienas prieks viennozīmīgi ir paciņa. ;)

4.februāris

Dienas prieks - laksti! :)Nu, ļoti sakārojās pavasara sajūta. Kā to uzburt? :) Mājās atnest frēzijas! :)
Kaķis arī bija priecīgs! :D

5.februāris
Lai arī darbā šodien bija priecīgs notikums - Rafikam apaļi 30, un bija ļoti gardas dažādas azerbaidžāņu maizes un bezgala garšīga bahlava (negause! apēdu 4 gabaliņus!) :), tomēr dienas lielais prieks ir....

Jā, šie svārki! :) Ārkārtīgi patīk! :) Iemīlējos tajos no pirmā acu skatiena (vēl bildēs!) Un kāroju tos jau daudzus, daudzus gadus. :)) vacatio paldies Tev! :) Šis šodien tiešām ir brīnišķīgākais notikums! :) Un zinu, ka pirmā iziešana šajos svārkos būs jau nākamnedēļ - uz krustmeitas dzimšanas dienu. :)
Un vēl pārsteigums bija par to, ka mīļotais, tiklīdz ieraudzīja, pateica, ka svārki ir smuki! :) Nu, forši! :)