sajūtu cilvēks [entries|archive|friends|userinfo]
sajūtu cilvēks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 7th, 2019|07:28 pm]
[Tags|]

Vajadzība pēc piederības kādai grupai..
to var noliegt cik uziet, bet ir tik labi, kad kaut kur iederies.
Man ar to sajūtu ļoti ilgi ir bijušas problēmas.
Un patiesībā tikai tagad jūtu, kā tā piederība sprāgst vaļā un cik labu sajūtu tā dod.
linkpost comment

[Mar. 20th, 2019|12:22 am]
[Tags|, ]

Reizēm vienkārši jūties kā katliņš, kuram pār malām plūst laime.
Bez iemesla. Tā uznāk. Ejot uz veikalu. Sēžot pie datora vienai, kad pārējie jau guļ.
Uznāk un pāriet. Nemaz nepagūsti saprast no kā un par ko.

Bet reāli katliņam dibens svilst no darbu saraksta.
Nezinu kas ar šo gadu ir noticis - čakras atvērušās, zvaigznes sastājušās, nezinu, bet darbi ir, ir un ir.
link2 comments|post comment

[Feb. 18th, 2019|12:36 am]
[Tags|]

Dažreiz liekas-nafig tā ciba, bet dažreiz tomēr vajag.
link

[Feb. 14th, 2019|01:52 pm]
[Tags|]

Visizmisīgākai bļāviens mūsmājās no divgadnieces ir: "tēti, nav internets, nav internets !!"
linkpost comment

[Jan. 23rd, 2019|02:40 pm]
[Tags|]

Dēl šorīt, ēdot brokastis, sāka stipri raudāt, prasījām kāpēc?
- a, ja nu es nomiršu maziņš, nevis kad izaugšu un palikšu vecs?

Es nezinu kāpēc viņš domā par šīm tēmām.
linkpost comment

[Dec. 30th, 2018|09:38 pm]
[Tags|]

Reāli gribas iekraut ar virtuālu čuguna pannu tiem, kas pie ierakstiem par bezvēsts pazudušu cilvēku, iekomentē "domājiet labas domas un viss būs labi", vai pie palīdzības lūguma vēža slimniekam "iededziet baznīcā svecīti".
Ir tāda cilvēku suga, jā.
link

[Dec. 4th, 2018|10:05 pm]
[Tags|]

Nomāktība.
Liela un smaga.
Negribas domāt, ka nepārvarama.
link

[Dec. 4th, 2018|03:05 pm]
[Tags|, ]

Slinkais rīts, ielienu ar kafiju un maizītēm atpakaļ gultā. Meita paņem savu kraukšķu bļodu un ūdens krūzi, ielien gultā no otras puses, atspiežas pret spilvenu, uzvelk uz kājām segu, tāpat kā es, tad paņem klēpī bļodiņu, paskatās uz mani un smaida. Abas ēdam brokastis gultā un skatamies rīta ziņas.
linkpost comment

[Nov. 22nd, 2018|03:08 pm]
Man ir uznācis TAS brīdis, kad galvā džinkst jautājums - un tas ir viss? Vai tas ir viss ko es varu vēlēties un iegūt no dzīves?
ja mana dzīve būtu kino, tad es tagad droši vien to radikāli mainītu, aizlaistu uz Āfriku vai tml.
Bet kino te nav un es turpinu nožēlot visu to, ko nedaru.
link3 comments|post comment

[Oct. 1st, 2018|10:29 pm]
[Tags|]

Tālākajā dārza stūrī komposta kaudzē bija iesējusies un izaugusi viena trekna un gara kaņepe (manā augumā). Sestdienas vakarā kāds sagrieza sētu, lai to kaņepi nozagtu.
psc izmisums.
link7 comments|post comment

[Sep. 14th, 2018|11:56 am]
[Tags|]

Es vakar biju uz lekciju par tarakānu izdzīšanu :D
Un iešu vēl 3 reizes.
Un es nespēju jums izstāstīt cik ļooti kruta tas ir. Un, ja būtu manos spēkos, es visus, visus uz to kursu aizdzītu.
Bet es saprotu, ka katram savi tarakāni mīļi un atvadīties grūti un lielākai daļai pat neispējami.
Bet tiem, kam tomēr gribas atvadīties, es pēc kursa beigšanas (4. oktobrī), fb uzrakstīšu vairāk.
Bet nu šis beidzot ir tas, KO man vajadzēja, KĀ man vajadzēja un KĀDĀ FORMĀTĀ vajadzēja. Pa zinātnisko, bet saprotami, izskaidrojot anatomiju, fizioloģiju, neiroloģiju utt, lai saprastu sevi, savu organismu, savas reakcijas utt.. Un vēl jau bija tikai pirmā lekcija. būs vēl 3.
Pasniedzēja, lai gan jaunāka par mani, bet tur ir tāda zināšanu bagāža un pasniegšanas veids tāds, ka brīžiem no smiekliem bij jāraud.

Bet es vēl rakstīšu par šo. Kad pabeigšu kursu. pastāstīšu par saviem rezultātiem.
link23 comments|post comment

[Aug. 20th, 2018|01:01 pm]
[Tags|]

mani bērni ir ideāli ceļotāji.
Tas 3 dienu brauciens uz LT - bez problēmām un sestdien vakarā es visus pusnaktī sadzinu auto braukt strūklakas skatīties, kaut abi bērni jau bija sākuši acis berzēt, miegs prom, abiem kurpes kājās un bizo kurš ātrāk pa pakāpieniem. Tā viņi abi vēl ap 1niem naktī Kronvalda parkā pa slidkalniņu šļūkāja, R no mūzikas uz asfalta dejoja un spiedza aiz sajūsmas.
Tikpat traki (tikai no dusmām) viņa spiedza, kad ap pusdiviem braucām mājās.

Priecājos, ka pierunāju sevi un tad pierunāju MV tomēr aizbraukt. Kaut esam iesūnojuši kā piepes. Strūklakas bija brīnišķīgas, noskatījāmies 2x.
link3 comments|post comment

[Aug. 9th, 2018|07:53 pm]
[Tags|]

Vasara ir laime.
Pat, ja drusku par karstu.
linkpost comment

[Aug. 6th, 2018|11:11 am]
[Tags|]

Mazākajai vakar palika 1,5 gadi. Viss labi, viss kruta, BET viņai pāris mēnešus kopš sācies kaur kāds dīvains posms, kad baidās palikt bez manis redzamā attālumā.
2-3 x nedēļā man jāizskrien no mājas līdz vārtiņiem pie kurjera, līdz šim viņa mierīgi tipināja man līdzi-pati māk atvērt abas durvis, kamēr notipina pa trepēm, es jau parasti nāku atpakaļk. bet tā pakaļ nākšana līdz šim bija mierīga, pat priecīga. Bēt pēdējos mēnešus kļuvusi histēriska, spiedz, bļauj, metas man klāt un ārdās. Pat, ja tēvs mājās un nemaz nepaliek viena.
Līdzīgi izgājieni ir naktī - kad sāk mētāties, ārdīties, spiegt un nomierinās tikai tad, kad uzrāpjas man virsū. Tad ātri aizmieg, lēnām noripinu no servis un guļ tālāk.
Un sākusi nemitīgi prasīt knupi. līdz šim izmnatojām tikai midzinot, bet tagad pa dienu psiho un ārdās, ja nedod knupi.

Nekādi starpgadījumi ar bērna atstāšu nav bijuši. Viņa visu dienu ir ļoti pašpietiekama - kamēs es šuju, mierīgi iet dzīvoties uz virtuvi vai otru istabu, no kurienes neredz mani.

Kāda man nezināma trauma jeb vecumposms?
link4 comments|post comment

[Jul. 18th, 2018|05:12 am]
[Tags|, ]

pirms bērniem: aizbraukšu uz veikalu sevi iepriecināt -nopirkšu kaut ko sev
Kad uzrodas bērni: aizbraukšu uz veikalu sevi iepriecināt -nopirkšu kaut ko bērniem.
link1 comment|post comment

[Jul. 17th, 2018|01:08 am]
[Tags|]

Samta naktis, svina rīti.
linkpost comment

[Jun. 29th, 2018|02:15 pm]
[Tags|, ]

Vakar bijām uz O skolas pirmo sapulci. 3.5 stundas!
Bet iznācu ārā un "Jā, jā, jā - es to novēlu savam bērnam. Šo skolu un šo klases audzinātāju. Un jā, jā, jā - es novēlu pati sev šos bērnu vecākus, kurus satikt katru mēnesi sapulcēs."
Nekāda stresa vairs, tikai laimīgi gaidam septembri.
link25 comments|post comment

[Jun. 12th, 2018|03:04 pm]
[Tags|, ]

Olim uz izlaidumu apsolīts brauciens uz Tartu. Galvenais mērķis - Ahaa, bet skatos ko vēl apskatīt. Skatos un džibstu. Katrā vietā ieeja sākot no 14 vai 17 eur. ar visu bērnu atlaidi, katra "točka" mums tāpat sanāk ap 45-50 eur. Kārotās "točkas" pagaidām ir 4. Bet nu 200 eur atstāt par kaut kā apskati stipri par šerpu. varētu maksāt, ja tas kaut kā mainītu manu dzīvi uz labo vai liktu par to sapņaini domāt vēl mēnesi, bet apskatīt un aizmirst un tad mēnesi domāt par 200 iztērētiem jevro.. porke, porke? Labi, varēs ielikt bildes instagrammiņā, bet vai tāpēc mani kāds mīlēs vairāk ??
Plēšu matus. Man jau ir plančis, vismaz uz ahā laidīšu tikai tēvu ar dēlu un mēs ar R uz tirdzniecības centru (tur taču tuvumā ir kāds?) nauda vairāk iztērēsies, bet vismaz ar prieku.
link11 comments|post comment

[Jun. 11th, 2018|10:31 am]
[Tags|, , ]

Autokrēsliņa epopeja pagāšnedēļ noslēdzās
Ja pēc diskusijas biju pārliecināta, ka pirkšu pretējās braukšanas krēslu, tad atverot maku sapratu, ka nespēju tādu naudu maksāt par tiem monstriem (man uz mēles ir vēl pāris lamu vārdi par to krēslu izskatu). Gribu, man vajag, lai ir smuki, bet rf ir pretīgi jau veikalā. Nemaz nerunājot par lietotiem.
Nopirku to, kas ļoti patika, to, kas testos ar ļoti labiem vērtējumiem utt. Un saku sev, ka šis ir lielisks kompromiss.
Pasūtīju no vācijas, ar visu piegādi par jaunu samaksātu tik cik LV par tādu lietotu prasa un vakar pirmo reizi izbraucām - beidzot bez trača. Bērns laimīgs, māte laimīga, dzīve ir skaista.

Vēl viens arguments kāpēc pirku to ko pirku - pavisam nesen ar R gadījās čp - krēsliņā, nezinu-vai nu aizrijās vai vienkārši brokastis nāca atpakaļ un izdabūt bērnu no 5punktu štropēm, kur pa virsu vēl auto štrope ir traki - R bija paguvusi palikt sarkana, kamēr izdabūju viņu laukā un apmetu uz vēdera.

Fakts, ka mana intuīcija uz vienreiz ieraudzītu un izvēlētu preci joprojām strādā. Pat, ja ļoti cenšos sevi pārliecināt par citiem variantiem, beigās atgriežos pie sākotnējā.
link9 comments|post comment

[May. 15th, 2018|01:34 am]
[Tags|, , ]

pavisam nesen bija 29. pavisam nesen es biju vientuļa, depresīva un domāju, ka man nekad nebūs bērnu.
Kad gaidīju pirmo, domāju - vai es vispār apzinos uz ko pati parakstos? un tad viņš piedzima un dzīve pirms viņa aizmirsās. Kad gaidīju otro, atkal domāju- vai es patiešāmu aptveru uz ko parakstos? Un rad piedzima arī viņa un šķiet, ka dzīves bez viņas nekad nav bijis.
viss it kā rit savu gaitu, bet reizēm es tomēr esmu no malas. Jo lielāks aug vecākais, jo vairāk es uz viņu skatos un domāju - tā tiešām ir mana dzīve? man tiešām ir bērni? divi ? jeb mani te vienkàrši kāds ir ielicis jau gatavā dzīvē.
Es esmu par mazu, jaunu un neaptēstu, lai saprastu situāciju, ka vecākais tūlīt būs skolnieks. Šogad.
Man ir bērni un viens no viņiem šogad ies skolā. jā.
tas viss ir ļoti dīvaini.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]