| |
[Sep. 25th, 2020|09:49 am] |
| [ | music |
| | Enigma Je T’aime till my dying day | ] |
Es šodien skatījos uz pasauli.
Tik ļoti aizgrābti un platām acīm, ka pati mazliet sabijos.
Tā bija/ir skaista |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2020|06:26 pm] |
Laiks, ko iznest,
laiks, ko pārdzīvot
laiks, ko pārlaist
laiks, ko mainīt - nē - kurā mainīt.
Nemainīt neko dzīvē, jo pārāk sarežģīti.
Bet pievilkt, pieliet visu māju ar krāsām, jā.
Jocīgi, ka šī depresija nāk ar vēlmi un milzīgu izsalkumu pēc krāsām. Ne košām, bet dziļām un drosmīgām. |
|
|
| |
[May. 28th, 2020|12:30 am] |
Es esmu cilvēks_haoss, un cilvēks_pēdējais_brīdis
bet vismaz vairs neesmu cilvēks_drāma.
Un man baisi nepatīk, ja kāds sāk teikumu ar "man jau šķiet, ka tu esi.." jo tad es saraujos pavisam maza un gaidu ".. katastrofa".
Jā, liels haoss ir manī un apkārt. Un brīžiem jau es pat pārstāju justies par to neērti. Jo nu.. katrs var cik var. Es arī. Pagaidām vairāk nevaru. Pagaidām man ir 1000 atrunu. |
|
|
| |
[May. 17th, 2020|10:53 pm] |
Bet, ja nopietnāk, tad vakar bija tīri produktīva drāmiņa par tēmu "Nesaki man ko tev gribas no manis un es neteikšu ko man visu gribējās sagaidīt no tevis. Tikai es negaužos, bet esmu uzņēmusies atbildību un iemācījusies ar to diezgan labi sadzīvot un dzīvot." |
|
|
| |
[May. 9th, 2020|09:12 pm] |
Man nepatīk mātes diena
Tāpēc, ka mana māte vienmēr gaida, ka viņai piezvanīs
bet es negribu zvanīt
un vēl mazāk es gribu liekuļot
Un es negaidu (un negribu), ka mani bērni mani kā godinātu šai dienā.
Kas tas vispār ir - gaidīt, ka bērni pateiksies. (retoriskas pārdomas.) |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2020|11:01 pm] |
es te tiešām ienāku baigi reti. jo nu.. nekā jau nav ko rakstīt-māja, bērni, svārki, māja, bērni, svārki
Drīzumā būs 500tais svārku pirkums. Gaidu. Bez karantīnas tam bija jābūt jau mēnesi atpakaļ. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2020|10:56 pm] |
Vēl es pamēģināju cbd eļļu migrēnas dēļ.
Jo no slimnīcā izrakstītajām epilepsijas zālēm (arī migrēnai) sākās tādi gļuki galvā, ka reāli bail palika, tā, ka tiešām līdz panikas lēkmei.
Jāsaka, ka labāk no cbd bija, bet ne pavisam pārgāja. Sāpe vienkārši īdēja, bet nekļuva par lielo baiso migrēnu. 2 nedēļas tā notestējos, bet tad sapratu, ka par 50 eur mēnesī es tomēr gribētu, lai nesāp nemaz, nevis tikai īd.
Vakar sāku testēt vienas citas epilepsijas zāles. Šodiena bija ļoti laba. Redzēs kā būs tālāk.
Pie cbd gan es vēl mēģināšu atgriezties kaut kad. Varbūt pie stiprākas koncentrācijas. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2020|10:24 pm] |
Es esmu apsēdusies ar podiem, jeb podi ir mani pārņēmuši.
Ja es vakarā neeju gulēt, bet sēžu pie datora, tad droši, ka blenžu uz podiem.
Man patīk podi. Ārprāts kā man viņi patīk.
Vēl man šausmīgi patīk ietaupīt. Pērkot kaut ko dārgāku.
Un es biju iedomājusies, ka brīvstāvošs pods būs lētāks par iebūvējamo, bet tā nav. galīgi nav, ja vien ir kādas ekspektācijas attiecībās uz tā izskatu.
Jā, es zinu, tas ir tikai pods. Un vienu diezgan glīšu jau nopirku. Bet vajag vēl vienu.
es nupat būšu diezgan liels speciālists podu jautājumos.
Un lakas un krāsas es jau izvēlos bez citu palīdzības. un pindzeles un rullīšus un līmlentes.
Āhh..
Tik šausmīgi grūti tagad piespiest sevi šūt, jo tepat, rokas stiepiena attālumā (datorā) ir brīnišķīgā, brīnišķīgā podu pasaule :D :D
Labi, man šībers brauc un smiekli nāk, ka tik daudz laika var veltīt poda izvēlei.
Bet favorīti ir izvēlēti un uzvarētājs tiks noteikts drīzumā. pff. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2020|09:22 pm] |
Jaunu dzīvi sākšu rīt.
1 gada diena tak neskaitās.
Nesēdēšu vairs FB un smuki šūšu visu dienu. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2019|11:23 am] |
Bet, ja nopietnāk, tad man jau sen gribas uz brītiņu izkāpt no ģimenes dzīves un vismaz pāris dienas pabūt vienai.
Bet var jau būt, ka man vienkārši gribas iziet laukā no šīs kastes, kurā dzīvojam, un tad arī ar visu ģimeni būtu gana labi. |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2019|01:16 am] |
Pēc 3 mēnešiem, profilaktiski lietojot antidepresantu pret migrēnu, kļuvu par emocionālu vegānu. Pārstāju iekārot miesu un vispār pārstāju iekārot.
Pret migrēnu līdzēja diezgan labi, bet tā vienaldzības sajūta palika neciešama.
Nomainīju pret citām - vienaldzība pazuda, bet migrēnas atgriezās.
Tagad ir dilemma. Apsveru variantus. Varianti ir. Daži diezgan dārgi. |
|
|
| |
[May. 29th, 2019|01:13 am] |
Spēju robežas.
Nevis potenciāls (tālais nesasniedzamais), bet reālās spēju robežas.
Katrs ir tur, kur viņš tobrīd spēj būt.
Ne vairāk, ne mazāk. |
|
|
| |
[Mar. 20th, 2019|12:22 am] |
Reizēm vienkārši jūties kā katliņš, kuram pār malām plūst laime.
Bez iemesla. Tā uznāk. Ejot uz veikalu. Sēžot pie datora vienai, kad pārējie jau guļ.
Uznāk un pāriet. Nemaz nepagūsti saprast no kā un par ko.
Bet reāli katliņam dibens svilst no darbu saraksta.
Nezinu kas ar šo gadu ir noticis - čakras atvērušās, zvaigznes sastājušās, nezinu, bet darbi ir, ir un ir. |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2019|12:36 am] |
Dažreiz liekas-nafig tā ciba, bet dažreiz tomēr vajag. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2019|01:52 pm] |
Visizmisīgākai bļāviens mūsmājās no divgadnieces ir: "tēti, nav internets, nav internets !!" |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2019|02:40 pm] |
Dēl šorīt, ēdot brokastis, sāka stipri raudāt, prasījām kāpēc?
- a, ja nu es nomiršu maziņš, nevis kad izaugšu un palikšu vecs?
Es nezinu kāpēc viņš domā par šīm tēmām. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2018|09:38 pm] |
Reāli gribas iekraut ar virtuālu čuguna pannu tiem, kas pie ierakstiem par bezvēsts pazudušu cilvēku, iekomentē "domājiet labas domas un viss būs labi", vai pie palīdzības lūguma vēža slimniekam "iededziet baznīcā svecīti".
Ir tāda cilvēku suga, jā. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2018|10:05 pm] |
Nomāktība.
Liela un smaga.
Negribas domāt, ka nepārvarama. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2018|03:05 pm] |
Slinkais rīts, ielienu ar kafiju un maizītēm atpakaļ gultā. Meita paņem savu kraukšķu bļodu un ūdens krūzi, ielien gultā no otras puses, atspiežas pret spilvenu, uzvelk uz kājām segu, tāpat kā es, tad paņem klēpī bļodiņu, paskatās uz mani un smaida. Abas ēdam brokastis gultā un skatamies rīta ziņas. |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2018|03:08 pm] |
Man ir uznācis TAS brīdis, kad galvā džinkst jautājums - un tas ir viss? Vai tas ir viss ko es varu vēlēties un iegūt no dzīves?
ja mana dzīve būtu kino, tad es tagad droši vien to radikāli mainītu, aizlaistu uz Āfriku vai tml.
Bet kino te nav un es turpinu nožēlot visu to, ko nedaru. |
|
|