sajūtu cilvēks [entries|archive|friends|userinfo]
sajūtu cilvēks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 25th, 2020|09:49 am]
[Tags|]
[music |Enigma Je T’aime till my dying day]

Es šodien skatījos uz pasauli.
Tik ļoti aizgrābti un platām acīm, ka pati mazliet sabijos.

Tā bija/ir skaista
linkpost comment

[Sep. 2nd, 2020|06:26 pm]
[Tags|]

Laiks, ko iznest,
laiks, ko pārdzīvot
laiks, ko pārlaist
laiks, ko mainīt - nē - kurā mainīt.

Nemainīt neko dzīvē, jo pārāk sarežģīti.
Bet pievilkt, pieliet visu māju ar krāsām, jā.

Jocīgi, ka šī depresija nāk ar vēlmi un milzīgu izsalkumu pēc krāsām. Ne košām, bet dziļām un drosmīgām.
link1 comment|post comment

[May. 28th, 2020|12:30 am]
[Tags|, ]

Es esmu cilvēks_haoss, un cilvēks_pēdējais_brīdis
bet vismaz vairs neesmu cilvēks_drāma.

Un man baisi nepatīk, ja kāds sāk teikumu ar "man jau šķiet, ka tu esi.." jo tad es saraujos pavisam maza un gaidu ".. katastrofa".

Jā, liels haoss ir manī un apkārt. Un brīžiem jau es pat pārstāju justies par to neērti. Jo nu.. katrs var cik var. Es arī. Pagaidām vairāk nevaru. Pagaidām man ir 1000 atrunu.
link

[Dec. 5th, 2019|11:23 am]
[Tags|, ]

Bet, ja nopietnāk, tad man jau sen gribas uz brītiņu izkāpt no ģimenes dzīves un vismaz pāris dienas pabūt vienai.
Bet var jau būt, ka man vienkārši gribas iziet laukā no šīs kastes, kurā dzīvojam, un tad arī ar visu ģimeni būtu gana labi.
link3 comments|post comment

[Jul. 22nd, 2019|01:16 am]
[Tags|, ]

Pēc 3 mēnešiem, profilaktiski lietojot antidepresantu pret migrēnu, kļuvu par emocionālu vegānu. Pārstāju iekārot miesu un vispār pārstāju iekārot.
Pret migrēnu līdzēja diezgan labi, bet tā vienaldzības sajūta palika neciešama.
Nomainīju pret citām - vienaldzība pazuda, bet migrēnas atgriezās.
Tagad ir dilemma. Apsveru variantus. Varianti ir. Daži diezgan dārgi.
link14 comments|post comment

[Mar. 20th, 2019|12:22 am]
[Tags|, ]

Reizēm vienkārši jūties kā katliņš, kuram pār malām plūst laime.
Bez iemesla. Tā uznāk. Ejot uz veikalu. Sēžot pie datora vienai, kad pārējie jau guļ.
Uznāk un pāriet. Nemaz nepagūsti saprast no kā un par ko.

Bet reāli katliņam dibens svilst no darbu saraksta.
Nezinu kas ar šo gadu ir noticis - čakras atvērušās, zvaigznes sastājušās, nezinu, bet darbi ir, ir un ir.
link2 comments|post comment

[Feb. 18th, 2019|12:36 am]
[Tags|]

Dažreiz liekas-nafig tā ciba, bet dažreiz tomēr vajag.
link

[Dec. 4th, 2018|10:05 pm]
[Tags|]

Nomāktība.
Liela un smaga.
Negribas domāt, ka nepārvarama.
link

[Sep. 14th, 2018|11:56 am]
[Tags|]

Es vakar biju uz lekciju par tarakānu izdzīšanu :D
Un iešu vēl 3 reizes.
Un es nespēju jums izstāstīt cik ļooti kruta tas ir. Un, ja būtu manos spēkos, es visus, visus uz to kursu aizdzītu.
Bet es saprotu, ka katram savi tarakāni mīļi un atvadīties grūti un lielākai daļai pat neispējami.
Bet tiem, kam tomēr gribas atvadīties, es pēc kursa beigšanas (4. oktobrī), fb uzrakstīšu vairāk.
Bet nu šis beidzot ir tas, KO man vajadzēja, KĀ man vajadzēja un KĀDĀ FORMĀTĀ vajadzēja. Pa zinātnisko, bet saprotami, izskaidrojot anatomiju, fizioloģiju, neiroloģiju utt, lai saprastu sevi, savu organismu, savas reakcijas utt.. Un vēl jau bija tikai pirmā lekcija. būs vēl 3.
Pasniedzēja, lai gan jaunāka par mani, bet tur ir tāda zināšanu bagāža un pasniegšanas veids tāds, ka brīžiem no smiekliem bij jāraud.

Bet es vēl rakstīšu par šo. Kad pabeigšu kursu. pastāstīšu par saviem rezultātiem.
link23 comments|post comment

[May. 15th, 2018|01:34 am]
[Tags|, , ]

pavisam nesen bija 29. pavisam nesen es biju vientuļa, depresīva un domāju, ka man nekad nebūs bērnu.
Kad gaidīju pirmo, domāju - vai es vispār apzinos uz ko pati parakstos? un tad viņš piedzima un dzīve pirms viņa aizmirsās. Kad gaidīju otro, atkal domāju- vai es patiešāmu aptveru uz ko parakstos? Un rad piedzima arī viņa un šķiet, ka dzīves bez viņas nekad nav bijis.
viss it kā rit savu gaitu, bet reizēm es tomēr esmu no malas. Jo lielāks aug vecākais, jo vairāk es uz viņu skatos un domāju - tā tiešām ir mana dzīve? man tiešām ir bērni? divi ? jeb mani te vienkàrši kāds ir ielicis jau gatavā dzīvē.
Es esmu par mazu, jaunu un neaptēstu, lai saprastu situāciju, ka vecākais tūlīt būs skolnieks. Šogad.
Man ir bērni un viens no viņiem šogad ies skolā. jā.
tas viss ir ļoti dīvaini.
link1 comment|post comment

[Apr. 4th, 2018|01:17 am]
[Tags|, ]

Tās stundas, kad visi mājās guļ. No visām istabām skan aizmigusi elpa. Es taisu tēju un ēdu šokolādi. Tās nakts stundas ir mans zelts.
Bet rīti, rītiem ir paģiru garša. Katrs izrauts no miega skrien uz savu pusi. Katram jāiedod cibiņa, jāpamāj ar roku un jāpaliek. Miers, kad visi atkal mājās. Aiziet gulēt.
link1 comment|post comment

[Jan. 24th, 2018|01:44 pm]
[Tags|]

Gribu, lai šis ir izaugsmes gads.
Fiziskās, radošās un intelektuālās.

pacel savu pakaļu un izkāp no kastes!
link2 comments|post comment

[Jul. 22nd, 2017|11:06 am]
[Tags|, ]

Lavendera kādu laiciņu atpakaļ cibā uzdeva jautājumu, kaut ko apmēram no sērijas " ja tev 20 gadus atpakaļ būtu bijis šis dienas prāts, ko tu sev teiktu?"
Toreiz neko neiekomentēju, bet atbilde man pašai priekš sevis nesen atnāca, bezgala banāla - "atslābsti un izbaudi. Jo pienāks diena, kad rokās būs apkakājies zīdainis, no tualetes bļaus otrs (nezīdainis) - "mam, es pakakāju!", no virtuves skanēs - "kas šodien vakariņās?" un telefonā džinkstēs ziņas.

Tikai nepārprotiet - dzīve ar kakājošiem bērniem un izsalkušu dzīvesbiedru ir brīnišķīga, vienkārši tas bija tik stulbi savus brīvos gadus ciest bailēs, ka tā nekad nebūs, tā vietā, lai tos izbaudītu.
link2 comments|post comment

[Apr. 21st, 2017|05:09 pm]
[Tags|]

Bet par patīkamo - Drogas sakarā ar tuvojošos dzimšanas dienu dāvina bezmaksas make up. Un šo es laikam pat izmantošu.
Jāizvēlas tik laiks un diena.
link2 comments|post comment

[Sep. 23rd, 2016|01:31 pm]
[Tags|]

To vēlēšanos es atradu, jeb precīzāk - atcerējos.
To pašu ko gribēju, bet nenopirku pagāšgad.
ja šogad novembris un decembris būs kaut uz pusi tik ražīgs kā pērnajā gadā, tad nopirkšu un viss!
naudai ir jānes prieks! (ja jau laimi nevar nopirkt).
link

[Aug. 30th, 2016|09:44 am]
[Tags|, ]

Dažreiz man izdodas radīt kaut ko skaistu un tad pēc laiciņa skatos un brīnos "šito tiešām es uztaisīju? Kā man tā sanāca?"
link3 comments|post comment

[Aug. 29th, 2016|10:50 am]
[Tags|, ]

Ir reizēm tā, ka kaut ko gaidi- konkrētu spriedumu. Ceri, ka spriedums būs pozitīvs, bet izdomà arī, ka samierināsies un KĀ dzīvosi tālāk, ja tas būs nelabvēlīgs.
Tas spriedums izrādījās labvēlīgs, tikai pasniegts tika tik atšķaidītā mērcē, ka prieka vietā palika vien "nu jā, nu labi, it kā.. "
Bet vakarā atradās viena fotogrāfija, kas to stiklu/burbuli saplēsa un prieks atnāca.

Pēc O piedzimšanas bija tāpat- gaidiju to lielo prieku un laimi, bet grūtniecība bija tā nogurdinājusi, ka pirmās 3 necēļas bija tāds pats stikls visam priekšā. Un tikai tad ar viņa pirmajiem skaļajiem smiekliem es arī beidzot sajutu laimi.

Nē, es neesmu piedzemdējusi, man tikai saslēdzās kopā 2 dažādas situācijas.
Nekad nevar zināt kurš sīkums un kurā brīdī atraus to spundi vaļā.
linkpost comment

[Aug. 18th, 2016|06:40 pm]
[Tags|, ]

Sieviete ir tāds īpatnējs radījums, kurš spēj brīnīties (un priecāties) par to, ka nav par kaut ko (konkrētu) sadusmojusies.
To es šoreiz par sevi. Bet gan jau ne es viena tāda.
linkpost comment

[Jul. 25th, 2016|11:29 am]
[Tags|]

pagriezos pret sevi uz iekšu.
Ir labi. atpūsties no ārpasaules.
link

[Jun. 2nd, 2016|04:22 pm]
[Tags|, ]

Izprasīt brīvdienu sev ir grūtāk nekā izprasīt to priekšniekam.
Aiz loga dārzs ar nopļautu mauriņu un garāžā sauļošanās krēsli, bet es šogad vēl neesmu atļāvusies pasauļoties.
Lieku cerības uz svētdienu. Ceru, ka saule arī vēl būs labvēlīga.
link5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]