| |
[Apr. 28th, 2022|07:44 pm] |
Ukrainiete Marina ir bijusi pie manis 2x.
Un tā turpinās 2x mēnesī.
Uzturam cienīgas attiecības. Padzeram kafiju, parunājam.
Viņa atbrauca ar pilngadīgu meitu, kurai omīte dzīvo Jūrmalā. Pati Marina ar pirmo vīru sķīrusies, bet uztur kontaktu, jo viņš ir aktīvajā frontē pie Donbasa. Otrais vīrs un viņas pašas mamma palika mājās, vīru frontē pagaidām neņem, kaut pats gājis pieteikties. Viņas ciems ir netālu no ru un baltkrievijas robežas, tomēr pagaidām nav daudz cietis (salūta rūpnīcu netālu no viņas mājas bombardēja), tāpēc vīram un mammai salīdzinoši (cik nu) droši. Pati izbrauca dēļ meitas un tāpēc, ka Jūrmalas ome uzstāja, lai ved ārā mazmeitu kamēr var. Baidījās par izvarošanām.
Marina ātri atrada arī patstāvīgu darbu, bet par smiekla naudu un izklausās, ka tur viņu izmanto kā melno darba spēku. Palaidu ziņas pa kluso no viņas, gribētos atrast viņai citu darbu.
Sestdien pastāstīja, ka atradusies draudzene ar ģimeni no Mariupoles, ar kuru mēnesi bija pazuduši sakari. Pēkšņi piezvanīja no krievijas. Krievi bija izdzinuši uz savu robežu, nofilmēja kino, kā ukraiņi "paši laužoties" krievijā iekšā, tiklīdz tika pāri robežai, tā visiem piedāvāja braukt uz Sibīriju, raktuvēs strādāt. Viņai, par laimi, atradās attāli radi krievijā, sazvanīja tos un tika līdz viņiem, tagad cer tikt laukā no ru un atgriezties atpakaļ Ukrainā tikai kādā mierīgākā reģionā. |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2022|04:13 pm] |
Nu labi uz Maldivām es nebraukšu, pierakstījos pie pie savas zobārstes-protēzistes (sākšu uzpucēt zobus, dzīve iet uz augšu)-tuvākais pieraksts- 21. jūnijs. JŪNIJS!
MV mierīgi paprasīja - vismaz šogad? |
|
|
| |
[Nov. 1st, 2021|08:29 am] |
Pagāšnedēļ tomēr biju iesniegusi nepareizo muitas deklarāciju (tas aizņēma nieka 3 dienas). Toties izrādījos svarīga persona, vienas dienas laikā piezvanīja gan no muitas gan no VID! Tāda zibenīga reakcija, ko, lai saka.
Lidostā izlecis paziņojums, ka jāgaida mana paka, visi stāvot ierindā un gaidot, bet paka nenākot. (vienvārdsakot, tā vietā, lai atmuitotu jau atvestu paku, laikam biju kaut ko aizpildījusi, kas dod viņiem ziņu sistēmā, ka paka drīz ieceļos "visiem stāties ierindā"! Bet nu protams, sistēmā jau nav ne ar vārdu minēts, ka šitā deklarācija ir pakai kuru gaidat un šitā ir pakai, kura ieceļojuši. Tur ir tādi maskēti termini un saīsinājumi, kā piemēram "paziņojums pirmajai m.i." (m.i. - ir muitas iestāde to es ar tagad zinu, bet tas tāpat nelidz)- kā no šitā var izlobīt, ka tas ir par paku kuru gaidu vai par paku, kura jau ieceļojusi? tas otrs paziņojums līdzīgs, tikai drusku tie vārdi vietām pamainīti vai noīsināti.)
Bet viņi kaut kā bija izlobījuši, ka laikam tur kaut kas nav kārtībā. Pēc tam vēl VID par to pašu zvanīja, vairs neatceros, ko tie teica. Tad nu es visu nedēļas nogali pildīju jaunu deklarāciju, kura, cerams (!!!) būs īstā. Vakar ap pusnakti iesniedzu.
Redzēs, kas šodien zvanīs. |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2021|11:34 am] |
Kad pārvākšanās ir rīt-parīt-aizparīt,
panika ir piepildījusi manu mazo būri no sienas līdz sienai
Iekšējais barometrs ir pārsprādzis
Ja esi domājošs cilvēks tu nevari, nevari tā vienkārši pārlekt no 50 uz 250 m2
lai cik absurdi, bet tas ir tieši tāpat, ja būtu jādara pretēji. Tikai tagad ir mierinājums, ka kalna galā būs skaisti. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2020|09:49 am] |
| [ | music |
| | Enigma Je T’aime till my dying day | ] |
Es šodien skatījos uz pasauli.
Tik ļoti aizgrābti un platām acīm, ka pati mazliet sabijos.
Tā bija/ir skaista |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2020|06:26 pm] |
Laiks, ko iznest,
laiks, ko pārdzīvot
laiks, ko pārlaist
laiks, ko mainīt - nē - kurā mainīt.
Nemainīt neko dzīvē, jo pārāk sarežģīti.
Bet pievilkt, pieliet visu māju ar krāsām, jā.
Jocīgi, ka šī depresija nāk ar vēlmi un milzīgu izsalkumu pēc krāsām. Ne košām, bet dziļām un drosmīgām. |
|
|
| |
[May. 28th, 2020|12:30 am] |
Es esmu cilvēks_haoss, un cilvēks_pēdējais_brīdis
bet vismaz vairs neesmu cilvēks_drāma.
Un man baisi nepatīk, ja kāds sāk teikumu ar "man jau šķiet, ka tu esi.." jo tad es saraujos pavisam maza un gaidu ".. katastrofa".
Jā, liels haoss ir manī un apkārt. Un brīžiem jau es pat pārstāju justies par to neērti. Jo nu.. katrs var cik var. Es arī. Pagaidām vairāk nevaru. Pagaidām man ir 1000 atrunu. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2019|11:23 am] |
Bet, ja nopietnāk, tad man jau sen gribas uz brītiņu izkāpt no ģimenes dzīves un vismaz pāris dienas pabūt vienai.
Bet var jau būt, ka man vienkārši gribas iziet laukā no šīs kastes, kurā dzīvojam, un tad arī ar visu ģimeni būtu gana labi. |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2019|01:16 am] |
Pēc 3 mēnešiem, profilaktiski lietojot antidepresantu pret migrēnu, kļuvu par emocionālu vegānu. Pārstāju iekārot miesu un vispār pārstāju iekārot.
Pret migrēnu līdzēja diezgan labi, bet tā vienaldzības sajūta palika neciešama.
Nomainīju pret citām - vienaldzība pazuda, bet migrēnas atgriezās.
Tagad ir dilemma. Apsveru variantus. Varianti ir. Daži diezgan dārgi. |
|
|
| |
[Mar. 20th, 2019|12:22 am] |
Reizēm vienkārši jūties kā katliņš, kuram pār malām plūst laime.
Bez iemesla. Tā uznāk. Ejot uz veikalu. Sēžot pie datora vienai, kad pārējie jau guļ.
Uznāk un pāriet. Nemaz nepagūsti saprast no kā un par ko.
Bet reāli katliņam dibens svilst no darbu saraksta.
Nezinu kas ar šo gadu ir noticis - čakras atvērušās, zvaigznes sastājušās, nezinu, bet darbi ir, ir un ir. |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2019|12:36 am] |
Dažreiz liekas-nafig tā ciba, bet dažreiz tomēr vajag. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2018|10:05 pm] |
Nomāktība.
Liela un smaga.
Negribas domāt, ka nepārvarama. |
|
|
| |
[Sep. 14th, 2018|11:56 am] |
Es vakar biju uz lekciju par tarakānu izdzīšanu :D
Un iešu vēl 3 reizes.
Un es nespēju jums izstāstīt cik ļooti kruta tas ir. Un, ja būtu manos spēkos, es visus, visus uz to kursu aizdzītu.
Bet es saprotu, ka katram savi tarakāni mīļi un atvadīties grūti un lielākai daļai pat neispējami.
Bet tiem, kam tomēr gribas atvadīties, es pēc kursa beigšanas (4. oktobrī), fb uzrakstīšu vairāk.
Bet nu šis beidzot ir tas, KO man vajadzēja, KĀ man vajadzēja un KĀDĀ FORMĀTĀ vajadzēja. Pa zinātnisko, bet saprotami, izskaidrojot anatomiju, fizioloģiju, neiroloģiju utt, lai saprastu sevi, savu organismu, savas reakcijas utt.. Un vēl jau bija tikai pirmā lekcija. būs vēl 3.
Pasniedzēja, lai gan jaunāka par mani, bet tur ir tāda zināšanu bagāža un pasniegšanas veids tāds, ka brīžiem no smiekliem bij jāraud.
Bet es vēl rakstīšu par šo. Kad pabeigšu kursu. pastāstīšu par saviem rezultātiem. |
|
|
| |
[May. 15th, 2018|01:34 am] |
pavisam nesen bija 29. pavisam nesen es biju vientuļa, depresīva un domāju, ka man nekad nebūs bērnu.
Kad gaidīju pirmo, domāju - vai es vispār apzinos uz ko pati parakstos? un tad viņš piedzima un dzīve pirms viņa aizmirsās. Kad gaidīju otro, atkal domāju- vai es patiešāmu aptveru uz ko parakstos? Un rad piedzima arī viņa un šķiet, ka dzīves bez viņas nekad nav bijis.
viss it kā rit savu gaitu, bet reizēm es tomēr esmu no malas. Jo lielāks aug vecākais, jo vairāk es uz viņu skatos un domāju - tā tiešām ir mana dzīve? man tiešām ir bērni? divi ? jeb mani te vienkàrši kāds ir ielicis jau gatavā dzīvē.
Es esmu par mazu, jaunu un neaptēstu, lai saprastu situāciju, ka vecākais tūlīt būs skolnieks. Šogad.
Man ir bērni un viens no viņiem šogad ies skolā. jā.
tas viss ir ļoti dīvaini. |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2018|01:17 am] |
Tās stundas, kad visi mājās guļ. No visām istabām skan aizmigusi elpa. Es taisu tēju un ēdu šokolādi. Tās nakts stundas ir mans zelts.
Bet rīti, rītiem ir paģiru garša. Katrs izrauts no miega skrien uz savu pusi. Katram jāiedod cibiņa, jāpamāj ar roku un jāpaliek. Miers, kad visi atkal mājās. Aiziet gulēt. |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2018|01:44 pm] |
Gribu, lai šis ir izaugsmes gads.
Fiziskās, radošās un intelektuālās.
pacel savu pakaļu un izkāp no kastes! |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2017|11:06 am] |
Lavendera kādu laiciņu atpakaļ cibā uzdeva jautājumu, kaut ko apmēram no sērijas " ja tev 20 gadus atpakaļ būtu bijis šis dienas prāts, ko tu sev teiktu?"
Toreiz neko neiekomentēju, bet atbilde man pašai priekš sevis nesen atnāca, bezgala banāla - "atslābsti un izbaudi. Jo pienāks diena, kad rokās būs apkakājies zīdainis, no tualetes bļaus otrs (nezīdainis) - "mam, es pakakāju!", no virtuves skanēs - "kas šodien vakariņās?" un telefonā džinkstēs ziņas.
Tikai nepārprotiet - dzīve ar kakājošiem bērniem un izsalkušu dzīvesbiedru ir brīnišķīga, vienkārši tas bija tik stulbi savus brīvos gadus ciest bailēs, ka tā nekad nebūs, tā vietā, lai tos izbaudītu. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2017|05:09 pm] |
Bet par patīkamo - Drogas sakarā ar tuvojošos dzimšanas dienu dāvina bezmaksas make up. Un šo es laikam pat izmantošu.
Jāizvēlas tik laiks un diena. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2016|01:31 pm] |
To vēlēšanos es atradu, jeb precīzāk - atcerējos.
To pašu ko gribēju, bet nenopirku pagāšgad.
ja šogad novembris un decembris būs kaut uz pusi tik ražīgs kā pērnajā gadā, tad nopirkšu un viss!
naudai ir jānes prieks! (ja jau laimi nevar nopirkt). |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2016|09:44 am] |
Dažreiz man izdodas radīt kaut ko skaistu un tad pēc laiciņa skatos un brīnos "šito tiešām es uztaisīju? Kā man tā sanāca?" |
|
|