| |
[Apr. 20th, 2020|10:56 pm] |
Vēl es pamēģināju cbd eļļu migrēnas dēļ.
Jo no slimnīcā izrakstītajām epilepsijas zālēm (arī migrēnai) sākās tādi gļuki galvā, ka reāli bail palika, tā, ka tiešām līdz panikas lēkmei.
Jāsaka, ka labāk no cbd bija, bet ne pavisam pārgāja. Sāpe vienkārši īdēja, bet nekļuva par lielo baiso migrēnu. 2 nedēļas tā notestējos, bet tad sapratu, ka par 50 eur mēnesī es tomēr gribētu, lai nesāp nemaz, nevis tikai īd.
Vakar sāku testēt vienas citas epilepsijas zāles. Šodiena bija ļoti laba. Redzēs kā būs tālāk.
Pie cbd gan es vēl mēģināšu atgriezties kaut kad. Varbūt pie stiprākas koncentrācijas. |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2019|01:16 am] |
Pēc 3 mēnešiem, profilaktiski lietojot antidepresantu pret migrēnu, kļuvu par emocionālu vegānu. Pārstāju iekārot miesu un vispār pārstāju iekārot.
Pret migrēnu līdzēja diezgan labi, bet tā vienaldzības sajūta palika neciešama.
Nomainīju pret citām - vienaldzība pazuda, bet migrēnas atgriezās.
Tagad ir dilemma. Apsveru variantus. Varianti ir. Daži diezgan dārgi. |
|
|
| |
[Jun. 17th, 2009|11:08 am] |
Nesaprotu, ja organisms runá ar mani caur sápém. Tas rada agresiju. Un vélmi to noindét ar medikamentiem. Esmu mégjinájusi ar mìlestíbu, esmu mégjinájusi atrast to emociju, kas tás izraisa, bet soreiz tás sákás tiesi tad, kad jútos tik labi un harmoniski ar sevi. Nogurusi. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2009|02:34 pm] |
Kad starp uzacīm dur adatu, var dzirdēt kā āda plīst.
Specifiska skaņa.
Bet tieši tai vienā punktā dzirdu katru reizi. |
|
|
| |
[Mar. 26th, 2009|10:55 am] |
Sápes ir mans lielákais ienaidnieks, kuru man jáiemácás lolot kà labáko draugu. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2008|03:45 pm] |
Kādreiz taču šodiena beigsies. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2008|03:32 pm] |
Mana sirds, šķiet, ir kļuvusi maza mazītiņa, bet bezspēcības sajūta bezgalīga. |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2008|03:47 pm] |
Mēs rāposim, kauksim, bet nepadosimies.
Kamēr būs izsmelta pēdējā iespēja.
Un tad mēs izdomāsim kā skaisti nodzīvot pēdējo dienu.
Bet cerība jau nemirst, tad jau mēs ar. |
|
|
| |
[Jun. 28th, 2008|07:06 pm] |
Sen nav bijis tik vienlaikus emocionāli un fiziski sūdīgi. |
|
|
| |
[Jun. 28th, 2008|10:56 am] |
Katrs rīts pēc "ātrajiem" ir kā mazs jauns sākums.
Asins pilieni uz krekliņa un uz abām rokām salīmētie plāksteri nodod realitāti.
Šis sākums ir mazliet kā vatē tīts, pietrūkst saules un iedvesmas.
Ir sākums - bet ko ar to iesākt? |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2008|12:43 am] |
Diena iesākās ar migrēnu un milzīgu vēlmi laist pār lūpu.
Bet beidzās proporcionāli pretēji tam cik slikti sākās.
Dumi just skumjas šķiroties no pasniedzēja, kuram ir maksāts par pasniegšanu.
Dumi just skumjas, ka beidzas mācību process, kuru vēl pirms sākuma gaidīju ātrāk beidzamies
Emocijas jau vispār ir dumas. Tām nav loģikas. |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2008|11:26 pm] |
Un paradīzē ienāca migrēna.. |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2008|09:53 pm] |
baigi gribas vemt.
Atvainojiet.. sāp.
Visādi citādi bija lieliska diena.
Tikai man šovakar vajadzēja pastrādāt un tad būt koncerta back stage. |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2008|11:40 pm] |
Aizmigt ieliekot galvu otram klēpī.
Labnakt.
Šī bija nereāla diena nereālās sāpēs.
Visas cerības uz rītu. |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2008|09:30 pm] |
Izslēdz savu bateriju pats - iedzer miega sāles! |
|
|
| par sāpēm |
[Feb. 28th, 2008|08:01 pm] |
Gribas jau, lai ir kāds blakus, kāds kurš saprot, pat, ja nezin kā tas ir.
Gribas, lai ir blakus, bet neuzdod jautājumus.
Un pats galvenais - lai nejūtas atbildīgs.
Ir ļoti, ļoti grūti, kad ir jātiek galā ar otra vēlmi, bet nespēju palīdzēt.
ir grūti, ja jāpārliecina, ka pietiek ar klātbūtni, rokas paturēšanu, viegli noglaudītu vaigu.
Pietiek, ja ir kāds blakus kurš saprot, ja pasaku "šobrīd es gribu nomirt",
saprot, ka ne jau mirt es gribu, tikai atbrīvoties no sāpēm. |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2008|10:20 pm] |
Viegli ar lūpām pie deniņiem, ar pirkstu galiem pa matiem, cieši apskauj un
Šovakar pasaudzē, ja?
Rīt es vairs nebūšu saudzējama. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2007|11:32 am] |
5as stundas pa stradiņiem meklējot meningītu.
Atrast neizdevās toties - 2 kg 5as stundas nonstopā vemjot, kas nebija gadījies vismaz gadus 15, kopš pēdējās smadzeņu trīces.
Apziņa, ka pat tuvākais nevar paņemt kripatu nelabuma un cīnos pati ar domu, ka man vismaz nav mežā nozāģēta kāja, un, ja izvilkšu līdz rītam, tad viss jau būs labi.
Šorīt dzīve sākas mazlietiņ no jauna.
Tramīga, trīcoša, ne mirkli uz vietas, ne īsti pakustēt.
Sliktā garastāvokļa dienās tagad būs mierinājums - baudi, kamēr ir dots. |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2007|10:02 am] |
Sāp galva.
Gribas vemt.
Nošaujiet. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2007|12:20 am] |
5as dienas bez sāpēm un pretsāpju tabletēm.
Jūs varbūt nesapratīsiet, bet tas ir daudz. |
|
|