Draudzene atveda Olim našķus - piparkūku sirdi un no saldajiem groziņiem darinātu eglīti. Dēliņš pēc brītiņa paziņo - to eglīti es tētim vakarā parādīšu, bet par piparkūku es viņam pastāstīšu. Es: kāpēc piparkūku nerādīsi? O: tāpēc, ka es viņu apēdu.
Bet piparkūka ta bija liela - kā manas abas plaukstas!
------- Vakar ar M skatamies filmu, Olis otrā istabā (pa kluso pēc istabas kārtošanas) ieslēdzis pats sev datorā multenes. Vienā brīdī saku M: man šķiet bērns tur runā pa telefonu M paver durvis, dzirdam no otras istabas: labi, attā ome! Saucu: kas tur zvanīja? Olis: ome zvanīja, gribēja ar tevi parunāt, bet es pats ar viņu parunāju, viņa tev rīt piezvanīs.
-------- Tad, kad paprasu ko kāds ir teicis pa telefonu, viņš atbild: - dažas lietas es aizmirstu miljons ātri.
------ Un vēl šobrīd viņam ir topa teiciens: - Kā ir, tā ir. (uzvelc cimdus - ai, nu kā ir, tā ir!) |