Draudzene atveda Olim našķus - piparkūku sirdi un no saldajiem groziņiem darinātu eglīti. 

Dēliņš pēc brītiņa paziņo - to eglīti es tētim vakarā parādīšu, bet par piparkūku es viņam pastāstīšu. 

Es: kāpēc piparkūku nerādīsi?

O: tāpēc, ka es viņu apēdu. 

Bet piparkūka ta bija liela - kā manas abas plaukstas!

-------

Vakar ar M skatamies filmu, Olis otrā istabā (pa kluso pēc istabas kārtošanas) ieslēdzis pats sev datorā multenes. 

Vienā brīdī saku M: man šķiet bērns tur runā pa telefonu

M paver durvis, dzirdam no otras istabas: labi, attā ome!

Saucu: kas tur zvanīja?

Olis: ome zvanīja, gribēja ar tevi parunāt, bet es pats ar viņu parunāju, viņa tev rīt piezvanīs. 

--------

Tad, kad paprasu ko kāds ir teicis pa telefonu, viņš atbild: - dažas lietas es aizmirstu miljons ātri. 

------

Un vēl šobrīd viņam ir topa teiciens: - Kā ir, tā ir. (uzvelc cimdus - ai, nu kā ir, tā ir!)