Diskusija par matemātikas jēgu skolā un vispār
No rīta vadīju lekciju LU.

Lekcijā studentiem bija jādiskutē par šādiem jautājumiem:

* Kādas prasmes trenē matemātika 7. – 12.klasē, kas ir noderīgas gandrīz visās profesijās? Kāpēc ir vērts apgūt matemātiku 7-10 ballu līmenī, lai izkoptu šīs prasmes?
* Kādas prasmes trenē pierādījuma uzdevumi?

* Kādas zināšanas skolēni iegūst no matemātikas stundām, kas ir praktiski pielietojamas pieaugušo dzīvē?

* Ko konkrēti dzīvei dod Matemātika II modulis tiem, kas neplāno savu dzīvi saistīt ar STEM, taču vēlas «asināt prātu» ?

* Ar ko atšķiras matemātika, ko māca skolā, no matemātikas, ko māca augstskolā? (Tiek uzskatīts, ka, lai tiktu galā ar augstskolas matemātiku, ir jābūt labiem skolas matemātikas pamatiem)

* Kā domā matemātiķis?

* Kādas ir viņa domāšanas stiprās puses, kas tālāk noder dzīvē?

///\\\

Studenti nebija diez ko gatavi šādai diskusijai, jo daudzi no viņiem, tā izskatījās, bija pieraduši rēķināt, nevis domāt par jēgu.

Diskusija iesprūda pie jautājuma "Kā atšķiras augstskolas un skolas matemātika?". Viņi, iespējams, nebija par to domājuši.

Vēl diskusija iesprūda pie jautājuma "Kā domā matemātiķis?". Lai arī auditorijā bija topošie matemātikas skolotāji un matemātikas bakalauri, viņi nemācēja droši
pateikt, kā vispār tie matemātiķi domā. Viņi atzina, ka vēl nedomā kā matemātiķi, kad beigās es pateicu, kādas ir tipiskās matemātiķa domāšanas pazīmes.

Arī par to, ka matemātiķa domāšanai vispār ir kādas stiprās puses, kas noder dzīvē, viņi bija ļoti skeptiski. Teica, ka matemātiķi tik būvē savas teorijas, kam ar reālo dzīvi ir maz sakara. To dzirdēt bija ļoti bēdīgi.

///\\\

Es ceru, ka šiem studentiem atlikušajos studiju gados tomēr parādīsies apjausma, ko matemātiķis kā profesija un zinātnieks dod cilvēces attīstībai.

Vēl es varu domāt, ka, ja diskusijā būtu maģistrantūras un/vai doktorantūras studenti, atbildes būtu citas.

https://www.la.lv/video/vai-musdienas-ir-vajadziga-matematika Andrejs Ērglis runā ar fizikas doktorantu.