Atnāca uz darbu viens čalīts ar 15 štuk dārgu "airsofta" ieroci un sajauca galvu.

Plānoju atvērt jaunu haltūru sfēru. Viss par un ap ieročiem.
Man ļoti patīk šī sensitīvā sfēra.
Nu tā, ka siekala tek un baile nesapisties.
Jo revenge is death. Hahahhaha

Vakar biju pastaigā, kura beidzās ar to, ka dejoju uz akmens tilta.
Lieliski izvēdināju smadzeni.
Tā iet, ka atvaļinājumā strādā .

Bļāviens.
Es esmu piekusis kā zirgs.

Ceru, ka nākošgad es būšu tā, kas aizmirst kāzu jubileju.

Un tad es atgriežos pie sporta krūšturiem ikdienā, jo nav jau vairs jēga.

Apakšveļu cena ir kaut kādā kosmosā.
Sajūta ka grib, lai tās sievietes staigā bez.
Bet nu neko. Nopirku jaunu melnu setu.
Gandrīz paņēmu sarkanā krāsā.
Abas ņemt nevar, jo nevaru atļauties maksāt 100€ par diviem krūšturiem.

Neviens nebrīdināja, ka atgūstot sevi, tu pazaudē visus apkārtējos.

Būt par mammu, ne tikai laime, bet arī gods.
Tā padomju laikos sludināja.
Es savos 9 gados statusā "mamma" esmu sapratusi,
ka tā,pa lielam ir sievišķības nokaušana uz konkrētu laika posmu (tas ja paveicās).
Neviens vairs mani neuzlūko kā seksīgu sievieti.
Visur redz tikai "mamma", kas zinās visus ģimenes plānus un normāli paēdinās.
Esmu piekususi no tā.
Es gribu, lai mani atkal redz kā sievieti, nevis mammu.
Bet tur tad laikam ir jānomaina visa apkārtne, lai kas tāds notiktu.
Visādi citādi, esmu sadedzinājusi visus tiltus un tagad domāju, ko tālāk?
Kā tikt uz priekšu, kad nekā vairs nav .

Es izmisīgi gribu uz kalniem vai Itāliju.
But I'm broken.