Nepabeigtā dienasgrāmata


21. Oktobris 2014

(bez virsraksta) @ 16:26

[info]f:
uz vecumu man parādījusies izcili izteikta nepatika pret sevi fotogrāfijās - man vienmēr liekas, visi citi izskatās kā fotošopēti, izņemot mani, protams. es izskatos pēc tā, ko parasti bildēs nogriež nost, atstājot vien roku vai somiņas stūri (lai gan es cenšos nebildēties ar somiņām, viņas var sabojāt kadru viens un divi). nu lūk, un rezultātā man nav nevienas kopbildes. viens fotogrāfs man reiz sūdzējās, ka "tas ir pizģets - meitenes it kā grib bildēties un grib bildēs izskatīties labi, bet hoķ trīs sekundes papōzēt neviena negrib. un kā tad lai noķer kadru, ja vislaik vēršas prom no kameras?"
 

(bez virsraksta) @ 15:42

(bez virsraksta) @ 15:45

[info]ulvs:
Krievu praktiskais humors. Man jau patīk.
 

(bez virsraksta) @ 15:42

[info]dooora:
But as I open my lips all my words slip away
and anyway

kaukad pirms pārenndienām ap plxt tikiem skaidri sapratu, kāds bulšits un nekrōnarcisms ir viss šis sviests, un nekavējoties uzzināju par runča Rū aiziešan. saskāva mentāli razbajniekus un pie reizes stūrī apglabāja ciešo pārliecību.

kaukāda jēga jau tai dajjarejai ir. kā dalai lamam. kā lamām vienkāršām.

yazzoooo
 

(bez virsraksta) @ 13:16

[info]kakjux:
Mūzika: The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out
Tags:

jaatceras shovakar pameegjinaat jaunaas ripas.
 

(bez virsraksta) @ 14:58

[info]martcore:
kantorim būtu jāpāriet uz malkas apkuri, lai varētu uzbūvēt skursteni. grāmatvedības vajadzībām.
 

(bez virsraksta) @ 14:34

[info]virginia_rabbit:
Reinis zvana no bērnu dārza, nevar atrast Eižena kurtku. Fonā dzirdu audzinātājas Benediktes balsi: "Kur ir mantō de Eidžzenn?" Viņa ir izķēmojusi viņa skaisto francisko vārdiņu, lai izklausās pēc tā, kā, viņasprāt, jāizklausās poļu vārdiem, un visi viņu tagad tā sauc.
Eiženam ir bail no Benediktes, tā ir galvenā problēma. Viņa ir piesmakusi skaļa, sprogaina, izspūrusi, daudz žestikulē, liek vienmēr tuvu savu lielo līko degunu, kad sarunājas. Ingmārs teica, ka viņam arī būtu bail.
 

(bez virsraksta) @ 13:24

[info]martcore:
un tad vēl tas ar zigfrīda annas krīgera trīszvaigžoto ordeni apbalvotais mikriņš, kuram ir kaut kas nojūdzies elektronikā, un viņš tagad braukā apkārt ar uzrakstu "mode: set up and reset"
nevar uzreiz pārprogrammēt uz kaut ko vēl interesantāku, nezinu, teiksim, "into the woods"
 

ekumēnika @ 13:13

[info]dooora:
pārceļos uz Ķipi.
nāciet ciemos.
aizlūgsim.
aizlūdzam
 

(bez virsraksta) @ 13:07

[info]virginia_rabbit:
eju paēst uz eiro ēdnīcu kopā ar vīru
 

(bez virsraksta) @ 12:53

[info]usne:
atviegloti uzelpoju, jo atgriežas spēja koncentrēties darbiem un sadzīviskām darbībām.
tad jau dzīvos.
 

(bez virsraksta) @ 12:45

[info]virginia_rabbit:
pasūtīju sekretārei miskasti
 

Elektriķu izcenojums @ 12:09

[info]zetinja, posting in [info]pajautaa:

Dzīvoklī vajadzīgais setups ir iegremdētās 15 griestu lampiņas (koridors, virtuve, vannas istaba) un ~80 pārējie punkti (slēdži, rozetes, lustras). Rozetes lielākoties ir čupiņās pa 3 un 2.

Cik Tu, cibas elektriķi vai būvniek, man par šādu pakalpojumu prasīsi un kā šī summa veidosies?


Upd. Doma ir visu elektroinstalāciju pārvilkt no nulles. Visur reģipsis. Kapitālā remonta ietvaros, līdz ar to vadi tiek izvilkti pirms reģipša skrūvēšanas.


P.S. vai tas tikai man tā liekas, vai ir kaut kāds birku skaits pie kāda tās sāk šinī komūnā nestrādāt? "elektrība" nestrādā.
 

(bez virsraksta) @ 12:06

[info]deloveja_kundze:
beidzot pagulēju vairāk kā četras stundas, beidzot arī mazliet atlaidās sāpes krustos.

tā kaut kā. we'll get through, mēģināšu novembra beigās aizbraukt uz amst.
 

(bez virsraksta) @ 12:06

[info]grizzly_bear:
10 collu plates ir tiešām interesants veidojums. nav diez ko ērtni, ja godīgi (nu, 2x10", ja ir tikai viena, tad citādāk), bet viņām ir savs šarms.
 

iPoda īpašnieks @ 11:06

[info]krazuu, posting in [info]pajautaa:
Kāds ir veiksmīgākais un efektīvākais veids kā atrast iPoda īpašnieku?
Vakar uz ielas atradās iPods. Cik nu saprotu no šīm lietām, iekšā nekādus vārdus, kontaktus vai citus specifiskus datus neatrodu. Kā arī nav foto vai video, kas ātri paceļotu pa socportāliem un atrastu neuzmanīgo īpašnieku.
Info par to, ka iPods meklē savu īpašnieku jau ieliku pie sevis FB (ar lūgumu dalīties ar ziņu) un vēl FB kaut kādā atradumu lapā.
Kādas vēl ir iespējas, lai neuzmanīgais īpašnieks mani sadzirdētu?
 

nepalikt vienam tumsā @ 10:39

[info]usne:
bija pat ļoti interesanti skatīties vakar Magbetu. pirms gada savā vārda dienā ar meienēm aizbraucām uz valmieru, uz Nastavševa Magbetu. Pagājušo nedēļu bija peldošie un tagad nezinu vai oktobris ir Magbeta vai Nastavševa mēnesis kļuvis.
tas, kas kopīgs šai tēātra redzēšanai ir tas, ka nespēju vairs vērtēt patīk vai nepatīk, redzu domu gaitu, pabeigtības un nepabeigtības, kas arī visas ir subjektīvas, to punktu kurā man šķiet ok, ka nav meklēts tālāk, kādam ar lielāku pieredzi tā neizskatās. Kā balzāms dvēselei ir vasas abstrakcijas, šķiet, jo klasiskāka luga, jo matemātiskāk un abstraktāk, to vajadzētu uzvest, izjaukt pa sastāvdaļām.
Mis Sarajevo lietussargs bija kā metafora šim rudenim. kā gan mēs varam palīdzēt viens otram tajā, kā vien tiešā vai netiešā veidā paiet blakuss zem viena lietussarga.
 

Flaming Lips kaverē seržantu pipariņu - klausos ar dumu smaidu @ 09:23

Zābaki, somas, mētelis un citi apģērbi @ 10:11

[info]miss_sixty, posting in [info]pa_leeto:
Labrīt!


Pārdodu attēlos redzamās lietas: http://foto.inbox.lv/_betuciic/Lietas
APRAKSTI ZEM BILDĒM.

Priekšroka tiem, kuri ņem uzreiz.
Viss atrodas Rīgā, darba dienās Klusajā centrā, vakaros, pārējās dienas Pārdaugavā.

Jautājumiem: _betuciic@inbox.lv

/Atvainojos, ka bildēm nav labākā kvalitāte/


Jauku dienu!
 

(bez virsraksta) @ 09:20

[info]f:
plānotājs 2015. gadam iegādāts.
 

(bez virsraksta) @ 09:09

[info]dooora:
ka tavu vinillumāti!
mēs ar šo konspirējošo skaņceliņu esam vienaudži.
jāuzliek būs tētim kādudien ;)

divapusstundas
 

(bez virsraksta) @ 08:49

[info]noisiite:
Softbumi mūsmājās ir uz mirkli atlikti malā, Vilhelmīne citādāk savu darbiņu mēdz pēdējās dienas padarīt pamatīgi un vairākas reizes. Bērns arī ir tāds kašķis, ka maz neliekas. Sestdien jau viņai bija paradīze ar visiem tiem ciemiņiem, visiem pa rokām, smaidījās un koķetējās, nebija laika pīkstēt tik daudz. Labi, ka bija tikai viena nakts, kad bērns pupā nokarājās visu nakti, šonakt jau vispār viss vecajās sliedēs, tikai divas reizes modās.
Tā kā viņa man ir ļoti kustīga, tad nācās domāt, kā tās mūsu abas sabīdītās gultas padarīt drošākas, jo bērnam spilveni un segas vairs nav šķēršļi. Nolaidu Helmes gultiņu uz viszemāko pozīciju, tagad viņa joprojām guļ man blakus, bet tikai bedrē. Ir jau sarežģītāk atkal, jāpiedomā, kad baroju, lai neieveļas, bet tas būtu tāpat, ja gultai pieliktu redeli un atbīdītu, šādi vismaz nav nekur jākāpj ārā.
 

(bez virsraksta) @ 05:42

[info]dooora:
Documentary: The Culture High (2014) by Adam Scorgie

http://www.solarmovie.is/link/play/3501773/
 

(bez virsraksta) @ 01:48

[info]martcore:
ēdot zupu, atradu vēl ledusskapī pāris alus neznokurienes
acīmredzot, ja ir pateikts ā, nāksies pateikt arī bē
vairāk es uz virtuvi šovakar neiešu
 

(bez virsraksta) @ 00:53

[info]martcore:
sataisījos iet gulēt, noliku jau galvu uz spilvena, un Tad Pēkšņi Atcerējos, Ka Es Neesmu Uzēdis Biešu Zupu
tāks, paga
 

(bez virsraksta) @ 00:45

[info]romija:
Šo pa retam der noklausīties.
http://www.youtube.com/watch?v=-ET5gF253zQ
 

(bez virsraksta) @ 00:30

[info]dominika:
Pateicoties savai lietuviešu kurasbiedrenei, kura uztur kontaktus ar visādiem Erasmus studentiem, es pēdējā laikā esmu sapazinusies ar tikpat daudz ārzemniekiem kā visā savā iepriekšējā mūžā kopā. Šovakar, piemēram, iepazinos ar vienu divdesmitgadīgu franču puisīti izpūrušiem matiem un vienu divdesmitpiecgadīgu vācu sārtvaidzi, kurš beztam dzīvo man gandrīz kaimiņos. Jauki jauki. (Turklāt francūzi sauc Žans Batists. Klišejiskāk vairs nevar!)
 

Есть Есть Есть - Осень @ 00:24

(bez virsraksta) @ 00:03

[info]ierindnieks:
kas nosaka to cik daudz cilvēks atceras. Piemēram, man ir tāda sajūta ka neko īsti neatceros. Piemēram, es kaut ko esmu mācījies, bet būtībā neko no tā neatceros un man gandrīz vai katru gadu viena un tā pati lieta ir jāmācās no jauna. Kāpēc nav tā ka es vienreiz ko sapratis to arī atceros, kaut kas manī nostiprinās un tad man atliktu likt klāt. Bet nē.
 

20. Oktobris 2014

arlabunakti @ 23:54

Gluck-Sgambati @ 20:02

[info]gedimmteversion:
rokas lēni pieskārās
taustiņiem un varbūt vispār nepieskārās
sistēmas uzkārās un neuzkārās
tikai mūzika spēlēja pati no sevis
acis smaidīja un sagaidīja
daudzas nepazīstamas sejas
bet aizbraukšanas skumju krīzi
kliedēja jūras brīze

un viļņu reprīze solīja virpuļus,
las putas, baltas orhi-Dejas

pa trim pakāpieniem skrēju tev pretim
dungodams frāzes možas.

glissando pārsitu celi,
visu izdezinficēs saules,
daudzas, ļoti spožas.

"L'individu est comme la vague
qui se soulève à la surface de l'eau.
Elle ne peut s'en séparer tout à fait."*

augstāk par savu dirsu neuzlēksi, džekiņ.






*personība ir kā vilnis, kas paceļas virs ūdens. pilnīgi no tā vilnis atrauties nespēj. (PQ)
 

(bez virsraksta) @ 23:26

[info]huinja, posting in [info]pajautaa:
Ko labu latviešu tautai ir izdarījusi Nacionālā apvienība?
 

[zemapziņa] @ 22:56

[info]chaika:
zemes apziņa
 

(bez virsraksta) @ 20:10

[info]basta:
ja es būtu kristietis vai kas tāds, šodien vatikānā būtu pieslapinājis ūziņas kā mazākais.
 

par predispozīciju... @ 21:08

[info]lord:

ja es būtu dzīvojis vismaz 100 gadus atpakaļ, bet labāk visus 500, es definetlī būtu kļuvis par pornogrāfu... vai kas nu tanī brīdī bija analoģisks... es strādātu ar tēliem, ar kuriem strādāt nedrīkst... vismaz tā man gribētos domāt :D
 

@ 21:04

[info]elina:
Itālijā bija tīri smuki, bet uz ziemeļiem ēdienu tūrismā gan nav ko braukt. Es pati piciņas taisu labāk, par spīti tam, ka tur acu priekšā deviņdesmitgadīgs tantuks rullē mīklu picai.
Citādāk - pārbaudījums manām braukšanas prasmēm (turējos tīri labi, par spīti bailēm visus ~1000 km).
Romantika ceļojumā, protams, pārpārēm. :)
 

(bez virsraksta) @ 20:06

[info]krii:
Rudens ir noķēris arī mani, tas ir melns, slapjš un drusku žņaudzošs kā samērcēts vilnas maiss ap kaklu. Vienīgie labsajūtas mirkļi ir pieejami kaut kādos perversos viegli mazohistiskos ceļos, piemēram, piespiežot sevi noskriet pirmdienas piecīti - un šodien man nebija nekādā līksmā kucēnprieka, es smilkstēju no tā, cik ļoti negribējās vilkt treniņtērpu un līst laukā no migas. Tomēr es biju pati sev bargā kundze un aurojošā trenere, un pati biju iebaidītā, kūkumiņu uzmetusī resnule un tizlene, kas, elsodama kā desmit vācu pornofilmas, nomuļļāja savus piecus kilometrus. Un zeme mani pievilka stiprāk nekā jebkad, un gaiss bija blīvāks nekā jebkad, un katrs solis bija maza, nikna pūķīša nokaušana, un sirds leca kaklā un krita atpakaļ papēžos, un tad es atcerējos kādu nesenu Cibas diskusiju, kurā tika apsmaidīti lēnie skrējēji, kas piecus kilometrus skrien 27-28 minūtes, ha-ha, es neiekļaujos šajā laikā, un arī 30 minūtēs nē, un ko man dod tas, ka varu ar līdzenu pulsu noskriet 15 kilometrus, ja centieni pabīdīt piecus zem tām nolāpītajām 30 man liek rauties krampjos, un tas nozīmē, ka es visu mūžu būšu tizla un neskriešu 10 kilometrus stundā, un tā kalsnā, vingrā trenere manā galvā turpinās aurot un plīkšķināt pātadziņu. Un tomēr īsu brīdi pēc skrējiena bija ļoti labi, dušā pat vairs neraudāju, jā, mēs jau zinām, endorfīnu porcija kompensācijai. Un tad vēl daži sīki darbiņi ar domām par to, ka dzīve ir īsa un naudas ir maz, rakstām papīrus, plānojam maršrutus, un tad es biju uz savu deju nodarbību, un atkal mēģināju trāpīt ritmā un tempā, un kādu brīdi dzīve likās gandrīz paciešama, visnotaļ dzīvojama pat tizliem un neveiksmīgiem cilvēkiem, taču pēc tam jau laukā bija satumsis un endorfīni izkusa vienā mirklī, un es sapratu, ka man kaut kā trūkst - varbūt dzelzs, varbūt kalcija, varbūt B6, B12, A vai D vitamīna, varbūt mazliet heroīna vēnā, varbūt tāluma, kur ziemas nepazīst, kur rozes mūžam zied un nenovīst, un tagad atkal atskan pātadziņas plīkšķi un es bikli piekrītu uzkliedzienam, ka pinkšķes un muļļas nevienam nepatīk, tāpēc es tūdaļ atkal saņemšos un mazliet pastrādāšu, un varbūt nodzīvošu līdz kādam priecīgākam brīdim - vismaz, lai ierakstītu par to Cibā.
 

Paštaisītas galvassāpes @ 19:29

[info]x_f:

Vakar mani un vēl dažus ieslēdza istabā aiz septiņām atslēgām un lika stundas laikā tikt no tās ārā. (Tā bija spēle.) Pirms tam atņēma telefonus, lai neienāktu prātā gūglēt padomus un pašiem būtu jātiek galā, mēs, savukārt, pagrābām īrisus, jo košļāšana stimulējot domāšanu, lai paši varētu tikt galā. Vispār tas tiešām bija interesanti. Tur kaut kur ir noslēptas, iebāztas vai ieslēgtas visas atslēgas, norādes uz tām ir visur apkārt vai mazliet dziļāk, ir jāatrisina visi sarežģījumi un jātiek brīvībā 60 minūšu laikā. Mēs TO paveicām 59 minūtēs..

Pēc tam ar svešu māsu gājām cauri centram uz savām pusēm, runājām par siltajām zemēm, jauno pasauli, un mirkli pirms viņa teica kaut ko par vietējo tipisko rudeni (lija un sala), es tieši iedomājos, ka, re, tāds pats droši vien būs arī Ziemsvētkos – spīdīgas lampiņas, spīdīgas ielas, slapjš, tumšs un ne īsti silts, ne īsti auksts.

Kad kāds saka, ka rudens ir jauks, jo lapas krāsainas un vispār, tad es vienmēr iedomājos rudeni ar tieši šādiem laikapstākļiem – tādiem, ka negribas iet ārā. Savukārt, krāsainās lapas ir tikai īsu brīdi, pāris nedēļu laikā koki no zaļiem kļūst pliki, un tas ir uz daudziem mēnešiem! Vispār tas ir šausmīgi drūmi, ja mazliet iedziļinās, jo kokiem lapas nodzeltē un nokrīt ne aukstuma, bet vienkārši gaismas trūkuma dēļ. Ja notiks kāds pamatīgs vulkāna izvirdums un Saules gaismas kļūs mazāk, būs tieši tāds pats rezultāts – viss nobeigsies, nesagaidot ziemu. Vai kāds vēl atceras 1816. gadu?

Man laikam ir nepareizā attieksme, ka rudeni un ziemu vajag pārdzīvot, bet tā tas tiešām būtu izniekots laiks. Bet kā dzīvot un izdzīvot uz pilnu klapi, ne tikai pārdzīvot?
Vienalga, [info]blond vislabāk par to visu uzrakstīja.

Skaņas celiņš.

 

(bez virsraksta) @ 19:12

[info]shelly:
Nopirku sev mazu, melnu kleitiņu. Nu, labi, divas mazas, melnas kleitiņas. Kritiski nopētīju sevi spogulī un nolēmu, ka es esmu šausmīgi resna (priekš balerīnas). Bet priekš operdziedātājas - tīri tā neko...
 

(bez virsraksta) @ 17:07

[info]kakjux:

klau, cibinji.

vai juus, luudzu, vareetu zinaat un dariit man zinaamu, kur Riigaa ieguut 2 melnbaltus pases formas, izmeera un vispaar pases standarta foto?
paldies
nu taa, ka reaalas, fiziskas shaadas fotograafijas.

P.S. maasas vietaa es jau nu gan nepaljautos uz manaam novecojushaam zinaashanaam par to kaa tikt UWL :D un guugle es arii nejuutos esam.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata