Nepabeigtā dienasgrāmata


11. Jūlijs 2020

(bez virsraksta) @ 12:21

[info]prtg:
Bez uzvijas
 

(bez virsraksta) @ 01:42

10. Jūlijs 2020

(bez virsraksta) @ 23:42

[info]dooora:
čoms man šodien rekomendēja pārkvalificēties par kuģa pavāru.
teōrijas nodarbībā no kambīzes ielūrēju kokpitā. skērijs šits tur.

King Air, 'bove water & land, effing close to fire
 

(bez virsraksta) @ 23:31

viltotais 8kājis @ 21:41

[info]kants:

gribēju centrāltirgū nopirkt astoņkāji, bet tur atradās tikai kalmāra taustekļi. ko ar tiem darīt? sekojot jz. mazaa_mija padomam, ca 2h vārīju citronūdenī ar drusku vienkāršām garšvielām. sanāca tik mīksts, ka āda ar piesūcekņiem pati nonāca nost - to notraucu un gaļu iemarinēju citronu sulā, olīveļļā un piparos.
uz pannas apcepu rupju sagrieztus, ar mizu vārītus jaunos kartupeļus, uz cepšanas otro pusi pievienojot tāpat rupji sagrieztus taustekļus, smalkas sarkanā sīpola šķēles, maltus piparu un pāris karotes kaperu. servējot to visu pārlej ar mērci no plastmasas pudeles, kurā līdz baltumam sakrata olīveļļu ar citrona sulu un izspiestu ķiploku, un vēl tos pašus melnus maltos piparus. svētki!
 

(bez virsraksta) @ 21:42

[info]dooora:
vecāki man uzdāvināja 89. gada Yamahu. sāku apgūt muzīkas teōrijas pamatus. pilnīga masonērija. toties atkal ir sapņi, neraugoties yz thc.
iknakti vienā taktī
 

(bez virsraksta) @ 19:55

[info]ttp:
ļembasts
 

(bez virsraksta) @ 18:20

[info]penny_lane:
izlasīju ierakstu par ordinary kosmētiku, un nolēmu ierakstīt savu revjū par kopjošo kosmētiku. vispār es varētu taisīt kopjošās kosmētikas youtube channel, kur katru nedēļu izmēģinātu kaut ko jaunu un stāstītu, kā nekas nav mainījies. es tiešām nesaprotu tos, kas revjū raksta, cik ļoti šis ir padarījis ādu samtainu (ko tas vispār nozīmē?), gludu (jā, sure, izgludināja krunkas vai?), mitrinātu (meh...), vai tīru.

so ordinary kosmētika tāpat kā visa cita kosmētika neko īpašu nemaina manā sejā. revjū beigas.

ā, nē, no retinola palika sarkani pleķi, tāpēc to es beidzu lietot. laikam biš par daudz lietoju acu zonā, jo esmu pieradusi, ka ādai viss pofig, bet šis tomēr bija hardcore. visas tās skābes, kam ķipa jāloba āda un jākož man tā kā neko, šķiet, nedara, bija viena madaras skābe, kas uz 5 min atstāja sarkanus pleķus, bet es tomēr nolēmu, ka tas arī nav nekas pārāk būtisks.

viss, kam ir ogle, it sevišķi tas body shop ogļu skrubis kaut ko biš patīra, bet, ja godīgi, domāju, ka ziepes arī der, vienkārši ziepes "savelk" ādu, bet ja "savelk" kopjošā kosmētika, tad jau liekas, ka strādā, tātad ziepes arī strādā. bet vispār es seju nemazgāju līdz kādiem 28 gadiem, mans porainais deguns ir liecinieks. kaut kur biju izlasījusi, ka pārmērīga mazgāšana sausina un vispār esmu diezgan slinka, tāpēc cik nu tur dušā uzlija ūdens. tagad esmu sākusi tīrīt, jo poras, bet poras ir vecums, būsim godīgi. tīru un ceru, ka ja netīrītu, būtu sūdīgāk, bet to es nekad neuzzināšu.

mitrinošie krēmi. ķermenim biežāk gribas, jo ķermeņa āda tiešām ir sausa, bet nu tad pēc tās tīrīšanas kaut ko uzpļeckāju. neesmu iebraukusi, kas sejai patīk labāk, jo pa lielam tai viss vienalga, mans labākais triks ir neuzsmērēt par daudz, it sevišķi zem tonālā, jo tad savelkas viss bumbiņās un ir ķēpa, bet pieņemu, ka liela daļa šo atklāj 13 gadu vecumā.

serumi ir biš jaukāki, jo nav tik ķep ļep, bet uz viņiem parasti rakstīts, ka jālieto savas sejas rutīnas (kādas???) ietvaros, un tipa pēc tam jāliek krēms. man ir ts vichy mitrinošais serums, viņam bija jauki revjū un ir smuka pudelīte, reizēm lietoju to krēmu vietā, laikam ir labāk.

maskas. nu, ir forši brīdi pagulēt ar aizvērtām acīm un kaut kādu random smieklīgu lietu uz sejas. vai tas kaut ko maina? domāju, ka ne pārāk, nē.

tējas koks ir diezgan ok pumpām. bet zināt, kas vēl ir diezgan okei pumpām? šņabis. un ļoti labi, jo citādāk tā pudele absolut mums stāv mājās jau piecus gadus neaizskarta.

putas. putas forši puto. again - nav ziepes, un sīrupā taču rakstīja, ka ziepes ir sliktas. nekādu citu būtisku labumu nezinu.

eļļas - nē, nē, ne sejai, aizdambēs dažas neaizdambētās poras. eļļas ir domātas matiem, krūtīm un kājām.

tad es kaut kad esmu nopirkusi pāris reizes kaut kādu poru mazinātāju, clinique bija diezgan kruts, bet tas ir diezgan skaidrs, ka zinātne un veselais saprāts saka, ka poras neviens nemazina, šie silikonīgie mēsli rada to efektu, ka seja ir gluda, un ir domāts tīri paskatam. ja nelieto tonālo, bet nez kāpēc grib justies mazāk neglīta, tam ir jēga. šis jau ir dekoratīvi.

acīm - es kaut ko smērēju, bet nu viss, ko esmu piefiksējusi ir, ka acu zona diezgan strauji noveco, agrāk nebija loku, tagad ir, ko nu tur daudz. esmu izmēģinājusi vairākus acu krēmus, bet kā jau visam, nekādas izmaiņas neredzu, un mierinu, ka moš tas aptur procesus. pagājušogad nopirku payot krēmu, kas bija no 60 nocenots uz 15, un es viņu lietoju diezgan reti, jo nocenots bija, jo ņemot ārā no kolekcijas, tāpēc reizēm domāju, ka izņēma ārā, jo atklāja, ka izraisa vēzi or sth. labāk ķepinu ordinary caffeine šķidrumu, tas nedara pilnīgi neko, un tas der. ā, vēl man ir tas svaiguma rullītis, bet again - ledus strādā tieši tikpat labi. jā, ap acīm parādās līnijas. vai tur var ko darīt?

PROTAMS.

introducing lietas, kas strādā.

Miegs. Ūdens. Nesmēķēšana. Veselīgs uzturs.

to priekšpēdējo, protams, esmu jau tik ilgi darījusi, ka nav tā, ka nesmēķēšana tur baigi kaut ko padarīs labāku, bez tam nevar jau zināt, vai man būtu sejas vietā bērna dibens, ja es nebūtu smēķējusi, vai ne?

a zināt, kas ir rēcīgi? es regulāri pērku kopjošo kosmētiku. šodien, piemēram, esmu iegādājusi trīs vienā tējas koka skrubi, masku un washu no bodyshop, kas man bija līdzi, bekpekojot pa Āziju, jo ietilpa somā, un bija diezgan ērti, kad man likās, ka esmu pārāk putekļaina, nopirku aiz nostalģijas, kā arī vienu no tām sejas maskām, kas liek izskatīties pēc japāņu operas, jo tai bija atlaide.

ā, es aizmirsu. regulāri lietoju hialuronskābi no ordinary. nezinu, kāpēc. jo par to raksta labas lietas droši vien. būšu drīz izlietojusi. mans revjū par šo produktu ir tāds pats kā par visiem citiem. tas ir kaut kas slapjš, ko var uzlikt uz sejas.

lūk. reizēm es eju pie kosmetologiem, ko man iesaka draudzenes, viņas man taisa visādas dziļās tīrīšanas un spaida pumpas. tad es jūtos labāk, jo, ja kāds tev izspiež pumpas pa 50-60 eiro, tā ir daudz legitāka pumpu spiešana, nekā ja to dara mans draugs, pie tam kosmetologs nekad nepaņem to balto ķēpu un nerāda man, sakot: paskaties, cik liels un pretīgs. lūk, par to taču ir vērts maksāt.

tā bija sejas kopšana ar Peniju. es varu derēt, ka jūs vēlētos, lai es apskatu arī citus skaistumkopšanas produktus.

nekad neesmu izmēģinājusi vienīgi prairie. ja neskaita to reizi, kad pusaudzībā izmēģināju mammas prairie acu krēmu. cik atceros, tas bija kaut kas slapjš uz sejas.
 

(bez virsraksta) @ 16:29

[info]sirualsirual:
Mūzika: Haddaway

liekas, manā cilvēku lokā vislielākais grēks ir kaut ko radīt bez mīlestības, tā, ka darbā neparādās mīlestība. tāpēc daudziem uzmanība, rūpība ir kļuvusi par mīlestības sinonīmu. dusmas, lai cik dzīvespriecīgi nebūtu mani dārgie draugi, nevienam nekur nepazūd, daži tās prot izpaust, citiem tās pārvēršas melanholijā -- kad dusmīgas rokas, lai cik muskuļotas būtu, netiek pie iekaustīšanas, tad darbīgu roku pāris izaug jutekliskajā aparātā. bet kas ir mīlestība?
 

obligāti brauciet uz tallinu @ 13:35

[info]kants:

aizvedu bērnu pirmo reizi uz ārzemēm - un tas bija labi un pareizi. un tur tiešām sajūta kā ārzemēs; un mainījās manas domas par tallinu. divi indikatīvi piemēri: talliskivi radošais kvartāls - gluži kā tas, kas lisabonā zem lielā tilta, ar daudz visa kā un ļoti brīvu atmosfēru; un otrs - 2x ēdām kioskos pie baltijas stacijas/autoostas/tirgus - jo tur vnk bija restorāna līmeņa aziāts un turks. var arī ērti ar kājām uz jūru aiziet. 

galvenais - kāda māksla! esmu aprakts, sabradāts no labuma!  
- šomēnes notiek tallinas biennāle. atšķirībā no riboca bagātībām, centrālais objekts ir viens, toties tāds, ka laikam gan top 10 ko mūžā esmu piedzīvojis: edward von lōnguse (tas, kam uz zaļās būdas tallinas pagalmā grafiti ar mironi un iepirkumu ratiņiem) lielistāde "pastardienas katedrāle" - 800m2 pamests angārs pilnīgi apokaliptiskā, imersīvā mākslas pieredzē: graffiti un skaņa, vide un objekti, tēlainība, koncepts un telpas horeogrāfija. satriekts! 
- kumu pa to laiku ir elnaras taidres briļanti nokūrēta grafiķa velo vinna izstāde: biedējoši detalizētas un super simetriskas socialist dreamskapes, gadrīz disturbējošas kolažas un svaigi veltījumi  
- brauciena lielākais atklājums: fotografiska tallinn izstāžu centrs. imperiāla kvalitāte! kur tas redzēts, ka no 4 izstādēm izcilas ir visas 4? lina iris viktor gluži nohipnotizē ar savu dark testament melno un zelta estētiku, tad ar zeltu klasiskā sudraba želatīnā turpina sebastiāo salgado, vēl izrādās, ka braiens adams ir daudz labāks fotogrāfs nekā mūziķis, pie tam grūtākajā portretu žanrā, un tad visbeidzot - pirmā ever tāda mēroga tom of finland fotoizstāde, kas atklāj, ka viņa slavenie zīmējumi patiesībā ir stipri dokumentāli! un pēc tam turpat ārā ir frenchy bistro, kura pagalma plašumā dzert royal kir, ēst mīdijas un pīles burgeru ar batātes free
 

Varbūt FB dzimums tomēr jāmaina atpakaļ uz sievieti? @ 12:09

[info]krii:
" Sveiki visiem. 💗🤗 Šī ir mana grupa, ar seksīgu un skaistu sieviešu loceklis 👄👯💦, jūs varat sazināties ar sievieti uz datumu vai vienkārši gadījuma tērzēšana. Lūdzu pievienoties šai grupai, šī grupa ir reāla, un jums nav nepieciešams tērēt savu naudu sievietēm, kas var apmierināt jūsu seksa vēlmes 👄👙, es apliecinu jums..."
 

9. Jūlijs 2020

(bez virsraksta) @ 19:37

[info]ttp, posting in [info]iztulko:
Kā latviski pareizi tulkot exploded view?
Klaidskats izklausās briesmīgi, izvērsuma shēma/skats?
 

(bez virsraksta) @ 16:45

[info]krii:
Jūnijs bija neprātīgs pilskungs, šarmants uzdzīvotājs, dzina strādāt līdz ģībienam, bet pēc tam atalgoja ar ballēm, ziediem, nebeidzamiem gaismas šoviem un smaržu terapijām.
Es viņu mīlēju. Un mazliet cietu.
Sen nebiju jutusies tik nogurusi, sen nebiju jutusies tik laimīga.

Tagad atnācis jūlijs, gaidu maigās melleņu naktis.
 

(bez virsraksta) @ 16:39

[info]tipa75:
Es tomēr negribētu vēl vienu dīkstāvi.
 

(bez virsraksta) @ 16:04

[info]virginia_rabbit:
Tags:

divriteņu bumam sākoties, ļaudis bija noraizējušies, ka ciskudriļļa sedlos nevar atšķirt, kura ir bagāta kunga meita, kura parasta mašīnrakstītāja, tāpēc Tiffany's laida klajā šo dimantiem un smargadiem rotāto lai būtu acīmredzami )
 

(bez virsraksta) @ 14:38

[info]missalise:
Tikko izdarīju vienu lietu, par kuru biju šausmīgi ilgi šaubījusies, šausmīgi ilgi atlikusi u.t.t.
Mēģinājumi uzsākt sadarbību mūzikas jomā. Citādi man pilns ar neierakstītām dziesmām stāv, kuras neviens tā īsti nav dzirdējis. :( A man tās savukārt galvā stāv kā neizdarīts darbs. Un vienīgais veids, kā tikt no tā vaļā, ir - tās ierakstīt.
 

(bez virsraksta) @ 15:11

(bez virsraksta) @ 13:52

[info]dienasgramata:
Uga Dumpis: Saslimšanas risku rada izklaidēšanās
 

(bez virsraksta) @ 10:51

[info]grizzly_bear:
brauciet visi uz Savvaļu – šajā atklāšanas vīkendā vai jebkurā citā brīdī. no sirds iesaku. tieši tam dzīve ir domāta.

https://satori.lv/article/andris-eglitis-kopa-ar-maksliniekiem-iekarto-savvalas-izstadi
 

(bez virsraksta) @ 10:21

[info]slepkava:
Ar notestējos uz covidtriperi, pat tas nav pozitīvs. Man patika jautājums, Jūs pēc paša iniciatīvas? Nē!
 

(bez virsraksta) @ 08:30

[info]f:

also, uz septembri esmu beidzot pierakstījusies uz procedūru, kurai ilgi metās sprunguļi ritenī - tad nedrīkst vasarā, tad nedrīkst stāvoklī, tad nedrīkst, kamēr baro, tad klīnikā rekonstrukcija, tad laika nav, nu tad tagad beidzot ir, ja vien ne kōvids, protams. uztraukums ir par diviem iespējamiem variantiem - tas izrādīsies vienkārši haips, un čiks vien sanāks, t.i., nekāda efekta, un otrs variants, ka būs alerģiska reakcija vai kaut kāda ne tāda reakcija un sarkana seja. bet nu it kā otrajam variantam nevajadzētu būt. jett plasma lift profi. ar cerību novienmērīgot to sejas ādas toni. nu un, ko tur liegties, moš āda kā tāda glītāka kļūs, hehe.
 

(bez virsraksta) @ 08:19

[info]au:
šorīt bērni pamodās sešos, tas laikam par sodu, ka vakar vakariņu gatavošanas laikā paralēli sataisīju viņiem čia sēklu pudiņus šodienas otrajām brokastīm, kurus mēs ar vīru negausīgi paši norijām pēc viņu iemidzināšanas.

//bet totally worth it - baisi garšīgie sanāca
 

8. Jūlijs 2020

(bez virsraksta) @ 23:09

[info]chaj:

Короче....



"Наутилус, Агата Кристи... не дай бог Чай Ф... это для меня говно-рок"


"Гении умирают тогда, когда надо... это касается и Башлачева тоже.. это значит, что в 93-ем году ему делат было абсолютно нечего."

 

Vauziņu laiks @ 19:24

[info]san:
Ir 93. vauziņu diena un man negribas apstāties. Suņi ir brīnišķīgi skolotāji un terapeiti. Viņu pasaule ir ļoti tieša. Tajā lietas ir tādas, kādas ir. Un šajā pasaulē ir vieta man. Ļoti svarīga vieta, ja vien es to vēlos (un ja man ir kārumi).

Un kādas dāvanas suņi māk sagādāt!

Lielākā dāvana ir tas, ka suņi vienmēr ir ļoti klātesoši, un viņi vienmēr ir viņi paši. Tas ir lipīgi. Lipīgs ir arī viņu spontānais priecīgums un dzīvīgums. Esot tāda aizrautīga un jautra bariņa vidū, vismaz uz to brīdi ir jāsmaida un jādzenājas viņiem līdzi, mēģinot kādu saķert un sabužināt.

Vēl viņi dāvina dziesmas. Katru rītu, vakaru, un arī katru reizi, kad kāds kaut kur aiziet, visi trīs korītī dzied. Tā dziesma ir kaut kas pārpasaulīgs un smieklīgs vienlaikus. Nesijai ir ļoti skaista, tīra un plaša dziedamā rīkle, bet Skudra vairāk ķērc, kā tāds mazs, pūkains Aksels Rouzs. Tomi ir smuks, ne pārāk spēcīgs tenoriņš. Bet visas trīs balsis kopā izklausās iespaidīgi, un nedaudz mistiski.

Arī pats 100 dienu projekts ir dāvana. Ļoti veiksmīgs formāts, kas strādā. Pirmās dienas ir grūtas, tu jūties stulbs un kaunīgs par savu sviestu. Tam jātiek pāri, līdz iejūties un sāc izbaudīt. Nav tik svarīgi, cik labs ir gala rezultāts. Svarīgākais ir 100 dienas pēc kārtas sadūšoties kaut ko uztaisīt un izlikt apskatei. Tā uzaug drosmes un radošuma muskuļi.

Šo 93. dienu laikā esmu iemācījusies, ka dzīve ir labāka tad, ja es to dzīvoju šobrīd. Un to, ka iekšējais kucēns ir jāsamīļo, tāpat kā iekšējais kritiķis, jo arī tas ir tikai nobijies kucēns. Un, ka Lielais Nezināmais atnāks tāpat, tad kāpēc gan to nesagaidīt ar interesi un cerībām. Nu un, protams, to, ka katrs pats ir savu vauziņu autors, bez kura stāsts nevar notikt.

Yours truly, editor in chief at Vauziņas
 

(bez virsraksta) @ 17:25

[info]virginia_rabbit:
bet vispār man lauž rokas, plecu, plaukstu kā pie gripas. un skapim tikko izkrita durvis uz absolūti līdzenas vietas, un neviens pat nepieskārās.
 

(bez virsraksta) @ 17:12

[info]virginia_rabbit:

blakus istabā atskan "čū čū, kutamtramvajs pienāk brāļa stacijā" un liela smiešanās
 

(bez virsraksta) @ 16:02

[info]penny_lane:
apdarīju kādus miljards mazus sīkumus, tad ievēroju plauktā grāmatu "the seven habits of highly effective people" un nolēmu palasīt, bet secināju, ka burti lēkā, un nolēmu, ka es nebūšu highly effective person, because srsly fuck that shit.
 

We Are Entering Into A More Fractured World: A Talk With Robert Kaplan @ 14:35

(bez virsraksta) @ 14:31

[info]kakjux:
Garastāvoklis:: atkal līst, ja? vismaz ielu neurbj vairs
Mūzika: Desert Sound Colony - I Get Fixed - Original Mix
Tags: , , ,

zinkā, visi nobridušies dubļos un peļķēs un dubļos un peļķēs un dubļos.. nu jūs sapratāt. kaut ko pa pļavām pastaigājam, tad pa ielu kaut kādu nesaprotamu. bet ceļa malā sāk parādīties wild cherries koki, kuros ir ķirši! gatavi! bet kaut kādi miniatūri. tiešām mini, gandrīz nav salasīšanas vērti, bet ballītes orgkomiteja spītī pielasa ik pa brīdim saujas un uzēd tos anyway. tad uzradās kaut kādi margināli lielāki, bet joprojām kauliņa vairāk nekā jebkā cita.

tad jāiet atkal caur kaut kādam miestam (Koječín saucas!). aiz tā konkrēti atkal sanāk takas un pļavas un pļavas, kurās takas nav īsti iemītas, tikai teorētiskas. kaut kādā brīdī secinu, ka kedas vairs nav tik dubļainas nemaz, pa visu to zāli staigājot. ānuok, vismaz kaut kāds labums no. bet vienā no pļavām jāiet gar zirņu lauku. noplūcam mazliet zirņu pākstis, bet tur arī kaut kādi nīkulīgi. nu ok, priekš zirņiem vēl paagrs. ejam un tērgājam par džinu un džina kokteiļiem. VZ aizdomājies, kā būtu, ja džintonikā ieliktu kāreiz šitāda svaiguma zirņus! pēkšņi sajūtu tādu kā žļurkstienu zem kājas. nu tur zem zāles, izrādās ir konkrēti dubļi un slapjš. uhm, ok. kaut ko tur lavierējam, saruna nedaudz pārtrūkst. kaut kādā brīdī vispār izrādās, ka uz šīs zālainās takas axctually tek virsū ūdens / strautiņš kaut kāds. WTF? VZ sanīgrojas un aiziet iet pa blakus esošo lauku. es arī savācos aizlekt tur, jo nu, ahujeļi taisīt taku tur, kur upe, bļaķ?

also, es piezīmēšu, ka viss tas gājiens sākās pie nearly 600 m evelation un lēnā garā gāja lejup, ik pa brīdim tomēr uzdzenot vēl atkal kaut kādos kalnos atpakaļ. un te, spriežot pēc Strava, mēs esam ap 450-500m augstumā.

bet nu neko. aizejam uz normālu ceļu un turpinam sarunu par to, ka vispār džins ar aukstu earl grey tēju arī noteikti garšotu tīri norm.

nākamais miests ir Radňov, un ir vēl miniķiršu koki pa ceļam. ir pāris lēnāki km, jo ķirši! bet izejot cauri tam miestam, ejam tagad uz Květinov, kas ir nākamais punkts. atkal kaut kādas pļavas, bet tur sagaida pārsteigums!

(un tagad es iešu atpakaļ savā Mega Korp pasaulē, kur šobrīd viss ir neaprakstāmā bezcerībā un slikti.)
 

(bez virsraksta) @ 13:17

[info]martcore:
man patīk vērst sabiedriskās idejas sazvērestību teoriju piekritēju uzmanību uz to
ka mūsu plašajā pasaulē 95% lēmumus un idejas diktē ekonomika, nevis aukstāki spēki

piemērs?
nu, skatieties, lūk, mūsu kristīgajā radio apgalvo, ka geji - tā ir nāves kultūra
lai arī geji, kā reiz nav nāves kultūra, tā ir samērā parasta nukleāra ģimene, kas kādreiz izglābs pasauli
jo nāves kultūra ir čaildfrī
un čaildfrī nebūt nav kaut kāda sorosa un žīdu reptiloīdu inspirēta ideja

šī situācija ir radusies pēcfeodālisma laikmetā, kad mums, gan puikām, gan meitenēm, ir pietiekoši daudz resursu, lai īzī izdzīvotu bez ģimenes
agrāk tā nebija, cilvēkiem pirms frīdoma nācās laiku pavadīt ģimenes sistēmā ar sociologa makša vēbera brīnišķīgi aprakstīto darba dalīšanu sabiedrībā
līdz industrializācijai

pēc tam meitenēm izvēle "bērni vai karjera, vai arī karjera un bērni pēc tam" ir kļuvusi nevis obligāta, bet gan ļoti opcionāla
opcionāla tāpēc, ka meitenēm naudas ir dahuja
lai izdzīvotu vienām, un vēl nopirktu sev alholu un cigaretes un kondo manhetenā, ja paveiksies
gribat "tradicionālo" sabiedrību - atņemiet viņām naudu
tikai nestāstiet, ka loģiski attīstības procesi ir sazvērestība
viss
 

(bez virsraksta) @ 13:34

[info]fedrs:
Kā atšķirt īstu mākslinieku? Pēc uzmanības pret detaļām. Čaiņiks noapaļos izmērus līdz metriem, centimetriem, vai varbūt milimetriem, bet īstam māksliniekam plakātiņš būs 383,7×586,7 mm.
 

(bez virsraksta) @ 13:19

[info]dienasgramata:
DELFI. Divi saslimušie saistīti ar uzliesmojumu draugu lokā
 

(bez virsraksta) @ 12:58

[info]tipa75:
Covid19, kā inteliģences tests.
 

(bez virsraksta) @ 11:03

[info]artis:
"For several decades, the wise U.S. policy of isolating the CCP economically and politically kept China a third-rate power—unable even to seriously threaten its near neighbors.

In the 1970s, President Richard Nixon and Secretary of State Henry Kissinger told Americans that by engaging China, the CCP could be weaned away from communism and lured into the free world.

This disastrous mistake may yet be the undoing of us all.

Now, the CCP controls a world-class military and the world’s second-largest economy—all while staying firmly on the communist road.

The United States now stands with a dangerous enemy squaring off across the Pacific, a deeply penetrated political system and business community, a vastly reduced industrial capacity, a severely damaged economy, and now mass rioting in cities across the nation—all in some way related to the CCP.

Is all of this worth the ability to buy cheap toasters in Walmart?"


https://epochtimes.today/beijings-revenge-two-pro-china-communist-parties-coordinate-violent-us-protests/
 

(bez virsraksta) @ 11:47

[info]f:
vienīga tādā īstenā miega mācība, uz kuru esmu likusi uzsvaru, tā ir likšana gultā "drowsy but awake", lai pamošanās gadījumā pats māk aizmigt atkal atpakaļ. nu un gulēšana savā gultā. lai gan, kad baroju pati un bieži, un kad viņš vēl nemācēja pagriezties ne uz vienu sānu, tad gulēja gultā man blakus, ievērojot maksimālu distanci. tāpēc, protams, visa šī padarīšana ar celšanos un neaizmigšanu man tāda pavisam neizprotama tagad bija. bet šonakt atkal nogulēja no vakara līdz rītam pats savā gultā, un tajā vienā reizē, kad tomēr pamodās (pēc 22iem, tik tak, kā bankā), tomēr iemiga atkal un nelīda pāri bortam pie manis. nu, ej nu tagad un topi gudrs.
 

(bez virsraksta) @ 17:42

[info]dejavu:
Kārtīgs otrais vilnis mums te.
Kamēr tās štatu robežas, kas mums te gar māju iet, taisa vaļā, tikmēr citas robežas ar steigu slēdz. Melburna un Viktorijas štats stingrā izolācijā.

Austrālijā vēl joprojām lielākā daļa gadījumu ir bijuši ievesti - atved tie, kas atgriežas no citām valstīm (tikai pilsoņiem un pastāvīgajiem rezidentiem ir ļauts iebraukt plus jāiet karantīnā, kur arī lielāko daļu gadījumu atklāj).

Vājais posms izrādījās karantīnas viesnīcas - vāji izglītotie un apmācītie viesnīcu apsargi neievēroja noteiktos drošības pasākums (klīst (neapstiprinātas) baumas, ka esot arī stājušies intīmos sakaros ar karantīnā esošajiem). Nu un tad veiksmīgi aiznesa vīrusu savām daudzskaitlīgajām ģimenēm, kas nereti dzīvo vairākas paaudzes šauros apstākļos sociāli ne pārāk labvēlīgos rajonos, nereti nerunā angliski, cieš no visu veidu atkarībām vai vienkārši nabadzības, un ne pārāk labi saprata, kapēc viņi pēkšņi tika burtiski ieslēgti Melburnas sociālajās blokmājās ar pilnīgu aizliegumu pamest dzīvokļus.
 

7. Jūlijs 2020

(bez virsraksta) @ 23:14

(bez virsraksta) @ 23:12

(bez virsraksta) @ 22:03

[info]aizliegts_v:
Gailenītes ar jaunajiem kartupelīšiem, ček...
 

(bez virsraksta) @ 21:57


Nepabeigtā dienasgrāmata