Nepabeigtā dienasgrāmata


30. Marts 2017

(bez virsraksta) @ 02:20

[info]prtg:
Tags:

V for Vendetta (2006)
 

(bez virsraksta) @ 01:18

[info]virginia_rabbit:

izlasīju grāmatā, ka mazie bērni saprot situācijas lielos vilcienos un kooperējas. arī protestēšana esot sadarbošanās vecāku labā, jo viņi kko dara nepareizi. tad no šīs loģikas man tagad būtu jāsaprot, ko es daru nepareizi, ka Simons grib, lai es viņu tikai nesu, un visu laiku ceļas pārbaudīt, vai esmu blakus.
 

(bez virsraksta) @ 22:54

Paris Cité, 8 @ 23:48

[info]mazaa_mija:
ja jūs zinātu kā smird mans mazais leduskapītis, jo tur ir tikai vecas zivju ādas (nu jau izklātas pa saldētavu, bet nepalīdz), siers un smirdīgās olīves, pārējāis viss neskaitās, jo nav jau daudz kas atlicis no pārējā, bet siers ar trifelēm mani šeit dabeigs, jo es tak vēl nopirku mazu mīkstu kaziņu ar trifelēm, Mārtins jau ieņirdz par mani, ka es tagad ēdu sēnes, bēt nē nē nē, tikai trifeļainu sieru un magic
 

(bez virsraksta) @ 23:21

[info]artis:
“A weak man is not as happy as that same man would be if he were strong. This reality is offensive to some people who would like the intellectual or spiritual to take precedence. It is instructive to see what happens to these very people as their squat strength goes up.” ― Mark Rippetoe, Starting Strength
 

kompa keiss ar barokli @ 00:02

[info]santech, posting in [info]par_velti:
Mūzika: Arch Enemy - SKELETON DANCE

Datora korpuss, procesora dzesētājs, barošanas bloks. Klaviatūras vairs nav.
bildes: )
 

29. Marts 2017

(bez virsraksta) @ 23:21

[info]anonymous:
Lai cik arī to būtu nepatīkami atzīt, bet Schmincke ūdenskrāsas uzvedas krietni vien neparedzamāk/nepatīkamāk nekā vecajā Ļeņingradas/Pēterburgas fabrikā ražotās. Atšķirību jūtu, bet vēl neesmu spējis apsīkumot, kur ir noslēpums.

Jā, diemžēl pigments arī mazgājas nost nekontrolējamā ātrumā. Faktiski tādā ātrumā, ka uz papīra vispār nekas vairs nepaliek.
 

(bez virsraksta) @ 23:21

[info]virginia_rabbit:
Tags:

atceros mergēzes. ka mazā Džiliana pusnaktī ēda lielu kupātu un kartupeļu putras čupu, jo viņai bija mēnešreizes.
 

caurspīdīgajām Amoralle vai Flashyouandme augšiņas kādreiz normāls smart casual @ 22:39

[info]ierindnieks:
Es jau biju pavisam aizmirsis, ka tas kas šobrīd skaitās drosmīga seksualitāte ar visām tām caurspīdīgajām Amoralle vai Flashyouandme augšiņām, kādu laiku atpakaļ bija pavisam normāls smart casual ko sieviete, kas strādā birojā, var vilkt uz darbu.


To apjautu šodien, esot lielā puspadomiskā uzņēmumā, kur grāmatvede un ražošanas daļas vadītāja pa uzņēmumu staigāja caurspīdīgās blūzes, kuras ļava apskatīt viņu krūtis un mežģīņotas krūšturus.
 

(bez virsraksta) @ 22:42

[info]deloveja_kundze:
runāsim par pozitīvo

man ļoti patīk mana jaunā frizūra, kas vispār nav diez ko jauna, bet ir atgriešanās pie senākām dienām, kad biju mazliet, mazliet drosmīgāka.
man patīk tas, ka, neraugoties uz to, ka pašai tas viss liekas bezgala pliekans, es tūlīt būšu pabeigusi savu prezentāciju
man patīk doma par to, ka mēs tūlīt dosimies glītā roadtripā, rīga-preiļi-viļņa-daugavpils

vēl man patīk tas, ka naktsdarbā es varu klausīties un atklāt jaunu mūziku, un viss piestāv. šodien re-atklāju blixa, diezgan superīgi.
 

Tuņķis - senlatviešu buramvārds @ 20:49

[info]vikings:
Ar kura palīdzību aizdzen nevēlamas būtnes. Piemēram zaļumballē - Dabūsi pa tuņķi!
 

(bez virsraksta) @ 20:27

[info]anonymous:
Labi, ka LR1 tomēr ir tie atkārtojumi, jo rīta "Kā labāk dzīvot" jau biju paguvis aizmirst.

Klausītājs: Ja man kādreiz iekož ērce, es ar nazi to izgriežu ārā un izspiežu asinis!
Studijas viesis: Tur jābūt ļoti asam nazim.
 

(bez virsraksta) @ 20:07

[info]martcore:
ar ko es šobrīd nodarbojos?
nekas pārāk īpašs, karoju purvā ar robotiem
pasākums saucas dungeon siege )
 

(bez virsraksta) @ 19:47

[info]anonymous:
"Zero waste vēstnese"
 

(bez virsraksta) @ 19:01

[info]krii:
Un kur palika šī diena? Kur? Un kad?
 

(bez virsraksta) @ 18:42

[info]anonymous:
Lai nu ko varētu iztēloties, bet to, ka pienāks arī tāda diena, kad Veidemane runās pretī Īvānam, turklāt par savvaļas zvēru izmantošanu cirkā... pilnīgs cirks.
 

(bez virsraksta) @ 16:45

[info]anna:
Šad tad domāju - ja es tomēr vēl kādreiz ko uzrakstītu cibā, par ko tas būtu?

Varbūt par ķermeni. Turpinu mēģināt to labāk saprast un arī sajust. Pieņemt sevi kā vienu veselumu, ko veido (vismaz) ķermenis, domas un sajūtas. Nenovērsties un nesākt attiekties pret ķermeni kā kādu citu, kaut ko, kas ir ārpus manis, kad kaut kas sāp, kad fiziski jūtos slikti. Biežāk esmu ļoti nepacietīga un skarba pret sevi, bet reizēm savu ķermeni tiešām apbrīnoju. Piemēram, kopš vairs akūti nemokos ar veselības sarežģījumiem, manis vienkārši pamazām kļūst mazāk. Četrdesmit kilogramu no manas miesas vairs nav, un, lai gan tas joprojām ir ļoti tālu no vēlamā, tas tomēr šķiet visai neticami, it sevišķi tāpēc, ka tas noticis tikai “ieklausoties sevī”, bez jebkādas sistemātikas un mērķtiecības, ja neskaita kategorisku mērķtiecību beidzot beigt klausīties padomos (it sevišķi - nelūgtos), kā panākt svara izmaiņas, kā arī pilnīgi atmetot mērķi zaudēt svaru.

Varbūt par ne-duālismu attieksmē pret sevi, apkārtējo pasauli un ikdienas izaicinājumiem tajā. Piemēram, man šķiet, ka naids (vismaz ilgtermiņā) noteikti nav auglīgs un vēlams, to ir jāpārstrādā citās emocijās un attieksmē. Bet kā, piemēram, lasot ziņas, vismaz pasīvi un klusi neienīst Trampu, Putinu un citas ģeogrāfiski tuvas un tālas slavenības? Te nu es esmu, visgrūtāk man ir pieņemt tos, kas nespēj vai negrib pieņemt viedokļu dažādības iespēju.

Varbūt par to, kā es turpinu ticēt, ka ir iespējams vienlaikus būt kristietei (cik grūti ir kļuvis lietot šo apzīmējumu!) un kritiski domājošai, un kāds prieks ir atrast cilvēkus, autorus, kas šajā ziņā iedvesmo.

Varbūt par valodām. Par kaitinošo ierobežotības sajūtu, nespējot nevienā citā valodā izteikties tikpat brīvi, kā dzimtajā (un arī tajā tas kļuvis grūti, kā tagad, kad vārdi ir tik neveikli un smagi). Par prieku, kad, pašai sev par pārsteigumu, tomēr izdodas citā valodā kaut ko ne tikai pateikt, bet mazdrusciņ radīt. Par jauniem apvāršņiem, kas paveras, vienu un to pašu tekstu lasot vai jēdzienu mācoties kādās trīs valodās vienlaikus. Par to, cik noderīgi valodu apguvē tomēr ir zināt kaut ko no latīņu un grieķu valodas (vai Latvijā vispār ir kāda vidusskola, kur tās vismaz nedaudz māca?).

Varbūt par to, cik neparasti ir regulāri turpināt saprast, cik daudzās lietās patiesība (vismaz manējā) ir pretēja tam, ko esmu kopš bērnības “līdz kaulam” iemācījusies, uzsūkusi attiecībās ar ģimeni. Piemēram, par to, cik (tagad) milzīgs egoisms man šķiet nerūpēties par savām vajadzībām (bet to es drīkstu teikt tikai sev, nevis kādam citam, un tas nekādi neizslēdz dzīves posmus, kad kaut kādā ziņā “pamest sevi novārtā” ir gandrīz neizbēgami).

Čau, ciba! Nezinu, kāpēc, bet re, atzīmējos, un tagad varu turpināt mēmi ik pa laikam Tevi lasīt.
 

(bez virsraksta) @ 17:00

[info]dienasgramata:
DELFI. Kā pareizi izmantot vīnu, gatavojot ēdienu.
 

(bez virsraksta) @ 13:36

[info]putnupr:
lietotājs unpy raksta par bērnudārza izlaudumiem..

patinot filmu, no manām "skolām" lielākais izlaidums bija tieši bērnudārzā. citus izlaidumus nemaz neatceros, bet bērnudārza atceros vislabāk. nu jā, jo vecāks cilvēks, jo vairāk atceras tieši bērnību, bet tik un tā.
 

lai neaizmirstos @ 16:31

[info]chimera:
Klēpja attīrīšanas rituāls no bijušajiem sakariem
 

Pavasara trakuma vērotāja piezīmes. @ 15:24

[info]unpy:
Viens no interesantākajiem pavasara trakumiem ir tas, kurš cilvēkiem iestājas brīdī, kad šo atvase pamazām, bet droši virzās uz to, lai beigtu apmeklēt PII(man ļoti patīk šis saīsinājums, kura nozīme ir "pirmsskolas izglītības iestāde", bērnudārzu mūsdienās vairs nav). Tātad, bērni paliek gana veci, lai sāktu iet skolā un tagad viņiem par katru cenu pēc kaut kādu prātā jukušu vecāku domām, ir jāsvin tāds kā izlaidums. Neba jau vienkārši izlaidums, bet tāds, pa smuko, ar svētku drānām, fotogrāfiem, dāvanām pārsimts eiro vērtībā katram bērnudārza darbiniekam un vēl iestādei kopumā. Esmu par šo diezgan labi informēts, jo man pārītim draugu un paziņu šis viss šobrīd veļas pāri galvai, tad šie izmisuma brīžos pasūrojas. Lūk, jaunākais piemērs - cita starpā, vecākiem jāsamet nauda arī tam, lai viņu bērni, beidzot šo viņu mūža teju vai svarīgāko posmu, tiktu pie šādām dāvanām: )
 

(bez virsraksta) @ 15:22

[info]jim:
Apjautu, ka dzīvoju vientuļā pasaulē, kurā es nerecenzēju izstādes, koncertus, mūzikas albumus, dzeju, prozu vai teātri, jo nejūtos gana kompetenta, lai par tiem spriestu, taču absolūti visu šo jomu pārstāvji gan uzskata, ka ir pilnvērtīgi kino recenzenti.
 

(bez virsraksta) @ 13:11

[info]watt:
"Publikas, kam vislabākais līdzeklis pret visu personīgi sev nesaprotamo, šķiet tā aizliegšana, nekad nav trūcis."

Ja nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem ir nesaprotama, un ir vēlme to aizliegt, tad, jāsecina ka Dainis Īvāns, aizstāvot dzīvnieku cirku, demonstrē savu izpratni par to kas ir atbalstāma dzīvnieku mocīšana un, jāteic, īsta lietpratēja smeķi.

"Jau 1913. [...] Karls Grevē rakstīja: "Dzīvnieki nejūt un nedomā kā mēs, saprātīgie cilvēki vai hiperspraigās "zilzeķes", kuru citātu vinegrets no Šillera, Romas klasiķiem un budistu rakstiem gandrīz nekad nav trāpīgs, apliecina tikai dzīvnieku sargātājas "izglītību" un to, ka viņa laiku pavada bučodama savu mopsi, štopējot tam cukuru un šokolādi, kā arī baudot "augstāko literatūru". [te laikam ir citāta beigas, lai gan vai nu D.Ī., vai Delfi pēdiņas nav aizvēruši -w]."

Jā, šeit Īvāns ir kritis uz 1913., 1915. gadu avotiem. Piemin, ka Norvēģijā 1920-tajos gados esot bijis aizliegts gan cirks, gan zoo. (Es gan to nevaru atrast, vai ir kāda atsaucīte? Ka Norvēģijā ir bijuši aizliegti zoo?)

Katrā ziņā, ja Dainis palasītu kaut ko rakstītu nedaudz vēlāk, piemēram, 1917. gadā izdoto Džeku Londonu*, viņš pamanītu ka viss protests pret dzīvnieku cirku, būtībā ir protests pret dzīvnieku spīdzināšanu. Tas "pērtiķītis" ko Dainis ielicis par virsrakstu? Dainis cīnās par cirka radošo brīvību viņu sist līdz pusdzīvs. Netiks nogalināts - lai pērtiķis saka paldies par to pašu! Un vispār, paša vārda sakne "pērt-", jau liecina ka tos jāsit! /s.

(Vēl man mieru neliek tas fragments ka kāds "barojot mopsi ar šokolādi". Iespējams, Dainis, jeb pats Karls, zoologs, nezina ka šokolāde suņiem ir inde - vidēja izmēra suni viena tumšās šokolādes tāfelīte var nogalināt.)

Līdzīgi, Dainis varētu rādīt ar pirkstu un smieties par tiem, kas nesaprot kāpēc Kopenhāgenas zoodārzam bija jānogalina žirafe, nesaprot, ka tur pat piedzimušais žirafēns arī gan jau tiks nogalināts. Bet saprotiet, tā ir gluži parasta lieta. Katru gadu Eiropā zoo dārzos tiek nogalināti no vairāk simti dzīvnieku.

Ja kādam tas ir nesaprotami, ir vienkārši jācenšas saprast un pieņemt! /s.

Agrāk tirgus laukumā cilvēkiem izpildīja nāvessodus, giljotinēja, kāra, dedzināja dzīvus. Tas bija pašaprotami. Vēl vairāk: pūlim patika!
(Kā smejies, uz pēdējo publisko pakāršanu Londonā, skatītāji jau varēja ierasties ar metro.)

Dažas lietas vienkārši iziet no modes. Dažas lietas cilvēkiem sāk likties tik nepieņemamas, ka ir jāaizliedz.

_________________________
* "what turns my head and makes my gorge rise, is the cold-blooded, conscious, deliberate cruelty and torment that is manifest behind ninety-nine of every hundred trained-animal turns.
"[...] my understanding of human nature has become such that I realize that no normal healthy human would tolerate such performances did he or she know the terrible cruelty that lies behind them and makes them possible.
"[...] First, let all humans inform themselves of the inevitable and eternal cruelty by the means of which only can animals be compelled to perform before revenue-paying audiences."
 

(bez virsraksta) @ 14:55

[info]missalise:
Draudzene reiz izteicās, ka labi, ka es neesot kaislīga - ka man esot mierīgs raksturs. Tā nu es sēžu un brīnos, kā viņai varēja rasties tik maldīgs priekšstats. :)
 

(bez virsraksta) @ 14:39

[info]dienasgramata:
DELFI. Irākas spēki lenc Mosulas vecpilsētu

nepietiek, ka bruņoto spēku vietā jau var teikt vienkārši "spēki", nu jau arī lenc un ielenc ir viens un tas pats
 

klab.lv aktivitātes xml links @ 13:17

[info]peepingtom, posting in [info]pajautaa:
Atceros kādreiz lietojis weblapu kurā varēja klab.lv lietotājam draugu vēsturi (kurš piedraugojis, kurš atdraugojis) xml formātā apskatīties. Nevaru tagad vairs atrast/atcerēties adresi.
 

divas labas izstādes abos daugavas krastos @ 12:30

[info]kants:

tā kā manās grāmatās pārsteidzoši laba izstāde ir tāda, kurā ir labi vairāk nekā puse darbu, nevaru nedalīties ar prieku par laganovski nacbiblā un sieviešu 'es pieskaros sev' nac. m-muzejā. pirmais ir par brīvu un patīkami apvieno formveides izsmalcinātību ar ironsku, gudruu interesi par pasauli. otro fallogocentriskā fašima patriarhālās diktatūras pārstāvji ir padarījuši par maksimālu nepieejamu - ir jāpērk biļete uz visu muzeju, pati izstāde ir nobāzta bēniņos kā trakā sieviete viktorijas laikmeta šausmu stāstā, un pat uz vietas darbu apskatei paredzētie cimdi ir tikai bērnu izmēra. toties ciešanas ir tā vērtas - līdzās izteiksmīgajai pičukānei un distancētajai lācei, rasas šmites devums droši var lepoties ar izcilību un lielā mērā pārspēj arī gandrīz visus tās pašas ēkas pagrabā apskatāmos purvīša balvas pretendentus.
 

(bez virsraksta) @ 10:26

[info]kakjux:
Mūzika: BirdPen - Like A Mountain
Tags: , ,

Jā, ir tik jauki, ka manā galvā dzīvo iedomu draugs, kurš ir draugos ar citiem cilvēkiem. VZ vakar pajautāja, vai mans iedomu draugs ir atrodams feisbukos.
Šis iedomu draugs nodarbojas ar dīdžejošanu manā galvā un viņam Molko patīk daudz vairāk nekā man. Vēl ir radušās aizdomas, ka viņam ir depresija.
 

āmen @ 12:17

[info]kashadura:
Meitiņa sākusi iemēģināt vārdu "tētis". Sirds plūst pāri.
Šeit piepildās vārds, ka cits sēj un cits pļauj.
 

rub(r)ika acs @ 12:08

[info]_re_:
strādāju un paralēli vēroju, kā Rubiks A. naģenē dodas uz veikalu, pēc brīža atgriežas ar rimi sarkano maisiņu pie rokas.
 

(bez virsraksta) @ 11:13

[info]lavendera, posting in [info]pajautaa:
vai ziemeļblāzma vienmēr ir kaut kas kustīgs un tikai tumšā naktī?
varbūt tās reizes, kad vakaros ap saulrietu esmu redzējusi dzeltenlillā vai ābolu zaļas debesis, ir bijušas ziemeļblāzma, tikai es to nezinu?
 

--- @ 11:02

[info]meness_berns:
Vot šis Velgas kundzes skats uz to, kāda sabiedrība ir patiesībā, man kā vecam gotam un mizantropam šķiet ļoti simpātisks:

"Plaši izskan teiciens – bet bērniem patīk skatīties uz dzīvniekiem cirkos! Ko nozīmē – bērniem patīk!?? Bērniem patīk – noraut mušai spārnus, ar akmeņiem nomētāt piesietus suņus, raustīt kaķi aiz astes..., dedzināt ežus un zaķēnus kūlas ugunskurā..., vēlāk – barā piekaut vārgākos skolasbiedrus..., izsmiet vecus cilvēkus, utt."

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/velga-vitola-savvalas-dzivnieki-cirka.d?id=48676255
 

(bez virsraksta) @ 10:55

[info]nulle:
Mazulīši un otras pusītes - tā ir ar normālajām tantēm.
 

(bez virsraksta) @ 09:57

[info]chimera:
Mūzika: Cocteau Twins - Carolyn's Fingers

vai rīgas centrā var kaut kur nopirkt veloatslēgu, nenovirzoties kādos eksotiskākos maršrutos? nu, tur stacijas, vecrīgas, barona-valdemāra, ģertrūdes-bruņinieku ielu rajonā?
 

(bez virsraksta) @ 09:38

[info]au:
ir tādi vārdu savienojumi, kas, lai arī domāti nopietni, ir ļoti smieklīgi. un man patīk tādus atrast.

vakar Ingas Ābeles Dunā izlasīju
"vaļa ūsas"

"vaļa ūsas"!!!
 

(bez virsraksta) @ 08:48

[info]f:
80% meņjū, 20% fiziskās aktivitātes - stāsta labi treneri, vai ne.
weight training - lūk, kas vajadzīgs sievietei - stāsta vēl citi treneri.
skaidrs, ka cīņa par izmaiņām turpinās nepārtraukti, jo grūti pārdzīvot, ka agrāk taču bija citādi. drēbes piegulēja citādi, un, karoče, viss bija citādi un labāk, vismaz saistībā ar ķermeni, kad biju viena.
mazāk kārdinājumu, vairāk laika sev pašai, bet tā jau varbūt arī manis pašas vaina - slikts menedžeris sev esmu.
lai nu kā, beigu galā izskatās, ka biju piehaltūrējusi ar to 80% meņjū lietu, nevis "nothing works", jo tiklīdz pārvērtu vakariņas par uzkodām, no vidukļa pazuda 2 cm, un, lūk, tas, ir motivējoši.
jo maz prieka no hantelēm, ja visus tavus darba augļus noslēpj vecā, labā tauku kārta.
 

(bez virsraksta) @ 01:42

[info]dooora:
nogāju da Kanapei. iepazinos ar Emīlu no Talsiem. sirsnīgs puika. nonesu viņam glāzi kļavu sulas, jumts jau viņam bija nonests.
ščiroties, viņš taujāja – ko tagad darīsi, uz ko atteicu – dajebko (kas precizitātes ietvaros nozīmē pēc iespējas mazāk).
tā kā viņš šodien Aptiekas ielā jau bija bijis (nosacītos ciemos), tad tik plaša atbilde netika pieņemta.
– nu, aizbraukšu ar vellō līdz Mežaparkam.
– o, cita štelle!

tagad sēžu un domāju – to braukt ōr not to braukt. un vēl es domāju, kā vienreiz varētu nedomāt.
https://youtu.be/OQGmaWYC4OE
 

(bez virsraksta) @ 00:45

[info]prtg:
Tags:

Animals Are Beautiful People (1974)
 

28. Marts 2017

paris Cité, 7 @ 22:48

[info]mazaa_mija:
vēl mazliet par šardonē, man nekad nav paticis šardonē, jo tur ir viena tāda nots, kas visu nokauj, šeit es sapratu, ka tā ir lētā šardonē nots, jo klasi augstāks tas ir izcils vīns mon amour
 

We walked around in circles singing Ooo Ha Om @ 23:42

[info]dooora:
OOO

an O is a pretty circle, innit. walk/don't walk
 

Nepabeigtā dienasgrāmata