Nepabeigtā dienasgrāmata


29. Augusts 2015

(bez virsraksta) @ 21:28

[info]nulle:
Izlasīju Viljama Goldinga "Smaili", viņš tik sarežģīti raksta, ka nav gandrīz nekāda iespaida palicis.
 

(bez virsraksta) @ 20:51

[info]krii:
Skriešana nomierina un nogurdina tikpat labi, cik raudāšana. Un laikam taču ir pat mazliet veselīgāka.
 

(bez virsraksta) @ 17:03

[info]kakjux:
Tags: ,

iesim ar Mazo Puiku uz queer pasākumu, uz kuru visi ģērbjoties queer. un tagad pārdzīvoju, ka man nav lumberjack krekla. mūs regulāri notur par pāri, kaut arī mēs nekad, nekad neesam bijuši pāris. tāpēc negribas vilkt kleitu un izskatīties streitai.
 

(bez virsraksta) @ 18:17

[info]mazaa_mija:
if there is a german in a kitchen there must be change. tas viss finišēja vakar naktī, kad viņš sadedzināja manas kurpes un savas super dārgās zeķes. Pēc tam sēdēja ar savām plikajām pēdām pie ugunskura un jutās kails, bet pie tā jau viņš neapstājās un mēģināja sadedzināt vienam jaunam džekiņam bikses viņš tās novilka un sēdēja tām virsū, lai netracinātu vācieti vēl vairāk pilnmēnesī
 

(bez virsraksta) @ 18:14

[info]ttp:
caur rakšanu uz debesīm
varbūt arī ķīnu
 

(bez virsraksta) @ 17:52

[info]noisiite:
Un izrādās, ka lietusbikses nemaz tik vienkārši šobrīd nav nopirkt (rīt braucam uz laukiem, gribas, lai ir ko uzvilkt, ja nu kas). Lai gan mājas lapās bikses bija bodēm izliktas, realitātē gandrīz nekur nebija. Nu nekas, toties Helme tika pie labām biksēm. (Ņēmu gan melnās, būs brālim pēc tam)
Kopā ar košām un meitenīgām jakām nav tik traki, bet nu ir lietas, kuras tagad skatos neitrālos toņos, lai pēcāk nebūtu otrreiz jāpērk.
 

(bez virsraksta) @ 17:31

[info]siltavieta:
šodien sapratu, jāballējās vēl vairāk, lai varētu trenēt apstāšanos, jo ar to man ir grūtības
 

teosofija @ 17:24

(bez virsraksta) @ 16:53

[info]lenorad, posting in [info]pajautaa:
Vai te, cibā, var atdraugot kādu, kuru negribu, lai lasa manis rakstīto, un kā?
Skatījos, skatījos, neieraudzīju.
 

(bez virsraksta) @ 16:30

[info]martcore:
nē, nu cik gudrs biju, tik gudrs arī aizgāju
kaut ari no helvetikas kaut ko paguvu izlobīt
un es taču nemaz nejautāju, piemēram, par džeku, uz kuru iekrīt abas labākās draudzenes, es pirmā viņu ieraudzīju, viss šitais

atbalstat mani vai neatbalstat, bet uz otro spēles epizodi es dodos ar pārliecību, ka līdz šim darīju visu pareizi un darīšu to tālāk
jūs manā vietā nespējat pieņemt dažreiz sarežģītus un radikālus lēmumus, jo [šeit var uzrakstīt, kāpēc]
 

varbūt @ 15:25

[info]oblica:
Varbūt man derētu sākt jogot? Bet es esmu diezgan tizla un man šķiet, ka visi jogotāji iet pie psihoterapeitiem. Un laikam neēd gaļu.

Un man gribās jogu bez tām prānām, vēdām, iņjaņiem un tamlīdzīgām lietām. Vienkārši izlocīt tukšu galvu.
 

(bez virsraksta) @ 15:02

[info]liljabrik:
Puse no cilvēkiem, ar ko runāju vakar, iekomentēja matus, puse teica, ka mati ir labi bet otra puse, ka slikti.
 

(bez virsraksta) @ 13:24

[info]martcore:
bet vispār saistībā ar "life is strange"
meitenes, man pie jums ir tūkstošiem jautājumu

lūk, tev ir klasē personiska ienaidniece - viņai ir labākas drēbes, bagātāki vecāki, viņa izturas ļoti augsprātīgi un it īpaši pret tevi, viņa taisa nereālākos sūdus taviem draugiem
tad tev parādas iespējas atriebties - apliet viņas brīnišķīgo jaciņu ar krāsu, ko tu arī dari
un tad tava pretiniece ir uz īsu brīdi galīgi sagrauta, pēc tam viņa, skaidrs, saņemsies, bet tagad
un šeit parādas scenārija izvēle, par viņu vēl pasmieties, vai arī viņu kaut kā uzmundrināt

kā puika es drīzāk smietos par viņu, es līksmoju, redzot, kā visi mani ienaidnieki deg ellē, ko tie arī ir pelnījuši
bet spēlējot par meiteni man tas nešķiet pareizi. man liekas, meitenes, lai kā arī viņas ļoti vienas otru neienīstu, tomēr turas kopā
tāpēc es viņu atbalstīšu, lai arī neviens te nevienam īsti netic, man tas vienkārši šķiet pareizāk
puika vienmēr var būt viens pats par sevi pret visu pasauli, par meiteni es gluži vienkārši nezinu

es nebliezīšu pollu, bet - kā jūs rīkotos
 

bet pa lielam @ 13:11

[info]oblica:
Ir arii labas lietas - burgervakars 4-dien, kaiminju kaazu jubilejums ar Mantu pagalmaa vakar, tikko nopirku biljetes uz PV shovakar un riit atnaaks maasa.

Naakamnedeelj BB uzsaaks skolas gaitas un man ir atvaljinaajums. Nosaciits, jo daudz aarpusdarbu darbu, kas ir super, jo ljoti gribaas kaadu iiso celojumu oktobra beigaas.

Un pirmdien turiet iikskus, lai man to biopsiju uztaisa aatraak kaa novembra viduu.
 

Vroclava, Kāna, Kartāga @ 12:15

[info]avralavral:
Par to bruņuvilcienu gan ir ievērojama ziņa. Man liekas, ka pirmie, kas izdzirdēja par iespējamajām 300 tonnām vai cik tur zelta, padomāja - kolosāli, beidzot Polija tiks pie naudas. Bet nē, netiks, un arī tie 10% no vērtības, ko prasa atradēji, no morāla viedokļa ir apšaubāmi, ja tā ir drausmīgos apstākļos nolaupīta nauda (cilvēkiem, kurus pēc tam sadedzināja krāsnīs). Es viņu vietā tādu neprasītu - lūgtu naudas saņēmējiem ebreju organizācijām atlīdzināt par pūlēm tik, cik liekas piemēroti.
Lai kā arī izrādītos, ļoti gribētos, lai saglabā pašu vilcienu un vietu. Lai tur pēc tam var aizbraukt. Vasarā vēlreiz biju Normandijas débarquement vietās un ievēroju, ka kopš pagājušās reizes, kad tur biju, ļoti audzis tā dēvētais II pasaules kara tūrisms. Maršruti, gidi, simulācijas, kara tehnikas izstādes. Nu jā, ir izaugusi paaudze, kurai tā ir "vēsture" pilnā vārda nozīmē - pagātne, ar kuru nekas personīgi nesaista (pretstatā vēsturei kā "mana vectēva šausmīgajam liktenim") un kas tāpēc tieši var fascinēt un iedvest bijāšanu tādā pašā mērā kā, es nezinu, Cēzara gallu kari vai Napoleona karavīru nosalšana Krievijas karagājienā.

Man gan tā nav, es ļoti sēroju arī par, piemēram, Kartāgas iznīcināšanu pēc trešā pūniešu kara, kad romieši ne tikai nogalināja visus cilvēkus, bet arī sagrāva pilnīgi visas mājas un, kā vēsta leģenda, kas gan laikam datējama tikai ar 19. gs., nokaisīja visu teritoriju ar sāli, "lai tur nekad nekas vairs neaugtu".
Un, starp citu, neaug jau arī - nesen pabraukāju virtuāli ar googleview - nekā tur nav. Arī no modernās pilsētas nekā nav. Kaut kāds pretīgs betons saules izkaltētos putekļos un smiltīs. Gribētos aizbraukt nolikt puķes vai svecīti kartāgiešu piemiņai, vai uzlikt mazas tumbiņas un no telefona atskaņot tajā vietā dead can dance 2012. gada dziesmu Anabasis, kas ir par antīko pasauli un ir tik smeldzīgi skaista (vai kaut kā tamlīdzīgi sentimentāli un māņticīgi izpildīties).
Un, starp citu, oficiāli trešais pūniešu karš [jo kartāgieši nekad nepadodas, you know, un romieši arī ne] beidzās tikai 1985. gadā:
In February 1985, Ugo Vetere, the mayor of Rome, and Chedly Klibi, the mayor of Carthage, signed a symbolic treaty "officially" ending the conflict between their cities, which had been supposedly extended by the lack of a peace treaty for more than 2,100 years.)
 

(bez virsraksta) @ 12:03

[info]usne:
būs jāsāk ticēt vairāk, kā savam prātam un domām domiņām, savam ķermenim.
cik lieliski tas vakar mani nokdaunoja!
un tagad ir burvīgs rudenīgs rīts, pēc miega nakts, bez paģirām un ir prieks par šodien veicamajām misijām. vienīgi žēl, ka līdz ķipim netikšu, jo jāstrādā. izrādās pirmdiena paredzēta daudz atbildīgāka kā domāts.
 

(bez virsraksta) @ 10:16

[info]martcore:
pats galvenais, ka cilvēka evolūcijā nav iespējams sajust tos milzīgos laika attālumus, kas notika no vienām izmaiņām līdz nākamajām
daudzi te uztraucas, a kā notika, ka cilvēks sāka artikulēti runāt, noteikti dieva pirksts
a kā notika, kad tas sīkais rāpulis ar zvīņainajām kājām pēkšņi saprata, ka viņam uz muguras ir kaut kāda figņa? ar kuru viņš var pacelties gaisā un figačīt nenormālus attālumus?
vot tur apakšā visādi zobenzobu tīģeri ar mamutiem un cilvēkiem viens otru hujārī, a viņš sēž uz zara un viņam ir pojebeņ - putnu taču tikai var apdraudēt vulkāna izvirdums vai sevišķi enerģisks kaķītis
pēc tam gan cilvēks pāršāva šajā augšupvērstajā evolūcijā putnus un izgudroja eroplānu, lai pilots varētu dauzīties ar galvu pret debesu velvi

liekas, ka tas kaut kā ļoti ātri ir noticis, vot viņi tur izlīda iz okeāna, kurš tur aizrāpoja uz purvu, kas ataudzēja sev zobus, kas uzrāpās kokā
bet tam visam bija nepieciešami miljoniem gadu
miljoniem. mūsu planēta vispār ir vairāk nekā četrarpus miljardus gadu veca
mēs ņemam pie sirds kaut kādas pāris izmaiņas, kas notikušas divdesmit gadu laikā, lāgā neaptverot, ka vēl pēc desmit tūkstošiem gadu cilvēks staigās uz trīs kājām, putni lidos ar ballistiskajām raķetēm zem spārniem, a kaķītis tur kļūs par siemens ceo
 

(bez virsraksta) @ 10:01

[info]chaj:
Helsinkos pabiju

tāpat
 

(bez virsraksta) @ 10:00

[info]chimera:
klau, kur jūs ejat SUPot? (pieņemsi, ka vēl ir silts)
 

elektriskā izklaide @ 01:28

[info]martcore:
square enix, varu jūs lamāt mūžīgi, bet kā gan jūs est trāpījuši desmitniekā un sirdī
life is strange ir neizsakāmi brīnišķīgs, tāda sajūta, ka tas ir ar vienu rokas daļu sarakstīts no pirmā longest journey lingvistiskās un ne tikai bāzes - termini arkādija, vortekss, meiteņu draudzība un solidaritāte, spiediena trubās regulēšana iznākot mo mājas - tas viss nezvana zvanu?
taču tam nav nekādas nozīmes
kam lai uzticas? katrā šādā spēlē jābūt savam braienam vesthausam
un katrā šādā spēlē kāds iešaus jūsu labākajai draudzenei fionai lodi ribās - lai es vairāk tad morāli uzticējos nevis fionai, bet gan ieinteresētajam kolēģim kafejnīcā
maldi!

vienīgais, kam patiesībā var uzticēties, ir tikai draudzenīte!
life is strange kaut kādā ziņā mēģina ieviest man šajā meitenes ar visu pārējo attiecību pasauli kaut kādu izpratni
kā tu rīkotos? a kā tu rīkotos, ja tu būtu viņa?
bet es jau esmu kaut kādā ziņā viņa, es saku, es esmu iedzīvojies viņas tēlā, precīzāk, tajā, kā es iedomājos šo savu tīneidž meiteni, tā arī dzīvoju, a viņas visas ir savā ziņā čūskas, izņemot tās, kas ir galīgi margrietiņas vai govis, vot, es labāk būšu tāds vaipers. vai, precīzāk, vaipere
tas vēl ir radikāls gadījums, kad nācās fiziski dauzīt tualetes firealarma stiklu, fizika ir strupceļš, tuprmāk es visus savus ienaidniekus močīšu tikai ar varu - kompromātiem, šantāžu, kontaktiem, atsaucēm, draudiem
es rīkošos tā, kā jebkura īsta meitene rīkotos manā vietā



paldies, square enix. malači
ps kāds vēl atceras spēli, kur galvenā varone bija fotogrāfe?!
 

(bez virsraksta) @ 01:07

[info]usne:
bet tad tu ieritinies zem segas ar grāmatu. atbrauc draudzene ar šnabi iejauktu greifrūtu sulā. jūs izrunājat lietas pat ne lietas, bet pasēžat blakuss un nofurmulējat domas pat vairāk priekš sevis ne otra un nevilšus viss sastājas savās vietās un visas trauksmes un panikas ir zudušas un aizmirstas.
mājas miers un saruna, tas ir tas, kas dziedē.
 

28. Augusts 2015

(bez virsraksta) @ 23:22

[info]jojo:
neviltoti kašķīga (atkal). patiesībā, dusmīga. eju meditēt.
 

(bez virsraksta) @ 23:35

[info]klaide:


spilvenam un evergreen
 

par aktuālajām tēmām latvijas teātrī @ 23:11

lietus līst, kad viņam labpatīkas @ 22:59

[info]klaide:
brālis sarunas beigās noteica - neko sev neatsaki!
visi pārējie pārsvarā par pusmūžu, nopietnību un konservēšanu.
esmu ar pussarauktu uzaci, mēģinu sevī iedziļināties, būtu taču kautkā īpaši jājūtās šajā dienā. bet ir tā, ka tā saucamā pusmūža krīze jau ir aiz muguras. man lēni pielec un palīdzību nevienam nelūdzu, tapēc viss bija ievilcies uz gadiem trim, ar uzplaiksnījumiem arī ceturtajā. nu ir tikai dažas pavisam pelēkās dienas. un tādas jau būs neatkarīgi no gadaskaitļiem.
nu ko -priekā! un jāsāk baudīt
 

1g4m @ 22:39

[info]noisiite:
Niķojās, niķojās pēdējās dienās un pēkšņi kļuva bērniņš dikti advancēts. Vairāk runā, pēkšņi sāka iet uz podiņu, kā iemainīta. :)
UPD. par tām lietus biksēm. Kad šodien takās bērnu pārģērbu reizes trīs, sapratu, ka lietus bikses ir jāpērk obligāti. Tā viņš ir, viss nāk ar pieredzi (un jūsu lieliskajiem ieteikumiem :>)
 

uz Murjāņiem @ 21:58

[info]svari, posting in [info]pajautaa:
Latvijas fani no ārzemēm interesējas, kā nokļūt uz Murjāņiem, uz Ziedoņa māju. Esmu braucis tikai ar auto, man nav ne mazākās sajēgas, kā tur var nokļūt savādāk (ja vispār var).

Paldies!
 

(bez virsraksta) @ 21:44

[info]martcore:
bļ, es iedomājos cūku ar drediem!
nu, paldies, kā es tagad varēšu normāli aizmigt pēc jūsu domām
rakstiet, lūdzu, uzmanīgāk
 

putekļsūcējs @ 21:29

[info]virginia_rabbit, posting in [info]par_velti:
vecs, ilgi lietots siemens super-electronic 320 putekļsūcējs. jaudas slēdzis salauzts - visu laiku visstiprākajā režīmā strādā. bet lietojām bez probl. ar papīra maisiņiem. vnk paņēmām citu - ar ūdens filtru.
 

(bez virsraksta) @ 21:25

[info]usne:
protams, ka visa šī apakša iet roku rokā ar nogurumu
kā tad lai savādāk sevi lai apstādina?
 

(bez virsraksta) @ 20:39

[info]usne:
vsjo prohoģit i pečaļ i radostķ
 

(bez virsraksta) @ 20:09

[info]fedrs:
Un 8. sērijas noslēgumā Aleksa sadūšojās mums nodziedāt

https://www.youtube.com/watch?v=nIJZ1lykAJI
 

(bez virsraksta) @ 18:01

[info]kakjux:
Tags: , ,

Ja galva pilna ar reibinošām sajūtām, jāiet tām uzliet kāds atspirdzinošais dzēriens, kam seko ļoti atslābinošas un sajūtas atvēsinošas paģiras. :)
 

(bez virsraksta) @ 19:37

[info]nrk:
Tā, kas ir pēdējās sezonas labākie serčiki? Kaut ko vajag vakariņu fonā!
Ā, un filmas - vīkends garš..

Upd: uzliku Četras kāzas un bēres, klasiku
 

(bez virsraksta) @ 18:01

[info]vistu_zaglis:
Mūzika: Peter Gabriel / Passion

Manā dzīvē ir pārāk daudz ķīniešu pārtikas.

Un picas, manā dzīvē ir pārāk daudz ķīniešu pārtikas un picas.

Un pelmeņu.

Pārāk daudz visa kā, vārd'sakot.
 

(bez virsraksta) @ 18:42

[info]avralavral:
Man šajā vasarā bija 1,5 (pusotra) brīva diena atpūtai un izklaidei, paskatījos youtube tās slavenās asiņainās diskusijas starp transcendentālistiem un viņu draugiem un uzbrūkošajiem ateistiem. (gandrīz neko citu arī nevarēju paskatīties, jo datoram bērnu dēļ ir uzlikts tik strikts parental control pret reālo dzīvi, ka, piem., dzīvnieku draugu atsūtīto video ar dresēto lāci Ogres "Zoo šovā", par ko tā dēvētie dzīvniekmīļi iesniedza sūdzību PVD, man nerāda, restricted content).
Šī ir diezgan smieklīga un smieklīgi vadīta (kaut kur Spānijā)
Ar Nasimu Talebu ("there is no rational definition of rationality") un trako rabīnu. Un kur beigās, pēc divām ar pusi stundām (kuras var izturēt tikai fundamentālisti), skatītājiem no zāles ļauj en vrac nākt kaut ko pateikt mikrofonā, un viens vīrietis lauzītā angļu valodā atnāk pateikties meitenei, kura vakar "wrapped her arms tenderly around me", vai kaut kā tamlīdzīgi pateica.
https://www.youtube.com/watch?v=Dqp2alZGR4o
Roberts Raits shines.

Raits sarunājas ar Hičensu (labi atklāj reālo problemātiku, manuprāt):
https://www.youtube.com/watch?v=GF01lRkCzsY

Raita lapa ar daudzām saistošām intervijām.
Piem., ar Kārenu Ārmstrongu (ja jūs gadījumā viņu nelasāt)
http://origins.meaningoflife.tv/video.php?speaker=armstrong&topic=complete

Fukujamu:
http://origins.meaningoflife.tv/video.php?speaker=Fukuyama&topic=complete
Nu jā, es pirms pāris gadiem kādam teicu, ka tas ir pārsteidzoši, kā Aristotela tipa teleoloģija parādās visādos mūsdienu metadiskursos, un tas ir tikai pieaudzis, lai gan likās, ka ir miris un sapuvis jau tūkstots gadus, bet no šīm intervijām, kā arī no paša Raita grāmatas un TED talk, kas bija diezgan slavens (par moral evolution), redzams, ka arī, piem., hēgeliskās "vēstures gaitas", "vēstures nozīmes" idejas, kas taču arī vēl nesen gulēja pie pupu mizām, tiek atkal cilātas.

atvainojos par paviršību un anglicismiem

Upd. Bet tās asiņainās filmētās diskusijas par to, vai reliģijas jāapkaro visiem līdzekļiem, šobrīd ir nevis vecas ziņas, bet pat ļoti vecas ziņas; tur varētu iepludināt jaunas asinis, piesaistot, piem., Martu Nasbaumu (moral philospher) kurai ir tā grāmata The Fragility of Goodness un kura konvertējās jūdaismā (reta parādība sievietēm, kā es saprotu, un vēl retāka amerikāņu upper middle class) vai kaut kādus tādus cilvēkus. uz ko viņa droši vien neparakstītos, jo uzskata par privātu lietu. (Are religious beliefs private?)
 

(bez virsraksta) @ 17:47

[info]prtg:
Tags:

Exit Through the Gift Shop (2010)
 

(bez virsraksta) @ 15:36

[info]vistu_zaglis:
Mūzika: Zrni / Duchove

Tu paskat, Stigs Larsons jau 10 gadus kā pazemē, bet Millennium sērijā 'ilgi gaidītā jaunā grāmata'.

Es jums ko pateikšu. Es, protams, nekad mūžā neuzrakstīšu slavenu romānu, bet ja nu kaut kas universā saiet šķērsām un es uzrakstu slavenu romānu, un kāds pēc manis norakšanas viņam uztapinās turpinājumu, es paņemšu ellē oficiālu atvaļinājumu, lai atgrieztos uz zemes un vajātu šo autoru piecās paaudzēs vienlaicīgi. Uzskatu, ka elles CEO nevajadzētu būt nekādu iebildumu pret šādu pamatotu lūgumu.

 

(bez virsraksta) @ 16:07

[info]liljabrik:
Riga tophair frizierei elīnai prasīju lai man nokrāso sirmi zilus matus ar tumšām saknēm. Vinja tā vietā nokrāsoja mikrorajona dzeltenblondus bet par saknēm teica: izaugs pašas
High five Elīna!!!
 

(bez virsraksta) @ 16:03

[info]liljabrik:
P s varat palīdzēt izdomāt nosaukumu postfeminisma modes un izklaides blogam?
Vajag drusciñ smieklīgi un netieši (līdzīgi kā foodnfashion69)
 

Nepabeigtā dienasgrāmata