9. Aprīlis 2024
(bez virsraksta) @ 13:17dienasgramata: DELFI: Pagājušajā nedēļā ekpolitiķis Aldis Gobzems savā baumu lapā lēsa, ka pēda piederot apbedīšanas biroja "Likteņsvece" īpašniecei Unai Auziņai. Pati Auziņa, "Delfi" uzrunāta, šīs spekulācijas nekomentēja vispār. (bez virsraksta) @ 12:54missalise: Šodien nedaudz parakstīju uz priekšu to savu lugu. Ok, ļoti maz, vien 799 vārdi. Bet nu tas tāpat ir labāk nekā nulle, vai ne? Varbūt kādu citu dienu būs lielāka iedvesma. Bet jāliek iekšā sev pašai šīs atskaites. Visgrūtāk jau ir samotivēt sevi pašu. (bez virsraksta) @ 07:31missalise: Brīvdienās mums bija koncerts ar kori "Ziemeļblāzmā". Tur gan ir veikts ļoti kvalitatīvs remotns. Atceros, ka mēs tur kādreiz bijām uz kaut kādu opereti, bet tas bija jau ļoti sen - pirms kādiem desmit gadiem, kad tā bija nupat izremontēta. Un šobrīd vēl nekas neizskatās nobružājies. Bet varbūt tas arī tāpēc, ka tur noslodze nav tik liela. Jo aizkļūt uz turieni bez personīgā autotransporta ir samērā izaicinošs pasākums. Piemēram, no manas dzīvesvietas tur nokļūšana ir paredzēta ar trim, labākajā variantā - divām pārsēšanām. 8. Aprīlis 2024
Apdeits @ 23:14likcepure: Nesen ar miligramiem pasērfojām pa savas cibas pirmsākumiem (manā gadījumā tas bija vēl ar citu jūzerneimu). Interesanti vērot, kā nostabilizējas personība un kas konkrētos posmos ir bijis svarīgi - kad runāt aforismos (gandrīz visu laiku), kad būt abstrakti ironiskai un kad atkal brīvai meža pancenei. Uz šīs nostalģiski saldsērīgās nots nolēmu kaut ko beidzot ierakstīt, lai arī, galu galā, džims un citi mani neizmet no frendiem. Pagājušais gads bija visnotaļ apātisks - nekas tāds īsti nenotika. Lielākoties darīju tikai pašu nepieciešamāko, nebija daudz jaunu piedāvājumu vai pašai savu ideju, nekādu lielu ambīciju vai pavērsienu privātajā dzīvē. Vienkārši slīdēju dzīvei cauri bez īpaša prieka, bet ne arī ar lielām ciešanām. Iespējams, ka tagad to var uztvert kā tādu gatavošanos un nobriešanu šim gadam. Pagājušā gada izskaņā - 3. decembrī - izgāju savu pirmo dzīves tehnisko apskati (man ir vecs volkswagen passat, ja nu kas) un pēc tam ieraudzīju pozitīvas ziņas grūtniecības testā. Drīz vien arī sāku just konstanti sliktu dūšu, laukā visu laiku bija tumšs, man lielākoties pilnīgi neko negribējās un mocīja finansiāli un citi praktiska rakstura uztraukumi. Otrais trimestris nāca ar augšāmcelšanos, strauji uzlabojoties fiziskajai un arī emocionālajai pašsajūtai. Pazuda fatalitātes filtrs pār visu un atnāca kaut kāda paļāvība, ka viss nokārtosies. Šobrīd ir lērums dažādu praktisku lietu, ar ko jātiek galā, jo plānojam arī pārvākšanos un vēl šomēnes vienu lielāku (simboliskā nozīmē, heh) ceļojumu, un tad vēl visa bērnam nepieciešamā inventāra vākšana, e-pasti ar grāmatvedi un tā tālāk. Aizvadu arī savu ilgāko periodu pilnīgi skaidrā kopš droši vien pusaudžu gadu vecuma. Saprotu, ka šis ir noticis savā ziņā piespiedu kārtā, līdz ar to secinājumi nav objektīvi, tomēr, izrādās, dzīve nemaz pārāk nemainās. Vienīgi ir brīži, kad tiešām gribētos kaut uz mirkli drusku distancēties no realitātes un nav kā - atliek skrollēt vai skatīties "slavenības bez filtra", bet no tā labāk nepaliek. Un, jā, pavasara saulīte dikti aicinoši sauc pie terašu bērziem tecināt pirmo baltvīnu. Ir tikai divas lietas, kas mani nomāc. Viena ir tā, ka es netieku uz priekšu ar vienu lielāka formāta darbu, kas man būtu drīzumā jānodod. Ne man tas darbs ir nepatīkams, ne kāda cita vaina viņam, vienkārši kaut kāds bloks. Jūtos kā studente, kas nevar saņemties bakalauram, un ar katru dienu arvien vairāk tuvojos brīdim, kad man nekas cits neatliks kā ieslēgt kaut kādu turbo režīmu un rakstīt pa naktīm. Otra lieta ir tā, ka man ir uzbrukuši laika uztveres traucējumi, kas mani epizodiski vajā no bērnības. Pat gūglējot par šo lietu internetā, nevaru atrast sev domubiedrus. Cilvēki dalās divās grupās. Ir tādi, kas nevar izturēt, ka ir jāiekļaujas kaut kādās laika struktūrās, jābūt kaut kur laikā, jāpaspēj lietas, nevar pārdzīvot, ka brīvā laika ir tik maz vai samierināties ar savu novecošanu. Un tad ir dažādi filozofiski raksti un diskusijas, kas izrāda apbrīnu laikam kā matērijai. Es šo savu traucējumu sakarā uz laiku raugos kā otrie, kā uz matēriju, taču ne ar apbrīnu, bet gan ar to aizkaitinājumu, kas raksturīga pirmajai grupai. Nevaru izturēt pagātnes, tagadnes un nākotnes konceptu, tas liekas tik dīvaini, absurdi, bezjēdzīgi - caurām dienām sērfot starp šiem trim stāvokļiem, kaut kur starp tagadni, atmiņām un plānošanu. Bet es reizē nevaru piedāvāt labāku alternatīvu, pat ja man kāds teiktu - ok, dzīvosim, kā tu gribi. Sāku un beidzu ar sērforšanu. Tās, starp citu, ir vienas no manām ilgām - būt sērferei spilgti rozā šortos, veselīgu ādu un ar drusku jau bezgaumīgi krāsainu dēli. Piedodiet, man sagribējās, lai arī jums tas sāk skanēt ausīs @ 22:56krii: "Sniegi jau kusa,zālīte zēla sasaucās putnu bari. Zaļajā mežā sirsniņa mana slavēja pavasari. Piedz.: Dziedāja dziesmas koki un zvēri, ūdeņi burbuļoja. Atvērās ziedi, atvērās sirdis, debesis vīteroja." (bez virsraksta) @ 22:19virginia_rabbit: "Independent practice shouldn't be solitary, it requires a constant search for the other. I'm available to collaborate and talk." Bardo paradokss @ 21:51prtg: Atvainojos par novēlotu jautājumu, bet vai mēs vēl esam dzīvi? botokss @ 10:36au: visādi citādi piektdien bija ballīte, uz kuru gāju ar šaubām, bet atgriezos mājās pus4 ar prieku jeb ir tik viegli atkal justies labi sabiedrībā, it īpaši - tik maigi siltā, mīlošā un priecīgā ballītē kā tā. taču es gribētu drusku pieminēt par Jungu. piektdien pa dienu domāju, hmm, kas ir botokss, varbūt man vajag botoksu? baigi krunkainā piere. no cik gadiem tas ir ok? bet kāpēc vispār? nē, nu muļķīgi. piektdien ballītes sākumā sarunā ar mis_s nonākam līdz botoksam, viņa stāsta, kā botokss strādā. piektdien ballītes vidū saņemu jautājumu, kā sauc manu ārstu, jo tik labs botokss pierei man esot! (uz to es kārtīgi saraucu uzacis, izkliedējot jebkādas šaubas par ārēju iedarbību uz seju) (bez virsraksta) @ 09:30prtg: Sirius player (bez virsraksta) @ 07:38virginia_rabbit: man patīk mūsu kaķīšu kombinācija - sirsnīgais reksītis, kas murrādams nak pēc glāstiem, un nešpetnais sfinksiņš, kas kož viņam kājās tikmēr, lai viņam tas neizdotos. es gandrīz katru rītu panostos cirkā. 7. Aprīlis 2024
(bez virsraksta) @ 13:08lidaka: Iepatikaas man viens jauneeklis. Es gandriiz pusgadu par to aizdomaajos, bet, nu, beidzot sanjeemos un uzaicinaaju vinju aaraa. Diez vai aicinaashu vinju aaraa veelreiz, bet bija forshi paarmainjas peec justies droshi, paarliecinaati un neiespringt par to, cik ljoti es vinjam patiiku vai nepatiiku. Ir personiigais progress! (bez virsraksta) @ 18:51virginia_rabbit: yes! Hobby Horsing nonācis arī Latvijā. 29. jūnijā Rundāles pilī skrienamzirdziņu paraugdemonstrējumi. --- @ 18:14meness_berns: Orālo seksu es ieteiktu latviski saukt par sūku. "Nolienam otrajā istabā uz fiksu sūku?" "Tā bija labākā sūka manā mūžā." "Lai nu kas, bet sūka viņai nepadodas." (bez virsraksta) @ 14:13f: vai te ir kāds ārsts vai entuziasts, kuram ir bijusi luste izpētīt, vai par to dzeramo kolagēnu ir kāds pētījums, ka no tā ir tāds labums, kā tiek sludināts? varbūt velti esmu skeptiska? (bez virsraksta) @ 12:53f: tad es noskatīju šādu te dekoratīvu stieni, bet tas, izrādās, vairs nav pieejams: tagad gan par visiem skaistumiem mājās laikam priecāšos tikai es pati vai arī ļoti limitēts cilvēku (bērnu) skaits, jo pēdējā ciemošanās mani ir pārvērtusi par īgno tanti. nezinu, kā lai cienījami nomazgā sienas tur, kur bērni skrienot ar saviem mazajiem, speķainajiem pirkstiņiem ir skārušies klāt (viscaur un vēl mazliet). manējais ta jau no toddlerības izaudzināts, ka jāturas pie margām, kāpjot pa trepēm, nevis pie sienām, bet te es to pat neiedomājos pateikt, un rezultātā es nemaz vairs negribu nevienu aicināt. trīs bērni vienlaicīgi ir mans limits. no kuriem viens neskraida augšā lejā.
6. Aprīlis 2024
(bez virsraksta) @ 22:51prtg: Sarma Gabrēna MC MYASNOI NOËP Analogue Quattro (TMW, 2024) (bez virsraksta) @ 21:03teja: pašreizējā oversize / unisex trendā man patīk pilnīgi viss, nu varbūt izņemot to pārspīlēto kosmētikas kārtu, kas izskatās pēc analogājā pasaulē pārnesta filtra (bez virsraksta) @ 19:22teja: loti spēcīga vēlme pazust Nevis Tā ka demonstratīvi vai izmisīgi pazust bet vienkārši Tā kā m pujāta stāstā kur N Naumanis kliedza telefonâ “nau manis!!!” Apsveru domu uzrakstĩt googlei un pieprasīt right to be forgotten (bez virsraksta) @ 15:49f: krāsnī cepti kartupeļi, tomāti un brokoļi ar atkaulotiem cāļa šķiņķiem (jo nav laša). kā zināms, esmu sajūsmā par internetā publicētajām receptēm, kur tev pašam jāzīlē, kas ir kas un cik daudz jāliek. tomēr nez kāpēc nevaru atmest šo vilkmi gatavot ēst. lai arī man ir zināma problēma gatavot visu vienā porcijā.
anyways, šī sieviete apgalvo, ka vajag to visu samest (vienlaicīgi!) traukā, likt cepeškrāsnī uz 400 F un pēc 15 minūtēm viss būšot gatavs, un pat apaļie tomātiņi nebūšot pārsprāguši un kļuvuši par purē. es tomēr neriskēšu visu tā cept (varbūt ar jaunajiem kartupeļiem citādi, es neesmu nekāds eksperts, un varbūt cepammaisā viss notiek ilgāk, nekā, ja pārklāj trauku ar foliju, viss var būt), lai arī esmu burta kalps un uzskatu, ka instrukcijas ir jālasa.
veiksmes man!
(bez virsraksta) @ 01:50prtg: Deja vienatnē ir savienošanās ar patību 5. Aprīlis 2024
(bez virsraksta) @ 23:47prtg: Pārdod neregulāras formas zemes gabalu (bez virsraksta) @ 16:41lidaka: Shodien muusu galaa bija neliela zemestriiciite. Es taas laikaa uz veikalu braucu un neko nejutu... (bez virsraksta) @ 23:27prtg: Ezītis mīklā (bez virsraksta) @ 20:24prtg: Viņš, viņa un slepenā ziņa (bez virsraksta) @ 20:06prtg: "Seminārs “Vispārīgie ieteikumi rīdziniekiem X stundā”" Tā stunda nāk un ir jau klāt? (bez virsraksta) @ 11:38dienasgramata: no šodienas epastu sadžektiem: "The Reason You Can’t Meditate is the Same As Why You Remain Miserable" 4. Aprīlis 2024
(bez virsraksta) @ 11:39penny_lane: Tinderī mani visvairāk interesē tās šķidrās tapetes pop-up reklāmā. (bez virsraksta) @ 00:08prtg: Jo Tu esi tā vētra |