Lacy F

Jaunākais

You are viewing the most recent 50 entries

18. Septembris 2017

21:10: I go where he goes
Hau kūl iz dat. Jau otro reizi neplānoti ierodos pilsētā, kur ir ūberīgā izstāde David Bowie is. Tad nu šodien atkal cītīgi skaitīju valdziņus Deivida ūziņās. Domāju, ka būs mož garlaicīgi, jo 1x jau redzēts, bet jāsaka, ka toreiz DB bija laika biedrs, bet tagad ir vēsture. Un tas sajūtas atšķirīgi. Vēl visticamāk, ka es to Čikāgas izstādi pareizi vairs neatceros, bet man likās, ka tur bija vairāk objekti un labākā - hronoloģiskākā - kārtībā. Šeit likās kaut kā haotiski. But very cool anyway, kaut vai redzēt visus tos pārējos aizgrābtos un saviļņotos apmeklētājus un justies ar viņiem uz viena viļņa.

13. Septembris 2017

14:55: Made my day
Brīnišķīgs ziedu sakārtojums ar princeses Diānas sejas interpretāciju.




30. Augusts 2017

09:30: Viņa sviestainā augstība
Nu, klau, tad nu vidējā sviesta vairumtirdzniecības cena Eiropā ir pārsniegusi 5+ eiro/kg reobežu un sasniegusi 6.12 eiro par kg jeb 1.53 eiro par 250 g. Kas par līkni:



Piemēram, Holandē, kur, kā es saprotu, ir visdārgākais sviests Eiropā, vairumtirdzniecības cena ir jau 6.80 eiro/kg. Tas nozīmē, ka vairumtirdzniecības cena 250 g ir 1.70 eiro, bet veikalā mazumtirdzniecībā joprojām var nopirkt 250 g par 1.65 eiro. Droši vien, ka ne vairs ilgi.


21. Augusts 2017

22:31: Game of Thrones
Ou em džī, kas atradās aiz sienas!

8. Augusts 2017

14:19: Sviests?
O boy, is this for real? http://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ltvc-vaditaja-latvija-verojams-sviesta-pirksanas-bums.a245981/

Tiešām Latvijā jau sācies sviesta izpirkšanas drudzis? Huh, nu jā, man likās, ka varētu kaut kad būt sviesta deficīts, bet ka jau mēnesi pēc manām prognozēm par sviesta neražu laikam gan negaidīju. Ņemot vērā, ka prognozes paredz vēl pamatīgāku sviesta cenu celšanos un piedāvājuma izsīkšanu gada otrajā pusē, kas notiks tad?

Smells like there might be a butter crisis! :O :D

7. Augusts 2017

22:06: Game of Thrones
Omg, kas par sēriju! So intense! Ja šitā turpināsies, tad pēdējā sezonas sērijā ar sirdi varēs aiziet!

14. Jūlijs 2017

12:29: Nice
Piedodiet, vēlreiz sviests. Bet -- jūtos, ka tiešām turu roku uz sviesta pulsa. Rekur, Financial Times apraksta sviestainumu un ir izdarījuši identiskus secinājumus kā es. https://www.ft.com/content/8550f05a-6649-11e7-8526-7b38dcaef614?mhq5j=e2

Tā arī rādās, ka laiks saldēt sviestu.

12. Jūlijs 2017

16:32: Šeit ir sviests
Vēlreiz par sviestu -- mani šis temats ir aizrāvis. Es atzīšos, ka es izlasīju lopkopības reviews un atklāju, ka bija paredzēts, ka ES 2017. gada 2. ceturksnī sviesta cena kritīsies, jo tad ir vislielākais piena izslaukums. Bet, kā redzam, tas tā nenotika. Q3 izslaukums diezgan ievērojami kritīsies un Q4 kritīsies vēl vairāk (vismaz grafikos izskatās pēc normālām ikgadējām svārstībām). Ņemot vērā, ka sviests ir pavisam uz izķeršanu un drausmīgi dārgs arī Okeānijā un diezgan dārgs arī ASV, tad pēc manām spekulācijām sanāk, ka uz gada otro pusi a) sviests paliks vēl mazāk, b) nebūs no kā arī to sviestu importēt. Tamdēļ man gribās spekulēt, ka cena droška uzleks vēl augstāka.

Vispār nez nav kaut kāds sviesta totalizātors? Es jūtu, ka neesmu izmantojusi iespējas uz Brexitu, Trampu, pēdējām UK vēlēšanām, tagad gribu izmantot uz sviestu!

Ja sviests deficītēsies, tad diezgan skaidrs, ka būs švaki ar saldo krējumu, saldējumu (ja vien nav iesaldēts, haha), bet nez kā būs ar augu taukiem? Pieņemot, ka izsīkstot sviestam palielināsies pieprasījums arī pēc augu taukiem, nez cik ātri viņi spēs pārslēgties uz intensīvāku ražošanu?

Katrā ziņā, man tagad saldētavā ir depozīts sviesta veidā, hehe.

11. Jūlijs 2017

21:19: Svīsts
Atceraties iepriekšējo ierakstu, kur sviesta cena bija uzkāpusi līdz 471 eiro par 100 kg Eiropā? Bet tas bija 27. maijā. Kā rādās 8. jūlijā cena bija jau 550 eiro/100 kg. Laikā no 1. līdz 8. jūlijam cena pakāpās par 25 eiro.

Eju rīt iegādāties sviesta rezerves, sagaidu, ka uz priekšdienām uzsākšu pirātiskā sviesta biznisu un varēšu dzīvot kā Buņģis!

7. Jūlijs 2017

12:13: Baigais sviests
Bet paklau, paklau, ziņās raksta, ka Francijā jau ir sviesta trūkums, Anglijā sviests grasās trūkt uz Ziemīšiem, un pavejaties akurāt šitamo Eiropas sviesta cenu kāpumu: http://future.aae.wisc.edu/data/weekly_values/by_area/3274?tab=prices




Laiks ieguldīt sviestā? Krāt sviestu cibā? Ojā!

4. Jūlijs 2017

09:09: Ģenētikas prieki
Starp citu, es te agrāk rakstīju par servisu 23andme, kur var noskenēt daudzus SNPs (single nucleotide polymorphisms) un paskatīties, kas ģenētikas vācelītē iekrājies. Tas bija labs serviss, kad viņš tika palaists, bet, ja man tagad būtu interese DNSā lūkoties, es bišķiņ pagaidītu, kamēr visa genoma noteikšana ir bišķiņ lētāka (jau tagad ir zem 1000 USD un drīz grasās būt ap 100 USD https://www.statnews.com/2017/01/09/illumina-ushering-in-the-100-genome/) un kad būs kāds 23andme līdzīgs serviss, kas metīs ārā info par to genōmu.

Būtībā 23andme noskenē tikai maziņus DNS fragmentiņus daudzās vietās uz DNS, bet lielākā daļā DNS paliek nezināma. Toties whole-genome sequencing tiešām būtu visticamāk jāizdara tikai 1x mūžā, jo ar to tiktu noteikts pilnīgi viss DNS sastāvs un tad tur varētu bīdīt datus pēc sirds patikas. Nu labi, varbūt mutāciju gadījumos, piemēram, ja saslimtu ar vēzi, varētu sīkvencēt vēlreiz, bet arī tad vienmēr ir labāk zināt, kāds tad DēeNeS bija iekš baseline.

30. Jūnijs 2017

21:46: Linux
Vispār man tiešām ļoti patīk Linux. Ar otro piegājienu -- tāļajā 2009. bija bišķiņ par šerpu, bet tagad ir tiešām labs. Paldies tiem, kas ieteica. Man pat patīk šo to pamuļļāt iekš bash-a, lai varētu sev izlikties, ka nedaudz māku programmēt. Šeit atceros kādas šausmas sagādāja 'Melnā Ekrāna' parādīšanās iekš Windows ar pilnīgi nekādu saprašanu, ko darīt.

Bet jā, vairāki iemesli, kāpēc pārgāju uz Linux -- Windows 7 niķojās, Windows 10 maksāja naudu un, cik es sapratu, Windows 10 nemitīgi spiego par jūzeri. Pat tik tālu, ka defaultā ieraksta visas podziņas, ko uz klaviatūras centīgais jūzeris nospiež.

Tad nu šovakar ņēmu spiegošanas jautājumus dziļāk un savam Firefox brauzerim saliku visādus pretspiegošanas add-onus. Man jāsaka, ka mani ir tiešām pārsteidzis, cik daudz ātrāks pēkšņi ir kļuvis mans internets. Verī naiss.

9. Jūnijs 2017

10:33: Sausais likums
Huh, a Lietuvā taisās ieviest radikālus pret-alkaholisma likumus & dzeršanas vecumu jauniešiem palielinās no 18 uz 20 gadiem. https://www.theguardian.com/society/2017/jun/09/last-orders-lithuanian-teenagers-alcohol-law

Tad jau LV pierobežai jāizmanto iespēja un jāver vaļā visa veida alkohola patēriņa vietas. Latvija var!

8. Jūnijs 2017

23:39: Un pound gets pounded, jau atkal.

24. Maijs 2017

13:30: Pārdomas par apziņu
Aiz neko darīt un tāpēc, ka interesē, brauzēju inernetus par jaunākajiem atklājumiem apziņas jomā. Uzzināju, ka neirozinātnieki nonākuši pie vienošanās, ka visiem dzīvniekiem arī ir apziņa (vs ka dzīvnieki ir instinktu vadītas mašīnas). Secinājums, kāpēc dzīvniekiem ir apziņa, ir no tā, ka dzīvniekiem ir tādas pašas smadzeņu struktūras, kā mums, kas izraisa apziņu, kā arī vienādi eksperimenti un farmakoloģiskas vielas izraisa līdzīgus efektus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Jāsaka, ka man personīgi šitais nav baigais pārsteigums, jo es savulaik pētīju gan hipofīzi, gan hipotalāmu un tā tiešām ir -- esmu savām acīm skatījusi un rokām taustījusi visa veida smadzenes. Bez tam, tālāk ir secināts, ka prefrontālā garoza, ko parasti min kā personības centru, nav obligāts nosacījums apziņai. Putniem (kas visi pieder pie dinozauru atzara (man šis fakts ārkārtīgi patīk)) un astoņkājiem ir smadzenes pilnīgi savādākas, yet apziņa ir tāpat.

Apziņa kā tāda pēc jaunākajām teorijām ir integrācijas centrs visa veida stimuliem. Un apziņu mēs zaudējam katru vakaru aizmiegot, kā arī samazinām daydreamojot. Vēl interesanti ir, ka pie organisma sasalšanas apziņa kļūst lēnāka, bet pie karstas temperatūras aģitēta un var būt pat halucinācijas. Apziņa ir limitēts lielums un mēs varam vērst uzmanību tikai uz limitētu daudzumu stimuliem, kas paralēli noved pie daudzu citu stimulu neuztveršanas. Spēja uztvert samazinās ar vecumu, bet uztvere kļūst precīzāka. Šeit man gribās spekulēt vēl tālāk un skaidrot dzīves ātruma palielināšanos novecojot ar to, ka jo lielāks vecums, jo vairāk dzīvot var autopilotā. Jo vairāk dzīvo autopilotā, jo mazāk dzīvi uztver, hence mēs vnk nepamanām dzīves paiešanu. Jo vairāk jaunu iespaidu, jo vairāk tos atceramies, jo piepildītāks un subjektīvi lēnāks laiks. Tā piemēram reāli bīstamās situācijās šķiet, ka laiks paiet slow-motion, kaut gan eksperimenti rāda, ka nekāds slow-motion nepastāv -- acis un ausis neuztver signālus labāk šādās situācijās. Bet tā kā pilnīgi visa uzmanība tiek maksimāli pievērsta notikumam (plus aktivēti atmiņas centri), tad laiks šķiet, ka virzās lēnāk.

Un beigu beigās -- es esmu 100% pārliecināta, ka nekāda pēcnāves dzīve neeksistē. To pat ir ārkārtīgi viegli iztēloties, jo mēs neatceramies neko pirms dzimšanas un tieši tāpat es esmu 100% pārliecināta, nekāda apziņa pēc nāves arī nepastāv. Tas gluži vienkārši fiziski nav iespējams, jo nomirstot smadzenes ir cupļurkt, un nekādi procesi pilnīgi un galīgi vairs nav iespējami. Un jāatzīst, tas pat nav biedējoši dzīvot ar šādu apziņu - es varu neiespringt par kaut kādu pastaro tiesu, nāve neliekas biedējoša (nomiršana gan -- tas mēdz sāpēt) un var mierīgi koncentrēties uz simple pleasures of everyday life. Pēcnāves dzīve man ir kā Salatētis vai Lieldienu zaķis, labs joks.

17. Maijs 2017

17:35: Fail
Karsēju mikroviļņu krāsnī jogurtu, un tas uzsprāga.

3. Maijs 2017

10:44: Statins so good
Rekur raksts, kas aptiprina statīnu nekaitīgumu: https://www.theguardian.com/society/2017/may/02/statin-side-effects-down-to-negative-expectations-not-the-drugs-nocebo

Statīni ir tādas zāles, kas ārstē slikto holesterolu, un tā rezultātā novērš sirds-asinsvadu slimības, piemēram, insultu un infarktu. Gribēju profesionāli ieteikt, ka oh, statins so good, jo sirds-asinsvadu lauciņā statīni ir bijuši pilnīga revolūcija. Mums, piemēram, bija pat grūti dabūt dalībniekus pētījumam, jo visi tagad ir uz statīniem un lāga neslimo/nemirst. Dzīvildze ir pagarinājusies par kādiem 10 gadiem. Savā ziņā sirds-asinsvadu zāļu pētniecība pat vairs nav īsti interesanta, nu, jo ir statīni, kas darbojas vnk ūberīgi. Tā, ka ja jums dakters vērš uzmanību uz sirds-asinsvadu kaitēm vai runā par to, ka vajadzētu sākt dzert statīnus, sakiet 'Dod vēl! Dod vairāk!'

25. Marts 2017

19:43: Mankiw - Principles of Economics
Tagad esmu izlasījusi gandrīz 3/4 un man jāsaka, ka viena no labākajām grāmatām, ko pēdējo gadu laikā nācies izlasīt. Jā, nu, protams, milzīga kā jau textbook ķieģelis (izmērā un svarā, ja man būtu papīra formātā, tad vismaz 2 ķieģeļi), bet tur pilnīgi tādā jaukā, sakarīgā, brīžiem pat asprātīgā valodā viss ir apstāstīts par supply and demand, elsticity, index funds, bonds, interest rates, taxes. Būtībā viss, ko mēs ikdienā dzirdam ekonomikas sakarā, esam tiešā ietekmes pakļautībā, bet par kuru man personīgi līdz šim bija visai vāja saprašana. Šito grāmatu var izlasīt tikai lasot to vairākus mēnešus (nu, ja nelasa full-time), bet kopš es ASV atklāju, ka vienas textbook izlasīšana līdzinās viena mācību moduļa univeristātē pabeigšanā, tikai daudz lētāk, tad šis liekas, kā ļoti vērtīgs ieguldījums sevī. Starp citu, šajā grāmatā arī tiek aprakstīts, ka izglītība ir ieguldījums ar vienu no augstākajiem peļņas procentiem.

Naiss -- tagad gaidu peļņu.

8. Marts 2017

20:56: Superforecaster
Starp citu, ja kādam gribās profesionāli nodarboties ar nākotnes paredzēšanu, akurāt, arī to mūsu pasaule ir radījusi kā opciju -- Good Judgment project jeb https://www.gjopen.com/. Jāpiedalās čelendžā un labākajiem, cik sapratu, piedāvā darbu.

16. Februāris 2017

21:38: Vakari ar Donaldu
Es vakaros esmu pasākusi skatīties CNN, kur parasti rāda Trampa preses konferences tiešraidē. Vispār jo vakars jo trakāk paliek, tāds man pagaidām iespaids paliek. Varbūt, ka dzīvoju echo kambarī, bet man sāk rasties šaubas, vai viņš šādā stilā novilks visu prezidantūru -- vai nu būs pašam jāmainās vai nometīs viņu, gribās cerēt.

9. Novembris 2016

08:21: 2016
Ak nē, vēl viens traģisks rīts, kurā manas polītiskās prognozes ir piepildījušās. NĒ NĒ NĒ! Brexits jau bija par daudz un tagad ar Trampu liekas, ka nākotnei, nē, saulei ir uzsēdies resns trollis viņa izskatā. Bļēēē. Fāāk!

Gribās teikt -- brace -- bet lai turētos vajag spēku un fak, cik ilgi mums tagad vajadzēs pārziemot?

18. Oktobris 2016

18:41: Dystopian update
Jes jes, ar visiem Trampa skandāliem un Hilārijas skandāliem (speciāli Hilārija otrajā vietā, jo viņas skandālus nedzird tik daudz - es sevi bias-ēju ar attiecīgu presi) es joprojām domā, ka Trampolīns var uzvarēt un tikpat kvēli ceru, ka neuzvarēs.

Bet ko es vēl gandrīz vai sagaidu un paredzu -- skandālus. Nu neba jau nejauši Trampolīna neģēlīgi pretīgie izteicieni video ierakstā pēkšņi tā uzpeldēja tagad pagājušonedēļ. Un neba nu krievu hakeriem akurāt tagad kaut kāda riesta sezona pilnīgā beztēmā tāpat vien bazūnēt Wikileaks Hilārijas ēpastus. Ne ne -- lielā vēlēšanu diena klāt aizvien tuvāk, tad nu es sagaidu un vienlaicīgi pretīgumā mans kuņģis raujas aizvien lielākā čokurā, kādas ta nu akal preteklības viens par otru izvilks ārā.

Un nē, nekas neattaisno ne Trampa, ne Hilārijas darbības, bet kaut kādā mērā jau man liekas, ka viņiem abiem taisnība ir, ka pretējais kandidāts izveic smear campaign. Un kamēr Hilārijas pusē nostājušies nespēj vien sagremot, nu kā, nu kāāā tas Tramps spēj kaut ko tādu darīt, es spēju arī saredzēt, kā Trampa atbalstītāji viģikus un pretestību pret varoni var uztvert kā smear campaign pret Trampu. Kā melus un safabricējumu pret viņu mīļoto kandidātu, kas padarīs Ameriku atkal lielisku, visiem iedos labus darbus, ir izcils biznesmenis, vnk Gāzi Grīdā, apmēram.

Tāpēc arī es spēju noticēt, ka Trampolīnam joprojām ir iespējams uzvarēt.

9. Oktobris 2016

13:06: Pērtiķa gads
Hm, iemesls, kāpēc laikā netiek izskatīti invalidātes pabalsti:

Šobrīd [Veselības un darbaspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀK)] komisijā sakrājušies vairāk nekā trīs tūkstoši neizskatītu iesniegumu. VDEĀK vadītājs Andris Zīverts kā risinājumu min jaunos 17 darbiniekus, kas šobrīd tiek apmācīti:

"[..] šis Pērtiķa gads mums bija ļoti nelabvēlīgs, jo daudzi slimoja, mums vienlaikus slimoja četri ārsti un ļoti ilgstoši."

http://www.lsm.lv/lv/raksts/gimene-un-veseliba/dzive/rinda-pec-invaliditates.a204522/

21. Augusts 2016

14:02: Gēni
Hmm, vispār, jā, gēnu klonēšana man liekas teorētiski daudz sarežģītāka nekā polimerāzes ķēdes reakcija, lai arī gala rezultāti ir diezgan līdzīgi (praktiski nav baigi sarežģīti ne viens, ne otrs). Tas, ka ar gēnu klonēšanu nāca klajā jau 70.-tajos vispār man liekas kaut kā pat diezgan satriecoši.

6. Septembris 2015

14:15: Šodien manā izglītības sadaļā - kompjūtertomogrāfijas plauktiņš
Pa kādam faktam...

Vispār kompjūteromogrāfija ir pamatos reāli vienkārša tehnika. Tas ir tā, ka tur iekšā ir aparāts, kas uzņem rentgenus un tad aprotē tev apkārt tik daudzas reizes, kamēr safočē tik daudzus rengenus, ka tos var pārvērst 3D bildē. Simples. (Tiešām simples -- salīdzinet šito ar magnētiskās rezonanses melno maģiju!)

Pats aparāts izskatās šitā:



Abet, ja attaisa vaļā, tad tur tanī apaļajā bundulī ir iekšā tur ir tas X-staru (rentgena) avots (tur kur bildē T) un tad otrā malā šamējo uztvērējs (tur kur bildē D). Jā, tā tiešām ir, es pati savām acīm esmu redzējusi, izskatās nenormāli vienkārša tā uzbūve.



Bet ko es te tagad lasu un kas man liekas fooorši. Tagad jaunākie šitie aparāti esot tādi, kur pati rotējošā štelle sverot pie tonnas, bet griežoties ar 40 gravitāciju ātrumu, laaps tāds -- tas ir apmēram 3 ātrāk nekā mana laboratorijas mazā centrifūgiņa, un man jau no mazās centrifūgiņas ir bail, kad es citreiz pret viņu pavirši izturos un sūdīgi nobalansēju paraudziņus. Bet nu labi, gan jau ka Sīmeņa un GE vai Philips dāmas un čaļi ir ar labāku QC nekā miegaina un dažreiz laiska es. Un galu galā, neviena centrifūgiņa pa gaisu aizgājusi jau arī man nav. (Un ka kāda kopmjūtertomogrāfijas ierīce būtu aizripojusi arī nav dzirdēts, tā ka nesatraucaties, es jau te tikai jokojos un īstenībā tikai apbrīnoju zinātnes sasniegumus).

Bet vēl, kas arī tomēr arī šitiem skeneriem bišķīt negodīgi -- ja iet skenēties, tad ir vislabāk būt 70 kg pieagušajam ar maz taukiem. Tad būs vislabākā attēlveidošana un vismazākā radioaktivitātes deva.

Bet tā jau teju viss šai medicīnas pasaulē. 70 kg vīrieši, ou jē.


17. Aprīlis 2015

11:39: Medicīniski vēsturisks pārspriedums par karogiem
Kā mēs zinām, Latvijas un Austrijas karogi ir ļoti līdzīgi. Slinkums tagad meklēt atsauces, bet arī izcelsmes vēsture tiem abiem (leģendāri?) teju identiska, proti, sen apakaļ (Latvijā, ja pareizi atceros kaut kādā 12. gs. Cēsu kaujās) vēderā savainoja karavīru, to noguldīja uz balta palaga, kura abas puses aptina uz šitā vēdera. Čalis noasiņoja -- kur vēders tur iekrāsojās sarkans, kur mugura, tur palika balts. Pēc nāves palagu no viņa notina nost, uzvilka mastā un, voila, karogs gatavs.

BET! Taču redzams, ka karogi tomēr ir nedaudz atšķirīgi:

Latvijas karogs ir ar šaurāku balto līniju un sarkanbrūns, abet Austrijas ar platāku balto līniju un koši sārts. Kāpēc?

Tad nu nedaudz iedziļinoties šajā jautājumā nonācu pie šādām atbildēm:

1) Latviešu čalis bija tievāks, kamēr austrietis bija brangi noēdies;
2) Latvietis noasiņoja ar venozām asinīm, kamēr austrietis ātri un viegli aizgāja ar ievainojumu artērijā, no kā arī koši sārtās asinis.

Mystery solved!

5. Marts 2014

22:47: Uz riņķi vien mana dzīve iet
Neliels zinātnisko gaitu apskats.

Es te nesen ņēmos ar magnētiskās rezonanses skenēšanu un empīriski atklāju, ka uzturēšanās magnētiskajā laukā apstādina rokas pulksteni! Pēc idejas tiem skeneriem ar metāliem kabatās klāt līst nedrīkst, bet es, iemiesojot tipisko priekšstatu par zinātnieku izklaidīgumu, nēsājos pa telpām tur un atpakaļ visa kā metāliste un šeku reku -- pulkstenis kā pie magnēta, tā laiks apstājas. Likās kruta.

Un otra lieta ir tā ka nākamnedēļ uz visu nedēļu braukšu strādāt uz Franciju uz European Synchrotron Radiation Facility. Nu klau, vienā nosaukumā ir tādi vārdi kā sinhotrons un radiācija?? Es esmu cerību pilna, ka jau pēc nedēļas man beidzot piemitīs kāda superspēja, nu vismaz telepātija!


Vot tā, rekur no šitādiem vidēja lieluma magnētiskās rezonanses riņķiem līdz gandrīz-bet-ne-gluži CERN riņķiem man te tā ikdiena paiet.


Preklīniskais magnētiskās rezonanses skeneris



European Synchrotron Radiation Facility




4. Septembris 2013

14:36: Ugunsdzēsējs tavā kuņģī jeb DIY Rennie
Starp citu, vakarnakt vēdersāpju ietekmē atcerējos, ka gribēju ar cibiņiem dalīties arī DIY Rennie receptē, ja nu jums arī kādam ir paaugstināts skābes līmenis kuņģī un gribās ātri problēmas novērst.

Tātad sākam ar to, kas ir Rennie sastāvā - kalcija un magnija karbonāts. Kas ir kuņģa skābītei pamatā? Sālskābe jeb HCl.

Tagad izrādīsimies, ka atceramies pamatskolas ķīmiju:

2 HCl + CaCO3 --> CaCl2 + H2CO3

abet H2CO3 ir nestabils savienojums, un notiek vēl viena reakcija: 2 HCl + CaCO3 --> CaCl2 + H2O + CO2

Značit, skābe tiek pārvērsta ūdenī, gāzē un sālī un ja nav skābes nav problēmu!

Apmēram tas pats notiek ar magniju.


Viss ir ļoti labi, bet huļi Rennie tik dārgi maksā?? Tad nu problēmu var atrisināt daudz vienkāršāk iegādājoties milzu bundžu ar pārtikas piedevu kalcija karbonātu par apmēram tādu pašu cenu, kā mazu paciņu Rennie. Es pieļauju, ka Rennija efekts ir ātrāks, jo kalcijs nav tik cieši saspiests kopā tabletē, kā pārtikas piedevā. Tad nu DIY slēpjas tajā, ka ir jāpaņem piestiņa (vai es nezinu, āmurs), jāsamīca tablete pulverī, jāatšķaida ar ūdeni (radīsies suspensija - kalcija karbonāts ļoti sūdīgi šķīst ūdenī, līdz ar to kristāldzidru padzērienu negaidiet...) un jāpļauj iekšā.

Medicīnas nīdējiem un neticīgajiem iesaku mājas apstākļos, teiksim citronskābē iemest to kalcija pulveri un būs putas un šņākoņa, un burbuļi! Un tas pats notiek kuņģī ! Protams, patīkamo var apvienot ar lietderīgo un skābi iegāzt tējkannā, jo tas kalcijs, kas ir apkaļķojušā tējkannā ir apmēram tas pats, kas tabletēs un Rennijā un kopā ar skābi notiks augstāk aprakstītā reakcija un tējkanna akal būs spoža un tīra. Vispār tas būtu ekstrēmais DIY variants -- kasīt kaļķi nost no tējkannas un lietot pret vēdersāpēm. Bet ja nu visi striķi trūkst...

Devu iesaku piemērot simptomātiski -- iedzeram vienu tableti, 15 - 30 min pagaidām, ja nav labāk iedzeram vēl utt. Arī atgādināšu, ka pārāk daudz kalcija nav labi, ka šī metode ir pielietojama tikai skābes līmeņa samazināšanai un vislabāk tikai tad, ja problēma ir akūta. Un jebkurā gadījumā, informējiet ģimenes ārstu par savām veselības nedienām :)

14:22: Peles atbilde
Tātad, labi, atrisinājums tai psihodēliskajai bildītei. Tā tātad ir viena šķēlīte no PET jeb pozitronu emisijas tomogrāfijas skenēšanas sesijas, kur skenēta tika visa pele ganrīz visā garumā. Attiecīgi bilde ir no apmēram šādas plaknes (un jā, man ir tāds T-krekls):



Plaknes var būt visādas - gareniskas, šķērseniskas, pa diagonāli, pofig. Dati ir 3D līdz ar to grozi un griez kā gribi. Krāsas visas ir pseidokrāsas un var izvēlēties kādas tik sirds vēlas (es gan parasti izvēlos pēc principa vai es vispār kaut ko tur varu saskatīt vai nē). Šeit piemēram ir bildītes no krūšukurvja apakšējām ribām:


PET plaši tiek izmantots vēža metastāžu diagnosticēšanai, bet, ja es te baigi tagad kaut ko nemuldu, man liekas, ka Latvijā vispār nemaz nav PET skenera! Kas liekas jocīgi, ka es te Anglijā skenēju kaut kādas peles un ko tik vēl nē, kamēr LV nav vispār :D Par to gan nevajag sašust, jo process ir ķēpīgs tādā ziņā, ka vajag ne tikai skeneri, bet arī ciklotronu, kur radioaktīvas PET vielas tiek sintezētas. Tad nu tur vaig pulka visādu speciālistu. Bet arī, ja es nemaldos, tad tagad tiek būvēts Nukleārās medicīnas centrs, kurā kā reizi būs arī PET. Tad nu es kādu dienu ceru, ka saņemšu zvanu no jaunatklātā Nukleārās medicīnas centra, kas teiks -- davaj, mēs tev maksājam ļimōnu, nāc pie mums strādāt! :D



21. Marts 2013

15:52: Radioaktivitāte
Šodien biju pēc nu jau teju dienišķās radioaktivitātes devas (pētījumiem, viss tikai pētījumiem - ak, ko es daru zinātnes vārdā!) un kamēr radioķīmiķis netīšām kontaminēja manu svina trauciņu un meklēja citu, uzsitu klaču ar ciklotrona inženieri.

Viņš pastāstīja visko jautru radiokativitātes sakarā. Tā piemēram agrāk visas šitās radioaktivitātes taisīšanas ierīces neesot bijušas diez ko jaudīgas, līdz ar to sanāca vairāk ķīmiķiem ņemties pa radioaktivitāti. Piedevām šamie bija tāda hārdkōra veči, ka visu aiztika ar rokām. Un tā rezultātā viņiem pazuda pirkstu nospiedumi! Pēc tam gan esot atauguši, bet man katrā ziņā likās iespaidīgi.

Otrs stāsts bija par to kā arī senākos laikos, kad zāle bija zaļāka un visiem visādas darba drošības neinteresēja, kāds kurpju veikals bija iegādājies rentgena mašīnu, lai cilvēki pielaikojot kurpes var iebāzt kāju tai rentgena mašīnā un paskatīties kā kurpe izskatās kopā ar skeletu. Viss jau labi, bet tā rentgena mašīna esot bijusi tik jaudīga, ka pat ciklotrona inženieris (kurš pie reizes neatcerās, kur nolicis manu radioaktīvo vanādiju) esot jutis dziļu pietāti. Tā nu cilvēki aiz laba prāta vājprātā nostaroja savas kājas. Bet bij tak jautri !

10. Janvāris 2013

09:43: Dabas jaunumi
Ō, šīs nedēļas žurnālā Daba (saukts arī par Nature) interesants raksts. Izrādās, ka Eiropas Savienība šogad apstiprinās likumu, kas neļauj reklamēt ēdienu kā veselību uzlabojošu, ja tas nav pierādīts ar zinātniskiem faktiem. Tad nu attā attā jogurtiem, kas uzlabo imūnsistēmu, un olīveļļai, kas palielina labā holesterīna daudzumu asinīs. Nedrīkstēs rakstīt, ka ēdiens padarīs cilvēku tievāku, laimīgāku vai veselīgāku. Pat tādi vārdi kā probiotisks un antioksidants vairs nebūs atļauti!

He, nez ko ta šie tagad izdomās tā vietā? Spiedīs, ka ōōō, šitas gan ir trakoti... garšīgs? Vai arī, vai arī -- tiešām investēs zinātnē un gādās man kādu dienu darbu?? Jē !

Links te: http://www.nature.com/news/culture-shock-1.12158

Tags:

12. Novembris 2012

14:06: Var just, ka esi zinātnieku vidū: pusdienu laikā pie kūku galda cilvēks vulgaris būtu teicis - oj, izskatās treknas. Toties onkuls man aiz muguras teica: oh, solid lumps of saturated fat.

4. Oktobris 2012

16:25: DAB + Von Kossa
Šodien visu dienu cītīgi krāsoju šūnas ar diviem dažādiem krāsu protokoliem. Dienas beigās sapratu, ka abas krāsas beigās iznāk brūnas :(

20. Septembris 2012

09:38: Zinātnes īsziņa
Va vellos!* Labāk ar Alcheimeri drīzumā nesaslimt -- tikko lielo farmācijas kompāniju 3. fāzes** klīniskie pētījumi nofeiloja un šamās vairs zāles Alcheimeram nemeklēs. Nu, un ņemot vērā, ka vispār neviens tāpat nezina, no kā šams rodas, tad tas ir vel jo uztraucošāk.



* Jūtos nenormāli kruta par šāda izteiciena lietošanu.

** Zāļu atklāšana īsumā: 1) atrod kaut kādu vielu, kas varētu būt potenciāli kruta, 2) izmēģinā viņu uz zvēriem (preklīniskā fāze), 3) izmēģinā viņu uz kādiem 10 brīvprātīgajiem (1. klīniskā fāze) un skatās vai šie neatmet pekas (tas tiešām īsnībā ir puslīdz vienīgais mērķis šitai fāzei), 4) izmēģinā viņas uz kādiem pārsimt brīvprātīgajiem (2. klīniskā fāze) -- te jau mēģinā izštukot cik ta to pulverīti midžinās iekšā u.tml. fīčas, 5) izmēģinā viņas uz vairākiem tūkstošiem cilvēku, kam tā slimība ir un skatās vai tur ir kāds labais efekts (3. klīniskā fāze), 6) laiž tirgū (pēc kura turpinās pēcreģistrācijas fāze, kuras periodā arī var zāles ņemt un atsaukt).

Nu, un ja jūs spējat iztēloties, cik naudiņas aiziet visām šitām fāzītēm (nu, kādi miljardiņi jau tur ira), tad kompānijām varētu kādu reizi arī šitais pasākums apnikt. Kas mūsu vecīgajai populācija ar Alcheimera pārpilnību diez ko labi nav. :(

28. Jūnijs 2012

21:58: Ilustrātōrs
Nē, tiešām, ja pasaulē ir kāda programma, kas no tiesas dara mani laimīgu, tad tas ir Adobes Ilustrātōrs. Jā, protams, ir jau kaut kādas mazas un kaitinošas lietas, bet kopumā tā programma dara visu ko es vēlos !

18. Jūnijs 2012

21:17: Šodien biju lekcijā kur tanta stāstīja, kā dzīvot ilgāk. Pagaidām divas cerīgākās iespējas ir samazināt ēšanu līdz 60% no dienā ieteiktās normas vai arī dzert zāles, no kurām saraujas sēklinieki. Ha, a man nemaz sēklinieku nav!

Vēl viņa teica, ka tanta, kas uzstādījusi ilgdzīvošanas rekordu (novilka līdz 122 gadiem), smēķēšanu atmetusi 119 gadu vecumā (gan jau ka aiz apnikuma).

21. Februāris 2012

17:17: Antidepresanti
Šodien biju lekcijā, kur mums stāstīja, ka antidepresantus mierīgi var izmantot aptaukošanās ārstēšanā. Taču, ja ir resns un nelaimīgs, tad gan neder. Svaru zaudē tikai resnie un laimīgie :)

25. Janvāris 2012

22:05: Nesūdīgs komplekts
Šodien bakstīju neirōnus ar vienas smalkas metōdes palīdzību, bet vakarā gāju klausīties lekciju, kurā runāja onkuls, kas to metōdi bija izgudrojis tāļajos 70.-tajos un par to dabūjis Nobeli.

19. Novembris 2011

10:47: Zinātnisks ziņojums
Mans boss tātad tagad ir DabasZinātniski un visādi citādi trakoti gudrs diennakts ritmu jautājumos un pie reizes viņš ira arī praktizējošs neirōlogs. Tad nu ceturtdien bijām uz krogu un es ta pavaicāju, kā, piemēram, vislabāk ārstēt džetlegu. Lūk, atbilde arī jūsu zināšanai:

Dienu pirms lidošanas jāiepiļī 1 mg melatonīna tajā laikā, kad iestājas nakts jaunajā laika zōnā. Un ierodoties jaunajā laika zōnā vaig pēc iespējas vairāk sēdēt saulītē.

Vēl tika diskutēts par to, ka Seasonal Affective Disorder visticamāk nemaz arī nau slimība, bet ziemeļnieku adaptācija. Otrs DabasZinātniskais boss izvirzīja teōriju, ka taisni labi senos laikos bija būt ziemā depresīvam, jo tad visi sēdējā mājās un netērēja tik dārgo enerģiju. Bet nu ok, otrais boss, lai arī ir ļoti gudrs ir arī bišķiņ trahs. :D

Tā ka, lūk, tādas ir zinātnes vēsmas, secinājumus izdariet paši.

26. Oktobris 2011

18:23: Laba diena darbā - no rīta ievācu bagātīgu DNS ražu, pēc tam visu pēcpusdienu situ klaču ar indiešu kolēģi. Viņam pieder gumijkoku plantācija, tad nu man tika parādīts, kā iegūst gumiju. Vēl viņiem plantācijā aug visādi citi augi - banānkoki, kokoskoki, dateles, ananāsi u.c. - redzēju arī visus tos. Tad gājām mājās.

17. Augusts 2011

18:25: Zinātne
Šobrīd nodarbojos ar ļoti zinātnisku lietu - džinsu kabatā kausēju kazas serumu.

4. Augusts 2011

17:57: Lāzereksplozijas darba vietā
Ā, un vispār, es gribēju vēl pastāstīt, ka es šodien ar lāzeri uzspridzināju šūnu. Datu ieguves ziņā rezultāts bēdīgs, bet man patīk, kā tas izklausās.

15. Jūnijs 2011

13:11: Šito es nezināju
Ale, along with bread, was an important source of nutrition in the medieval world, particularly Small beer, also known as table beer or mild beer, which was highly nutritious, contained just enough alcohol to act as a preservative, and provided hydration without intoxicating effects. Small beer would have been consumed daily by almost everyone in the medieval world, with higher-alcohol ales served for recreational purposes.

7. Maijs 2011

17:21: Vakar 2. darba diena
Viena diena zinātnes laboratorijā. Komplektā iekļauts:

- lāzeru savaldīšana
- spēlēšanās ar uguni
- šaušana ar zelta lodēm
- stikla un plastmasas kausēšana
- piedzīvojumi ar divu veidu mikroskopiem
- smadzeņu bakstīšana
- grāmatās smelto gudrību atdzīvošanās īstajā dzīvē.

ŌSAM!

25. Marts 2011

09:17: Maikls Beridžs
Vakar izlasīju vienu ļoti labu review par IP3 un kalcija signālmegānismiem šūnā. Autors bija Maikls Beridžs, kas atklāja IP3 mehānismus tātad, un sāka viņš šito apskatu ar vārdiem: Inositol 1,4,5-trisphosphate (IP3) and calcium (Ca2+) have been my scientific companions over the last 25 years.

Un tiešām lasot to rakstu sajūta, ka viņš runā par, da es nezinu, savu suni, vai.



Vēl vispār man jāsecināāā, ka lasīt par visādām slimībām, nu tur kas man pēdējā laikā bijis esejās - depresija un alcheimers, ir nu tā ok - dara viņi tur kaut kādus pētījumus, taisa magnētiskās rezonanses skenēšanas, kaut kādas ģenētiskās analīzes, bet viss tā ļoti kaut kā virsupsīgi. A tad tagad es lasu par tiem sekundārajiem mesendžeriem (es vispār domāju, ka latviski viņus tā arī vajadzētu saukt par otrajiem ziņnešiem, jo tieši tāda arī ir jēga angļu valodā) un nu tā ir totāla alķīmija un mistika.


Starp citu, šajā sakarā man ir jautājums, ja gadījumā kāds šeit ir spečuks šūnu signālmehānismos. Tātad kalcijs tiek uzskatīts par otro ziņnesi, bet es īsti nesaprotu kādos gadījumos. Es saprotu, ka šamais varētu būt otrais ziņnesis teiksim, ja viņš plūst šūnā caur ar ligandu saistīto receptoru. Nu, piemēram, saistās glutamāts ar NMDA receptoru, šams atverās, kalcijs ienāk šūnā un tad ir vai nu kalcija izraisītā kalcija izplūšana no sarkoplazmatiskā tīkla, vai kavai kalcijs ir kofaktors ar IP3 un tad akal šie saistās pie IP3 receptora un laiž kalciju ārā no endoplazmatiskā tīkla. Bet tad tas kalcijs, kas tiek izlaists no abiem tīkliem joprojām ir otrais ziņnesis, vai tagad jau viņš ir kaut kāds efektors? Es teiksim saprotu, kā to var tā klasificēt mehānistiski, bet tīri fizioloģiski man domāt, ka gan tas ārpusšūnas kalcijs, kas iekļūst šūnā, gan no tīkliem izlaistais kalcijs tak summējas savās darbībās un nav iespējams nošķirt vienu no otra. Tātad jautājums, summāri: vai kalcijs, kas tiek izlaists no sarko/endoplazmatiskā tīkla ir otrais ziņnesis vai nav?


Pats raksts šeit:
Title: Inositol trisphosphate and calcium signalling mechanisms
Author(s): Berridge, Michael J.
Source: Biochimica et Biophysica Acta Volume: 1793 Issue: 6, Sp. Iss. SI Pages: 933-940 Published: JUN 2009
Article Number: 10.1016/j.bbamcr.2008.10.005; 0006-3002(electronic)




UPDATE. Labi, tad nu es beigu beigās metu kaunu pie malas un šo pašu paprasīju savam mentōram (viņš ir tāda visnotaļ liela autoritāte šajos jautājumos, tamdēļ man bija bail prasīt stulbības, lai neizgāztos kā veca sēta). Tad nu mentōrs saka šitā:

The terminology of a second messenger is outdated for the reasons you state.
I would use the term intracellular messenger for all the molecules in the cascade inside the cell.

22. Marts 2011

13:25: Neslikts ievads Nature Medicine rakstam
In the Church of the Holy Amyloid, the reigning deity is a 42–amino acid protein, thought to be the key to the mysteries that underlie Alzheimer disease. Amyloid has many believers—and like any good religion, a few staunch heretics who question its supremacy.




Title: The amyloid code
Author(s): Mandavilli, A
Source: NATURE MEDICINE Volume: 12 Issue: 7 Pages: 747-751 Published: JUL 2006

2. Marts 2011

19:09: Depresanti un depresija
Tā kā man šodien ir zinātniski labs garastāvoklis, izdomāju, ka beidzot uzrakstīšu to, par ko gribēju uzrakstīt jau kādu laiku.

Tātad jau kādu krietnu laiciņu atpakaļ cibā bija panesusies diskusija, ka alkohols ir depresants, tāpēc izraisa depresiju. Tādēļ šoreiz vēlējos paskaidrot šo tematu sīkāk.

Tātad "to depress" no angļu valodas nozīmē "nomākt", bet, protams, nomākt var visādos veidos.

Alkohols ir depresants, jo tas nomāc vispārējo smadzeņu aktivitāti. Tīri fizioloģiski tas iedarbojas uz GABA (jeb latviski - gamma amino sviestskābes jeb GASS) nervu šūnām. Šeit paskaidrošu vēl sīkāk -- smadzenēs ir pilns ar visādiem specifiskiem neironiem jeb nervu šūnām, kam katrai savs uzdevums. Bet visvairāk ir tātad aktivējošo šūnu un nomācošo šūnu (saukti arī pat interneironiem), kas savieno specifiskās šūnas un filtrē, cik ļoti izpaudīsies šo šūnu aktivitāte. Būtībā, ja mēs salīdzinām sistēmu teiksim ar mūzikas centru, tad aktivējošās šūnas pagriež skaņu (aktivitāti) skaļāk, bet nomācošās klusāk. Tad nu alkohols no kuņģīša - hops - nokļūst asinēs, asines šamo - hops - aiztransportē uz smadzenēm, kur alkohols traļi vaļi iet pie GABA šūnām un palielinā šamo aktivitāti. Kas notiek, ja palielinās aktivitāte nomācošām šūnām (aka - ja tu aktīvi spied tautiņu "klusāk") - jā jā, visa smadzeņu aktivitāte iet uz leju.

Tātad kopsavilkumā - alkohols nomāc visu smadzeņu aktivitāti pilnīgi fizioloģiskā veidā.


Tagad depresija - šajā gadījumā termins tiek izmantots, lai aprakstītu absolūti psiholoģisku, subjektīvu sajūtu, ka viss ir "nomācies". Tīri fizioloģiski ekšens notiek caur serotonīna neironiem, kā jau es aprakstīju kaut kad pagājušogad. Tātad sakara ar fizioloģiski samazinātiem smadzeņu impulsiem nav nekāda.



Līdz ar to mēs secinām, ka alkohols, lai arī ir depresants, nekādā tiešā veidā ar depresiju nav saistīts.

27. Janvāris 2011

00:02: Bet es jau tikai gribēju pamēģināt!
Ā, un vēl es varu pastāstīt, ka zinātnieki arī ir parasti cilvēki ar cirslīšelementiem (vai varbūt tieši neparasti ar to, ka vismaz teorētiski saglabā milzīgu izziņas kāri, kāda laikam vairāk novērojama bērniem).

Tad nu piecgadīgu bērnu izdarības ir novērojamas arī zinātnieku vidū: tikko man pastāstīja par megastāru ķīmijas profesoru Amerikā, kas doktorantūras laikā uz pirksta uzlējis hidrofluorskābi, lai uzzinātu - a nez kā tas ir?! Esot sāpīgi.

Farmakologu vidū viscienītākā ir pulverveida kofeīna pārdozēšana - šos stāstiņus esmu dzirdējusi gan Latvijā, gan Anglijā. Arī jau nav īsti patīkami :D

10. Janvāris 2011

22:53: ER22/23 EK alēle
Foršais gēna polimorfisms, ja tev viņš nav, tad tu būsi resns, stulbs un nervozs -- izcils īpašību salikums, ko lai saka.


Certain genetic factors might also render individuals resilient to developing affective disorders. This is well illustrated by the polymorphism in the ER22/23 EK allele, which is located at the beginning of exon 2 of the GR gene. Individuals that carry this polymorphism have a healthier metabolic profile and better cognitive function than the general population147. The polymorphism is also associated with a more favourable treatment outcome in individuals with depression (E. F. van Rossum, personal communication). By contrast, individuals with other functional polymorphisms in the GR gene have more body fat, less lean mass, hypersensitive insulin secretion and increased cholesterol levels147,148. The latter group displayed an enhanced corticotropin and cortisol response to a psychosocial stressor compared with controls, which indicates a role of minor genetic variations in the GR gene on HPA regulation and related features149.

Citāts no: de Kloet ER, Joëls M, Holsboer F. Stress and the brain: from adaptation to disease. Nat Rev Neurosci. 2005 Jun;6(6):463-75.

6. Decembris 2010

00:04: Zinaatniska Pamela
The clinical features of Horner's syndrome can be remembered using the mnemonic, "Horny PAMELa" for Ptosis, Anhidrosis, Miosis, Enophthalmos and Loss of ciliospinal reflex.

Powered by Sviesta Ciba