Lacy F

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

6. Jūnijs 2020

virginia_rabbit @ 17:06: visu dienu raksti raksti, un pašai liekas baigi svarīgi tas, ko raksti, un tad tu esi uzrakstījusi, un tas ir tikai raksts.

Tags:
kakjux @ 13:18: ārpus iešanas iet, manā dzīvē eksistē darbs. esmu pārslēgusi līgumu, lai strādātu pa tiešo pie Mega Korp, kas pagājušogad nopirka RF. nejautājiet, kāpēc, man teikšanas par to nebija. esmu pavadījusi mēnesi aizpildot dažādas formas, uzdodot dažādus jautājumus un izraisot visādus ahtungus, kā arī sūtot vienus un tos pašus dokumentus dažādiem cilvēkiem iekš Mega Korp. līgums sākās ar pirmdienu. vakar nejauši uzzināju, ka šī Mega Korp, protamska, piedalās lokālajā wtf, kas šeit ir ļ norm, ar meal vouchers. parunājoties ar lokālā Mega Korp ofisa administratori Kristinku, secināju, ka tagad strādāšu pagājušajā gadsimtā.

nav īsti skaidrs, kā apvienot strādāšanu pagājušajā gadsimtā ar dzīvi in current times, bet nu, kaut kā jau atrisinās.

bet vispār man brīžiem ir sameties dažādos līmeņos žēl Mega Korp HR darbinieku, kam bijis jādīlo ar manu situāciju. visi dokumenti, kas man bijuši jāparaksta, ir bijuši as vague and as generic as possible. so, man ir nācies visu laiku uzdot jautājumus par to, kas tur nav minēts. vienu nedēļu man likās, ka lietuviete no HR no rītiem pie kafijas iedzer šotu kā stiprāka, jo būs atkal un atkal jādīlo ar šiem jautājumiem, medījot pa pārējiem darbiniekiem atbildes uz. viņiem nācās arī uzģenerēt un visiem parakstīt dokumentu par to, to cover their legal arses, jo es strādāju no mājām full time. es sen nebiju lasījusi neko tik amusing. tas bija pure joy to lasīt.

bet lokālā Kristinka, ja. man liekas, ka viņai nekad nav bijis new joiner, kam par visu ir jautājumi un, kurš no pilnīgi visa cenšas atteikties. incl visiem kakbe bonusiem un tā. mūsu sarakstēs sāku just reizes, kad viņai jau zajebala, bet ir arī reizes, kad savācas un ir korporatīva, bet reizēm var just, ka drusku apņirgusies par.

bērni, ja jums piedāvā iet strādāt kādā mega korporācijā, bet jums nepatīk pildīt formas, just don't. ejiet stārtapos, tur nelaime, ka everything is taken personīgi by everyone, bet vismaz nav to formu. tur vismaz var darīt savu darbu nevis pildīt formas.

Tags: ,
virginia_rabbit @ 08:36: Es brokastīs gribu sniegpārsliņas

Tags: ,
inese_tk @ 02:25: jūnijs
man ir bēdīgi un arī dusmīgi par to, kas šobrīd notiek pasaulē, bet man tā visai bezpalīdzīgi liekas, ka es tur neko nevaru darīt/mainīt/ietekmēt un ļoti cenšos par to nedomāt, tāpēc paklausīsimies labāk dziesmiņu.

bozena @ 01:14: Kinematogrāfs!
Starp citu, mūsu pagalmā jau otro reizi kaut ko filmē. Liekas, ka nevis Bez Tabu, bet kaut kādu seriālu.
Atbrauc ar busiņu, izkrāmē kameras un visādus cilvēkus. Strādājot no mājām, viss acu priekšā, visu redzu, kā režisors mētājās ar rokām, kaut kādi ļaudis, svarīgā skatā, staigā ar statīviem un trepēm
un mikrofoniem. Vairāki kaimiņi jau būs tikuši kadrā.
Vispār jau interesanti, ko filmē, vietējos seriālos visi dzīvo Jaunajā Teikā vai Mārupē. Ne kā mēs. Varbūt tās ir epizodes, kur Galvenā Varone, piemēram, apciemo kādu tanti Degradētajos rajonos. Mums toties puķu dobes ļoti skaistas, ceru, ka tās būs kadrā.

Līzei augstskolā arī filmēja. Viņiem tur telpas ar smago padomju mantojumu, un tad vienā gaitenī pēkšņi uzradies tāds kā kabinets ar paklāju (!) pie sienas. Un padomjlaiku rakstāmgaldu, pie kura sēdējis vīrs brūnā uzvalkā ar neglītu platu šlipsi. Tādas agrāk sauca par "siļķēm".
Līze laikam viņiem izjauca visu epizodi, jo pajautāja brūnuzvalkotajam, vai te var staigāt. Brūnuzvalkotais sācis smieties un atskanējusi balss, ka nu viss, jāpārtrauc filmēt. Iedomājieties, jūs filmējat kaut ko par latviešu ciešanām padomju jūgā, un jums visu izjauc jauniete futūristiskās sporta biksēs ar sporta somu un datoru.

5. Jūnijs 2020

kakjux @ 11:55: nē nu, kaut kādā brīdī hold music beidzās un sievietes balss atsaucās. paskaidrojām, ka mums te rezervācija. saruna bija daļēji čehiski, daļēji angliski. zaja mūs iebuzzoja iekšā un teica, ka atstājusi visu vajadzīgo uz reception desk. atrodam visu vajadzīgo, VZ mazliet pastrādā. jā, prikiņ, es visu to insanity nostaigāju ar laptopu somā. hehe. jāiet laikam uz barčiku, mūsdienās valuable drinking time ir diez gan ierobežots. un pa ceļam galvenajā laukumā redzējām barčiku un vjetnamiešu bodi. ā, un divus bankomātus.

aizejam uz barčiku, piesēžam ārā, ar domu, ka, ja nu kas, ies iekšā, bet pagaidām tepat pasēdēs. gluži kā Nymburkā, arī te atrodam ballīti piesēdušus pilsētas smalkākajā iestādē. pabrīnamies par cenām, novērtējam atzinīgi, ka tur dod Bernarda pivci un omulīgi piesēžam. apteksne paskaidro, ka mums zem galda ir sildītājs, kuru varam ieslēgt, ja nu kas. ēdiens, ja kas, it kā padārgs priekš mazpilsētas, bet omg lielisks. ja jūs kādreiz atrodat sevi pilsētā Stříbro, noteikti ejiet uz Restaurace Excellent. despite the facepalm name un mazliet cringe interior, tiešām kvalitatīvi laba iestāde, truly recommend. then again, tur nav diez ko daudz citur, kur aiziet. VZ vispār pat skumji nopūtās un teica, ka labprāt izzāģētu šito barčiku (un paliktuvi arī, vispār) un ievietotu kādā citā, sakarīgākā pilsētā, kur ir vēlme atrasties kā pilsētā vispār.

piezīmēšu to, ka kaut kādā brīdī VZ palūdza man ieslēgt to sildītāju (kontroles kloķis nez kāpēc bija tikai manā galda pusē). tad es uz to paskatījos vairāk. em. tur ir divas sildīšanas nodes, apkārt tiem ir visādi metālu režģi un tā. it kā sekjūri. kloķis ir grozāms uz riņķi un uz augšu ir simbols 0, tad griežot ir I, II, 0 pretī augšas 0, tad II, I un esam atpakaļ augšā. mani mazliet konfūzēja viss, bet nu, ieslēdzu uz I. iedegās viena no nodes un omulīguma faktors gāja uz augšu atkal. ļ ok exp. nosēdējām beigās līdz pat pašai slēgšanai tur ārbarčikā. pa vidu gan apmeklējot vjetnamieti, lai iegādātos pivčus un cig līdzņemšanai.

paliktuvē noskatījāmies earlier that day notikušo Katarzijas livestream gigu no Lucernas, nosmējāmies kvalitatīvi un sestdiena izdevusies. health apps at the end of the day teica 33.4 km
33.4 km - nav ko sev pārmest indeed.

svētdienā tur negāja viegli ar izčekošanos no paliktuves, jo zaja atkal bija kaut kur aizgājusi. bet nu. aizgājām atpakaļ uz restaurace excellent un tiešām kvalitatīvi pavadījām laiku ar kafijām un tad jau vīntonikiem (pirms brokastīm) (un pēc). laikapstāklis gan bija drusku huiņa, bet barčikam normāla nojume un labi aizžūžojāmies. atkal izdomājām daudz labu ideju, ja kādu atcerēšos, pierakstīšu. vēl tur bija kaut kāds čuvaks, kurš ar milzu fotoaparātu bildēja statuju, bija tūristi, bija sazinkas. dīvaini cilvēki tajā pilsētā. tur pat mēs ar VZ laikam bijām gandrīz normies, uz visu to frīku (ne šī vārda labajā nozīmē) fōna. un tad tas fotkātājs vēlāk atgriezās, pjanijs AF and driving, piesēda un vēl pafotkāja, patērzēja ar kaut kādu kinderu. ļoti dīvaina pilsēta, nezinu, vai recommend, ja ne tas barčiks.

kad pienāca laiks vlak uz Prāgām, paņēmām tiešo ekspresi uz Smichov, bet tur laikam bija kāds nopietns ahtungs noticis, visus derailoja (literally) un aizveda nahuj uz centriem, uz galveno staciju. tad gājām cauri centram uz burrito vietu, gājām un brīnījāmies, cik viss ir tukšs un kluss. ātrākais, kā iziets cauri Vaclavska, ever! tādas, lūk, bija brīvdienas.

Tags: , , ,
honeybee @ 00:42: Interneta tumšākās leģendas stāsta, ka pēc tam, kad esi 5x pēc kārtas noskatījies Despacito, Youtube tev parāda šo: https://youtu.be/BQ0mxQXmLsk

4. Jūnijs 2020

virginia_rabbit @ 22:35: Kā taisa zoodārzu? Ko nozīmē zoo?
Kas ir zoo-kaps?
Zināji, kā kaķīši pamožās?
Kāpēc jaguārus baro ar gaļām?
Zināji, kā kaķīši zīmē - ar netīrām rociņām staigā pa papīru.

Tags: ,
virginia_rabbit @ 17:51: Neatceros, kuri mani draugi pa vasarām Saulkrastos, bet mūsu zīm. skolotāja tur pa vasaru organizē kvalitātīvus plenērus 5-13 g.v. ja interesē, iedošu kontaktu.
(Skolotāja pa covid laiku nobankrotēja un vairs nevar atļauties īrēt Rīgā)

honeybee @ 13:17: When I confront a human being as my You and speak the basic word I-You to him, then he is no thing among things nor does he consist of things.
He is no longer He or She, limited by other Hes and Shes, a dot in the world grid of space and time, nor a condition that can be experienced and described, a loose bundle of named qualities. Neighborless and seamless, he is You and fills the firmament. Not as if there were nothing but he; but everything else lives in his light.
Even as a melody is not composed of tones, nor a verse of words, nor a statue of lines—one must pull and tear to turn a unity into a multiplicity—so it is with the human being to whom I say You. I can abstract from him the color of his hair or the color of his speech or the color of his graciousness; I have to do this again and again; but immediately he is no longer You.
And even as prayer is not in time but time in prayer, the sacrifice not in space but space in the sacrifice—and whoever reverses the relation annuls the reality—I do not find the human being to whom I say You in any Sometime and Somewhere. I can place him there and have to do this again and again, but immediately he becomes a He or a She, an It, and no longer remains my You.
As long as the firmament of the You is spread over me, the tempests of causality cower at my heels, and the whirl of doom congeals.
The human being to whom I say You I do not experience. But I stand in relation to him, in the sacred basic word. Only when I step out of this do I experience him again. Experience is remoteness from You.
The relation can obtain even if the human being to whom I say You does not hear it in his experience. For You is more than It knows. You does more, and more happens to it, than It knows. No deception reaches this far: here is the cradle of actual life.

- Martin Buber

kisswithafist @ 11:06: Šonakt kaut kā vispār nevarēju pagulēt mūsu lielajā, pēc ikejas labākajiem priekšrakstiem iekārtotajā gultā. Nekā nav ērti. Man ir aizdomas, ka vidēji stingrais matracis tomēr varētu būt par mīkstu, lai arī veikalā izmēģinot likās, ka stingrie taka būtu par stingru. Pārvācos uz dīvānu, kur no mīkstuma vispār ne miņas ne ziņas, un pašai par pārsteigumu saldi aizmigu līdz rītausmai.

Bet kā dzīvot tālāk?! Vai stingrs virsmatracis vispār is a thing? Vai tagad mest to visu ārā un braukt pēc koka dēļa, lai būtu labi stingrs? Opcija gulēt uz dīvāna permanenti nav opcija.

honeybee @ 10:06: OMG FUCK TĀ SAJŪTA, KAD TU SAPROTI LIETAS UN

un esi tik fucking aizņemts ar saprašanu, ka nav laika skaidrot, bet, ok, labi, tas ir tik perfekti

virginia_rabbit @ 07:58: Rīta jautājumi
Priekš kam kaķītei ir ūsas? Un kāpēc krokodilam nav? Un zivjiem?
Vai skorpions ir ļoti indīgs? Un kas ir vidēji indīgs?
Vai čūskulājā čūskas ir īstenība dārgas? Tu varētu izvēlēties kadu čūskiņu gribi. Tur nevajag naudas un tur nav kaķu barības.
Kāpēc dzīvnieciņi mums palīdz?

Tags: ,

3. Jūnijs 2020

virginia_rabbit @ 18:21: šodien biju izbraukusi ar bērniem tik vien cik līdz vecrīgai un atpakaļ. pa ceļam man izdevās uz brīdi pazaudēt Eiženu, Simo izdevās iebāzt pirkstiņu tieši tāda izmēra riņķītī, kas tam bija par mazu, pirksts iesprūda un sāka strauju pampt, viņš kliegt, mēs bijām Vērmaņa vidū un es kaut kādā mežonīgā mātītes autopilotā to pirkstu saslapināju kārtīgi ar siekalām un izvilku, un pēc brīža Eiženam uzdirsa putns.

Tags: ,
honeybee @ 15:33: pag neaizej
es tūlīt pievērsīšos
man te sakrājušās lietas )

Tags:

2. Jūnijs 2020

virginia_rabbit @ 23:15: Ikvakara kāpēc
Kāpēc putekļsūcējam garšo putekļi?
Kad es būšu putekļsūcējs?
Kad taimeris saskaita, tad ir datums?
Kādi meteoriņi šauj kā salūts?
Cik reizes es nomiru, kad biji maziņš?
Kāpēc putekļsūcējai ir acis?

Tags: ,
kakjux @ 18:33: tātad pārgājām pāri tam tiltam, runājot nepieklājīgus vārdus. un tad atkal, protamska, jākāpj kalnā. pret šo brīdi visas takas principā ir zemes takas un jāturas gar upi. es jums, cilvēki, pavisam nopietni saku - nekad, nekad neiedomājieties, ka iešana gar upi pa mežu būs lēzena. nopietni saku - nebūs. unless tie veloceļi gar Nymburk :D visur citur tas nozīmē kaut ko pavisam citu.

ejam gar upi, besīdamies par tiltu, bet drīz vien nāk jaunas ciešanas. kāpt gar upi mežā pa trasēm diez gan stāvos kalnos nupat. vienā brīdī nīgri teicu, ka nujā, uzkāpām tur tajā stāvumā, tagad uzreiz jākāpj lejā, nav tās uzvaras uzkāpuma sajūtas pat. pat tik daudz nedod izbaudīt. kāpelējam tur ar obviozāko konstanto jautājumu "viņi te visi ahujeļi?" augšā un lejā. kaut kādi tilti tur, kuri ir increasingly vairāk un vairāk salūzuši. (nospriedām, ka Tāborā gan tā nebūtu! tur bija daudz tiltu, vairāki pāri nekam, bet toties visi la kondīcijā!) tad kaut kādā brīdī atkal pazūd taka. atkal nav strīpiņu nekur un telepurķos kartes arī saka, ka mēs biš off tomēr. kaut ko meklējam randomā, bet es nejauši ieraudzīju atkal zilu bultiņu. saklaigāju VZ, ka atradu trasi atkal. viņam tuvojoties, saku, it's a bit brutal. skatamies abi lejā, tur tāds stāvs kāpiens lejā. tāds, ka konkrēti bail stāvums. sajūta, ka jānokāpj pa vertikālu smilšu taku lejā.

te nāk nākamais secinājums - kāpt pa drastisku stāvumu augšā ir daudz vieglāk nekā lejā. 1) augšā kāpjot ir vairāk balansa, 2) galva nepaniko, jo kāpjot augšā, fokusējies ātri salikt kājas tur, kur vajag for immediate steps, kāpjot lejā - tu redzi to dīķi, kurā iekritīsi. VZ te teica: "re, tavs atalgojums par uzkāpšanu augšā!" atbildēju, ka varēja jau tā nepūlēties.

bet nu, kaut kā nokāpām. lai saprastu, ka atkal pazudis the trail. pa kaut kādiem jocīgiem dubļiem izkāpelējāmies tur vēl, atpakaļ uz trail tomēr. gājiens turpinās gar upi un ļoti apnicis pret šo brīdi kāpelēt pa kraujām augšā un lejā. iestājas zināma nebeidzamība, nīgrums un tas viss. Butovā papisām, kur varēja aiziet taisnāk - classic :D nu neko. turpinam iet, sāk kļūt skaidrs, ka we actually are pressed for time about now. bet kaut kādā jocīgā veidā tas visu safokusē.

ejam ar cerību nekavēt pārāk tur ierašanos. kāpjam augšā, lejā, gar kraujas malu, turamies pie upes. kaut kādā brīdī vispār nākas kāpt iekšā upē. tajā brīdī tiešām atvieglojums, ka nelīst, jo tikām cauri sabrienoties pa dubļiem pēdas platumā no ūdens līmeņa sākuma, nevis. tajā brīdī gan vienkārši ir draivs iet uz priekšu un uz priekšu un uz priekšu. tāds nīgrs dzinulis, ka tak beidzot jāaiziet, nu! grūti aprakstīt to visu, it kā visu laiku ir ahtungi, bet smadzene vairs nepaniko, ir vienikārši jau beidzot jāaiziet. ar dīvainu atvieglojumu secinu, ka pilsētā Stříbro kāreiz ieiesim no vecpilsētas puses un paliktuve kāreiz ir pie galvenā vecpilsētas laukuma.

nonākot pie tilta uz pilsētu, nedaudz ohujā visi, ka atkal telepurķu kartes rāda, ka we're way off. bet nu, mums jāiet pāri tiltam un tilts ir tikai viens - te, kur mēs stāvam. tur, kur pēc kartes domām būtu jāiet, tur nav tilta un lejā - augšā es negrasos kāpt. pie paliktuves durvīm nonākam 4 minūtes pirms deadline.

6.2 km pa Prāgām
27 km in 4 h 40 mins pa visu to.

un tagad kaut kā jātiek iekšā paliktuvē, kur ēkas durvis aizslēgtas un uz zvana pogu klausamies hold music. norm. classic.

Garastāvoklis:: spīd prožektors
Tags: , ,
virginia_rabbit @ 17:44: "cilvēka bērniem jadabū agri zināt, kā tas notiek ar cilvēka izcelšanos. Ja būtu drošs līdzeklis noturēt bērnus attiecībā uz šo punktu nezināšanā un varētu novērst, ka tie nekad nedabūtu redzēt dzīvnieku kopošanos un nekad par to nepadomātu un netiktu par to pamācīti no rotaļu biedriem, kalponēm, apkalpotājiem un visādiem palaidņiem, tad es dotu padomu paskaidrošanu atlikt uz vīru gadiem, kad tas top nepieciešami, lai jaunais cilvēks nenonāktu briesmās un nezaudētu godu un laimi aiz nezināšanas, kādas saites ir starp cēloni un sekām. Bet tā kā nav iespējams izsargāt, lai bērni nedzirdētu viņu sirds nevainībai tik kaitīgu paskaidrošanu ,ta dnekas cits neatliek, kā to pašam dot, lai neaizskārtu viņu nevainību. (..) Bet kā lai šo paskaidrošanu izdara, lai reizē neradītu bīstamas kāres bērna sirdī? (..) Jāsāk pamazām, jārāda viņam vīriešu un sieviešu kārtas ziedi, par piem., pie ķirbiem, pie gurķiem u.t.t., jāparāda, ka vīriešu kārtas putekļiem jāsakrīt ar sieviešu kārtas ziedu, lai tas nestu augļus. (..) Pamācībai par oliņu un sēklu jāsākas līdz ar pubertātes laikmetu."

Zeltene, 1926

Tags:
virginia_rabbit @ 14:26: update:
"nejauši iekāpu autobusā, kurš brauca pretējā virzienā"

Tags:
teja @ 13:42: #russianlivesmatter
viens no galvenajiem latviskās dzīvesziņas elementiem ir demonstratīva "tās nav mūsu problēmas" nostāja, un man tur kaut kas nereāli rezonē no 90-ajiem.

"tas kas notiek instagramā ir boring. mums nav afroamerikāņu, un ja jūs izliekaties, ka jūs uztrauc rasisms amerikā tad jūs vai nu tēlojat vai esat pārāk pareizi un tas arī ir boring"

pirmkārt, tas, ka medicīnas studentei no Indijas ir jāmeklē fb S.O.S palīdzība, lai kāds viņu izmitina, jo 4 dzīvokļu īpašnieki atteikuši izīrēt tāpēc ka viņa ir indiete... tas nav rasisms?

otrkārt. vai pienākums ar savām izvēlēm, runu un darbību ieguldīt visu dzīvo būtņu ciešanu mazināšanā (izmantoju budistu formulējumu, jo tas manuprāt ir precīzākais, bet ko līdzīgu jūs atradīsiet visās ētiskajās sistēmās) beidzas ar valsts robežām vai kontinenta (vai rases, dzimuma, sugas, seksuālās orientācijas, ģimenes stāvokļa, reliģiskās pārliecības) robežām? vai gadījumā šī robeža, aiz kuras sākas "couldn't care less" teritorija, nav rasisma definīcija? cilvēkiem, kuriem ir mazi ienākumi, nav jāuztraucas par to, kā ir dētas viņu ēstās olas? jums liekas, ja sāp vienam, tas neatstāj ietekmi uz visiem?

Treškārt, protams, ka visiem nevar palīdzēt, jo nepietiek mentālo resursu, pat ne lai aktīvi raizētos, jo jāraizējas ir par kaut ko, kas tevi skar daudz tiešāk, fiziskāk, un arī emocionālās robežas ir ļoti svarīga lieta, bet kādas tieši problēmas ir būt neitrālam, labticīgam, ticēt, ja citi cilvēki saka, ka viņi nevar paelpot? piekrist, ar prātu, ka tas ir bēdīgi, un tāpat, ar prātu, novēlēt visu to labāko, kaut nu tas uzlabotos? izskatās, ka šajā jomā latviskā dzīvesziņa ir proaktīva agresija, ražot negatīvo enerģiju, nespēja pretoties vajadzībai ar labiem jokiem sevi paaugstināt pār citu ciešanām? tas ir latvieša velns?

es esmu pizģec dusmīga un man šobrīd ir grūti atcerēties kādu latviskuma pazīmi, kas man šķistu simpātiska.

Powered by Sviesta Ciba