nu skatos, ka visu pārdot un aizmukt ir bijis mans lieliskākais plāns, kas kā zibens šautra izplaiksnīja no zemes dzīlēm, bet es to noturēju par bezatbildību.
es izšāavu un es arī noturēju, kaut kāds šizo. kāds noraujiet kloķi, man apriebies viss šitas rosols. iemet tevi bļodā un maisa majonēzē simt gadus. kkāda huiņa.
šī nedēļa bija tāda diezgan darbīga, trīsreiz biju uz jauno gleznotavu, daudz jaunu cilvēku, iespaidu.
no vienas puses forši, no otras mans omulīgais matrikss mainās un vakaros ātrāk gribās atpakaļ pie sava Enkura.
tā es jūtos ar viņu, kā ar enkuru. jo viņš mani mīl pat tad, kad kļūstu traka vai buros vai krācu vai kad kļūstu par stulbu skumju klaunu. tad viņš paķer savu prīmusu padusē un mēs visi trīs dejojam trako gurnu dejas jeb dirty dancing, vai paķer lāpstu un mēs ejam rakt zemē dālderus vai jebko citu, ko es tur gribu rakt, jeibogu, piemēram, burku.
un kamēr mēs rokam, Mēness pret viņa melno kažoku vizuļo tādos balti zilganos toņos.
daudz braucu vilcienā. lasu The Artists way. kāds puisis pretī puņķojas, slauka puņķus piedurknē. pa telefonu daudz saka yo!
Divas draudzenes apspriež savus sāpošos ceļgalus, bet visvairāk runā tā viena. Tā otra vairāk klausās.
kaut kas šausmīgi smird pēc deguma un meitene saka "kaut kas laikam dedzis."
lasīt vilcienā, kamēr garām slīd rudens ainava, vot tā ir bauda.
pieturā sakāpj kritušās lapas.
par sapņiem: šonakt biju atgriezusies Spānijā, meklēju savu sarkano bikini. kad nonācām pludmalē, sākās vulkāna izvirdums, tas draudēja apēst visu zemes virsu, mūsu civilizācijai pienāks gals, šī ir pēdējā diena. lava aptinās sievetei ap kājām un sacietēja, mēs palīdzējām to nolauzt nost.
esmu ļ priecīga par mežrozīšu un smiltsērkšķu eļļām. jau uzreiz mežrozīšu eļļa iekrāsojās dziļi sarkanā tonī un smiltsērkšķu - tumši oranžā, nemaz ne sliktāka par Zelt eļļiņu. savācu arī nātru sēklas, sažāvēju un samalu pulverī. Hekate ar mani lepotos.
atzinos Kulbergam mīlestībā (caur Begemota kontu hh hh paspēju nospiest enter)
mēs dzīvojam burkā. es jau sen to zināju.
gribu pieradināt kurmi!
Hītklif, nē! 😭😓😢😰😿
Hītklifs ir tik līdzīgs Begemotam, tas ir kreizī
Skatos otro reizi un tikko pamanīju, ka viņas jaunajai mājai sienas ir mīkstas tāpat kā viņas leļļu mājai.
viņa ir lelle!
paķēru vienu sarkano medium sweet, savādāk vnk sprāgšu. jau notiek vidēji sprādzieni pārāk īsā intervālā.
vismaz pārnedēļās ir jānolaiž tvaiks, jo tas trauks piepilinās
tu vari jogot un meditēt cik gribi, tā spriedze kaut kur dziļumā turpina augt un alkohols ļoti palīdz, visu it kā nonullē.
mērenās devās pat inde ir zāles
FOR THE BACCHUS!
ja paskatās konspirācijas par Britniju, tad viņas vecāki viņu pārdeva mūzikas industrijai jau kā mazu meitenīti, tāpēc tagad viņa ir zaudējusi prātu.
tas ir briesmīgi un žēl. slava vispār ir kas tāds no kā normāls cilvēks bēg, jo tā nes sev līdzi pretīgas lietas. visi no tevis grib kaut ko nokāst un sabiedrība vispār iedomājas, ka tai ir tiesības tevi saraut gabalos. atbaidoši, netīri.
Tāpēc, piem, Bridžita Bordo aizmuka uz laukiem. Džastins Bībers ir ieslēdzies savā mājā un neiet ārā, jo paparacī nakšņo pie viņa mājas teltī. murgs ne dzīve.
tajā pašā laikā mums iestāstīts cik forši būt slavenam, ka uz to jātiecas.
intetesanti novērot, ka ar to inceli kāds runā nopietni
tu taču vienmēr zini, kāda būs viņa atbilde (jo patoloģijas ir paredzamas) - tā ir sieviešu jeb māšu vaina, ka ne visi vīrieši ir perfekti.
tieši šorīt runājām - kā var saprast, ka cilvēks pārvēršas par žurku?
viņš sāk ēst kompostu
žurku jeb Jaunupu
nēnu viņi visi taču ir žurkas
"Lai uzzinātu tavu galveno numeroloģijas skaitli (ko dēvē par Dzīves ceļa skaitli vai Likteņa skaitli), man ir nepieciešams zināt tavu pilno dzimšanas datumu (datumu, mēnesi un gadu).
Numeroloģijā šo skaitli aprēķina, saskaitot kopā visus dzimšanas datuma ciparus, līdz iegūst viencipara skaitli (no 1 līdz 9). Izņēmums ir "Meistara skaitļi" 11, 22 un 33, kurus tālāk nesummē.
Piemērs, kā vari to aprēķināt pats:
Ja tavs dzimšanas datums ir, piemēram, 15.08.1947:
Saskaiti visus ciparus: 1 + 5 + 0 + 8 + 1 + 9 + 4 + 7 = 35
Reducē rezultātu līdz vienciparam: 3 + 5 = 8"
labi asociējos, pēc apraksta itkā viss atbilst. es arī parakstos ar 999.
kāds govij cipars? noteikti, ka 666 = sātana govs
govs vispār kkā maz sākusi rakstīt. nu ja, eižens iznācis brīvībā...
man 33 (tikko uzzināju)
mākoņi tā pašķīrās un izskatījās, ka debesīs ir ezers uz trepēm izbirušas rožlapiņas krāsaini stikli tumšs stāvs sargs uz plaukta novītuši ziedi te kādreiz bija sala vīrietis cenšas tikt pāri sarkanajam bet vienmēr atgriežas bet vienmēr atgriežas te kādreiz bija siena bet tagad durvis jaunas mājas durvis vecas mājas durvis 3, 4. sieviete ar slāvu akcentu ar personīgu jautājumu AB BA grīda čīkst un krakšķ nulles punkts es ieskrienos un lecu ezerā es gaidu krāsas un formas maģiju starp cilvēku un lietu starp kustību un mieru šeit visi laiki satiekas un durvis atveras visos četros virzienos uz vienu un to pašu istabu un es ieeju tajā kā četras dažādas būtnes vai pat vairāk un katrai no mums ir lāpa un trīs sejas un mēs uz kāpnēm zīmējam dzeltenas atslēgas mēs zīmējam zvaigznes uz cilvēku mugurām un kad tie aizmieg mēs uz naktsgaldiņa atstājam ambroziju lai tiem pamostoties ir ko padzerties
atkal pēdējā brīdī ielecu vilcienā, man paveicās, ka uzcelts tirgus starp stāvlaukumu un dzelzsceļu, var maukt pa taisno. es jau būtu normāli paspējusi, ja riepa nebūtu pustukša un Lietuvas šoseja pēkšņi nebūtu noplēsta un tāpēc jābrauc uz 70 + remonta luksofors.
un ja stundu nebūtu vandījusies pa skapi.jādara kā stīvam džabsam un katru dienu jāvelk viens un tas pats.
beidzot cilvēki sāk cilāt to, kas notika ar zīdaiņiem, kuri padomju laikos piedzimuši "miruši".
tas viss ir messed up.
i ļoooooov dis bļoš!
toč your fēeeic
toč your hēeer
toč yourseeelf
https://youtu.be/bNLZ1bGT7k0
aaak dievs, cik daudz lūpenes viņa liks!?
lūdzu, uzkrāsojies, beib
Nīče nesaprot, kur viņa Picnic siera nūjiņas
iedomājies, nākošajā dzīvē tu pamosties kā lapsenes kāpurs, kam jābarojas ar zirnekļiem, lai izdzīvotu. ārprāts kaut kāds. lūk, tas jau ir drūmi.
ģibili vēlu vakarā pālī raksta oficiālus e-pastus un sagaida, ka cilvēks izlieksies deviņos līkumos, lai apmierinātu viņu prasības. es nevaru to stulbumu. iedzer realitātes zālītes, zorra.
ak jā, un, protams, pēdējā brīdī. vienmēr pēdējā brīdī tie kriteri rīkojas. jo kas gan ir laiks, ja ne kūka, kas jāsasmalcina sīkos gabalos un jāaprij pēc iespējas ātrāk, ja es skrienu ritenī kā traks kāmis, tad es automātiski pieņemu, ka visiem pārējiem arī tā jādara.
jā
es tur neko nesaprotu, tu visu lieki sarežģī.
there is a narrow way through
ja zemapziņa mūs kontrolē 95%, vai tad tā kontrolē arī mūsu nāvi un "nelaimes gadījumus"? piemēram, netīšām sagriezos ar nazi. tiešām netīšām? kas ir netīšām, ja ne tikai mūs, bet visu planētu kontrolē pavisam loģiski un nekļūdīgi spēki, kas saistīti kolektīvās bezapziņas tīklā?
padomāsim par to.
bet labāk ne, labāk patiesību iegūsim caur simfoniju.
es vienkārši citreiz tā domāju, wtf, kas vispār notiek.
un kāpēc atstāti 5%? viss ķermenis sapīts tīklos, bet galvu atstāsim, lai izbauda notiekošo?
smiltsērkšķi, mežrozītes, kliņģerītes ir viss par ko es tagad gribu domāt.
viņš nozāģējis man milzu smiltsērkšķu zaru un atvilcis līdz mājas durvīm. no tā es tagad ik pa laikam izeju nošņāpt zariņus un, skatoties filmas, tos lupinu.
salupināju jau vienu lielo bļodu, no kuras iznāca tikai 1,2L sulas un biku izspaidas, kuras saliku žāvētājā un pēc tam malšu un tasīšu eļļu.
no mežrozītēm man jau ir sažāvēts pulveris, tagad tikai jāaplej ar vīnogu kauliņu eļļu. iešu uz mežu meklēt vēl, jo gribu padalīties arī ar Loniju, mums ir zālīšu barteris, jo viņai ir pieejamas visādas tādas lietas, kuras man ne vai slinkums taisīt, piem., vaivariņi un Bolotova kokteilis (ar to viņa man Sicīlijā apturēja gripu).
laikam atklāju no kā man stress - kopš piektdienas biju atlikusi vienu svarīgu zvanu par zemes lietām.
šodien saņēmos, pazvanīju, visu nokārtoju un atkal varu paelpot. savādāk tas visu laiku čukstēja pakausī.
riebīgais dalītā īpašuma čakars, kas to 91. gadā "kārtoja", lai viņam pumpas uz dirsas.
mēs ar govi čista esam vienotas, man jau otro dienu ir dārzeņa distonija.
es atzīstos - pat pirmo Slow Horses sēriju nevarēju noskatīties līdz galam, jo nevarēju paciest kā Gerijs Oldmens smird caur ekrānu. bet šovakar mēģināšu vēlreiz.
un visa tā pretīgā atkritumu gramstīšana, viņiem smakas aspekts patiesi izdevies..
starp cit - slow horses nodaļa ir tāda kā policijas inferno.
""if someone commits a sin so heinous that it puts them in the 9th circle of hell, the moment that they commit it, their soul is sucked to hell and their body is filled with a demon
https://youtu.be/NGbuZ-65Qz8
izdomāju beidzot spert nopietnus soļus savu sapņu piepildīšanā. AI man tāds saka - jā, tas uzrādās tavā astroloģiskajā kartē, ka tu tā darīsi. ko? nu labi, kas vēl tur uzrādās? jā, tur uzrādās arī visi tavi iekšējie konflikti, piem, mākslas/naudas konflikts.. viss, kas tev patīk, nepatīk, vīriešu preferences utt. es tā par astroloģiju pārāk daudz nezinu, vienreiz laikam kko papētīju un šausmas, pārāk sarežģīti, bet tagad jau tās lietas var tik vienkārši uzzināt un jā... sajutos it kā dzīvotu hologrammā vai kā lelle.
lelle tātad ir izmēzusi visu māju un tajā atstājusi tikai vienu pašu apelsīnu. lelle arī atteikusies no visiem saviem hobijiem un turpmāk koncentrēsies tikai uz rūķu bumbuļu izgatavošanu. pamazāk jau sāk arī izgriezt dažus draugus no savas dzīves. kas būs tālāk? vai lelle nav aizgājusi par tālu? ieliksim lelli šajā mājā starp jaunām lellēm un paskatīsimies, kas notiek. so fun. viņi to sauc par šoušol eksperiment. papurināsim māju, varbūt lelle izbīsies un smieklīgi muks. bastards
bet gan jau, ka uz to jāskatās savādāk.
pēc 12:50 ieraksta mēs visi uzzinājām kāpēc ulvs ir single
nē, tā nebiju es, tā bija mana ēna, viņai vajag pasi
kāp%8ēc901
vis75i
ne-pār-trauk-ti
kau7t ko
no
man890is
"Offer weapon"
Melnais briedis beidzot nodejoja Pērkona deju, visi laimīgi
ziedojumā dod sarkanas kārbiņas ar sarkanā kārkla mizu Heyaaahey Heyaaahey!
viņa spēks palielinās
ar viņu runā koijoti, pērkons, sačukstas mākoņi, vārnas par viņu smejas
mazacūka tev deva savu nr, bet tu viņai pat nepazvanīji, govs. man liekas, ka apvainojās.
kaut ko tādu norukšķēja, kad vienu dienu saskrējāmies
pfff :D
zivs, nu ārprāc, ja man no cibas kādu būtu jāprec, tad tikai nefolku, viņam seksīga pēcpuse, pārējie jūs kaut kādi sērkociņi, wee
eļegōnt freņč ļeģi
jau skatos uz savu mīļāko bordo kamzolīti un nevaru sagaidīt, kad tajā beidzot varēšu ieritināties.
vēl tikai dažus grādus zemāk. gotiskās noveles arī - gatavojaties mrrr.
izvēlējos īsprozas izlasi "NODEVĪGĀ SIRDS"
Montekristo toreiz piebeidzu līdz galam, beigās bija vilšanās -
kā tāds pasaku feja savu bagātību visiem sadāvināja un aizlaidās tālēs zilajās ar princesi
fu, tik čīzī un prasti. nevajadzēja tās beigas, tad būtu bijis labi. Edgars prot labāk.
bija tāda sajūta, ka beigas pielipinājis kāds cits, publikas saudzēšanai. varbūt kāds redaktors pārdodīklis nu gāja taču tik labi.
es to visu tātad papētīju, IZRĀDĀS:
"Aleksandram Dimā bija līdzautors, kura vārdu uz grāmatas vāka neatrast – vēsturnieks un rakstnieks Ogists Makē (Auguste Maquet).
Darba process:
Izpēte un skelets (Makē): Makē bija izglītots vēsturnieks. Viņš meklēja vēstures faktus, arhīvu materiālus (piemēram, reālo stāstu par kurpnieku Pjēru Piko, kas iedvesmoja Monte-Kristo tēlu) un izveidoja detalizētu sižeta plānu pa nodaļām.
Melraksts (Makē): Makē bieži uzrakstīja pirmo nodaļu uzmetumu – salika sižeta pavērsienus, dialogu pamatus un darbības vietas.
Maģija un "Dimā stils" (Dimā): Dimā paņēma Makē uzrakstīto materiālu un to pilnībā pārrakstīja. Viņš piešķīra tekstam dzīvīgumu, paplašināja dialogus, padarīja varoņus harizmātiskākus un pievienoja savu slaveno dramatisko ritmu.
Lai gan viņi bija draugi, viņiem bija milzīgi radošie strīdi. Pētnieki norāda, ka tieši par romāna beigām viņiem bija kardināli atšķirīgi viedokļi. Tā kā Dimā piederēja galavārds un viņš rakstīja gala tekstu, viņš burtiski pārņēma kontroli pār pēdējām nodaļām un salauza Makē rūpīgi būvēto sižeta struktūru. Rezultātā Haidē līnija, kas pirmajās 1000 lappusēs bija tikai fona dekorācija, pēdējās 20 lappusēs pēkšņi kļuva par galveno sižeta glābšanas riņķi, radot sasteigtības sajūtu
Ap 1850. gadu abu draudzība izjuka, galvenokārt Dimā haotisko finanšu un parādu dēļ. 1858. gadā Makē iesūdzēja Dimā tiesā, pieprasot atzīt viņu par līdzautoru un uzlikt viņa vārdu uz grāmatām. Tiesa lēma par labu Dimā. Tiesnešu slavenais arguments bija: "Dimā bez Makē joprojām būtu Dimā, bet kas būtu Makē bez Dimā?"
tūlīt
skaties, ZIVS
govs, izej tak ārā, parunājies ar kādu draugu, savādāk izskatās, ka tajās četrās sienās vienreiz nojūgsies.
tobiš zivs.
zinājāt, ka jogā ir tāda poza "zivs"? jā.
"govs" laikam, ka diemžēl nav, bet ir krupis, m?
man patīk krītošā zvaigzne "akk, esmu zvaigzne un es krītu," tā es domāju gandrīz katru reizi, kad to taisu, dīvaini.
biju pilsētā - pārdevu Ibanez giču kādam talantīgam puikam.
lai pārbaudītu skaņu, viņš nospēlēja pa gabaliņam no Coja dziesmām. man nebija ne jausmas, ka tā ģitāra spēj izdot tik fantastisku, dzidru, bet tajā pašā laikā bagātīgu skaņu. viņš lepni samaksāja ar naudu, kuru bija nopelnījis no sava pirmā koncerta un paspieda man roku.
pēc tam ar Guči devāmies šopingā, nopirku krāsas un bikses. nezinu, kad pēdējoreiz sev pirku jaunas bikses.
kādu laiku arī biju domājusi par spāņu vīraku - tur biju pirkusi tādu, kas smaržo tiešām kvalitatīvi un dabīgi, ne kā tie parastie sūdi, un mēs netīšām tādam uzdūrāmies fakenā Mego! La Casa de los Aromas saucas.
izrādās, pa šo laiku arī viņas māsa viņai paplēsusi sirdi, tā, ka nu būsim viena otrai māsa.
mājās braucot, ceļu šķērsoja Simba. teicu, nē nē nē, nedari to, un, iedomājaties, ceļa vidū viņa pārdomāja un atgriezās atpakaļ.
(Simba ir skaistais, melnais kaimiņu kaķis, kam patīk kāpelēt pa mūsu mājas jumtu. vienreiz, kad jau krēsloja un mēs skatījāmies filmu par Antonu Laveju, simbas galva un viņas koši zaļās acis parādijās loga augšējā stūrī, tā, ka gandrīz sirds apstājās.)
otrdiena. Marsa zeltītais galvaskauss iznirst no kresēm. hail!
īstais jautājums ir ko tu centies pateikt ar montekristo dedzināšanu.
man patīk ulvs? akdievs
