kāp%8ēc901
vis75i
ne-pār-trauk-ti
kau7t ko
no
man890is

"Offer weapon"

Melnais briedis beidzot nodejoja Pērkona deju, visi laimīgi
ziedojumā dod sarkanas kārbiņas ar sarkanā kārkla mizu Heyaaahey Heyaaahey!
viņa spēks palielinās
ar viņu runā koijoti, pērkons, sačukstas mākoņi, vārnas par viņu smejas

mazacūka tev deva savu nr, bet tu viņai pat nepazvanīji, govs. man liekas, ka apvainojās.
kaut ko tādu norukšķēja, kad vienu dienu saskrējāmies

pfff :D

zivs, nu ārprāc, ja man no cibas kādu būtu jāprec, tad tikai nefolku, viņam seksīga pēcpuse, pārējie jūs kaut kādi sērkociņi, wee

eļegōnt freņč ļeģi

jau skatos uz savu mīļāko bordo kamzolīti un nevaru sagaidīt, kad tajā beidzot varēšu ieritināties.
vēl tikai dažus grādus zemāk. gotiskās noveles arī - gatavojaties mrrr.

izvēlējos īsprozas izlasi "NODEVĪGĀ SIRDS"

Montekristo toreiz piebeidzu līdz galam, beigās bija vilšanās -
kā tāds pasaku feja savu bagātību visiem sadāvināja un aizlaidās tālēs zilajās ar princesi
fu, tik čīzī un prasti. nevajadzēja tās beigas, tad būtu bijis labi. Edgars prot labāk.
bija tāda sajūta, ka beigas pielipinājis kāds cits, publikas saudzēšanai. varbūt kāds redaktors pārdodīklis nu gāja taču tik labi.

es to visu tātad papētīju, IZRĀDĀS:
"Aleksandram Dimā bija līdzautors, kura vārdu uz grāmatas vāka neatrast – vēsturnieks un rakstnieks Ogists Makē (Auguste Maquet).

Darba process:
Izpēte un skelets (Makē): Makē bija izglītots vēsturnieks. Viņš meklēja vēstures faktus, arhīvu materiālus (piemēram, reālo stāstu par kurpnieku Pjēru Piko, kas iedvesmoja Monte-Kristo tēlu) un izveidoja detalizētu sižeta plānu pa nodaļām.

Melraksts (Makē): Makē bieži uzrakstīja pirmo nodaļu uzmetumu – salika sižeta pavērsienus, dialogu pamatus un darbības vietas.

Maģija un "Dimā stils" (Dimā): Dimā paņēma Makē uzrakstīto materiālu un to pilnībā pārrakstīja. Viņš piešķīra tekstam dzīvīgumu, paplašināja dialogus, padarīja varoņus harizmātiskākus un pievienoja savu slaveno dramatisko ritmu.

Lai gan viņi bija draugi, viņiem bija milzīgi radošie strīdi. Pētnieki norāda, ka tieši par romāna beigām viņiem bija kardināli atšķirīgi viedokļi. Tā kā Dimā piederēja galavārds un viņš rakstīja gala tekstu, viņš burtiski pārņēma kontroli pār pēdējām nodaļām un salauza Makē rūpīgi būvēto sižeta struktūru. Rezultātā Haidē līnija, kas pirmajās 1000 lappusēs bija tikai fona dekorācija, pēdējās 20 lappusēs pēkšņi kļuva par galveno sižeta glābšanas riņķi, radot sasteigtības sajūtu

Ap 1850. gadu abu draudzība izjuka, galvenokārt Dimā haotisko finanšu un parādu dēļ. 1858. gadā Makē iesūdzēja Dimā tiesā, pieprasot atzīt viņu par līdzautoru un uzlikt viņa vārdu uz grāmatām. Tiesa lēma par labu Dimā. Tiesnešu slavenais arguments bija: "Dimā bez Makē joprojām būtu Dimā, bet kas būtu Makē bez Dimā?"

tūlīt

skaties, ZIVS

govs, izej tak ārā, parunājies ar kādu draugu, savādāk izskatās, ka tajās četrās sienās vienreiz nojūgsies.
tobiš zivs.
zinājāt, ka jogā ir tāda poza "zivs"? jā.
"govs" laikam, ka diemžēl nav, bet ir krupis, m?
man patīk krītošā zvaigzne "akk, esmu zvaigzne un es krītu," tā es domāju gandrīz katru reizi, kad to taisu, dīvaini.

biju pilsētā - pārdevu Ibanez giču kādam talantīgam puikam.
lai pārbaudītu skaņu, viņš nospēlēja pa gabaliņam no Coja dziesmām. man nebija ne jausmas, ka tā ģitāra spēj izdot tik fantastisku, dzidru, bet tajā pašā laikā bagātīgu skaņu. viņš lepni samaksāja ar naudu, kuru bija nopelnījis no sava pirmā koncerta un paspieda man roku.

pēc tam ar Guči devāmies šopingā, nopirku krāsas un bikses. nezinu, kad pēdējoreiz sev pirku jaunas bikses.
kādu laiku arī biju domājusi par spāņu vīraku - tur biju pirkusi tādu, kas smaržo tiešām kvalitatīvi un dabīgi, ne kā tie parastie sūdi, un mēs netīšām tādam uzdūrāmies fakenā Mego! La Casa de los Aromas saucas.
izrādās, pa šo laiku arī viņas māsa viņai paplēsusi sirdi, tā, ka nu būsim viena otrai māsa.

mājās braucot, ceļu šķērsoja Simba. teicu, nē nē nē, nedari to, un, iedomājaties, ceļa vidū viņa pārdomāja un atgriezās atpakaļ.
(Simba ir skaistais, melnais kaimiņu kaķis, kam patīk kāpelēt pa mūsu mājas jumtu. vienreiz, kad jau krēsloja un mēs skatījāmies filmu par Antonu Laveju, simbas galva un viņas koši zaļās acis parādijās loga augšējā stūrī, tā, ka gandrīz sirds apstājās.)

otrdiena. Marsa zeltītais galvaskauss iznirst no kresēm. hail!

īstais jautājums ir ko tu centies pateikt ar montekristo dedzināšanu.

man patīk ulvs? akdievs

ee, ulv, disfigurators arī meklē gultasbiedru (wink)

esat redzējuši jauno Obsession? Jā, esat AHaaa haaa HAAA

vispār šausmīga pēcgarša.

neeeeveeeer dooo a lovespell on a apeeeciiifiiic peeersoooon

Noo nooo no no nononononono!

interesanti, ko tā meitene teiktu, ja redzētu, kā te viens tēviņš lielās kā viņu "pisis".
es bled nosistu

ar cieņu,
piezemēta vērsenīte

man patīk Barija ekonomika. viņš prot apvērst perspektīvu
https://youtu.be/tO57SThgdoE

lady dont hurt me
https://www.facebook.com/share/r/14hheMTqeeg/

biju dārzā salasīt vīnogas.
skatos, Mazais stirna bijis ciemos ar savu ģimeni - visas biešu lapas noēstas.
paldies, šļura.

es dzirdu rudeni, viņš bija pienācis pie loga
Begemetos kategoriski par to negrib dzirdēt
man gan jau apnikusi vasara.
tik labi, ka tā ies prom un vietā nāks cits gadalaiks nevis viss viens visu cauru gadu, ārprātīgi nogurdinoši.

AI man palīdz sakārtot finanses un vadā pa vida atskaišu labirintiem, man pat nav ar viņiem jāsarunājas :o
savādāk situācija jau bija kā Nikam Milleram ar veco kurpju kasti.

uztaisīju excel failu :oo

varbūt esmu gatava bērniem?
pa pa paaa

mums ar govi vislaik sinhronitātes. ko tas noz?

ja asins ir dzelzs, vai mēs esam šķidrās dzelzs roboti?

šis rīts iesākās ar amizantu gadījumu - šodien man bija jāiet apskate, bet pirms tam bija uz servisu nomainīt vienu filtru. uz nakti atslēdzu akumulatoru, jo ja mašīna ilgi stāv, tas var izlādēties. tātad no rīta pieslēdzu akumulatoru un aizcērtu kapotu, un tad tāds troksnīts wiiiiiu (nots uz leju) un visas mašīnas durvis automātiski nobloķējas. bet atslēgas ta uz priekšējā sēdekļa. domāju, hm, ko muldi, nevar būt, ka šis tagad notiek, nē, tas nenotiek. paraustu visas durvis un nedaudz palūdzos mašīnai, lai, lūdzu, veras vaļā, bet šī klusē.
nu bet paga, man tak ir rezerves atslēgs kkur virtuvē atslēgu šķīvī (šajā brīdī vēl negribēju Begemotam neko teikt, jo bija kauns un varbūt es pati varu, to noteikti viegli atrisināt). pačakarēju tātad ar rezerves atslēgu, bet tā bija tāda uz puņķiem turējās ar izolācijas lenti aptīta, nē, bet ar SKOČU (!) slēdzenē visu laiku uz apli gāja un galu beigās nolūza. servisa čalis jau prasa nu kur esi, es saku, ka kavēšu, cik ilgi, es saku nezinu, atslēgas mašīnā ieslēdzu, viņš tāds "Jasno." vēl bija trešā rezerves atslēga, tāda melna no plastmasas tikai un tā arī neko nevēra vaļā, nesaprotu, kam tas sūds vispār domāts, varbūt, lai paņemtu paraugu? bet slēdzeni grieza.
beidzās ar to, ka es, Begemots un kaimiņš Aleksejs, dabūjām durvis vaļā ar to nolūzušās atslēgas galu.
pēc minūtes biju servisā, kur filtru nomainīja zem minūtes un pēc numuriņa izņemšanas uz apskati bija jāgaida ap desmit minūtēm. diezgan daudz vieninieciņi, bet izgāju. ļoti priecīgi Hesītī nosvinējām ar kuponu burgeriem.
starp citu, zem grīdas joprojām ir ūdens... kaut lielāko daļu es dabūju ārā ar lielu plastmasas šļirci no temu (love you, temu).
nu tā.
apsolīju sev vismaz reizi nedēļā braukt uz gleznošanu, ja iziešu apskati.

"how much raw me are people prepared to except? oh not too raw, we think. well, let's find out!"
https://youtu.be/It-TfZITeQg

"I'm giving you a permission to go nuts."

tukšs trauks. esmu tukšs trauks. te nekā nav.

prikola pēc paprasīju AI, kāda būtu man vispiemērotākā profesija un viņš atbildēja ātrās palīdzības mediķis, policija vai ugunsdzēsējs.

a es te pindzelēju un domāju čota kaut kā trūkst, čota ņeto

hga to pašu teica

jums arī ir tā, ka skataties meiteņu filmas (kā piem Death Proof) un jums sāk pietrūkt jūsu meeeiteeeņuuuuu

vai, kad braucat vilcienā un jums blakus sēž divas draudzenes, kuras apspriež trešās draudzenes gaidāmo bērnu

- un zini, ko viņas par to bērnu teica?

-nu

- ka viņš būšot skorpions un tāpēc nākotnes vīram vai sievai būšot ļoti grūti...

Cik skumjam īsti jābūt, lai izmestu pusapēstu saldējumu?

mana mīļākā spēle ir "pamēģini mani dabūt ārā no šī krēsla, ja vari."

un jau likās, ka nekas vairs mani nespēj sāpināt.
Dievs, dod man mieru pieņemt to, ko es nespēju mainīt..

Labi, ka ir dilstošs, vai ne? ¡A la mierda!

šorīt Begemotam uz krūtīm uzlaidās zaļais vītolgrauzis (tēviņš) (Aromia moschata), metāliski violetbrūns. brīnišķīgi skaists kukainis. ir bijis Sarkanajā grāmatā!

kaut kad jūlijā dārzā atkal uzradās neredzēts putniņš - tītiņš (Jynx torquilla). no mana skatu leņķa (pa logu) izskatījās pēc čūskas un, izrādās, tas briesmu brīžos šņācot kā čūska! viņš zem tā loga tusējās divus rītus. jutos ļoti īpaši to rezot, paldies par tādu iespēju! viņš tā jocīgi grozīja galvu. pēc tam izlasīju, ka vēl viņu saucot arī par galvgrozi nē, bet grozgalvi.

mācos kontrolēt vēlmi sākt jaunus projektus pirms pabeigti vecie. un man ir ļoooti daudzi pusratā pamestie.

vēl bija tāda epizode, kad Begemots mani sasmīdināja līdz asarām un burtiski pēc minūtes viņš atklāja, ka mana mašīna ir pilna ar ūdeni. principā būtu jāraud, bet biju dzērusi moku un bija po. tā arī nesapratu, no kurienes tas ūdens. šodien par to vairs negribu domāt.

šodien kārtējā dedzināšana un ārā mešana. no šķūņa sadedzinājām bojātās kartupeļu kastes, baroka galda kāju, padomju armijas mēteli ar nograuztu roku, pussagrauztus dēļus, mumificējušās ādas kurpes, skapīti, ko saplosījām ar lielo cirvi, vilnas bērnu mētelīšus (tie laikam bija mani bērnības mētelīši, jo viens bija sarkanbalts un man ir dažas atmiņas, kur tas parādās, bet varbūt tas bija sarkanmelns(?)), puspuvušas grāmatas un padomju žurnālus, starp kuriem atradu vienu simtgadīgu Hamletu un pasaku grāmatu ar Sniegbaltīti, Pelnrušķīti u. tml. Tās abas tad arī paturēju.

Vakar sašķiroju dokumentu kastes un vienu veselu kasti arī sadedzināju.

Ko vēl, lai sadedzina?

Pa to laiku fonā Renārs visu dienu kuļ graudus. labību.

Arthur: Cobb said you'd be back.
Ariadne: I tried not to come, but...
Arthur: But there's nothing quite like it.
Ariadne: It's just... pure creation.

KANGARIEM NĀVI!

Labrīt, Saule! 🌞🦋💐🍊🥐🧃🤽‍♀️🎨🪗 starp citu, akordeons jāatdod. tāds dzeltens perlamutra. nekad tik skaistu instrumentu nebiju redzējusi.

sāku zīmēt karti ar Odiseja ceļojumiem, bet izrādās, ka tāda jau ir, nu protams, ka ir, daudzas, ar variācijām.

man patīk šī, jo bildītes.



iedomājies, Odisejs arī ir bijis Sicīlijā. mēs esam vērojuši vienus un tos pašus skatus, mērkuši kājas vienā un tajā pašā jūrā. mēs ar Odiseju esam viens vesels, ne laiks, ne telpa mūs nešķirs.
es nezinu, kas tas ir. laikam karš (ar sevi), ilgas pēc mājām (fiziskām un garīgām), tas viss man ir ļoti labi saprotams.
ļoti lielas ilgas, tik lielas, ka sapņos jau Dziesmu svētki rādās.

sadedzināju divas ķerras ar grāmatām AHAHAAAAA!!!! nē, nopietni. ko Homērs teiktu? viņš teiktu MALACĪITE, nevienam nav vajadzīgi tie padomju laika sūdi, ātrie romāneļi, literatūras kauns. Die With Zero
(esmu radikālā declutter fāzē, atkal galējības? padomāsim par to).

piss off, Linda

Itika Itika itika itikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitika itika itika itikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitika itika itika itikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitika itika itika itikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitika itika itika itikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitika
Itika

- te rakstīts "Uz Ogigijas salas Odisejs ir iesprostots septiņus gadus, kur nimfa Kalipso viņu tur pret paša gribu, vēloties padarīt par savu vīru." Nu tā jau tās nimfas dara.

- tu ar mani arī tā dari?

- es? es nez... es nee..ee.. ko?

- nobody sails into Hell and comes back.

- you will.
Head north into the twilight.
Then head inland until the river of fire meets the river of ice.
There you must dig a trench.
Then fill it with the blood of sacrifice.
Gather the dead and learn how you go home.

Odiseja. 100%

0%

lets make some coffee☕

putni sākuši no ligzdām grūst ārā liekos mazuļus. tā kā jumtā ir daudz ligzdu, putnēni krīt tieši zem logiem. noplūcu rabarbera lapu un ar to paņemu beigto putniņu, ar pirkstu izkasu caurumu zem dienas lilijas, ievietoju tur ļengano ķermenīti un aizberu ciet, tagad viņš kļūs par liliju, es arī kādreiz gribētu kļūt par liliju. šī puķe ir vēl mammas stādīta, tā ir mūžīga, šogad to pavairoju - gribu pilnu dārzu. viņas arī ilgi zied, vairākus mēnešus. man kaut kur ir glezna ar viņām, kuru vajadzētu ierāmēt, lai cienīgāk.

tie draugi, kuri mūždien pēdējā brīdī sauc tevi uz kkādiem pasākumiem... jā, es bļa stāvu uz starta līnijas un nepacietībā gaidu, kad varēšu skriet pie tevis jo man nav dzīves. besī ārā nekur nahuj neiešu man šajā ned nogalē jau saplānots gulēt sūnā (man bērnībā bija draudzene ar uzvārdu Sūna, viņa mistiski pazuda kopā ar savu trako kuci vardarbīgo robežsardzi māti).