vietām privāts vietām izcirsts secība melnas pēdas klejo izcirtumā piezīme sev šī nav īstā vieta mīkstiem objektiem kosmoss slīd pāri plašajām debesīm miljons atspulgu dieva ritenis nogriezis mūsu balsis redzu tikai to kas manā priekšā cita nav 360 daudzstāvīgs klusums noliiecis galvu tavas platās rokas sagrābj sūnas nervi plīst viens pēc otra sarkanās vaboles izskrien aplī plenērā es redzēju bērzu pilnu ar šīm vabolēm tām garšoja bērza sula blakus darbnīca tu sajūsminies par manām skicēm es vēl nezinu nevienas zvaigznes nosaukumu ūdens litriem mani pamet viens divi četri seši diennakts fragmenti vieta tava caur manām acīm atlikušo lapu skaits vējš stumj mani uz priekšu ārpus ikdienišķā es virzos atpakaļgaitā ja vēl neesi pamanījusi te viss ir otrādi varbūt līdz dienas beigām atradīsies kāda ūdens glāze melnā aprīļa saule aiznes mani uz sākumu tikai kontinenta mala Arameja kalns ūdens līmenis te ir normāls es virzos cauri kontinentam uz ziemeļiem ierobežojums ir tikai atmosfēra kājām pieaugušie spārni es mācos šņorēt kurpes un tu man it nemaz nepalīdzi mazgā traukus kamēr pienāk vakars tas pats slieksnis uz kura toreiz sēdēju tagad nodala mani no tevis mūžīgi.

gulta vēl silta acis ja arī redzamas tad tālu aizkars noplīsis zem manām kājām veidojas upe uzmanīgi zem vienas pēdas saule zem otras naktsvijole durvis trim ejām viens vienīgs vàrds ledusskapī mētājas ar garo ā dzied māja kad tu tajā ienāc un lietus uz palodzes veido apvērstas pentagrammas zvans ir zvanīts tikai vienreiz bet ar to pietika tu nomainīji plati un izārdīji visus manus virtuves skapīšus trauki sitās pret zemi ar tādu troksni man likās ka palikšu kurla grīdā palika robi neviens neko neteica tikai kaimiņš vienu dienu pie pastkastītēm ieminējās ka arī viņam trauki reiz tā ir gāzušies es aizvēru durvis pirms viņš paspēja pastāstīt ko vairāk. iestājās patīkams klusums. zem durvīm paslīdēja zīmīte "mēs esam ievērojuši, ka jums pil griesti, lūdzu zvaniet mums, mēs visu izdarīsim" es paskatos uz augšu un tiešām - griesti pil jau vairākus mēnešus es gatavoju haizivs zupu un blenžu melnajā pelējuma mutē. basajās kājās ieduras trauku lauskas tās ar laiku izaugs atkal ārā es nosaucu maģisko vārdu lai tas notiktu ātrāk oktobris. tu no jauna celies šoreiz pārliecināts par to ka nedēļa sākas ar Mēnesi un beidzas ar Saturnu nekādu šaubu. šoreiz nekādu šaubu.

mazs dzēliens sāp visu mūzu mežs pieliets lapas nospiedums uz labās rokas locītavas melnbalti dzīvnieki kustās iekšā ārā kāpā vilkābele dzeltenām acīm rūgts mēles gals sasspiests zīmogs vitrīna lustra maitu lija lielos lokos seko katram manam solim nolijis viss tuksnesis bālas tavas rētainās rokas tiecas pēc aloe vera tālu aiz horizonta stars kritušu koku pavēnī lokustu pilni krūmi priekšauti netīri sarkanām sadzīvošana ar passaaules trulumu uz nenoteiktu laiku jā dažreiz spīd saule un es atceros ka dzīves jēga slēpjas nātres saknēs un Solomona bārdā

loks ap tavu māju simts zirgu skrien melnām kājām ras is stiegrains gultas kāts spogulis lustra rietumu logs galīgi aizaudzis es mēģinu to atvērt tieši pirms Lieldienām manā priekšā nostājas zaķis un kustina savas ūsas tāls koks vītnes rutas māja tik tālu pagātnē dzelteniem pleķiem aizauguši stūri bildes pretdabiskas kāpnēs slēpjas tavi audžu vecāki mācītāju drēbēs pagrabstāvs kluss un tumšs mūsu balsis čalo kā strauts pazudušās zaķausis atrodas zem gultas mātes nopūtas tēva noslīkušais straumēm upe nes iestiklotos iesauļojušos ķermeņus uguns naktis met vainagus uz viņu galvām pavisam gaišs kļuvis ceļš uz tavām mājām svētdienās saules svārki neapturami griežas tūkstots koka tupeļu klaboņa blakusistabā uzmodina mani atkal. tu nostājies manā priekšā un prasi par ko es sapņoju kamēr putni noknābā pēdējos kūkas gabalus. es pēdējā laikā nevaru atcerēties par ko sapņoju.

modificētas ejas stumj mani salauztā spogulī dziļa marianna mani sagaida gravitāte 0 zvaigznes 0 kritiens nebeidzams satrunējušu koku smarža vietām plaukst skaistums violetā migla paceļas un uznes mani atpakaļ ovālajā istabā binokļu vitrīnas saslietas bises mākslas darbi bez parakstiem milzīga acs durvīs mans draugs piekūns sudrabsakta nostājas likumA priekšā sadurtu lelli labajā rokā mans kungs šī nogrimusī pasaule nes žēlabas visās pasaules skārda rīts ar kruasānu un kafiju atkal esmu Spānijā un tu man prasi par ko es domāju. es domāju par to, kā tu manī nekad neklausies kamēr jūra aiznes mūsu tukšās krūzītes uzraksts nodziest durvis atveras smilšu laiva joprojām stāv tur pat kur mēs to uzcēlām.

nopērku papīru un izprintēju katru soli no manām līdz tavām mājām kastēm kurās turam dažādus dziednieciskus un ļaunu nodarošus akmeņus stieples kurās iekārtas skārda buņdžas un cieti follija gabaliņi lai pie mums nenāk meža dzīvnieki kuriem patīk mūs ievilkt dziļi dziļi mežā balss lido pa ledus virsmu plēsīga putna izskatā es nolaižos uz tava sliekšņa un lūdzu naktsmājas vēl vienu pēdējo reizi, pixiedust, m?
tā es dzīvoju tavā slieksnī jau 35 gadus un ne reizi ne vienu pašu reizi neesmu ieaicināta iekšā KĀPĒC es neizvēlējos kļūt piemēram par kļavas lapu un ienākt neaicināta kāpēc ir visi šie tabū šie ētikas principi kuriem ir jaseko bet zini ko - es vismaz varu palūrēt tev zem svārkiem, kad tu kāp man pāri.

jā, mūsu mājās no rīta bija strīds par True Detective ceturto sezonu. Es pilnīgi paliku dusmīga. Kaut gan abi mēs jūtamies nedaudz pievilti, tāirtāir.

zivs! paldies par interesi, bet man jau ir sirdsāķīts. veseļojies.

scary

starp citu, man sāp sirds arī par tām manām draudzenēm, kuras mūžīgi lamājušas citus par neatbilstību normalitātei un beigās pašas iekritušas depresijas dzīlēs. lai tev laimītes crycry

sūkalas bija baigais rallijs, gandrīz iebraucām bērzos beigās iebraucām ļenā, kura nomainījusi savu frizūru uz ilgviļņiem, viņa saķēra mani veikalā aiz rokas un es nobijos, tikmēr groziņā iekrita gruzīnu vīns un balzāms, man jau lūpas sarkanas no muldēšanas kas nemaz nav romantiski gandrīz jau it kā būtu zivs, paldiesdievam zaļo karti atradu fagbagā - tur pat, kur savu mentālo veselību, mums abām pēdējā gada laikā ir iestājusies tāda avene. un nevajag, lūdzu, stāstīt muļķības man, ja?

kā tu zini, ka esmu no Elejas? to jau zin tikai Speķumaize baltiņš nefolks

braucu pēc piena un sūkalām. no sūkalām brūvēju strutenes dziru. priecājieties, ka nav viduslaiki.

hei! watch your mouth!

- yeah, i'm a little mad i'm a little pissed off!!!
- good.

šķiet, ka šai misijai esmu gatavojusies kopš iemācījos lasīt. tornis. kaķis. žogs. mū. ignua.

Jā, es sapratu. Vnk nebija smieklīgs joks.

Ko?

htxtg mud kkljnbmnv HJBNMBVZMC NBJH HB HH HHHH ASSNCBXCLO NXMNCMXNX S!

dienvidu paaudze īss tinktanks vākšanas sezona šauj pa ceļiem visiem jādabū pa seju vismaz vienreiz es esmu dabūjusi pa seju ar Bauers no karīnas un viņa no manis šahta seismiskā dievnamā mana seja pazūd un atkal parādās hologramma violeta load mala uz kuras tu sēdi ir plāna un samazinās arvien 10 pirkstu vēdeklis 200w spoža virzienmaiņa melnos pāru švīkstoņa sekotava vienmēr pirmā ziņkārīgā pēda x apzīmē vietu apzīmē nozieguma ģērbēju sābo neona takas sākumu iesmērētas dinamīta svītras apokalipses krājumi viss ko tev vajag vēl vismaz 1000 gadiem uz priekšu bet baidos ka mēs viena otru nogalināsim krietni ātrāk jo tu esi pārāk ambicioza un es? man nav vairs ko dot nu vismaz šodien točna ne

ok, ēģipte, nāc manā kapsulā, esmu gatava osiris risen X

rest rex zvēru madonna paslēpusi kabatā animētas kāpnes kurpes divrocis kapracis miesa tikko turas kopā kas būs ja es tai visu izstāstīšu? sagāzusies ceļa zīme Miers pasažieris pārņemtais kulta vadonis Adonai zvaigznes turks skrienot uz metro nogāž kādu vīrieti no kājām, vīrietis mirst. turkam jāsēž cietumā 25 gadi, bez tiesībām uz grāmatām magonēm un zītariem miglas lukturis aizbaida katru nakti šajā soda izciešanā tumšas šauras telpas atdalīšanās šeit tāpat neko nevarētu salasīt es knapi dzirdu sevi aiz sienas Prizma mans bērnības draugs kuram patika zagt stikla tulpes. aiz otras Vijs - viņa dēļ mēs visi te esam nokļuvuši tomēr vasaras zieds vienmēr nonāk tavā cellē tik un tā. kaut tu vienreiz atjēgtos ausu vate

kas tā atkal par jaunu D? m?

goldija var iet ieskrieties? bet, zivs, man likās, esmu tavs sidrsāķīts, tāpēc par mani, jeb G (jeb Goldie) tik daudz raksti. Pohuj Laura. I klill Laura.
Nekas. Huans Fernando mani mīl daudz vairāk un mūsu trīs skaistie bērni ir tam lietisks pieràdījums.

nešī nav mani mī metaldoms kāpēc gan tas vajadzīgs vēl viens čemodāns avotiņš galvvidū pārplūdis kā katru pavasari apkārt un apkārt c.c.w. es sekoju dilanam kā maza meitene kura dzīves nogalē pārvēršas par vienu no tiem tuksneša kanjoniem kurus tik ļoti mīl smilšu pele Melnās Debesis un mūsu mīlestība atstāj trīs pēdas katru uz savu debespusi katra savā zābakā tuksnesī visi vienmēr sapņo vientulību rokas aizstāj vārdus acs viena baidās otra beidzot viena vietās kur nekad iepriekš nav bijusi pamodusies tik pēkšņi ka gulēt nekad vairs neaizies zaļa caurlaide saulē izbalējusi pelēka mana asimetrija mirāža laimīgs mitrs vējš meklē ļaunumu visu savu dzīvi bet tas maina formu tiklīdz to atrod es nezinu ko es meklēju puerto vai rico es zinu tikai to, ka viņa mati ir viļņaini un čemodānā dzied divas mazas peles Pazudis un Nav Ko Zaudēt Vairs.

brothel mi piano, svēr

mazs statuja gāzes kamerā Zemgaļu vietvalži manā pilskalnā jūs nemaz neinteresē bet šie akmeņu krāvumi gan tiesa es nekad neesmu ne vienam no tiem pieskāries tiesa sliktāka lieta par tarakānu takām manās iekškabatās būtu tikai veļu vecīša puspavērtā acs dzīparu zelts likumprojekts Jums Jums es paņemu no vienas no otras no trešās man patīk tava balss un tu man atgādini kādu labu draugu bet zini tu mani tikko apzagi es saku trešoreiz 8 2 4 un nolieku mazos melnos oļus uz lielā baltā galda slikti vēl stāv kastēs :) un tinte jau tek caur pirkstiem rīt pusdienlaikā mans mantojums ieaug sienas slazdā joprojām es šķirstu tavu dzīvi kā cilvēks pārāk tālu no saules kopsummā 15km un ļoti nogurušām kājām

jā, tu atlidēsi, es tevi iemtīšu maisā un noraušu podā haha khhhh

HEI!

EJ DISRT TU MAUKU MAISS

lielas zaļas acis glūn no pazares tas esi tu! nāc draudzēsimies tas nebiju es biji gan kāpēc tu nāc tikai šajās tīs dienās kāpēc mums ir vēsture bet vairs nav vasara pie imantas es izvelku no kastes Perfumer un visi pēkšņi atkāpjas liels lauks ar tirgu zivis nabagi viens viņš pārvietojas pa mežu un tikai naktī man jāiet viņam līdzi tā ir mazā nāve. viss cilvēks ietilpst šajā mazajā zaļajā stikla pudelītē. bet tu neesi cilvēks tu esi bite tāpēc es tevi turēšu sajā mazajā stikla zārciņā.

es atceros mīkstas palmas ezers iekritis izrobots gliemežnīcas plaukstas lielumā melna draudīga jūra plkst. 5 no rīta mazs vēzītis nes savu nolauzto kāju atstājot sīkas asas piedod neraudi es nezināju kā savādāk mums ilgi jāiet lai atrastu kādu kafejnīcu kādus 9 km bet arī tur nav tas ko man vajag es apsolu apsolu drīz būs saule un mums vairs nevajadzēs strīpaino segu kas ir elpas Sofija! šī ir pēdējā reize kad mēs tiekamies. pamēģini visu atcerēties.

es nevarēju noturēties pie tavas sirds. ja vien es būtu turējusies pareizi

bi un de nezi. robežas slolo piekārtas kāršu krustu krāsas smuitas garkājes dievlūdzēji piesien krustu manam kaklam un debesis iekrāsojas savasarā klīstu kapcē nestu neesu pievilktas krases zvaigznes sarkanas midžina bulli loki loki vietējais medaļnieks atsakās no sava titula un iesmērē logu asinīm pāta sei es biju tikai nevainīgs pilsonis kad pa mani sākA šaut dieva sūtnis neglītā seja ar rētu lūpu kaktiņos meduks sarva ziepju burbulis lukss slima sermuliņa saimniece 500 gadus vēl turpina dzīvot par spīti prognozēm viņa apprec cilvēku ar zvaigzni pierē. zvaigznes gaisma iziet cauri rokām un cauri kājām. pasaule paliek maza un mans liktenis paliek manis pašas rokās.

veca draudzene pēkšņi man sūta mīlestības pilnas ziņas, tik daudz uzmanības waaa wiii kas notiek? jā - viņai, izrādās, kaut ko vajag. un kā nedodu/nav, tā pazūd. jau otra tāda kuce. tas ir kaut kāds pēdējā laika trends - influencāļi izlaiduši jaunu stratēģiju? que asco

es gribētu parunāt ar Goiju. Atnāc pie manis sapnī un pastāsti, kā lai cīnos ar gleznošanas paralīzi un visu savu personību viedokļu kontrastraikiem. šis karš ir neizturams. tauta cieš blokādes badu. mūs rauj uz rata un rok zemē dzīvus pa galveno ielu pārvietojas dzīvespriecīgais mēris a aaa dž l o Bully Plank nekārtības ugunsstreiki melnas baseinu gaismas tā es jūtos katru dienu "but it's a struggle I'm proud to have."

hei, zivs, tas noteikti nozīmē, ka mums jādrātējas vai jāprecas. bet tad tev jādrātē arī kvantu cirvis un resorts :/

attēlā zivs:

man patīk lietotājs goldie haha manam daimonam arī

pēdējā laika gandrīz:
gandrīz salauzu kāju, gandrīz dislocēju.. jā abus īkšķus, gandrīz zaudēju savu vēderu. kā teica Vīksna - viens no simts noteikti būs gols. vai varbūt viņš teica viens no desmit? pajautāt negribu, jo uz ielas viņš mani vairs neatpazīst, acīm priekšā it kā neredzama siena un apjukums, varbūt arī bailes par to kādu viņu tagad redz. man gan vienalga, es vienmēr mīlēšu savu sporta skolotāju par spīti visam. to otru pūdeļgalu gan ne. pudeļgalam es reiz netīšām iespēru bumbu pa galvu un slepeni par to priecājos. jā, joprojām pēc visiem šiem gadiem manī rodas siltas jūtas par to domājot. jūsu zināšanai - pudeļgals bija bulija.
un tagad es mēģināšu iesviest savus sāpošos kaulus dušā.
bet vispirms jāizdomā dušas saundrtraks. tas būs dusmīgais puika skafandrā.

šakāļa galvu es velku tikai īpašos gadījumos tie ir tādi gadījumi kad rātslaukumā dedzina mūzikas instrumentus gleznas un skulptūras tie ir tādi gadījumi kad stacijā jāstāv uz ceļiem vai kad no griestiem sāk līt ūdens un birt apmetums gabaliem GABALIEM lieliem baltiem gabaliem kā ledus tie ir gadījumi kad metro iekrāsojas sarkans un es tagad redzu savu seju pavisam skaidri acis deguns mute. viegli atcerēties

vismaz tā ir augstākā/zemākā sfēra, kurā esmu iekritusi...

kad tu draudi viņu nekad neielaist savā iekšējā pasaulē, bet tava emocionālā inteliģence ir zem nulles un iekšējā pasaule sastāv no tīņu fantāzijām turklāt viņa to visu jau sen zin.

oho, gatavs

tieši kad nodomāju, kur diez pazudusi meiza, tā viņa parādās, visa mirdzoša, lokainiem matiem, jau 2x pieķerta melos.
- nevaru atvērt burciņu, es viņai saku - man tomēr būs jādabū vīrs
- mamma reiz man teica, meiz, kādu dienu tev vajadzēs noenkuroties un apprecēt bagātu vīru, bet mamm, es jau esmu bagāts vīrs, es viņai saku.
viņa noliek savus metamos nažus uz melnā stikla, piekārto savas uz vienu pusi noliekušās sirsniņatsperausis un ierauj vienu šļuku džimbim uz lediem

maisot pienenes notika ļotsvarīga atziņa. tā mainīja visu manu dzīvi.
cik tad tur jāliek cukurs, ka visu laiku šķirds!

I'd rather die DIE!

njā tas lupatlasis bija Sokrāts, man bija taisnība bič haha

asort, ja tu gribi kādam nodročīt, tad tev jāiet uz centrāltirgu uzreiz aiz gaļas paviljona, kur būsi pieskāries savām pirmajām krūtīm. vismaz nav prostitūta, kas būtu sliktāk kā tas bija zivij

sāk sāpēt locītava. laikam jāiet prom no darba, lai ar savu vīru dibinātu kultu [apprecēšu kazu]] un lai fotografētu sātana nomocītus cilvēkus dažādās attīstības stadijās vai arī vienkārši lai nodarbotos ar biškopību man nav limitu jo aizvakar mūsu civilizācija atklāja M Ā L U!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!111 liels solis šumeriem
es pateikšu kā tas sākās - raku bedri kad kāda konkrēta īpaši apaļa un pufīga bite man nelika mieru izrādās viņai interesēja māls nevis es. naktī nosapņoju, ka viņa man iedzēla rokas locītavā un atstāja manī savu īpaši vērtīgo dzeloni, tas ir, ziedoja savu dzīvību, lai man nodotu šo maģisko scepteri. nu nekas, varbūt pirms nāves sapratīsit.