Mana vecmamma būtu teikusi "neturi tā muti vaļā – vārna ielidos"
Un vispār, kad ziņās nav nekā interesanta, tā ir laba zīme, ka hūnijas līmenis uz doto brīdi nav paaugstinājies
Isn't it ironic, don't u think – šodien k-kāda Kanādas mūzikas diena cibā.
(atsauce 1, atsauce 2)
Es jums parādīšu, kas ir glīts vīrietis. Tikko nejauši pamanīts IMDB.
Visvairāk fascinē tērps.
Ak, kungs, cik neglīts cilvēks. Nebiju redzējis bildi iepriekš.
Man tiešām izskatās pēc ūsainas kakas. Bez pārspīlējuma, asociācijas ar pacietas konsistences kaku.
Te nu arī vizualizācija, kāds skaistums nāk no šlesera iekšām.
Maucīgas meitenes dabūt visas iespējas, jo papum liela nauda, puika būs vislaik nodrošināts, un tikai.
Cieti!
Attēlā Ričards Šlesers
Nu ko, jau desmit gadi bez alkohola.
Es pēkšņi visu sapratu. Tas notika vakar, kad es ar velosipēdu braucu pa Elizabetes ielu. Domāju, ka vienmēr atcerēšos to brīdi.
Kādreiz tas bija jāsāk.
It sevišķi, ja nomirt es gribu Spānijā.
Arghhh, pinpji tādi. Nekāds Spanish par brīvu man nespīd. "enrollojoties" redzi, ka ar viltu esi ievilkts merkantīlā bedrē – tas ir tikai Trial. Viss par ilonu maksu.
Super. Tev arī!
(khh. nu bet loģiski. ja visiem, tad visiem)
esi, ja jau ieklabināji. bet ne jau punkts.
es arī esmu. tikko to apliecināju.
Kur pirkt kanalizācijas gaisa vārstu?
Kanalizācijas gaisa vārsts.
Es tikai nesaprotu, disfigurator. Ko tur ņemties ar dzelzi, kurš nekad nav sapratis, un ar savu "Award Winning 1986" procesoru nekad nesapratīs.
Viņš darbojas basicā, kaut iebaro viņam pentabaitus informācijas:
10 PRINT "HELLO"
20 GOTO 10
Ctulhu ego viņa ideālajā steiku un "mašīnām priekšroka" pasaulē:
Huh, normālas temperatūras atkal. Pamodos no diendusas, un uzvelku kostīma augšdaļu.
Citādi, tas ņe-aļo – maija pirmajās dienās kā vasarā – pat naktī dzīvojies vien kostīma biksēs, pliku resno vēderu pie atvērtas lodžijas.
Man lūdzu abonementu visai vasarai ar tādām temperatūrām, kā iepriekšējās divās dienās.
Vakarlēpis bija 1997. gada putns. Domāju, ka tam vajadzētu būt arī 2027. gada putnam.
Rumination is related to worry.
Apsveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.
Apskatījos sava 2023. gadā diemžēl nodzertā klienta mājaslapu, ne jau pirmo reizi. Šoreiz ziņkārīgi, cik maksā studijas. Doma ir migrēt uz kautko inženiertehnisku.
Atvēru, un sapratu, ka ne jau naudas man tam trūkst. Iestājeksāmens matemātikā (ko es videnē izvilku uz žēlastības 4, tikai dēļ labas pazīšanās ar skolotāju) un fizikā, anglene vismaz C1, un vairums lekciju angliski.
Ha, secināju, ka es vienkārši esmu par dumju studijām. Mākslā nebija jābūt gudram, lai studētu.
MI ir labs ar to, ka tu vari vnk aizvērt lapu sarunas vidū. algoritms neapvainosies. nedo dies tā izdarīt ar sarunu biedru, ka viņam runājot, pohujā novērsies un aizej, vai sāc urbties telefonā.
ir bijuši gadījumi, kad sar.biedrs jau ir izbesījis, un gribētos piecelties un iet, bet cilvēcībā tev tomēr ir jāveido sarunas nobeigums, pat varbūt vēl pailgi, lai tas otrs nejustos izmests misenē.
Atkal diena sākās nakts sākumā. Neredzu tai pielietojumu. Atvēru Borderlands, močīju monstrus, lai aizpildītu laiku. Bieži smēķēju.
Virtuvē, aizsmēķējot kārtējo cīgu, sariesās asaras. Nekas nav mainījies – esmu ar mieru, 100% gatavs, aiziet šajā pašā sekundē. Tā ir mana griba. Mana griba ir arī turpināt dzīvot.
Tikai Dieva gribai ir nozīme, un redzams, ka tā ir, lai es dzīvotu. Un vēl, es ļoti gribu satikt mammu. Bet samierinātos arī vnk izzust, ka nav nekā, dvēsele tiek dzēsta pilnībā, ne pluss, ne mīnuss.
Mistika ir darbi.
Pērn, gada beigās es ļoti intensīvi strādāju FB promo sagatavošanai, aplaizīju katru slaidu, veidoju fakin labus, īsus video rullīšus darbiem, kurus labāk parādīt kustībā. Par rezultātu nav kauns. Publicējos FB reizi nedēļā. Rezultāti no publikācijām?
Tieši no sludinājuma manai promo lapai pieaug sekotāji. Un ir sirsniņas zem publikācijas. Pat sirsniņas, ne vnk īkšķīši. Esmu pamatoti apmierināts, bet ne lepns.
Taču, nedēļām publicējoties, un "visiem tā patīk", bet... hui, kur tad jūs esat? Nulle konvertācijas no "love" un sekotājiem uz pasūtītājiem. Tātad, neizskatās pēc pakalpojumu piedāvājuma, bet labas izklaides FB grupu apmeklētājiem.
Vai arī domā, ka esmu besīgi dārgs.
Vismaz reizi gadaa es zvanu GP un uzskaitu savus simptomus. GP tad man uztaisa asinsanaliizes, pasaka ka viss ir OK and I should just take it easy and get some sleep. That sustains me for another year. Then repeat.
Es biezhi juutos kaa tas viirietis no Synecdoche, New York. Tad es domaaju, ka es aptuveni varu sadziivot ar saviem simptomiem, ja vien es izdziivoju vismaz liidz vecumam, kad mani beerni ir patstaaviigi. Kopsh vinjiem man ir added level of EXTREME FEAR izdziivot deelj vinjiem.
Momentāls efekts. Xanax man noderēs, kamēr aprodu, ka nu ir jādzīvo skaidrītē. Alko, pateicoties Dievam, jau apaļu mēnesi nav, un kaņepes apcirkņi tukši līdz Zsv.
Efekts briesmīgs – divas diendusas pa dienu pa 2-3 stundām. Otrā beidzās tikko. Ko lai es daru, izgulējies? Darīt man daudz ko, bet sākt 2 naktī?
Kopš mamma mani nepieskata, pārtieku no našķiem.
Tā, manā šī vakara gājienā uz veikalu, es nopirku kilo šoko konču, 3 krekeru iepakojumus, cepumus, vafeles. Lai neaptrūkstas negaidīti.
Našķu krājumi mājās bija sākuši iet uz beigām. "Mājās nekā nav" sākas pie pēdējās 1/3 no iepriekš pirktā 1,5kg konču, palikušas 1 zefīra paciņas, krekeriem, prjaņiku iepakojuma, un vēl neskartas šoko pastas. Tas skaitās bīstami tuvu krājumu izsīkumam.
Cita starpā nopirku arī iepakojumu makaronu un 1 papriku – normālu cilvēku iepriecināšanai.
Un skumja sajūta, kad atnāc mājās, un nav ko uztīt. To, kas tevi vnm sagaidīja mājās atplestām rokām, un sakārtoja tevi cilvēkā. Tomēr viss ir gludāk, ne tik skarbi – ārsts izrakstīja xanax. Tam faktiski arī gāju pakaļ.
Es esmu sasniegusi taadu faazi, ka liidz ko gribas kaut ko komenteet par pasauli un taas notikumiem, es uzreiz sevi apshaubu jo: it could be AI, it could be just content, it could be unreal, it could be lizzid ppl, all of it is irrelevant to my 4 walls.
Bet mostly, ka it could just be content or AI.
So man vienkaarshi vairs nedomaajas par sensaacijaam, my interest has collapsed completely and it is a strange state.
I have enough content in the sink and laundry basket and in the folder of future fears and anxieties.
Karoche jo vairaak tu kaut ko miili, jo skaudraaks wreck tu kljuusti to meegjinot saglaabt un frishinaat un notureet. I just lament that I cannot enjoy any bit of this pure paradise I am in due to crippling FEAR.
You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees.
*
Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.
Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.
Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?
Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.