lunātiķis
runā tik tik tik
plūst un nemazgājas
muklājā pūst
bet nesapūst
visu laiku netīrumi
dzīves pārpalikumi
indīgi
smirdīgi
līp klāt un
tos kaut kas mazgā
sāpīgi berž
mans alter-ego
eižens bergs
Rubeni
tu pretīgā žurga
skābā šļura
velna čura
čukčam čučēt palīdzi
pasaulīgās rūpes atlieci
Dievam rādīties neļauji
mana cilpa
neieziepētā striķī
manas dzīves lielākā laime
litrīgais posts
vajadzīgs.
un Budapest naģenes tiem tumšzilajiem vīriem, šķiet, visiem ir. ar caurumiņiem ventilācijai. ka tikai te nav sakars ar atpestīšanu no zivfabrikām. nu... jo urbji.
sveicieni kanibāliem. jūsu tiesas stunda ir tuvu, kuces, un nomirt neļaus vairs nekad.
vienu es nevaru sev izskaidrot - kā nekur nebija neviena dzīva cilvēka visu nakti, ja neskaita dažas automašīnas, kas lielā steigā devās prom no tās vietas. tikai kādās piecās mājās dega gaisma (saprotami, jo bija pats nakts vidus), bet neviens nekur negadījās tuvumā ar telefonu, lai varētu dabūt bildi.
un kā tāda laivu piestātne, kur ir desmitiem jahtas, smagā tehnika un kādi 20 angāri, kā tur nebija pat naktssarga, sargsuņa. vārtiņi vaļā un viens lohs vazājās pa slēgto teritoriju stundu.
vai nu es biju kādā paralēlā dimensijā nonācis, vai visi bija paslēpušies un pēc tam par to neviens nerunāja, vai arī es biju sagājis kaut kādā pavisam nesaprotamā prāta stāvoklī. bet psihotiska epizode nevar uzburt fiziskus priekšmetus - jaku un cepuri. un tad vēl tie tumšzilie cilvēciņi, kas visur ik pa brīdim parādās un palīdzēja man izrauties no Mežciema gāzes kameras...
Vakar noskatiijaamies jauno filmu par baby Ted Kaczynski. Dude, he was right obviously, about everything.
Vienmeer arii kad es lasu kaut kaadas zinjas par cilveekiem, kas ir bijushi supergudri vai iipashi, un tad vinji labaakajaa gadiijumaa izpleen nebuutiibaa vai sliktaakajaa gadiijumaa kaa no kraujas nokriit dziivee. It is just very very very fucking existential, un es nevaru sagaidiit runaat ar menedzhementu par to peec naaves.
I do wonder Mr Potter vai jebkur ir esibas versija, kur cilveeki var vienkaarshi dziivot peec labaakaas sirdsapzinjas, bez bezdieviigaam tragjeedijaam un transcendentaalaam dusmaam un baileem. Fuck this reality, a little bit. Un, nezinot konstruktiivaaku pieeju, vienpatiiba/savrupiiba man tieshaam biezhi shkjiet vislegjitiimaakaa atbilde taadai esiibai.
aprīļa beigās es jau atkal biju devies prom, meties bēgt (man ir ptsd pēc mazliet traģiska dzīves ceļa) no govs vasarnīcas. into the wild, kā saka. tas ietver neēšanu, minimālu alko patēriņu, visu laiku staigāt līdz pārgurumam, nakšņošanu mežā zem klajas debess utt.
pirmajā naktī man palidoja garām atnācēju kuģis, bet es biju satuntulējies un viņu neredzēju, un, godīgi sakot, negribēju, lai viņi mani redz, jo biju iedomājies, ka tas ir putina drons vai kas tamlīdzīgs (ap to laiku viņi sāka mums te dievzemītē bubuļoties).
nākamajā naktī, negulējis, izsalcis un sāpošām, jau stipri nostaigātām kājām manās šaha svētajās kurpītēs īsi pēc tumsas iestāšanās apgūlos uz cinīša netālu no Vecdaugavas stacijas. biju tik noguris, izbesījies, vīlies dzīvē un makten apjucis par to visu, ka diezgan ātri aizmigu.
pamodos no tās pašas skaņas, ko dzirdēju iepriekšējo nakti Teikas mežā. atveru acis un man acu priekšā, kādu max 500m augstumā lēnām lido milzīgs, melns trijstūris ar trim lampiņām apakšā. es, protams, pamatīgi ahujeju, jo uzreiz redzu, ka tas nav cilvēku lidmašīnas - cik zinu, mums antigravity tehnoloģija nav un tas verķis dīvaini dūkdams lidoja lēnāk nekā es skrienu.
sākumā iztrūkos, kaut arī esmu rūdīts psycho un raitā solī devos uz staciju - tur visu nakti izgaismots. bet tas verķis liedo tieši tur pat, precīzi no austrumiem uz rietumiem. es jau nedaudz atguvies no pirmā pārsteiguma vēroju to un atcerējos rindu no bībeles, "Es nākšu kā zagis naktī", ka Viņa eņģeļi ieradīsies savējos savākt un tas izskatīsies "kā zibens bulta atspīd no rītiem uz vakariem". saprotu, ka tie, iespējams, ir savējie un sāku tam dzīties pakaļ, māt ar rokām, bet tas mani ignorēja.
tad tas aizlidoja virs Vecdaugavas, netālu pie jūras, kur kaut kāda laivu novietne ir. es jau kādus 100km nostaigājis, neēdis, skaidrā un gandrīz negulējis savos krokšos skrienu pa 24. autobusa maršrutu, lai tiktu līdz jūrai skatīties, ko tas gaisa kuģis dara, jo no attāluma redzēju, kā tas, it kā meklējot zigzaga patternā lidinās dažu kilometru platībā. tur tiku līdz tai laivu novietnei, kura visa bija izgaismota un neviena cilvēka, neviena sargsuņa. es tur kādu stundu vazājos netraucēts un vēroju to trijstūri.
pēc tam tas kaut kur aizlidoja, kamēr es cauri spocīgam mežam lauzos cauri, lai beidzot tiktu līdz molam.
atpakaļceļā atradu tumšzilu pufaiku (jauna, tīra, mētājās uz ceļa pie vienas autostāvvietas) un kabatā tai bija cepure ar uzrakstu Budapest. gan jau tur kādu tumšzilo aģentu savāca savējie. varbūt atstāja man to jaku, jo es tāds elitārs trakais evaņģēlists.
visu nakti mēnesim apkārt spīdēja divi mēnesdārziņi - viens sarkans, otrs zaļš.
kā man patīk dzīvē neīstenojušies pajoliņi, kam ir viedoklis pret žīdiem vai ko tur, kuri vemj savu naidu, lai tiem vispār būtu jebkāds viedoklis, jo savādāk tie būtu prosta npc.
Pēc trešā oktobra.
Nopirku taktiskās bikses.
Kā jau biju solījis, aizgāju uz klases salidojumu un parādīju urlām, kā es pīpēju cigareti.
goldij, kad Tev izstāde?
ja pareizi atceros, gleznoji plūmi sidrabā.
govs istabiņā ir auksti. apsveru variantu nodedzināt telefonu grāmatu. ja tas nepalīdzēs, būs jāaizver logi.
mēs dzīvojam uz velna planētas, kur jau industriālos apjomos tiek ražoti, spīdzināti un ēsti bēbīši. kā man viens kanibāls teica, kad cilvēks ēd cilvēku, tajā ieiet vendigo gars un šo cilvēku vairs nekad nepamet, tam jāturpina ēst cilvēkus.
manā pieredzē šādi "cilvēki" arī kļūst asinskāri visādos veidos nesaistītās dzīves jomās, viņu personības kļūst vampīriskas, citus patērējošas kā plēsoņam. that shit is true.
un kaut kāda iemesla dēļ Dievam tas nepatīk, tāpēc tie izdzimumi tiek bargi sodīti. man arī tādi nepatīk. labi, ka esam Apokalipses procesā, jo mani izklaidē viņu "dzīres mēra laikā" attieksme.
iepazīstieties ar mūžības jēdzienu, dvēseliskie atkritumi :D
neesmu ded, vnk tad man tas sāp, tad šis, tad tas utt
mēģinu iedomāties, ka ir labāk nekā ir
rumpis sūdīgi jūtas, bet gan jau būs labāk kaut kad.
toties morāli ir ok, jo lieta, kas visu vasaru nomāca, nebija viss slikta lieta, bet kļūme exceltabulā.
Frosty the Snowman going, I'm going.
Stimorol and Timotei.
nedzeriet Lāčplēsi! rindas tad ir īsākas, jo debilizē.
the divider
antidiviner
divisor
by zero
has taken part
in creating
the only
God-reflection split
in shards
the old snake
taken part
in creating many
good and bad
even the notion
out of One
runājamā jušana
sveramā zušana
prāta krišana
jumta braukšana
cipīšu tiesa
Dieva kārumiņš
Evaņģēlija lauva
Kristus kriptogrāfs
dūma pleijeris
krūma sleijeris
leijerkastnieks jobanais
debesu kalējs
atkal ielējis
es dažreiz gatavoju govij. vakardien uzcepu kartupeļus un piecepu klāt lasi. I am a latvian romantic. teica ka garšīgi.
uztaisīju plovu. tālu no garšīga. rīsi pārvārījušies līdz putrai, nesaskaņots viss draivs. un arī ēst nevelk.
taču, esi pateicīgs, ka vispār spēju ko pagatavot. aizņēma precīzi Moby - Hotel albumu, kad beidzās pēdējā dziesma "es noliku [apmaisīšanas] karoti"
par cibu izjūtu tikai dziļu pateicību. negribās katram komentēt atsevišķi, bet es tiešām jums pateicos. man šo ļoti vajadzēja
he still suffers as if he were alive. he believes it. we're not telling him XD
tas nav ar ko lepoties. ir sestā neēšanas diena. es lūdzu, Tava griba lai notiek, ne mana. tu jau zini, kas man ir prātā.
es nogāju un atnācu esot uz 1%. nekā skaista par mani, ar Žēlastību nelielās, tā tev nepieder.
pēc 7 kventiax, kad koordinācijas nav pat savās mājās.
/The Killers - Somebody Told Me/
užins kko dara ar sviestu
var lasīt leitestus https://sviests.store/
ja nu kādu tas piš, tad leitesti ir re-erektēti https://sviests.store !!!2
kuļu, kuļu sviestiņu
kiļi, kiļi, kiļi
kutinu podziņas
man patīk
https://music.youtube.com/watch?v=vPzfK e_G4Ng&si=mmnG6AeLh5Jp-02w