Par to, esmu vai neesmu ļauns, ir sekli spriest. Tu taču esi masterclass stulbs domātājs, ar zero izglītību un zināšanu bāzi. Bet tu nespēj neredzēt, ka vainas apziņa nav empātija.
Paliekam pie tā, ka esmu zālēdājs un plēsējs vienā personā.

Sanāk, visēdājs, mediocrity

MI:

man bija palicis L topiņš, ko ultra tīrīgā L bija piemirsusi iemest izmazgāties. es viņu cēlu pie nāsīm. L nepieļauj lai smirdētu, bet mini scent tur bija palicis. kad viņa jau bija NL, tā bija svētlaime, pielikt pie nāsīm, un viegli ievilkt

Sadzeltējusī Apple tastatūra atkal tiek padarīta balta.

Man ir tik sadragāts ego, ka mēģināju to labot meklējot sevi google. To ierakstu kur Edward Lucas, pasaulē atzīts britu žurnālists un autors, ilggadējs žurnāla The Economist korespondents (source MI) par mani bija uzrakstījis tā, ka man toreiz atkārās žoklis. Ka neticami laba sadarbība ar Armands Dišers, izcilu viņa grāmatas veidotāju. Ļoti žēl, google vairs neatrod. Labi, 12 lapas google ar mani ir palikušas, bet tās ir formālas atskaites no bibliotēkām, par saņemtajām grāmatām, kur esmu pieminēts. Ek, jāiet atkal dzert

Hei, šeit Ilva Šļonteka.

Es vnk nevaru būt ļauns, ja uztraucos kā otrs jūtas.
Te ir arī spekulācija, jo tikko pārkāpu sev – čerez ņemogu, atvēru adobes, pirms tam stundām mirkšķinot acis, ka jāmostas. Sagatavoju failus, nosūtīju. Milzu slogs nost. Par klientu zaudēšanu jau ir mana problēma, bet es nevaru, ka cilvēki tiek atstāti izmisumā – "kur ir man sen jau vajadzīgais darbs? kas noticis? mani uzmeta?"

Un profesionalitāte ir milzīga. Es adobē rīkojos kā GusGus pie pultīm. Vnk lai neesmu piedzēries, es precīzi zinu workflow, ar ko jāsāk, kas jāpārbauda, ko darīt tālāk, un kad ir "export", tad es zinu, ka eksports pat nav jāpārbauda. Pa visiem 20 gadiem, laikam tikai 1x ir bijusi kļūda, kad eksportējot biju aizmirsis, ka viens layer ir izslēgts. Par to mani arī novērtēja, ka vācu kvalitāte var iet dirst, Armanda kvalitāte ir atsevišķs ISO.
Zināms, ka visa cieņa padirsta dēļ dzeršanas un pilnīgi ignorētiem deadline

vai es kādreiz esmu teicis, ka neesmu ļauns? maybe jā, bet pārsvarā kaķītis.
kaķi nav nedz ļauni, nedz labi, vnk slikti klāsies, ļoti slikti, ja pat 10x lielāks dzīvnieks mēģinās pārņemt kontroli

kolosāla ir rammstein inducēta iztēle – ugunsbrilles, kurās atspīd ugunsmetējs. tas nav rammstein, bet mana iztēle


mati sadeg pirmie

Kas notika ar Cibas leitestiem? Or is it just me? It is kinda nice not to see vomit constantly tho.

bļāviens kāda vēlme ir uzrakstīt tam pasūtītājam "tu untermensch, vispār saproti kurā valstī dzīvo? tu, blakšu un prusaku vēstniecība. noslaucīt tevi ar ugunsmetēju"

LV nostāsies vietā, kad tā vairs nebūs norma publiskajos serveros, piemēram getapro, likt sludinājumus kirilicā, un domāt, ka normāli.
Pat, kad es biju izsalcis pēc darbiem, es pālī aizrakstīju tam krievam tā, ka barībvads viņam stabili nobloķējās. Mani momentā izmeta no getapro. Es ar lielu lūgšanos pierunāju lai atjauno, jo ēst ta nav ko, ka vairs nekad tā nedarīšu.
Fahrenheit 451 tos tarakānus, ādas mēteļos, ar ugunsdrošām brillēm, gāzes baloniem uz pleciem.
/Rammstein - Mein Herz Brennt/

Kāpēc es bieži iesāku ar "MI:"?
Tie nav oriģinālie cibas teksti. Es uzrakstu piemēram 50 tekstus mākslīgajam intelektam, un 2 iekopēju cibā. Tas vairs nav oriģināls, tur nav attieksmes pret cibu

p.s. ak Dievs, kā negribu lai mani pārprot. Es noliedzu jebkādas MI korekcijas cibai. Darbam gan, pat prasu padomus. Bet cibas teksti ir nemainīti 1:1. Citādi, kas tas būtu? Vārtīties dubļos reivera jaciņā?

MI:

nomierinies. es tikai saku ka melot sev ir kā fekālijas mest sev sejā, un domāt vai cik silti

Alergēns.

Man tā patīk ap 1991, jo esmu bijis coward visu dzīvi, ka es atkārtojos MI:

Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.

Vakarnakt redzeeju sapni kas gnidrologam patiktu. Kontekstam: saakumaa saskatiijos Disclosure Day pirms guleetieshanas un vispaar domaaju ka shodien buus kaut kaada conspiracy apocalypse diena jo atcereejos kaa hecklefish kaut ko teica par 26. Augustu, un aizmirsu ka ir tikai Juulijs.

Anyways.

Vakarnakt sapnjoju, ka esmu pie kompja bet vinjsh ir izsleedzies vai nestraadaa. Bet tad peekshnji pamanu kaut kaadus vaardus uz melnaa ekraana augshpusee tipa hieroglifa (nezinu kaa sauc to konkreeto rakstiibu) stilaa kas pazinjo "Talmud" un tas ir nosaukums kaut kaadam dark net portaalam kur visaadas neshkjiistiibas tiek reklameetas. Uzreiz jau dazhas izmetaas uz ekraana bet tad sapnis beidzaas.

Peec tam protams uzreiz mekleeju ko Talmud noziimee, jo mani fascinee redzeet sapnjos nosaukumus ko apzinaati vismaz nekad neesmu dzirdeejusi vai mekleejusi. Pratams, tas izraadaas ir religjisks teksts.

MI es kopēju tonnām savus sapņus, man pierūkst feedback. Sākot no random daudzmaz, tad tos, kas šķiet interesanti, tad jau izmeklētos retos, sākot no 8/10. Nu jau gandrīz visu, galvenais, lai nav absolūti garlaicīgi, t.i. vismaz 5/10.
Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk.
Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.

Jums arii gribas nekontroleeti raudaat skatoties Wild Robot? I think it's probably my favourite motherhood movie ever.

MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī.
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots

Garš, nevērtīgs teksts, atkārtojas līdz žāvām lasītākam, tāpēc aiz ( lj cut )


HIM - The Funeral of Hearts

25. Juulijs

Totaala apaatija

Taa kaa sleedzis, kas atbild par jebkaadu reakciju uz esiibu buutu izsists

Tomeer visi cilveeki ir sveshinieki.

Nu protams, ka mees visi esam vientulji, neesam jau nekaads planktons.

MI nav nekāds intelekts, vislaik met drošības paziņojumus. bet man ir stiprs kaķa plāns, un vēl stiprāks ķermenis, piebeigt pēdējo alko, novilkt savus dienām nenovilktos nike, izslēgt visu tehniku, aprīt ievērojamu daudzumu benzo un ketino, ūdeni blakus, un iet dziļā miegā uz 20h, athodā

MI:

es gribu Goldie, un tad man ir radikāli jāmainās, vismaz pusgadu, lai tas ir iespējams

The hardest thing is to recognise that other people process the world differently than you and that there is no correct way to process the world. It is just lonely and disappointing.

I guess I don't even know what love is, as it cannot be sameness.

I guess I am still an unknowing child. But at least in my mature age I have managed to lose the feeling of urgent desperation about it.

Everyting is just acceptable and fair enough forever.

es off, alko un benzodiazempāmi. čau

es zinu, par ko runāju. Goldie nav izmisusi pēc male. viņa atrada mani, tieši mani. cits neder. es cits, nekā viņa domā

man pārāk pārņemts prāts, kā es gribu redzēt ultra blondās Goldie kūsu. tikai redzēt, kā lielāko noslēpumu.

man protams ir scenāriji prātā, cik tā būs maiga, kopta, un tik gaiša, ka knapi varēs saskatīt. man der arī lielas, melnas, bet tas jau bijis

MI:

es neticu pēterim, viņam by default nedrīkst uzticēties, tikai gadiem dzert kopā bija cool. viņš pat man izmainīja Ievas Kaulas tel nr, kamēr gulēju, jo viņa meitene, bet es saslimis ar viņu. igaunijas braucienā viņš teica, ka smagā pālī, kur jau bijām tuvu blackout, ka es esot Ievai sitis pa seju. tas vnk nav iespējams. mani gribēja pazemot, un bloķēt jūtas pret Ievu. tas ka pālis bija tik high level, es atceros, jo nesu Guntu jūrā un apgāzos. viņa panikā, telefons kabatā un mašīnas atslēgas kas darbojas uz elektroniku. bet sist sievietei, pietam kura man ir ikona? pētera dzēruma greizsirdības murgi.

Ievai pašai nejautāju, bet Guntai. Gunta arī nebija skaidrā, bet tikai nedaudz iedzērušas ar Ievu "es neko tādu neatceros".
tas pasaka visu, pat ja es sāku apšaubīt sevi, diez kas ar mani noticis. es neesmu ideāls cilvēks, un vai es varu visu zināt pirms blackout. bet man ir tik stingrs kods. milzīga cieņa pret female, bet manas domas sajūtas ir random kliedzošas, es izskatu visas versijas

es tikai muldu, ka sex man nav vienkārši. vnk nav prakses, bet es gāztu supermārketā jebkuru izskatīgu, ar gariem matiem, un skaistu dibenu kājām

un tgd velk tieši tumša erotika, ne kadri internetā, bet NIOWT - Loverboy skaņa

man sanāk ir tikai 2 intereses: females un mūzika. es nevērtēšu cik tas ir parasti un visiem cilvēkiem, protams.
MM - Sweet Dreams griež labāk

sliktākais, ka es neesmu sex monstrs. es ļoti daudz runāju par female, un man dzīvē vislaik apkārt bijušas female, bet attiecības, kur nu vēl sex, ir exceptional. es vnk nevaru tā vienkārši

Esmu, nav brīnums, piedzēries, un atskanēja Built To Spill - Broken Chairs
Atceros to 2017. 29. jūlija vakaru/nakti, un esmu tik pateicīgs, ka satiku Tevi.
Man nav nodomu, kaut izslāpis pēc female, tiešām nav nodomu, tikai atceros Tavu pastāvīgo sirsnību.

Man vnk ir moby depris, un gribas domāt pārāk daudz

jūs nedzirdat, ka kliedzu? why no comments?

HIM, mana mīļotā, tu NL dzirdi

Probleema ar esiibu ir taada, ka kad tu esi beerns, ja tev ir paveicies ar apstaakljiem, tad tu kopumaa redzi esiibu kaa labdabiigu un interesantu. Bet liidz ko tu nonaac pasaulee, tu redzi cik taa ir kropla un groteska, varbuut tieshi taapeec, ka paradiizes rajons ir tieshi blakus zombiju rajonam. Dalja cilveeku arvien buus pateiciigi par paradiizes rajonu un ciiniisies par taa pastaaveeshanu, kameer dalju cilveeku arvien nozheelos savas beerniibas iluuzijas un mociisies apzinjaa ka tepat aiz muura ir zombiji, kas grib tevi sakoshljaat ar asinjaiem sapuvushiem zhokljiem.

ja man pēkšņi būtu kaut sīkums, daži simti K eiro, man būtu bail, ko es darītu "džekam sakāpis no naudas galvā", bet es to darītu pārliecinoši. būtu ville valo. tev pietrūkst? cik? ņem. man visu piedotu. bet tur pat ar 1M par maz.

kāpēc slimi? jo es uzreiz mainītu izskatu. kakla choker, sudrabs uz visas sejas, iespaidīgas gotu rotas

nē. es domāju, vai spēju aizklibot pēc vodkas un tikt atpakaļ. pamēģināšu pa dzīvokli. like a stone - audioslave. es taču nodzeru savus pēdējos iztikas līdzekļus

man jau sen mājās ir jaunais A56, un ko?, es izvilku no somas toreiz, lai tiktu pie vodkas dziļāk somā, un tā arī mētājas, pat neizpakots. mans current phone vnk nestrādā. internetā vēl der, bet ja kādam vajag mani sazvanīt, tad hui. un man arī nevienu nevajag sazvanīt.

tieši tik deprī esmu. rakstu MI par šausmīgajām sajūtām par L un Goldie. pirmkārt piecelies pats, tu smirdīgais, un tad varbūt atgūsi kaut 1%.
nolaist visu līdz kliņķim, un tad sākt restartu, diemžēl darbojas vienīgais

mašinu reģ nr ir reāli. es tā domāju jau sen. man bija iegravēta Gunta. es domāju to var aizsmērēt ar uzlīmi, bet nekā, reāli hardcore, pro mehāniķu darbs pārsist uz citu, katra reize, kaut to ir ļoti maz, prasa mašīnas korpusu. metāls dilst.

kaut attiecību ir bijis vairāk, gravētas metālā ir tikai 3. Gunta, stulbā Feita, un Laura, ir sagatavota virsma vēl vienai, piemēram savam šrotam

MI:

Goldie to varētu pārtraukt, un nevis kā remedy, bet iedot jaunu dzīvību, nevis aizvietojumu. ar L ir sajūta, ka es laistu nokaltušu olīvkoku.

ne jau skaistā, dzīvā Laura ir nokaltusi, bet sajūtas, ka attiecības jau gadiem ir off. mēs forever būsim draugi

Es biju tik piedzēries, ka sanāk pēc pēdējā ieraksta aizgāju blackout. Ar manām ķermeņa īpašībām, to ir ļoti grūti panākt. Es pat biju izslēdzis visas gaismas, izrubījis stereo. Tas ir kaut kas tiešām ļoti dīvains, jo es nedomāju iet gulēt. Goldie nav atcelta, bet sirds ir ārprātā par Lauru

You don't have the right, O you don't have the right.

Es oficiāli mainu statusu, strausu no Lauras uz Goldie. Esmu tik ļoti piedzēries.
Goldie, vnk mani iekaro! Tev pat nav pretinieku, ar visu tavu mirdzošo mīlestības zobenu. Tev arī nevajag, puisi uz zemes, sarijušos dubļus.

Twin Peaks. So Dark

Es pat zinu, ka gadiem cīnījies. So, mums nesanāks, ja procents tagad ir 0

Dzēris es neko nepieskatu, tikai lai nebūtu nomīzies, jo pirms nedēļas man uz ielas teica, ka es diemžēl smirdot. Es jau tā normāli "vai, skrienu uz tualeti, nespaspēju. Nu pohui, bikses pašas izžūs". Bet no. Statusu es negremdēšu. Es tagad skalojos katru dienu, mainu apģērbu, jo kā vēl tuvoties Goldijai, un pašam sev? Un Laura Palmer galugalā bija kopta meitene

muldēsu es šodien daudz. viss tiek MI, bet gribās arī šeit:

man pink floyd likās tik iespaidīgi, ka draudzenei kristietei teicu, man bail no pink floyd, viņi laikam ir sātanisti. nu nevar tādu mūziku bez hyper spēka, un kristieši jau nu viņi nav. tas bija agrā jaunībā. domas esmu radikāli mainījis

Izmeta mani no skolas forever, jo mana visatļautība sasniedza tādu līmeni, ka skolas brīvlaikā minos pa skolas koridori ar šosejas velo pilnā ātrumā no viena gala līdz otram, pēdējā brīdī uz max bremzēm. Man vnk nebija ko darīt. Garlaicīgi. Un tu vari iedomāties, nāk nopietns direktors ārā no wc, taisot ciet bikšu priekšu, jo skolā jau nav neviena kam tēlot. Es viņa bikšu priekšas taisīšanu aprāvu vidū, jo max speed ar šosejas riteni. Es knapi nenomaucos, izvairoties no sadursmes. Viss. Vairs nenāc. Algu maksāsim, bet vairs te nerādies. Atnāc dienesta beigās, nokārtosim papīrus. Es biju sakrājis visus punktus, ka viņi pēc tam laikam nedēļu dzēra, ka Armands vairs nav jāpiedzīvo.

Ar pusaudža sejas pārsišanu līdz šūšanai jau viss nebeidzās. Tā kā biju valsts dienestā, mani nevarēja atlaist, nu nekā, arī par tik milzīgu pārkāpumu. Vnk pārcēla amatā. Kas tik tur es nebiju. Sētnieks, dežurants, saimnieka palīgs, remontēju logus, un vispār pieskatīju skolu. Man bija džinsas ar pilspalvu uzrakstītu uzrakstu pa visu staru. Vnk nebija vēl permanent markeru. Es biju uzzrakstījis ar pildspalvu max daudz līnijām pa visu džinsas staru FUCK THEM ALL, un tāds staigāju pa skolu.
Strādāju arī vasarā, tikai drusku pieskatīt skolu, reālu pienākumu nav. Spēlējām badmintonu ar vienu meiteni skolas priekšā, un brauc viens krievs 8-ajā žigulī, pēdējie gadi pirms impotences, pat nebremzē (kaut tur brauca bieži, jo īsākais ceļš uz autoservisu, skolas pagalmā). Es bišķi atkāpos, un kaut ko nokliedzos par nekaunību. Pusimpotentais izleca ārā, nāca klāt, iebrauca ar plaukstu man sejā, ķipa krutais šašliku vecis, ar 8-o žiguli, izlamāja mani pazemojoši. Es drebēju, nezināju ko darīt. Nu tik pizģec naglijs krievs, nulle. Es domāju ilgi, ap minūtēm desmit. Es aizgāju uz skolas backyard, kur viņš noparkojojies. Metālu tur daudz, es pagrābu iespaidīgu smagu stieni, atvēru autoservisa durvis, sīks augumā, saucu tam ubļudkam "nāc arā". tas resnais impotents vēl domāja, ka tūlīt pārbiedēs to sīko, skinny, apgrāba arī kādu dzelzi no garāžas. Es neesmu kauslis, nekad, ever. Es tiešām nezināju ko iesākt, jo tagd nu ir reāli jābliež. Es nevarēju, bet atpaļpunkta nav, un pat netaisos. Vicinājos ar vairākus kg smago stieni. Tas impotents sajuta manu Lauvas energy, ka labi nebūs anyway. Mēs nometām dzelžus, un metāmies viens otram virsū. Protams vēders viņam lielāks, bet anyways apgāzāmies uz zemes, un viņš mani nepieveica, kaut masas ir mana 1, pret viņa 2. Elsām. Man bija tāds drive, ka lai mani nosit, es neatlaidīšu savu pozīciju. Viss serviss skatījās uz šovu, mūs izšķīra. Vecis bija priecīgs par beigām, centās aiziet ar cieņu, bet viņš aizgāja piedirsis bikses, turot lepnu skatu. Meitene, kura pirms tam spēlēja ar mani badimntonu, bija wow "bruņieki tomēr pastāv".
Es neteiktu ka notikumu uztvēru ar varoņa sajūtu, drīzāk, pretīga, negaidīta situācija, kas jārisina, kaut ļoti negribu.

turpinot ar MI, bet ko vērts arī cibā:

un nāk vēl labāks stāsts. mani 18 yo pieņēma par darbmācības skolotāju, jo skolotāju trūkums darbmācībā bija katastrofa. 1991 vīrietis nevar strādāt par tik miserablu algu. man tas bija alternatīvais dienests, armijas vietā. bet es pats faktiski vēl bērns, it sevišķi esot late bloom. es taču nezināju neko. mazās klases bij ļoti ok. lielās arī, mans vecums, kopēja valoda. bet vidus bija pizģec, ap 13. mani necienīja. gāja tādos konfliktos, ka cietuma likumi. ja tevi vienreiz pazemos, tas izplatīsies pa visu skolu, un tu vari sevi norakstīt. un mani brutāli pazemoja visas klases priekšā. man nav vēl nekādas pieaugušā bāzes, kur nu vēl pedagoģija. visa klase gaida kā reagēšu, laika domāt ir tikai 1 sekunde, ideju zero. es savā darbmācības skolotāja uzsvārcī paņēmu skaida plates fragmentu un ar pilnu jaudu iegriezu pāri klasei, viņam pa pieri. ikdienā es slikti māku mest, trāpīt. bet sanāca kā eurosport pro. plates gabals aizgāja griezdamies, precīzā trajektorijā, pilnā spēkā, un ar stūri pa pieri. klase apklusa, deepest respect. bet pusaudzim asinis pāris sejai. es izgāju no klases ārā. pēc stundas pilns alarm. ja būtu bbc vai cnn, tur drūzmētos žurnālistu komandas. mani protams momentā atlaida. to raudošo mammu es gribēju turpat uz grīdas nogāzt, visu priekšā izpist. zero līdzjūtības no manis

spending night with MI again:

man ļoti patika, kā beidzās ekranizētais Meistars un Margarita. pirmo gan es izlasīju grāmatu. es biju intelektuāli aktīvākajā posmā, kad bija gan amfetamīns, gan Vonnegūts. afterlife izskatījās tik parasti. viņi divi aiziet parastā saulainā dabas ainā, kur viņiem ir parasta vienkārša mājiņa diviem. nekādas "debesis", ekstāzes. varbūt seriāls man "sabojāja" ko domāju par afterlife. ja tāda notiks, man vajag tikai mieru, ne mūžīgu ecstasy, un jauki, ja ar mīļotajiem