no matter how much darkness you are given in your life, it will never be bigger than the light you are given.

I have only just unlocked my first chakra gates. I am on a divine path, I am gods toughest warrior, the cook, the big steppa, I am the one who knocks.

pēdējo reizi šitā bija tieši nedēļu pirms Jāņiem šogad. kaut kāds pilnīgs izmisums, trauslums, bailes un skumjas.

Akmeņi plīst
viņa velk arklu pa lauku
kā plīvuru
ar milzu mākoņu svaru
egles krustā krauklis
skatās garām tālumā
ar līkni
telpā un laikā
zem klusuma svara
arkls mūžībā kā jūru dzīvība
viļņo, neskaitot.

bubmbulītis bija manu deju partnere
daina mani manamma
kad es viņai gulēju klēpī
mana mamma sastinga.

kaut kas par melanholiju par atmiņām un tuvām sajūtām, lietām, kuras ir lādē sen sen un pieder šīm tuvībām un atmiņām, bet kaut kas ir licis no tām atbrīvoties. it kā, jau tikai lietas, bet nē, tās ir sajūtu atmiņas ikvienā detaļā. ja nu tās tā pat paliek pie manis, bet bez lietas tās kļūst kā nocirsta roka, kuru gribās pakasīt. es arī no āmas dzīvokļa nepaņēmu gandrīz neko. es izmetu lādē smuku melnu pūķi no Etnas. es izmetu spārnu iekārtu ķēdītē. un rokām taisītu konfekšu kastīti ar lentēm, kur bija rokām taisītas konfektes no tālas vietas. taisītas tieši man. es izmetu mazu māla svilpīti sunīša formā. es izmetu savu pirmo zalo šlipsi ar piespraudēm un bezpirkstu cimdu ar melnu saspraudni kurš vēl smaržoja. un tirkīza šalli skaistu taisītu tieši man. sen jau, it kā, lai atbrīvotu vietu. bet vietas vairāk nekļuva.

maudlin of the well blue october modest mouse godspeed you black emperor

ne nu neesmu jau pirmo reizi ar pimpi uz jumta

now once more with feeling

šorīts smaržoja pēc sniega