Dienskaitis
Back Maijs 2019
1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
Ķēmkarte
Juriic
User: [info]juriic
Name: Juriic
Page Summary
viz
Add to Memories
Tell A Friend
.
sabāzu ausīs ģerānijas.
Add to Memories
Tell A Friend
.
the most powerful act of strength is a total surrender.
Add to Memories
Tell A Friend
.
the magic is that nobody actually cares what you do anyway. :D
Add to Memories
Tell A Friend
it`s all connected.
tā pat kā pārkāpjot vienām bailēm, fizioloģiski smadzenēs norisinās process, kas ir būtībā tāds pats kā pārkāpjot citām bailēm, tā pat arī nonākot savos procesos pie 'getting shit done' high, gribās pēkšņi getting shit danot daudz ko citu.. kā sakārtot un izberzt vannasistabu, piemēram.
Add to Memories
Tell A Friend
.
šodien kaut kas nav. kaut kāda mentālā paģira, vai atkal kaut kādi mēneša retrogreidi?
Add to Memories
Tell A Friend
.
damn it feels good to be a gangsta
Add to Memories
Tell A Friend
.
Šodien viss izdevās. Es gan netiku finālā, bet biju pārsteigts, ka vispār tiku pat pusfinālā. Ir daudz vieglāka, stabilāka un jēgpilnāka sajūta, ja tu nešķiedies un vienkārši esi. Ir jūtama enerģijas apmaiņa un nav tik būtiski tas manifestētais kā tas ar kādu nodomu tu to pavadi. Pieņem un tu jau esi uzvarējis. Nevari arī zināt kā norezonēsi. Bieži ir tā, ka tas patiesais ceļš un jēga, kur tava emerģija aiziet ir netiešs un pa pieskari pieskaras un izaug kaut kur un tev šķiet, ka nekā nav, bet patiesībā tu vienkārši neredzi tos apļus kuri ap tevi veidojas. Manā laukā neviens neispiedās un es nevienam neko nedevu par daudz vai par maz. Tā ir baigi labi. Plus atrisināju veselas divas aizķērušās karmiņas pavisam negaidīti.
Add to Memories
Tell A Friend
.
ok tikko iedeva galvā vienkārši mega deja vu.
par vietu spēlē, kur es nekad nebiju bijis reizē ar sajūtu par vietu dzīvē, kur es nekad nebiju bijis, reizē ar cilvēku, kurš man stāv aiz muguras.
Add to Memories
Tell A Friend
.
Autoostā stāvēju narvesena rindā pēc kafijas, bet beigās aizgāju pie blakus belašu stenda un aprunājos ar tanti tēva mēlē. “Ņežalujutsa.”, teicās. A ko es tur darīju tik agri un vispār kāpēc es nebiju savā hakatonā? Es biju ieņēmis prātā, ka man vajag. Un man kāds bija arī kaut ko tādu teicis. Tā nu es aizbraucu, lai saprastu. Pirmās bija acis cilvēkos, ienākot iekšā. Pirms tam pa ceļam satiku Leonīdu. Leonīds bija īsts un tāpēc viņam arī nesanāca atrast komandu. Es kaut kā ļoti centos, lai arī visi sarkanie karodziņi salutēja. Šķita, ka pasaule tur bija stipri sarāvusies, kam bija jābūt tieši pretēji. Daudz vērtēšanas un daudz ego un visam tāda mazuma piegarša. Tikai ne tiem cilvēkiem, kuri nepiedalījās. Laikam tas ir domāts priekš tiem, kuriem nav dzīves vai jebkā cita ārpus ieņemtās tuņelredzes. Nesaprotu kāpēc tika dots alus par velti absolūtām kastēm, jo nu nekas neliecina, ka tas kaut kā rosinātu produktivitāti. Galdi ar aukstajām uzkodām tika nošķūrēti vēl pirms pusnakts, kafijas automāts bija viens, gulēt varēja uz grīdas, kamēr apkārt cilvēki dzērumā viens uz otru dročī par to kādus web frameworkus viņi izmanto un uz tās pašas grīdas arī kaut kādi rešņi krāc. Čista vot sāka asinis vārīties. (Es mīlu cilvēkus) iepazīšanās moments mākslīgi saspringts, kur katram no ap 100 cilvēkiem dotas 15 sekundes pitcham. Sajūta bija kā esot festivālā, kurš notiek lidostā un grupas nav ieradušās. No rīta vienkārši izgāju pa durvīm un aizbraucu, jo nevarēju izturēt. Es nespēju. Nē. Es atsakos funkcionēt tādā līmenī.
Add to Memories
Tell A Friend
.
un tie negaisi man jau sapņos rādījās.