man patīk ulvs? akdievs
esat redzējuši jauno Obsession? Jā, esat AHaaa haaa HAAA
vispār šausmīga pēcgarša.
neeeeveeeer dooo a lovespell on a apeeeciiifiiic peeersoooon
Noo nooo no no nononononono!
interesanti, ko tā meitene teiktu, ja redzētu, kā te viens tēviņš lielās kā viņu "pisis".
es bled nosistu
ar cieņu,
piezemēta vērsenīte
man patīk Barija ekonomika. viņš prot apvērst perspektīvu
https://youtu.be/tO57SThgdoE
biju dārzā salasīt vīnogas.
skatos, Mazais stirna bijis ciemos ar savu ģimeni - visas biešu lapas noēstas.
paldies, šļura.
es dzirdu rudeni, viņš bija pienācis pie loga
Begemetos kategoriski par to negrib dzirdēt
man gan jau apnikusi vasara.
tik labi, ka tā ies prom un vietā nāks cits gadalaiks nevis viss viens visu cauru gadu, ārprātīgi nogurdinoši.
AI man palīdz sakārtot finanses un vadā pa vida atskaišu labirintiem, man pat nav ar viņiem jāsarunājas :o
savādāk situācija jau bija kā Nikam Milleram ar veco kurpju kasti.
uztaisīju excel failu :oo
varbūt esmu gatava bērniem?
pa pa paaa
šis rīts iesākās ar amizantu gadījumu - šodien man bija jāiet apskate, bet pirms tam bija uz servisu nomainīt vienu filtru. uz nakti atslēdzu akumulatoru, jo ja mašīna ilgi stāv, tas var izlādēties. tātad no rīta pieslēdzu akumulatoru un aizcērtu kapotu, un tad tāds troksnīts wiiiiiu (nots uz leju) un visas mašīnas durvis automātiski nobloķējas. bet atslēgas ta uz priekšējā sēdekļa. domāju, hm, ko muldi, nevar būt, ka šis tagad notiek, nē, tas nenotiek. paraustu visas durvis un nedaudz palūdzos mašīnai, lai, lūdzu, veras vaļā, bet šī klusē.
nu bet paga, man tak ir rezerves atslēgs kkur virtuvē atslēgu šķīvī (šajā brīdī vēl negribēju Begemotam neko teikt, jo bija kauns un varbūt es pati varu, to noteikti viegli atrisināt). pačakarēju tātad ar rezerves atslēgu, bet tā bija tāda uz puņķiem turējās ar izolācijas lenti aptīta, nē, bet ar SKOČU (!) slēdzenē visu laiku uz apli gāja un galu beigās nolūza. servisa čalis jau prasa nu kur esi, es saku, ka kavēšu, cik ilgi, es saku nezinu, atslēgas mašīnā ieslēdzu, viņš tāds "Jasno." vēl bija trešā rezerves atslēga, tāda melna no plastmasas tikai un tā arī neko nevēra vaļā, nesaprotu, kam tas sūds vispār domāts, varbūt, lai paņemtu paraugu? bet slēdzeni grieza.
beidzās ar to, ka es, Begemots un kaimiņš Aleksejs, dabūjām durvis vaļā ar to nolūzušās atslēgas galu.
pēc minūtes biju servisā, kur filtru nomainīja zem minūtes un pēc numuriņa izņemšanas uz apskati bija jāgaida ap desmit minūtēm. diezgan daudz vieninieciņi, bet izgāju. ļoti priecīgi Hesītī nosvinējām ar kuponu burgeriem.
starp citu, zem grīdas joprojām ir ūdens... kaut lielāko daļu es dabūju ārā ar lielu plastmasas šļirci no temu (love you, temu).
nu tā.
apsolīju sev vismaz reizi nedēļā braukt uz gleznošanu, ja iziešu apskati.
"how much raw me are people prepared to except? oh not too raw, we think. well, let's find out!"
https://youtu.be/It-TfZITeQg
"I'm giving you a permission to go nuts."
prikola pēc paprasīju AI, kāda būtu man vispiemērotākā profesija un viņš atbildēja ātrās palīdzības mediķis, policija vai ugunsdzēsējs.
a es te pindzelēju un domāju čota kaut kā trūkst, čota ņeto
hga to pašu teica
jums arī ir tā, ka skataties meiteņu filmas (kā piem Death Proof) un jums sāk pietrūkt jūsu meeeiteeeņuuuuu
vai, kad braucat vilcienā un jums blakus sēž divas draudzenes, kuras apspriež trešās draudzenes gaidāmo bērnu
- un zini, ko viņas par to bērnu teica?
-nu
- ka viņš būšot skorpions un tāpēc nākotnes vīram vai sievai būšot ļoti grūti...
Cik skumjam īsti jābūt, lai izmestu pusapēstu saldējumu?
mana mīļākā spēle ir "pamēģini mani dabūt ārā no šī krēsla, ja vari."
un jau likās, ka nekas vairs mani nespēj sāpināt.
Dievs, dod man mieru pieņemt to, ko es nespēju mainīt..
Labi, ka ir dilstošs, vai ne? ¡A la mierda!
šorīt Begemotam uz krūtīm uzlaidās zaļais vītolgrauzis (tēviņš) (Aromia moschata), metāliski violetbrūns. brīnišķīgi skaists kukainis. ir bijis Sarkanajā grāmatā!
kaut kad jūlijā dārzā atkal uzradās neredzēts putniņš - tītiņš (Jynx torquilla). no mana skatu leņķa (pa logu) izskatījās pēc čūskas un, izrādās, tas briesmu brīžos šņācot kā čūska! viņš zem tā loga tusējās divus rītus. jutos ļoti īpaši to rezot, paldies par tādu iespēju! viņš tā jocīgi grozīja galvu. pēc tam izlasīju, ka vēl viņu saucot arī par galvgrozi nē, bet grozgalvi.
mācos kontrolēt vēlmi sākt jaunus projektus pirms pabeigti vecie. un man ir ļoooti daudzi pusratā pamestie.
vēl bija tāda epizode, kad Begemots mani sasmīdināja līdz asarām un burtiski pēc minūtes viņš atklāja, ka mana mašīna ir pilna ar ūdeni. principā būtu jāraud, bet biju dzērusi moku un bija po. tā arī nesapratu, no kurienes tas ūdens. šodien par to vairs negribu domāt.
šodien kārtējā dedzināšana un ārā mešana. no šķūņa sadedzinājām bojātās kartupeļu kastes, baroka galda kāju, padomju armijas mēteli ar nograuztu roku, pussagrauztus dēļus, mumificējušās ādas kurpes, skapīti, ko saplosījām ar lielo cirvi, vilnas bērnu mētelīšus (tie laikam bija mani bērnības mētelīši, jo viens bija sarkanbalts un man ir dažas atmiņas, kur tas parādās, bet varbūt tas bija sarkanmelns(?)), puspuvušas grāmatas un padomju žurnālus, starp kuriem atradu vienu simtgadīgu Hamletu un pasaku grāmatu ar Sniegbaltīti, Pelnrušķīti u. tml. Tās abas tad arī paturēju.
Vakar sašķiroju dokumentu kastes un vienu veselu kasti arī sadedzināju.
Ko vēl, lai sadedzina?
Pa to laiku fonā Renārs visu dienu kuļ graudus. labību.
Arthur: Cobb said you'd be back.
Ariadne: I tried not to come, but...
Arthur: But there's nothing quite like it.
Ariadne: It's just... pure creation.
Labrīt, Saule! 🌞🦋💐🍊🥐🧃🤽♀️🎨🪗 starp citu, akordeons jāatdod. tāds dzeltens perlamutra. nekad tik skaistu instrumentu nebiju redzējusi.
sāku zīmēt karti ar Odiseja ceļojumiem, bet izrādās, ka tāda jau ir, nu protams, ka ir, daudzas, ar variācijām.
man patīk šī, jo bildītes.
iedomājies, Odisejs arī ir bijis Sicīlijā. mēs esam vērojuši vienus un tos pašus skatus, mērkuši kājas vienā un tajā pašā jūrā. mēs ar Odiseju esam viens vesels, ne laiks, ne telpa mūs nešķirs.
es nezinu, kas tas ir. laikam karš (ar sevi), ilgas pēc mājām (fiziskām un garīgām), tas viss man ir ļoti labi saprotams.
ļoti lielas ilgas, tik lielas, ka sapņos jau Dziesmu svētki rādās.
sadedzināju divas ķerras ar grāmatām AHAHAAAAA!!!! nē, nopietni. ko Homērs teiktu? viņš teiktu MALACĪITE, nevienam nav vajadzīgi tie padomju laika sūdi, ātrie romāneļi, literatūras kauns. Die With Zero
(esmu radikālā declutter fāzē, atkal galējības? padomāsim par to).
Itika Itika itika itikaitikaitikaitikaitikaitikaitikaitika
Itika
- te rakstīts "Uz Ogigijas salas Odisejs ir iesprostots septiņus gadus, kur nimfa Kalipso viņu tur pret paša gribu, vēloties padarīt par savu vīru." Nu tā jau tās nimfas dara.
- tu ar mani arī tā dari?
- es? es nez... es nee..ee.. ko?
- nobody sails into Hell and comes back.
- you will.
Head north into the twilight.
Then head inland until the river of fire meets the river of ice.
There you must dig a trench.
Then fill it with the blood of sacrifice.
Gather the dead and learn how you go home.
Odiseja. 100%
putni sākuši no ligzdām grūst ārā liekos mazuļus. tā kā jumtā ir daudz ligzdu, putnēni krīt tieši zem logiem. noplūcu rabarbera lapu un ar to paņemu beigto putniņu, ar pirkstu izkasu caurumu zem dienas lilijas, ievietoju tur ļengano ķermenīti un aizberu ciet, tagad viņš kļūs par liliju, es arī kādreiz gribētu kļūt par liliju. šī puķe ir vēl mammas stādīta, tā ir mūžīga, šogad to pavairoju - gribu pilnu dārzu. viņas arī ilgi zied, vairākus mēnešus. man kaut kur ir glezna ar viņām, kuru vajadzētu ierāmēt, lai cienīgāk.
tie draugi, kuri mūždien pēdējā brīdī sauc tevi uz kkādiem pasākumiem... jā, es bļa stāvu uz starta līnijas un nepacietībā gaidu, kad varēšu skriet pie tevis jo man nav dzīves. besī ārā nekur nahuj neiešu man šajā ned nogalē jau saplānots gulēt sūnā (man bērnībā bija draudzene ar uzvārdu Sūna, viņa mistiski pazuda kopā ar savu trako kuci vardarbīgo robežsardzi māti).
go outside, connect to the Earth
https://www.youtube.com/watch?v=xhvP4La
stulbAis pidaru šovs piesmēja Atvaru, es viņus ienīstu, arlabunakti
tas 5. elements man arī visu laiku prātā nāca
un viena tur Birdy dziesmu nozagusi, kā tad tas darbojas
šodien antikvariātā nopirku vara paplāti un četrus ovālus rāmjus (mana jaunā apsēstība - ovāli rāmji (vispār paplāte arī ir ovāla, tātad apsēstība vnk ar ovālu...)), stādu placī iepazinos ar bargu elfeni, viņai tur pie ķēdes nikns suns biedē klientus, man bija bail iet iekšā. viņa izstāstīja visu par persikiem un nektarīniem, visu laiku uz mani aizdomīgi skatīdamās, laikam domāja, ka es no augļu kokiem neko nesajēdzu, bet es viņai darīju zināmu, ka kaut ko tomēr sajēdzu un tad viņa man pastāstīja noslēpumu par vīnogām KUŠ!
SAPŪSTIET ŠĪS VALSTS IERĒDŅI PIDARASI ZAGĻI NEKOMPETENTIE MĒSLI!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! AIZRIJIES AR DOUNATU CUUUKAAAAAAA AAAAAAA 325345356465$$#%#@^@$^$%^@$^^^@%%$
HAHAA būvvalde par kļūdu kadastrā vainu uzveļ valsts zemes dienestam un grib no manis iekasēt naudu
valsts zemes dienests saka, ka būvvalde ir nekompetenta un man nekas tomēr neesot jāmaksā
davai uzlikšu jūs abus konferences zvanā un izdiršaties a?
atvainojos par rupjībām, es vnk ar viņiem TIEM runāju jau kopš kkur plkst 13.00 tur nevar neaiziet ciet
rīts sākās ar strazda glābšanas misiju - izgāju vēl halātā priecāties par ziedošo dārzu un dzirdu kaut kādus būkšķus, skatos, bēniņos strazds pilnīgā panikā triecas pret logu atkal un atkal. nez cik ilgi viņš tur jau pabijis. Begemots uzkāpa augšā, kamēr es gaidīju trepju galā un tik redzēju kā strazds izlido no melnā bēniņu cauruma. pie reizes nogāzām veco antenas stabu - vilku aiz vada, kamēr noplīsa un aizlidoja ar visām antenām nošļūca pāri jumtam un piezemējās pie ūdens mucas. no melnā cauruma izkrita arī mans bērnības lācītis, aptīts ar rozā lentu, galīgi peļu apkakāts un apčurāts. pēc tam tikai tikām pie rīta kafijas.