ļaujiet man pēc iespējas ātrāk atgriezties mājā, kur nekas nedar STAAHP nedarbojas. kā es šaušu pa to jobano francijas sūkni, kad nolikšu harpūnas tiesībashahaaaahaHaAhAAA

rāvēslēdzis kopš šīs dienas ir manā melnajā sarakstā
un believable

kurš man atdos saules bulkas? sūtīt uz Jelgavas raj. uz māju bez tv antenas asap

pavissam iepostēšu ļoti lielu bildi, lai iokahle va dēt oliņas

hei, Patrīcij, kur ir tava vilku vāle? saule jau bija pavisam zemu, kad Patrīcija atrada savu vilku vāli izplūkātu uz pirts kāpnēm. šis skats salauza viņas sirdi drukātos.

kā man apriebies to speķu maizi visu laiku redzēt savā draugu lentē. jāpievieno vairāk draugu. laikam restortu. viņš izskatās pēc tāda jauka cilvēka. arī tas, kurš sevi sauc par graidlogu izskatās pēc skaistas dvēsles. varbut, ja viņi mani pedraugos arī citi redzes ka ar mai var draudzēties un beidzot kļūšu populāra, ko jau sen slepeni vēlos. elderberrie.

jau no bijos, ka divdesmitajos

Jūs vnk neticēsiet, kas notika tālāk, pizģec :/ jau raudu.

aaaaa AAAAA aaaaaa beibeeee eeee

nu ir jābūt galīgi galvā sapisušamies, lai publiski kaut ko postotu šajā miskastē

- no puedes decir estas cosas con sangre a tu cara

- si puedo ju seksi devil [lick]

Speech: “To be, or not to be, that is the question”
By William Shakespeare
(from Hamlet, spoken by Hamlet)
To be, or not to be, that is the question:
Whether 'tis nobler in the mind to suffer
The slings and arrows of outrageous fortune,
Or to take arms against a sea of troubles
And by opposing end them. To die—to sleep,
No more; and by a sleep to say we end
The heart-ache and the thousand natural shocks
That flesh is heir to: 'tis a consummation
Devoutly to be wish'd. To die, to sleep;
To sleep, perchance to dream—ay, there's the rub:
For in that sleep of death what dreams may come,
When we have shuffled off this mortal coil,
Must give us pause—there's the respect
That makes calamity of so long life.
For who would bear the whips and scorns of time,
Th'oppressor's wrong, the proud man's contumely,
The pangs of dispriz'd love, the law's delay,
The insolence of office, and the spurns
That patient merit of th'unworthy takes,
When he himself might his quietus make
With a bare bodkin? Who would fardels bear,
To grunt and sweat under a weary life,
But that the dread of something after death,
The undiscovere'd country, from whose bourn
No traveller returns, puzzles the will,
And makes us rather bear those ills we have
Than fly to others that we know not of?
Thus conscience doth make cowards of us all,
And thus the native hue of resolution
Is sicklied o'er with the pale cast of thought,
And enterprises of great pith and moment
With this regard their currents turn awry
And lose the name of action.

I WANT THE S T O N E S

pamosties divpadsmitos jebkurā dienā tāda nepieklājīga sajūta. to manā vecumā laikam dara tikai sifilisaini no dzīves noguruši pusmūža veči un narkomānes. bet man tāda sajūta, ka būtu viena pati noēdusi visu torti.

stiprs fakts - arī Maksimus mīlēja sarkanrīklītes. Pirms došanās kaujā, pilnā ekipējumā viņš vēroja rīta saules apspīdēto sarkanrīklīti un nodomāja, cik gan mīlīga tā ir un pasmaidīja. bet tagad - FIGHT FOR ROMA!

pizģec, tie nav boti, tie ir īsti cilvēki, es ahujela ārprāc tas ir kā Kriščens Beils pēkšņi maķerilizētos (jā, es apšaubu slavenību eksistenci).
nu.
mašīnists, piem.
es, piem., esmu viena no saviem 100 botiem. nu to es saprotu. tas ir normāli.
varbūt to vēl neapjēdzāt, bet ciba pieder man haha, danc fo mi bič.
nu lūk, bet kad šitas subjekts patiesi eksistē - tas man bij kā ar mietu pa pauri. mēs satikāmies nejauš, vienā no tām veco grāmatu kafejnīcām. un tur tas viss bija pa īstam. parunājām kādu stundu un sapratu, ka man jumts it nemaz nav aizbraucis - visai pasaulei tas ir aizbraucis gan. ilgāk par stundu sarunu vairs nevarēju izturēt, izmelojos kaut ko par atstātu bērnu vai gāzi nu man pat bija vienalga cik acīmredzami melīgi tas izklausījās. pēc tam iesniedzu dokumentus augstskolā. tieši tā - tik tālu biju novesta, ka iedzinu sevi augstskolā. būšu tiesnese. gatavojies, pasaule.

mës nemaz nebijäm tik tuvi

es normalmente nepîpë, täpëc mans pelnu trauks shovakar büs mäla shkjïvus, no kura tikko izëdu spekjmaizïtes ar locinjiem.

why do you invoke your angel if you dont do what he says biç

Do-be-do-be-do-do-do (oh)
Do-be-do-be-do-do-do (oh)
Do-be-do-be-do-do-do (oh)
Do-be-do-be-do-do-do (oh)
Do-be-do-be-do-do-do (oh)
...

tä nu gan ir viena liela huiña.

Tas ir tik skaisti, ka līķis vienkārši izgaist. Nekas nepūst, nekas nesmird. Ja vajag, uzvel man akmeni un raudi pie tā.

inteliģence mēslu bedrē. that's what im hot for.

- it's dumb. it's bullshit. you don't wanna be that person.

search. how to build bird feeder

esmu kļuvusi pilnīgi traka. nu tā, ka jumts ir aizbraucis labi tālu. labi, ka no āriņas to nevar redzēt. savādāk es zaudētu savu Lāčplēša ordeni.

Negribi labāk šādi? Esmu Raians šajā stāstā. Būm




sākumā visi bija pricīgi. kā parasti.



Varbūt ja tu jau no sākta gala būtu ievērojusi, ka Raians ir sapuvis no iekšienes, tad nebūtu jārakņājas pa viņa atvilktnēm ar zilu aci.
Un tas dzīvoklis? Vai tad nebija smuks? VAI TAD NEBIJA SMUKS KOA?!

čau, Bauhaus! tev nav apnicis šis pacifisms?

i dont wanna shoot no one! ;)

- i think it's strange you never knew.

"To visit planet earth, you will have to be born as a human child.
At first, you'll have to learn to use your new body, to move your arms and legs, to pull yourself upright.
You will learn to walk and run, to use your hands to make sounds and form words.
Slowly, you will learn to take care of yourself.
Here, it is still peaceful but there the colors, sensations and sounds will wash over you constantly.
You will see so many living things, plants and animals, beyond imagining.
Here, it is always the same, but there everything is in motion, everything is always changing.
You will be plunged into earth's river of time.
There will be so much for you to learn and so much for you to feel, pleasure and fear, joy and disappointment, sadness and wonder.
In your confusion and delight, you will forget where you came from.
You will grow up, travel, and work.
Perhaps, you'll have children, even grandchildren of your own.
Over the years, you will try to make sense of that happy, sad, full, empty, always-shifting life you're in.
And when the time comes to return to your star, it may be hard to say goodbye to that strangely beautiful world."

https://www.youtube.com/watch?v=ZsEvEFs2XZw

"Jumanji. A game for those who seek to find a way to leave their world behind. You roll the dice to move your token."

pēc Hanibāla baigi sagribējās ēst. ņamm

Air

- nuit, im coming for you.

nāve ir pretīga smirdoņa nervi un viss tas murgs. man būtu tāds let's get over with it nakoņecto lai man nebūtu uz šito vairs jāskatās. tad es izspiestos caur WandaVision tīklam beidzot un sadalītos gabalos kā apzinīgam pildonim pienākas. es pat vairs neatgrieztos lai kādam spokotos. nav nemaz pelnījuši. patiesībā - can't wait. otrā pusē noteikti ir jautrāk. kaut arī tur tikai tumsa.
ai mīn kad cilvēks lai dzīvo ja par to vien jādomā kā nodrošināt jumtu sev virs galvas un visām tām ķermeņa lietām pat mirt nav laika jo mantojuma līgums tak jāsastāda nav laaaikaaaa mācītājs vai šamanis pie nāves gultas ir lugžurī tu otram pārmet ka tas dzīvo fantāzijā? tu bļa joko?

- r u ok Wanda? Want me to change something for you?

cik mīlestības jums bijušas? es paskaitīju, man kādas 20 nē 30. yoooou whoooore
bet tādas ļoti ļoti tikai 4



beet tikai no vienas zaudēju samazgas

kāpēc visi tā ienīst Sauronu? Varbūt mamma viņu bērnībā sita. Nekas jau nav tā - melns vai balts, slikts vai labs.

kāpēc šeit nav neviena interesanta cilvēka? nu, izņemot pirmslietus. es gribētu, lai citā dzīvē mēs būtu draugi, pirmslietu.
pat methodrone pārvvērtusies par kaut kādu bōring mājsaimnieci veļas baļļu. kādreiz vismaz bija filosofija un tā.

fū gandrīz jau aizmirsu kurā botā ielogojos un gandrīz postoju savu depresīvā mūziķa ārzemju pilsētas šķirteņa ikdienu. labi, ka nesajuka, fūfūfū. esmu goldie. atraktīva jauniete no laukiem. man patīk sarkanrīklītes un marabou.

nu tad nav jāguļ

gribu zobenu par savu kapakmeni

tikko uzzināju, ka mans vectētiņš Leons bija Cilvēks Bez Galvas. Tai pat laikā viņš bija detektīvs.

pēkšņi visas sievietes sauc par Ketrīnām. kas citu vārdu nav?

18. gs ir vnk filthy

iestādīju trīs pīlādžus un divas priedes. visu sarunāju ar viņiem.

kamēr kaulainā lapsa lēkā pa manām palodzēm, tikmēr aizgriežos uz otriem sāniem, domājot par to, kā jau gatavošu ābolu biezeni. gar Mēnesi aizslīd tievs mākonis. vīnoglapu ēna atver muti un rāda uz augšu. tas ir mazais mags ar savu scepteri. sega, kā bija sarkanzila, tā palika sarkanzila.

kamēr viņi tur tusē, tikmēr es rakņājos pa zemi ar spriguļiem hahaaa suck it

hey, kur diez po noziedēja.