".. iztukšoja trīs vīna pudeles, lai noslīcinātu dusmas, bet nekas nesniedza atvieglojumu, līdz viņš ļāva savam sašutumam izplūst dzejā. pēc pirmajām divdesmit rindām viņš jau jutās labāk."

"Reizēm lords (Bairons) apgūlās abatijas virtuvē uz akmens grīdas un kavēja laiku, rīkodams uz sava ķermeņa circeņu skriešanas sacīkstes, pie tam gausākos iepēra ar salmiņu. Sulaiņi apgalvoja, ka circeņi pazinuši savu kungu un viņam klausījuši."

man jau bija aizdomas, ka dažas mušas, odi, zirnekļi un lapsenes te mani atpazīst. sienāža mazulis.

"pēc milorda nāves tie Ņūstidu atstāja tādos pulkos, ka priekšnams metās gluži melns un ejot vajadzēja tos simtiem samīt... jā, circeņi bija zaudējuši savu kungu, dīvaino, dēmonisko burvi, kas tos dresēja un pēra.."

vēl lords izcirta visu mežu un nošāva 2700 briežus, lai izputinātu mantiniekus. pili pārvērta par kūti.

pirmais, ko pamanīju atgriežoties - augu mierinošā iedarbība. Dzīvoklis ir kā atvienota kārba. Māja ar dārzu ir kā plats taustekļains astoņkājs. Jūs zināt, cik astoņkāji ir gudri? viņi atpazīst krāsas ar tausti!
vīnoga apvijusies ap logu tā, ka gaisma knapi tiek iekšā.

grāmatā Gabors stāsta par kādu fašistu, kurš citē Faustu
un pacientiem, kurus visu laiku nākas pierunāt ārstēties... viens vīrietis tā zaudēja kājas īkšķi.
Potītes personīgajā bibliotēkā atradu vēl Baironu un Grāfu Montekristo.

varētu padomāt, ka Dvēseles akmens cena ir augstākā iespējamā, bet mēs to maksājam katru dienu.

vakardien atnāca mūza, bet man nav manu rīku. šodien viņa jau stingrāk sit ar papēdi pa zemi, rokas sānos salikusi. man jābrauc uz mājām gleznot!!!
potīte ir jau diezgan vesela, pati [potīte] jau slepus iet uz virtuvi mazgāt traukus, jo es pārāk izšķērdīgi laistoties ar ūdeni.

terapeite man lika pierakstīt sapni, kas būs naktī pēc sesijas. nepaskaidroja, kāpēc tieši tās nakts sapnis vajadzīgs, liekas, ka runājot/domājot par savām traumām, tas atver kanālu tieši uz to. un tā arī bija, sapņoju tieši par to, ko runājām un vēl.
šonakt, pēc Gabora intervijas noklausīšanās, arī nosapņoju savas traumas un kā tās joprojām spēlē lomu manā dzīvē. viņas pieņēmumi par to nebija pareizi, pārāk ātri viņa pie tā nonāca, neuzzinot visu. savā dzīvē esmu bijusi pie 3 psih terapeitiem un diviem no viņiem bija dieva sindroms, kas viņus padara ciniskus un nespējīgus redzēt pacienta patieso perspektīvu. man no tā nāk vēmiens, viena pat paraustīja plecus, kad gāja runa par kāda nāvi vai citāda cilvēka zaudēšana tiek uztaisīta kā nesvarīga. cilvēks viņiem ir tikai gaļas gabals, tobiš - cilvēks, kurš nav viņu pašu tuvinieks. riebjas! es varētu vēl, ja.

it's so normal, we don't even recognize it anymore""
šis manu prātu pēdējā laikā daudz nodarbina - "normālā" perspektīva mūsu kultūrā. citās kultūrās. vispār. kā var apgriezt prātu, kā to dara vecāki bērniem vai vadoņi tautām, cik effed up tas ir. kāpēc dzīvnieki zina, kas viņiem jādara, bet mēs apjukuši mokamies masu psihozē, haosā depresijās, cenšoties dzīvot kaut kam citam nevis savai un citu laimei? wtf kas vispār notiek ar pasauli? tie ir smadzeņu parazīti? ar mums notiek tas pats, kas ar gliemežiem?

https://www.youtube.com/watch?v=zv8pjyJH4Ok

kādreiz mīlēju Pītersonu, tagad vairs paklausīties nespēju
tagad mīlu Gaboru...
Iesāku In The Realm of Hungry Ghosts - vienkāršā, saprotamā valodā normāliem cilvēkiem, atšķirībā no Pītersona samezglotā uzpūstā samežģījuma īpaši godājamiem cilvēkiem.

izdomāju aiziet uz ezeru dienas vidū un aaak maaans dieaaavs!!! tur bija kādi .. 300 cilvēki? vismaz man blakus esošais vīrīetis, kurš strīdējās ar sievu, teica: "300 cilvēkiem nav problēmu, tev vienīgajai ir problēmas." visi sauļojas labi ja pēdu atstatu. pāris meitenes iemetās pūlī un pārklāja savu sedziņu pat nedaudz virs tur jau esošās sievietes sedziņas, nogrozīja pusplikos dupšus [autocorrect piedāavā "dukšus"] gar viņas degunu un skrēja ūdenī. pa starpām skrien bērni, šļakstīdami ūdeni uz karstajām mugurām, ik pa laikam kādam iebelžot, arī man. tur jutos ļoti ērti vispār. prieks, ka cilvēki izbauda vasaru, ķer sauli. pēdējoreiz ko tādu redzēju Spānijā. tur pie tā arī pieradu. bet no latviešiem es to negaidīju.

ekskursijā ar vilcienu. pietura pļavas vidū. viņa mani sagaida un noskaita pāris ticējumus par čammāšanos.
"tu noskaitīsi man visu latviešu tautas ticējumu sarakstu, mammu?" viņai prasu un
izkāpju vienīgā.
mēs ejam pa aizaugušās, ziedošās pļavas taku, tā ir tik plaša, augsta, neredz gala. zālē dzīvība. viņa man stāsta par kādu suni, kuram paspējusi redzēt tikai ievainotu kāju, kas bijusi apbintēta ar sarkanu izolācijas lentu. un noraidoši nogroza galvu. dziļi zālē saskatu suni, tas it kā saplūdis ar zāli.
nez vai viņa runā par šo pašu suni?

mogwai jau otro dienu dzīvo grilā, baigi viņam patīk, viss netīrs nosmulējies ar pelniem, saritinājies metāla interjerā pat, kad lietus līst uz galvas. ieskrien iekšā fiksi paēst un tad kā kauts ķērc pie loga, grib atpakaļ ārā, lai atgrieztos grilā.
tas man nedaudz atgādina Mirdzas tanti, viņa sēdēs savā grilā un atteiksies būt normāls kaķis, cenšas ietaupīt uz pilnīgi visu. tā varētu būt kāda kara laikā dzīvojušo trauma. vai varbūt kāds vecumdienu smadzeņu grils.
man kā completamente izšķērdeklei to grūti saprast.
galvenais tak, ka pilni skapji ar smukām drēbītēm, pilna virtuve ar ēdamo, bet staigās vienā krekliņā, atteiksies no pusdienām un ēdīs vecu gurķi.
pirmās dienas arī kāju bij nosaitējusi tā, ka tā knapi elpo, kad ierunājas par ārstiem, sāk aurot. vakar pierunāju izpeldināt kājas zāļu vanniņā.
no bērniem tikai viens ieskrien uzmest aci, bet no mazbērniem vispār klusums. viņai ir milzu saime, bet no tās saimes sūds vien paliek. pasakiet man vēl, ka jādzemdē bērni, lai ir kāds, kurš pienes glāzi ūdens. jums to atnesīs kāds māsas mazbērns varbūt. to es ievēroju ne tikai te, bet arī savu draugu vidū.

ūdens kļūst zaļāks

šorīt viņš esot pamodies no tā, ka iečukstu viņam ausī. sweetest thing

Skatīt rezultātus par:
Bezgalības akmeņi (Infinity Gems)
Izdomāts objekts

šogad pirmoreiz nopeldējos, vispār biju aizmirsusi, ka ir vasara un drīz vairs nebūs, ka jāpeldas, kamēr vēl var jo drīz atkal pus gadu būs melns caurums.
te ir speciāli celiņi skrējējiem, visi nodarbojas ar sportu tenisu, basīti, pludmales volīti. pirms kāda laika izdomāju, ka man tomēr neriebjas skriet un tāpēc šeit arī skrienu. satiku pat veselu vienu arī skrējēju, domāju, ko tāds pazīstams feiss, tas jau Avots no skolas, smieklīgi, nu labi, esmu tikai Ozolniekos nevis kādā ārzemē. celiņš iet no mājas līdz ezeram un apkārt, pēc tam var džumīt tīrā tirkīzzilā pludmalē. palikšu te, kamēr Mirdzas tantei sadzīs potīte. šodien biju uz bibleni viņai pēc grāmatām - pieci milzīgi blāķi krimiķi. biblenē visi viņu pazīst, cītīgi piemeklē viņai grāmatas un liek nodot sveicienus, lai veseļojas.

jūtos kā simts bakši

nevarēju atrast savas šļopenes, tāpēc iešļūcu Begemota laivās ar kurām pārvietojos kā ar slēpēm. paņēmu groziņu un gāju uz dārzu pēc korintēm (Amelanchier) brokastu putrai, un pie dīķa gandrīz uzkāpu zalktim, kurš sauļojās baltajā āboliņā. vakardien tur pat redzēju ezi un pirms tam vardi. varde bija pirmais nopietnais dīķa iedzīvotājs, tāda skaista salātzaļa ar tumši zaļu rakstu. viņa vienmēr sauļojās uz akmentiņiem un ieleca ūdenī, kad nācu. tagad viņa drošvien ir zalkša vēderā un zalktis drīz būs eža vēderā. un kura vēderā būs ezis? varbūt tā piekūna vēderā, kurš te gaisā mēdz kauties ar vārnām. tad vairs nebūs neviena dzīvnieka, kaut sākumā bija tik daudz.
šodien atkal atliku ciemosbraukšanu. tā jau ir kāda ceturtā. man ir saasinājusies alerģija pret socializēšanos. tikai mēs un mūsu mazais lielais paradīzes stūrīts un uzpampušas acis.

jūtos kā sūds. sapnī gan biju kalnu templī. negribējās mosties, bet pamodos. it kā.

KUR IR MANA KAFIJA?!

"[..] The
allusion in question, made by Trithemius in a letter dated August 1507, is given
in the form of a warning against a man 'who is a fool and no philosopher; and
who has adopted the following title: Magister Georgius Sabellicus, Faustus
Junior, Fountain of Necromancers, astrologer, magus secundus, chiromancer,
aeromancer/ pyromancer, second in hydromancy.

The fame of both first and second Fausts spread throughout Germany and,
with time, they became confused with one another-or so it seems from the
nature of the incompatible stories, some representing their hero as almost a
semi-divine being, others showing him as a vulgar confidence trickster that seems to have had an almost universal appeal;
translated into English it inspired Marlowe, stumblingly read aloud by the light of
peasant fireside it's stories
soon became part of popular German folklore [..]"

bērnībā mana labākā draudzene bija Karīna. ar vecākiem viņa runāja krieviski, bet ar mani latviski. viņai bija māsīca vārdā Miļena, man likās, ka tas nozīmē Avene. Avene katru vasaru uzradās uz īsu brīdi. viņa ceļoja no tāltālas karaļvalsts. man viņa likās tik interesanta, viņai bija zēngalviņa, nekad nebiju redzējusi mazu meiteni ar zēngalviņu. un vienmēr rozā, dzeltena vai gaiši zila kleita. un viņa nerunāja. manā uztverē viņa bija kā neparasts eņģelis, kurš ik vasaru nolaižas no sava mākoņa.
pēc tam, kad jau bijām pieaugušas, satiku viņu laikam izlaidumā un viņa runāja, turklāt ikdienišķas lietas. biju tik vīlusies, viņa izrādījās vienkārši cilvēks.

jūtu karameli

I have to tell you something. I'm not really a florist, Bernard. I'm a cia agent." "

Vakara saule, guļam zem ķirša un spļaudam kauliņus.

rīt sākas atvaļinājums. beidzot varēšu nomazgāties, paēst, saklāt gultu, iziet ārā paskatīties uz sauli un izslēgt datoru, kā es nicinu šo ierīci! no sirds nicinu!

pilna pludmale ar pūķiem un es tiem pa vienam nogriežu diegus lido LIDO, skaistuli! un tie aizlido

Animālija ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dzīvnieku. Mākslinieku, kas darbojas animālijā, sauc par animālistu. ""

want the birds to eat my eyes

settle down, beetlejuice, drink your coffee

tu uzdāvini man dzeltenu liliju un sūdzies par to, kā es nekad neatceros ne tavu vārda, ne dzimšanas dienu
kur tu iesi, kad manis nebūs mājās?
kur tu dabūsi termometru, kad saslimsi
un gliemežu indi?
tev šogad nav izaudzis neviens kabacis, bet man ir. kur tu dabūtu kabačus, ja nebūtu manis?
es tevi vienmēr apsveicu ES TEVI VIENMĒR APSVEICU, BET TEV TAS NAV SVARĪGI! tavai mammai tas arī nekad nelikās svarīgi, tādi jūs esat!

ak dievs, tas ir tieši par mani, paldies gaili!
tikai man ar īso u.

jā, es zinu, man šodien vārda diena. ātrāk raksti!

gaili, kāpēc man nav dzejoļa?

want the birds to eat my eyes

sapnī redzēju salviju. viņa tā smaržoja, nu kā jau salvija. pakoju Spānijā čemodānā, kurā vairs bija maz vietas. pagaidām no sava dārza augiem sapņos esmu redzējusi baltās un brūnās pupas, puķzirņus, sarkanās peonijas un floksi.
pirms gulētiešanas prātā trenējos darba pārrunām spāņu valodā. izdevās labas darba pārrunas.

zivs kā Morisons: Mother, I want to fuck you all night long. gadās arī tā. man rodas sajūta, ka kāzas ir izdomājums, govs, nedabūsim pierīties ēdienu pa velti.

jā, es saprotu, bet mazācūka cepās jāņu ugunskurā, kamēr es esmu šeit. saimnieks viņu uzbaroja priekš šiem svētkiem, tāds bija viņas sūtījums. skaistā pasaule.

no eņģeļa uzreiz pie diršanas. priecīgus jāņus bļa

tad tu nāksi ar mani uz zivs kāzām, govs? mums tikai jāuzzin vieta. būsim wedding crashers. es uztaisīšu scēnu.

govs, viņš nevar rakstīt privāti, tas nebūtu ētiski, jo viņam ir līgava.

tagad skan mana dziesma

guli, saulīte, mēs tevi gaidīsim rītrasas zvīļos.

zivs, kad pamodīsies, lūdzu, ielūdz mūs ar govi uz kāzām. ļoti gribam to redzēt.

zivs, tu precies! es iedzeršu indi es nogalināšu sevi varbūt! kā lai izjauc šīs kāzas?

apsveicu ar kāzām, zivs. jau nobijos, ka esmu tevi bildinājusi, bet tad pamanīju komatus. tikai neiepin te lux.
un paldies, ka manu nāvi ieliki pēdiņās.

pālī griežu akmeņus ar fleksi. neviens manineapturēt
pālī uztaisīju arī jāņu sieru ar ķimenēm un saul.p.sēkl.
granātābolu vīns aladina karafē ideālas m ājas manam jaunajam gariņam. žēl tikai, ka viss izlijis un grīdu iekrāsojis asinīm. šovakar esmu slitherins padre verse madre de prosekucio mielastu karaliene trīs svārkiem mērkusi vīnu pleiādēs kurpju klase nomaukta āda ieauta kājās mana ikdiena ir gaļa plauktā atdzesēta un vienmēr gatava tavam aukstajam galdam naktīs kad izdomājam būt pilnīgi atrauti no realitātes kurā pat benijs hils kļuvis ļauns un skatās lieliem zobiem kur nolikt pēdējo smieklu uz tava greizā spoguļa piemājas plauktu starpās nevienam nezināmas retas valodas sīkalas sien neatļautus mezglus kuros sapīties visiem taviem pēcnācējiem hahaaaa aaa ha haaa iiii hi hiiii

mazacuuka, uz pohām labi spēlītes devil may cry 5

its horribly destructive capacity nr 1 state sponsor military sucess totally obligirated now peace peace otherwise stop any threat thank you for strike everybody heard those names for years stop threat nr1 sponsor spectacular completely oblitirated far greater killing people blowing up arms blowing up legs so many killed general will not let this happen team no team long way to erase thank you congratulate magnificent machine in many many decades congradulate general spectacular general god bless america

32 tomahawk missiles diplomatic message

šīs ziņas tālā zvaigzne saņems pēc 50 gadiem.

dāvanas iesaiņošana

tad, ja pareizi saprotu, dāvanas man nebūs dēļ kaut kādas mistiskas kuces. paldies, kuce.