rīts sākās ar strazda glābšanas misiju - izgāju vēl halātā priecāties par ziedošo dārzu un dzirdu kaut kādus būkšķus, skatos, bēniņos strazds pilnīgā panikā triecas pret logu atkal un atkal. nez cik ilgi viņš tur jau pabijis. Begemots uzkāpa augšā, kamēr es gaidīju trepju galā un tik redzēju kā strazds izlido no melnā bēniņu cauruma. pie reizes nogāzām veco antenas stabu - vilku aiz vada, kamēr noplīsa un aizlidoja ar visām antenām nošļūca pāri jumtam un piezemējās pie ūdens mucas. no melnā cauruma izkrita arī mans bērnības lācītis, aptīts ar rozā lentu, galīgi peļu apkakāts un apčurāts. pēc tam tikai tikām pie rīta kafijas.