sniegs slīd no jumta
māja rīb
pele palec zem tavas mazās gultas
kurā tu ēd apelsīnu
garas kājas pastaigājas gar mežmalu
saraujas un sažūst
lielas saldas zemenes smaržo jau pa gabalu
pie mājas pavisam augstu piestiprināta kamera lai redzētu kā tu tās ēd
ir divi naktī un visi nāk pēc manis
paralīze kuru izraisījušas tās velna zemenes
sīkas adatainas rociņas piedāvā vēl
mākslīgs apvārdnis
nepaklausīgi bērni sasēdušiem aplī spīdzina lelli
ko jūs darāt?
kāds iesaucas un nospiež gaismas slēdzi
bērni kā skudras izskrien pa malām
mēles palikušas
skujām nobirusī zeme vaidot atveras
un rauj līdz pēdējam

nākamajā rītā es pārbaudu ierakstu kamerā
tur protams kā vienmēr viss šņāc