pamazām gūstu personīgo pieredzi ar skaudību mākslas pasaulē. vienai konkrētai subjektei (saukšu viņu par Saljēri) vairs nekad nerādīšu savus oriģinālus. es redzēju to viņas sejā - zaļu rūgtumu, tumšs mākonis pārskrēja viņas sejai. un visa tā piepūstā attieksme.
jā, es biju pietiekoši naiva, lai pat neticētu, ka tāda skaudība eksistē, kad Citrons stāstīja, kā viņa pirmais skolotājs apskauda skolēnus, kuri bija kļuvuši pārāki par viņu un mēģināja viņus visādi iegāzt. tas ir pretīgi. i can not conceive of it.