ap māju sastādīju egles, saspraudu visus iedomājamos spraudeņus, iestādīju korintes,
sapotēju ap 10 augļu kokus un procesā gandrīz nošķēlu sev īkšķi
asins tā šļācās, bet ātri apstājās pēc tam, kad brūci netīšām
sasmērēju ar mālu (to es izmantoju koku brūču apstrādei).
tā lūk vairāki ķirši būs ieguvuši manu dns
naktī daudz grozījos, sapņoju, ka man krūtis sapotētas ar ķiršu zariem

vispār jau biju ieplānojusi šogad ierobežot dārza darbus, jo
pag. gadā bez mazz visu sasēto norija gliemji,
un tas viss atņem laiku ķipa būtiskajām lietām
bet tak uzrādās, ka bez sēšanas
ir tik daudz citu interesantu lietu, ko dārzā darīt un un
varbūt nemaz nav nekā būtiskāka kā čubināšanās ap kokiem
un pēc tam skatīties kā tie aug.

Paralēli noklausījos Great Gatsby, jo gribēju saprast par ko
visi tā kaifo. Nu bāc, "bagātie arī raud" man pēdējā laikā sāk vilkt uz korķi un tas ir viss par ko tur iet runa. Visi caurām dienām tusē un zviln, kamēr bērnus pieskata auklīte.
Visi mīl Deiziju, jo viņa ir tāda trausla puķīte ar trauslu balstiņu bļaa cik skaista ļaļaļa
Deizija domā, ka mīl Getsbiju, bet beigās tomēr laikam to savu vīru arī. Bet vīram ir mīļākā, bet nu nekas, visiem augstākajā sabiedrībā ir mīļākās (jāpriecājas jau vēl, ka, piemēram, neēd mazus bērnus, nja). kr4 baigais sūds. nu varbūt tas tā arī bija domāts - parādīt augstās klases seklību, bet kur tad ir atsperes punkts?

tagad lasīšu normālu grāmatu. grāfs Montekristo tieši šobrīd realizē savu atriebības plānu...