literatūrzinātnes pētniecības nolūkos biju Koknesē uz Vācieti. trāpijās tieši uz saulrietu, viss tā oranži pieliets.
es šito negaidīju, tik sirsnīgs, patiess priekšnesums, skatuves dinamika kā putnēnu bariņam, pilnīgi nepiespiesti
man visu laiku skudriņas skrēja. labi, ka nebija pārāk liels tas tautas nams saieta nams

Daugavā iemetu ierunātu akmeni, jo visticamāk, ka tajā vietā vairs neatgriezīšos.

Un turienes biblenē bija izliktas dažas grāmatas bez maksas un viena no tām bija "Runā melnais briedis", kuru es biju noskatījusi grāmatnīcā, kad tā iznāca, bet nenopirku un pēc tam bieži atcerējos par viņu.
nu, tagad man viņa ir.

vectīģeri nekur neredzēju, žēl, viņa noteikti būtu priecājusies mani redzēt. es tik neatceros, viņa dzīvoja Koknesē vai Koklesē? tas man atgādina: chernobyl fungus seems to have evolved an incredible ability 🦴🥚🍗🎪

īstenībā pirms šodienas man Koknese nez kāpēc asociējās ar zilo sludinājumiem. vai varbūt tie bija kauguri?
tagad būs biš citādāk. skaista vieta.