biju dārzā pēc riekstiem, savācu arī puķes un ābolus altārim.
zālē gulēja Mazais stirna ar savu ģimenīti. jau jutu, ka kāds uz mani skatās. trīs galvas pacēlušās no zāles. divi aizspurdza, bet viens mazais palika un ziņkārīgi mani vēroja. varbūt tas bija tieši Mazais stirna (jo viņu no viņa dvīņa neatšķiru) un varbūt viņš atceras, kā maijā viņu tikko piedzimušu nesu uz mežu, kā kvieca un spirinājās kā nazicuuka.

sapņoju, kā pārvēršos par jaunu stirnu. kā stirna nāk pie loga. kā stirnu bars dipina kājas. un smiltsērkšķu ķekaru. arī to vienu noplūcu.