3.. Nov, 2024 | 22:07

Biju uzaicināts LMA telpās uz Zelta Ābeli, jo viena mana grāmata bija nominēta. Domāju, muļķības, es esmu fake mākslinieks, visi tāpat zina, nekādas balvas nebūs pilnīgi noteikti.
Bet nu labi, aizgāju ar Guntu, pasēdējām. Un tad bija pasākumā pārītis, kuri publiski pateicās viens otram par kopējiem bērniem, nonstopā, viens uz otru un atpakaļ, nu tā, ka vizuāli manās (un droška ne tikai manās) domās kniebās. Vot, nebiju iedzēris. Es nekautrētos piecelties kājās, applaudēt un saukt LMA aulā, lai tagad nodemonstrē, kā tik laimīga bērnu būšana sākās, te, uz aula parketa. Man tur nebūtu ko zaudēt, tikai izraidīšanu no zāles. Es pjans varu jebko, bet par nožēlu biju skaidrā.

Ar Guntu mūsu bērns nav pārpratums. Ir izrādījies Dieva dāvana. Citādi man vispār nebūtu bērnu, ja ne Gunta.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}