Tā ir. Nogurst un izdeg arī no lielas mīlestības. Jo dara par daudz un par intensīvu, un parasti arī ar neadekvātu samaksu. Es visu laiku izdevu no tā, ko ļoti mīlu darīt. Bet tag atkal manas obgles iekvēlojas un turpinu darīt un degt.

negodīgi. vai ne.

bet protams. jo darot to, kas riebjas, ir grūti būt emocionālā pārslodzē- to, kas riebjas mēs "vnk just do it."

man likās, ka pārslodzes tipiski rodas sliktos darba apstākļos pie stulbiem priekšniekiem ar darbu, kas riebj :)

ne tikai, bet arī. emocionālās šitās te, atteikšanās, īpaši viegli rodas sliktos darba apstākļos pie stulbiem priekšniekiem ar darbu, kas, jupisrāvis, patīk.


bet tā, high five.

Tas par darbu vai atpūtas tēmu?
Bet jā - rodas - arī no tā, kas patīk. Jo kā jau rakstīja - darām ar sirdi, dvēseli , ciktur h un vēl mazliet. Bet rumpītim un smadzenēm vajag to atpūto, tādu vai citādu. Un visu laiku kko domāt/darīt NAV atpūta. :D 20 gados tā tā nejūt. Vēlāk - sāk just. :)

nogurums ir nogurums un pārslodze ir pārslodze, neatkarīgi no kā.
tev pēc noklusējuma ir vairāk enerģijas, bet tāpat spējas ir noteikts, nevis bezgalīgs lielums.
man, piemēram, ir daudz mazāks enerģijas līmenis, man vajag dārzeņa tipa atpūtu gan pēc smagas darba nedēļas, gan pēc intensīvas nedēļas nogales, gan pēc forša ceļojuma.