Ķēms

ķēpausis

umi

View

Navigation

August 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Saistībā ar energoefektivitātes izpētes jautājumiem atradu nevis iemeslu, bet pareizāk - pamatu izmaiņām energoefektivitātes klasēs (izmaiņas energoefektivitātes skalā (burtiņi un plusiņi), t.i., mainās marķējums) - EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1369, ar ko atceļ Direktīvu 2010/30/ES, kas var noderēt arī mājsaimniecības iekārtu izvēlē, ja interesē sīkāk (mājsaimniecēm zināšanai arī var noderēt); līdz ar šo nejauši uzzināju arī par bezpeļņas organizāciju Collaborative Labeling and Appliance Standards Program (CLASP).
Kāpēc tādas tēmas?
Lirikai: ir un būs aktuāla globālā sasilšana.
Praktiski: domājot par kondicioniera iegādi😊
P.S.Globāli būtu jau jāsāk šaubīties par šādu iegādi, vismaz palasot minētās org-jas mājaslapā norādīto (mati stāvus ceļas, ja cilvēks spēj ātri ietekmēties), bet vispār es par to arī padomāju:-)

August 1st, 2018

"par neko"

Add to Memories Tell A Friend
Man retoriskais novērojums ir tāds.
Interesanti, kāpēc cilvēks, kas pievēršas kaut kam (pieņemsim - garīgam), ko pats vēl sev līdz galam nav atkodis (lai kaut cik izprastu) un neatkodīs, jo tur jau ir tas sāls, ja vismaz ņem vērā, ka dialoga nav, vai pat apstākli, ka laika vairs nav daudz atlicis, parasti cenšas skaidrot savu viedokli diezgan kategoriski, ja jau visa pamatā ir nezināšana (bez jautājumiem un atbildēm), t.i., nekas? Vai tā nav pretruna, t.i., vai tad jābūt tik netaktiskam pret savu iepriekšējo viedokli?:-) Vai atkal visa pamatā ir tikai subjekta pieredze, kas nozīmē, ka neko jaunu vairs uzsūkt un paust vienkārši nevar un ka tāda “nekas” un “nav dialoga” dzīves laikā vienkārši nav?
Un secinājums -
robežas zīmēt nav jēgas, ja to nav:-); jo īpaši – ja tas ir domāts citiem; kaut vai tamdēļ, lai skaidrotu, it kā citiem saprotamā valodā.
P.S.Tēmas pacelšanas avots - rakstiņš no Jūnijs, 2018, žurnāla Rīgas laiks (saruna ar A.Pjatigorski)

July 18th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
ziemā ir auksti, vasarā - karsti, viss ir kā parasti, - tā teikt.

June 22nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
šodien ir tāds noskaņojums, ka gribas pārēsties saldējumu;
varbūt tāpēc, ka vakar nokrāsoju matus?! - nevar saprast, sen tā nav bijis.

Vakar Rimčikā divas dīvas (izskatījās, ka pašas par sevi domā tieši tā) bija saķērušas kaut kādu smērējamo (krēm)sieru, vairākus iepakojumus, un alu bundžās;
nesapratu - mode mainījusies? Ķimeņu siers vars nav tik stilīgi?

Add to Memories Tell A Friend
Labrīt, modernais!

Šorīt uzdevu sev jautājumu: “Kāpēc man ir tieši iPhone?”; lai gan man tie riebās – gan vizuāli, gan zīmola dēļ...
Galvenais, ka vēl kādreiz likās, ka fanot par iPhone – krāsa, (ne)lokanība u.tml., - ir tirgus un psihiskas nestabilitātes vēstnesis, bet kas tik pasaulē nenotiek...

P.S.Domas vada marketings.

June 20th, 2018

aiz gara laika

Add to Memories Tell A Friend
Interesanti bija paskatīties, kas notiek Ministrijā (labklājība, te: http://www.lm.gov.lv/).
Par Sabiedrības līdzdalību.
Interešu pārstāvība
(pēdējās aktivitātes – 02.10.2013) <– baigi sen
"Sanāksmes ar biedrībām, kas pārstāv personas ar invaliditāti"
(pēdējais - par 2016. gadu) <– rodas sajūta, ka arī šeit nav sarunas.
No “Publiskās apspriedes”
Aktuālās Eiropas Komisijas publiskās apspriešanās Labklājības ministrijas kompetences jomās
(trūcīgi ar tēmām, bet cerība vēl saglabājas par aktivitāšu esamību).
Sabiedriskā apspriešana par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū
- Rakstīts: “Eiropas Komisija no 2018.gada 2.maija līdz 31.jūlijam rīko sabiedrisko apspriešanu par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū.”)
Sabiedriskā apspriešana par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, tomēr, ņemot vērā Ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs, kas attiecas uz Latviju, skat. 8. ikgadējā konference “Ēnu ekonomika Latvijā” – te http://www.sseriga.edu/en/news-and-events/upcoming-events/enuekonomika2018.html
Buklets - Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2017. gadā, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs
- arī šī tēma par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū – ir fantāziju līmenī.
Te:
LM dokumentu projekti, Sociālās politikas plānošanas un attīstības departaments
Mani ļoti interesē valsts galvenais plāns -
Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam.
Priekšlikumi: līdz 25.01.2018 (jau durvis ciet)
Jāpalasās... Palasījos. Nav tik slikti, ir daudz iebildumu/priekšlikumu, ir daudz biedrību, kas zelē šo tēmu; tēma, izskatās, - valstī šobrīd ir aktuālākā.
Ja palasa svarīgos Latvijas Republikas Satversmes pantus:
“100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Ņemot vērā aktivitātes Interešu pārstāvībā un aktivitātes Sanāksmēs ar biedrībām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam – te arī kaut kas tiek darīts (it kā, ja neskatās tekstu augšā par sanāksmēm, kur pēdējie ieraksti bijuši par 2016.gadu).

P.S.Satversmes panti bija par to, ka un ko (tēmu līmenī) apspriest drīkst un ka sodīt par to nedrīkst.
Ir pēcgarša, ka tur notiek snaudiens vai pauzes ieturēšana, neaktīva tā lapa izskatās, lai gan tēma valstī ir viena no svarīgākajām, jo tieši skar tautu. Nemaz īsti nevar zināt, kas valstī labklājības nodrošināšanas atzarā notiek, jo nav svaigas info. par stāvokli labklājības jomā pēc nejaušības principa izvēlētās atsevišķās struktūrās (šoreiz kā sastāva daļas)/punktos (piem., vienības patstāvīgums kopējā masā)/piesaistēs (faktors piemērojamā regulējuma noteikšanai) (var turpināt, te viss derēs):-) - tā paši daudzkārt jokaini izsakās; tā būs arī šoreiz teikt:-)
*nopūta

June 18th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Var palasīties par to, ko darīt gadījumā, ja Jūsu stāstījuma laikā cilvēks žāvājas (saku priekšā - izbeidziet taču ātri sarunu!:-)), te
http://hitnet.lv/2014/10/ka-klut-par-interesantu-sarunu-biedru/
Tajā rakstā gan ir pieļautas kļūdas latviešu valodā, nav aiz neuzmanības;-), vienk. nezina, fui...

April 29th, 2018

"Sveiki"

Add to Memories Tell A Friend
karaliskās ģimenes brauc ciemos, bet ko viņiem saka mūsu prezidents?
Interesanti tomēr...
P.S.Var spriest tikai par apģērbu un prezidenta patieso smaidu pēc tikšanās, kas, patiešām, izskatās neviltots:-)

Add to Memories Tell A Friend
kāpēc pozēt, mākslīgi saliekot lūpas smaidam, ir ikdiena? Pat literāti - domātāji, kāpēc? Vai skaistums nav acu mirdzumā un enerģijā, ko izstaro un saņem? Kāpēc ir "jāveido" smaids? Cilvēki laikam negrib būt skaisti un starojoši, drīzāk - izlikties, ka māk smaidīt:-)

Jauku dienu un noskaņojumu, vēlot.

April 24th, 2018

skaistums un atalgojums

Add to Memories Tell A Friend
nezinu - kā sastāv ar statistiku par vīriešu un sieviešu darbu (pie reizes - par "līdzvērtīgu" atalgojumu), nav skaidrs - ko tik daudz vīriešu, cik redzēju, kamēr tur (frizētavā) biju, dara frizētavā/skaistumkopšanas salonā darba dienas laikā, biju gandrīz vienīgā sieviete, bet vīriešu bija daudz un visi vērsās pie friziera:-), kas notiek?

April 22nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Divas tēmas no n-tajām.

Valsts veselība.
Kāpēc Latvijas Republikas pārvalde nemeklē starpvalstu sadarbības iespējas orgānu transplantācijas jomā, ņemot vērā nozares problēmas nacionālā līmenī?
Ar ko jāsāk? – ar Latvijas Republikas Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam?
Labi skan: “..., būtiska loma ir starpnozaru sadarbībai, nodrošinot principu „veselība visās politikās”*
Tālāk preses* relīzē ir norādītas lielākās (laikam svarīgāko nozaru) ministrijas (laikam, lai papildus izceltu tēmas svaru).

*(http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/4576_apstiprina_sabiedribas_veselibas_pamatnostadnes_20142020gada/) – kas tas ir?

Ir tikai viens jautājums – kur ir rezultāts, ja nav vismaz mēģināts noslēgt valsts veselībai svarīgus starpvalstu sadarbības līgumus, ja pastāv tāda iespēja? (vai tas ir pārāk vienkārši?)

Cita tēma.
Valsts Prezidenta kā nodibinājuma pārstāvja (negribas lietot – institūcijas, jo dzīvs cilvēks) kompetences
Citās valstīs laikam prezidentam vajag vairāk prezentēt valsti (ņemot vērā viņu valodu prasmes, kas ir verbālās (nevis vizuālās) komunikācijas pamatā), jo mūsu “mazajai” valstiņai nav vajadzīgi “lielie (mana piezīme - starptautiskie) ūdeņi”, ar mūsu “pīļu dīķi” pietiek, var atļauties būt smieklīgiem, kad jāuzvedas diplomātiski, jo citiem smieties tāpat ir stingri aizliegts;
patiešām, patiešām bija kauns skatīties, pie, diemžēl (šajā gadījumā), lielā TV ekrāna gribējās kaut kur aiz dīvāna noslēpties, citādi likās, ka par daudz parāda😊

February 16th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vietējā ražojuma filma “Nameja gredzens”, protams, nav jāsalīdzina uzreiz pēc šeit pieminētās kā nākamās vietējā ražojuma filmas noskatīšanā ar filmu “Kriminālās ekselences fonds”; arī nevar, pat kritizēt nevar. Otrā – ne smalki, ne tik smuki, ne aizraujoši, ne kaitinoši, kur nu vēl izklaidēt. Vienīgais jautājums, kas arī rodas tikai par otro – kāpēc izrādīt uz lielā ekrāna?
P.S.Sabojāja kaut ko.

January 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vispār ziemā ir baisi garlaicīgi - piedāvājumā ir vai nu fiziskās aktivitātes, pārsvarā bez sniega, vai nu dziļas pārdomas un urķēšanās; lai pa vidu - nav nekā.

Add to Memories Tell A Friend
plānā - jānoskatās grāvējs "Nameja gredzens".
Lai gan reklāmā, kuru redzēju, īpaši uzsvēra un rādīja gredzenu.

Add to Memories Tell A Friend
ko lai te interesantu ieraksta?
Nekā oriģināla jau nav. Vergu (dažādu lietotāju un štruntu darītāju) valstī ir kļuvis vairāk, procesi ir arvien necaurspīdīgāki.
Ko nesaprotu, tad tas ir - ko "Roberto", kā simbols, dara virtuvē? (tv):-) (neko labāku izdomāt nevarēju)

dienas jautājums

Add to Memories Tell A Friend
kas ir Puzikovs?

November 20th, 2017

paaudžu jautājums

Add to Memories Tell A Friend
dzīvot ir kļuvis labāk vai sliktāk?
P.S.Menedžerīšiem un izpildītājdirektoriņiem:-)

April 5th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Komentāri par www.tvnet.lv atrodamā raksta saturu, raksts ar nosaukumu: „Latvijas ienākuma nodoklis pensijām, ko ārzemēs nopelnījuši atpakaļ atbraukušie emigranti, ir tautas aplaupīšana, raidījumam «LNT Ziņas» saka Lielbritānijā dzīvojošā latviešu pensionāre Mārīte Tera.”.



Liriskam ievadam - sāksim ar to, ka ārzemju latvietis ir bijis izbraucis (gadījumā, ja ir strādājis, tātad - ne no laba prāta, ņemot vērā, piem., kredītsaistības par vienīgo dzīvesvietu Latvijā), kamēr vietējais, nu jau arī seniors, kā jau visus šos gadus, ar nosacījumu, ka ir strādājis par minimālo algu (tās pašas - valstī pastāvošās un mūžīgi mainīgās nodokļu politikas dēļ), ir „vilcis jostu”, un tagad, ja nestrādā, turpina izdzīvot – visu laiku vilka dzīvību un arī turpina to vilkt.

Tātad, ja Starptautiskā konvencija par pensijām paredzot, ka seniori maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām pēc tarifa, kas ir valstī, kurā viņi ir rezidenti, nevis kur pensijas gūtas; sanāk, ka valsts, kurā viņi ir rezidenti, var noteikt nodokļus, kuru likmes nav diferencētas, lai tādējādi neveicinātu pensionāru (cilvēku) atgriešanos Latvijā un kopā ar nekustamā īpašuma nodokļa attiecīgo izmaiņu piemērošanu varētu ātrāk īstenot nacionalizāciju (nodokļu iekasēšanā ir iesaistītas arī vietējās pašvaldības).

Jautājums ir tikai tāds - atņemt pirms vai pēc un – ar ko sākt?

Pirmkārt, tie, kas būs atgriezušies, visdrīzāk arī tērēs pensiju Latvijā, tiks maksāti nodokļi ar visdažādākajām likmēm (zāles, pakalpojumi, dažādas preces), ko nevar nekādi izsekot, tāpēc, kā saprotams, vajag aplikt uzreiz un ar konkrētu ienākuma nodokļa likmi, kas, iespējams, ir visaugstākā no visām pieļaujamām nodokļu likmēm, kas piemērojamas un attiecas uz visām personām, pat ar mazāk aizsargātu statusu (piem., nestrādājošs seniors).

Jautājums nav pat par to - kā paskaidrot vietējam pensionāram, ka viņa pensija ir neapliekama tikai simbolisku eiro apmērā (kas, iespējams, pat neatbilst minimālajam nodrošinājuma/ienākumu līmenim, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni), savukārt, tas ārzemju latvietis, kas ir strādājis kaut kur citur, atbrauc, bet nemaksā nevienu eiro pašvaldībai, bet viņa pensija ir neapliekama salīdzinoši palielas eiro summas apmērā gadā (skat. par vārdu „pašvaldība” un summu minētajā rakstā).

Izskatās, ka sāpju objekts ir pašvaldība, bet summas apmērs – neskaidras izcelsmes, jo bez atšifrējuma.

Ja kādam kaut kas būtu jāpaskaidro, tad tādus nodokļu apmērus neviens neiedomātos zīmēt.

Jautājums – kāpēc minimālās pensijas apmērs Latvijā nav tāds, ka arī „ārzemju” seniors varētu dzīvot Latvijā, maksājot apmierināti visus iespējamos vietējos nodokļus, t.sk. visus PVN, nodokļus, kādi tiek noteikti valsts un piemēroti pašvaldību līmenī viņa vienīgajai dzīvesvietai?

Tātad ārzemju senioriem, kas atgriežas, pensijām piemēros IIN ar augstu likmi, sekojoši veicinās, ka viņi neatgriežas un savus īpašumus Latvijā pārdos, beigās viņi jebkurā gadījumā samaksās IIN, bet tikai par ienākumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas tomēr būs mazāk sāpīgi, salīdzinot, ja viņu pensijām piemēro IIN.

Secinājums – kaut kas nav lāga ar Latvijas nodokļu politiku, pareizāk – tai ir pavisam jocīgs virziens.

Liriskam nobeigumam - piedāvātu vietējiem senioriem piemērot noteikumu, ka neapliekas summa, kas ir ne mazāka par valsts pensiju atbilstoši Latvijas Republikā pensionēto mēneša vidējai bruto valsts pensijai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), atmetot galējības – pašas lielākās un pašas mazākās. Un, lai tas viss būtu kaut kā salīdzināms - iepriekš periodiski nosakot minimālo nodrošinājuma/ienākumu līmeni, kas balstīts uz CSP aprēķināto nabadzības riska slieksni.

Arī politiķu izteicieni neliek domāt, ka nodokļu politikas plānā galvenie ir nodokļi un to skaidrošana.

March 2nd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Par mākslinieci, kura esot sieviete un izdarot visādus fiziskus priekšnesumus ar sevi.
Kā atkritumu vācējs – šķirotājs, nosakot – kas jāmet ārā un kas jāatstāj. Praktiski publiski skaidrojas ar sevi – kas ir atkritumi. Vai tas ir kas slikts, ja cilvēks rod sev skaidrojumus veidā, ko viņa uztvere ņem pretī; formu izvēlas mākslinieks, vismaz paldies par to, ka ne visiem ir jābūt sadistiem un burtiski nav jālien miskastē pēc atbildēm!

March 1st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Runājot par nodokļiem, nodevām un visādiem citādiem tml. būtiskiem štruntiem.

Ja cilvēki neizsaka savu viedokli tā, lai kāds no pārvaldes to dzirdētu, tad arī pārvalde nevar zināt, ka, piem., tie izdomātie nodokļi ar iespējām piemērot tos kāpinot, piem., līdz desmitajai pakāpei, nekam neder, jo tos nevar ne iekasēt, ne arī parādīt, ka to ieviešana/apmēra pieaugums ir kaut kāds loģisks turpinājums kaut kam, arī loģiskam.

Runāju par sabiedrības līdzdalības nepieciešamību, vienalga – kādos, bet noteikti pieļaujamos veidos. Noteikti jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa saprātīgu pamatojumu, citādi daudzi, iespējams, kļūs par „parādniekiem”, kuru statuss ir izveidots mākslīgi un kuru īpašuma tiesības ir mākslīgi ierobežotas (mērķi var būt dažādi, protams) – tas tā tēlaini:-)

Problēma ar sabiedrības līdzdalību, iespējams, arvien saasināsies vairāk attiecībā uz vietējā mēroga jautājumu risināšanu, jo cilvēku skaits ir salīdzinoši neliels un tas samazinās; tas nozīmē, ka sabiedrības līdzdalības izpausmēm jākompensē ieinteresēto cilvēku klātbūtnes trūkums, jāpiedalās ir vairāk.

Bet, kā redzams, drīz arī draugi un radi nevarēs valstī ilgi viesoties, jo piem., ja vēlas iebraukt ar savu automašīnu, nākas piemaksāt, tātad ieinteresēto loks arī tiek sašaurināts, lokāli durvis lēnām veras ciet.

Par nekustamā īpašuma nodokli - izskatās, ka daļa cilvēku tiek piespiesti labprātīgi īsā laika posmā atsavināt savus īpašumus, viņus kontrolē arī ienākumu aplicēji ar nodokļiem, kas nozīmē, ka atsavināšanas procesam ir jābūt iespējami pilnīgi caurspīdīgam, tādējādi paverot iespējas „jaunajiem projektiem”:-). Viens vienīgs jautājums – kāpēc ir tik daudz pretinieku idejai, ka nodokļi nevar būt ar vienādu svaru, kā saka,:-) – kā attiecībā uz komercīpašumu, tāpat arī attiecībā uz dzīvojamām platībām. Starp citu, kurš un kāpēc pretojas idejai, ka vienīgajai un deklarētajai dzīvesvietai būtu saprātīgi piemērot vismazāko (piem., nulles) nodokli, kas attiecas uz šīs valsts piederīgajiem?
Powered by Sviesta Ciba