Draugi?

20. Aug 2022

 mazeltov@00:50

Viss, ko değis grib, ir minets, bet vienīgais, ko viņš var dabūt, ir Menueta kasete.

(ir doma)

 mazeltov@00:31

Man liekas, ka drīz būs atsevişķa joku kategorija, kas sāksies ar "Makrons zvana Putinam"

(ir doma)

 mazeltov@00:06

Kāda ir tava orālā latiņa?

(3 raksta | ir doma)

 mazeltov@23:58

2 lietas man zāļu skapītī stāv
mentālā stimulācija un
mentālā simulācija

(ir doma)

 mazeltov@23:56

Jā, nu tas ir pārāk obvious.

(ir doma)

 morraa@01:05

Japānas ieņēmumu dienests paskaitīja pupas un izfigurēja, ka jaunieši lieto daudz mazāk alkohola nekā agrāk.
Nekavējoties tika sākta valsts sociālā reklāma, kura mudina jauniešus iedzert bišku vairāk.

(3 raksta | ir doma)

19. Aug 2022

 simamura@15:35

Ir tāds kā tukšums. Melns, protams, bet nevis aplis: resns un izstiepts kā īkšķa nospiedums. Un ap to — tikpat izstiepta, bēši bāla aura.
Bet ap auru — šito visu sīko vācu firstištu četru instumentu cimmermūzika.
Stāstīju Mārai, ka, lūk, šī vijoļkoncerta uzdevums bija atvieglot Virtembergas princeses mēnešreizes, bet, lūk, šī čellu kvarteta — Hesenes vecmammas migrēnu. (Ļoti neveiksmīgs mēģinājums, bet 1727. gadā mūziķus par to vairs nenogalināja.)

(ir doma)

 indulgence@09:01 - par krievu dižo literatūru

Apgalvojums par "krievu dižo literatūru" sen jau pārtapis par mantru. Taču ja palūkojam t.s. krievu literatūras īpatsvaru pasaules kultūrā, tad redzam vien trīs-četrus 19.-20. gs. mijas rakstniekus, pārmocītus sižetus un pretīgu saturu:

Leotolstoi - visā pasaulē lasa viņa "Varendpīs", no kā saprot, ka krievi ir tādiem prusakiem galvā, ka pat uz tualeti nespēj aiziet, visu nesarežģot. Tad lasa "Ennkarenina" par sievišķi, kas krāpj vīru un palec zem vilciena. Kāda joda pēc? Nesaprotamā krievu dvēsele. Vairāk no Leo darbiem neviens neko nelasa - jau ar šiem diviem ķieģeļiem pietiek, bet kinofilmā frāze "Es lasu Varendpīs" nozīmē, ka "esmu makten aizņemts ar bumbieru dauzīšanu, kas prasa titānisku smadzeņu piepūli un laika petēriņu".

Dostojevski - visi skolās obligātajā literatūrā lasa "Karamazoffbrazers" un ir neizpratnē par to, kā varoņi paši mērķtiecīgi pārvērš savu un apkārtējo dzīvi par guano, to visu pavadot ar monotoniem un patētiskiem monologiem "par mūžīgo". Pēc tam lasa "Kraimendpanišment" par to, kā nekaunīgs pseidointelektuāls salašņa galina vecenītes ar cirvi, bet finālā sajūk prātā. Neko vairāk no Dostojevski neviens nelasa, jo jau ar esošo "vodka, balalaika, džipsī end treš" cilvēkam pietiek visam atlikušajam mūžam.

Čekhoff - visi lasa "Seigall" un nesaprot neko, izņemot to, ko jau lasījuši iekš Leotolstoi un Dostojevski: visi krievi agri vai vēlu sajūk prātā un lec zem vilciena ar "vodka, balalaika, džipsī end treš" fōnā. Vairāk no Čekhoffa neviens nelasa, jo saprot, ka par noslēpumaino krievu dvēseli zina pietiekami: neliet vodku un turēties tālāk.

Nabokoff - nedaudzie, kam pretenzijas uz zināmu intelektuālismu, lasa grāmatiņu par to, ka drāzt mazas meitenītes ir slikti, bet var, ja ļoti gribas. Neko citu no Nabokoffa nelasa, jo jau ar pirmo pietiek, lai civilizētā pasaulē iespēlētu aiz restēm.

Tāda nu ir “izcilā krievu literatūra”. Pārējais pa nullēm: visi šie Puškin, Gogol, Tjurgjeneff ir smieklīgi uzvārdi, kādos Holivudas filmās sauc VDK spiegus. Tikpat diži ir arī zulusu, mongoļu un citu iezemiešu rakstnieki un dzejnieki. Pie tam bieži vien ar interesantākiem sižetiem un varoņiem.

Tags:
(12 raksta | ir doma)

18. Aug 2022

 krii@19:20

Ja var sēdēt un laiski tempt sidru/baltvīnu/minerālūdeni utml., rezignēti vērojot ļaužu rosību un puķu ziedēšanu, tad šis laiks ir dievu izredzētība, goda vārds.
Bet kā lai pastrādā, sasodīts, kā lai pastrādā...

(4 raksta | ir doma)

 indulgence@13:48 - vissirslikti, vissirslikti

- Mans vectēvs savu patstāvīgo dzīvi uzsāka pēc 1PK - karā sakropļota kāja, taču dabūja 14 ha zemes. Desmit gadus zemnīcā dzīvoja, līdz mājelīti uzslēja (kredītu līdz 1940. gadam maksāja). Viena sieva pārstrādājusies nomira, nākamajā dienā jaunu ņēma, jo govis kūtī mauro neslauktas. No 8 bērniem 6 sasniedza pilngadību.
- Mans tēvs visu mūžu sitās pa nemīlamiem darbiem (2 augstākās izglītības: krāsotājs REZ), atsakoties no visa, kas pašam svarīgs, jo 4 puikas kā jāpabaro. Jūru pirmo reizi mūžā ieraudzīja 20 gadu vecumā. 15 gadus stāvēja rindā pēc dzīvokļa, tā arī rindu nesagaidīja. Visa dzīve komunālajos dzīvokļos (skat. Lingas "Komunālais blūzs"). Pievērsties sava mūža hobijam - volejbolam, - iegādāties auto un tikt pie sava dzīvokļa spēja vien jau pensijas gados neatkarīgā Latvijā.
- Es strādāju darbu, kas reizē arī hobijs, dzīvoju viens trīsistabu dzīvoklī, taisu klaunādi internetā un esmu laimīgs. Man šajos laikos ir bijusi ļoti interesanta dzīve. Ja ko neesmu īstenojis, tad tikai paša vainas dēļ.
- Mani puikas savos 20+ gados jau apceļojuši puspasaules, katram savs karjeras virziens, un grūtāk ir nevis darīt kaut ko, bet izvēlēties starp visām interesantajām iespējām.

Rezumējums: ar katru paaudzi dzīvojam aizvien labāk, labāk un labāk. Nekad vēl dievzemītē ļaudis nav dzīvojuši tik pārticīgi un tādā komfortā, kā tagad.

Tags:
(37 raksta | ir doma)

 indulgence@12:41 - Īss 19. septembrī gaidāmā skolotāju streika scenārijs:

- 35% skolotāju to nepamana, jo nepievērš uzmanību LIZDA ņemtnēm;
- 60% skolotāju sāk pukstēt: aldziņu jau gribētos taisnīgāku, bet ja mēs nestrādāsim, tad bērni izmisumā salēks Daugavā un Latvija ies bojā /dodas ikdienas darbā/;
- 5% skolotāju paliek mājās, dzer sirdsdrapes un hipnotizē e-klases pastu (vai mācību pārzine nav pārāk dusmīga);
- 50% skolasbērnu ar sajūsmas spiedzieniem informē vecākus par negaidīto brīvlaiku, paķer futbola bumbu un dodas baudīt dzīvi pagalmā;
- 50% skolasbērnu dodas uz skolu, lādot vecākus un cerot, ka vismaz paredzēto stundu skolotāji būs tik mīļi un streikos;
- žurnālisti sajūsmā apskraidīs tuvākās skolas un intervēs visus satiktos, jo beidzot ir Aktualitāte, bet Vanaga vismaz dienu būs TV redzama biežāk, nekā sinoptiķi;
- pie Saeimas vai Ministru kabineta ēkas (vidusmēra skolotājs īsti šīs institūcijas neatšķir) sapulcēsies LIZDA vadītais kodols un žēlīgās balsīs katra savā meldiņā dziedās "bēdu manu lielu bēdu";
- iznākušie politiķi kopkorī un katra partija atsevišķi ar ābecēm rokās atbalstīs skolotāju streiku, stāstot, ka ja šos rudenī ievēlēs, tad gan pirmais darbiņš, kas tiks veikts, būs skolu balstīšana;
- LIZDA un politisko spēku pārstāvji vienosies, ka nu tik būs, bet skolotāji steigsies uz skolu, jo bērniņi tak bez šiem noteikti pavisam izmisuši.
/tad nāks citas aktualitātes, vēlēšanas klāt, bet pēc tām jaunais MK neizpratnē raustīs plecus: nauda ir tik, cik ir, laiks ir tik, cik ir, bet ko tur kāds pirms vēlēšanām solījis - tas jaunajai koalīcijai nav saistoši/
P.S.
Streikus jārīko maijā - hiperaktīvās mātes pašas nojauks valdībsmāju, ja būs draudi, ka viņu bērneļi var bez gada liecības palikt.

Tags: ,
(ir doma)

 dienasgramata@00:13

DELFI. Apprecējusies arhibīskapa Jāņa Vanaga daiļā meita

(5 raksta | ir doma)

17. Aug 2022

 indulgence@21:02 - Finland: Success Through Equity - The Trajectories in PISA Performance

"The Finnish education system has gone through an exciting developmental path from a follower into a role model. Also on the two-decade history of PISA studies, Finland’s performance has provided years of glory as of the world’s top-performing nation, but also a substantial decline. This chapter examines Finland’s educational outcomes in recent PISA-study and the trends across previous cycles. Boys’ more unsatisfactory performance and the increasing effect of students’ socio-economic background are clear predictors of the declining trend, but they can explain it only partly. Some of the other possible factors are discussed."

Tags: ,
(ir doma)

 teja@09:35

vērmele ir tik rūgta, ka sāp, un tas ir labi.

(ir doma)

16. Aug 2022

 mazeltov@23:28

Spalvaini džeki ir yuck.

(4 raksta | ir doma)

 krii@20:44

Jūs arī vērojat, kā vakaros ēnas stiepjas garākas?

(6 raksta | ir doma)

15. Aug 2022

 indulgence@18:51 - Černiševska balss tuksnesī

Paskaidrojiet man lūdzu, kur slēpjas Krievijas varenība, par ko tik daudz skandē tās propagandisti?
Vai tajā, ka uz 2022. gadu dzīves līmeņa ziņā Krievija noslīdējusi uz 90. vietu pasaulē? Tās ekonomika 95. vietā, uzņēmējdarbības brīvība - 88. vietā, valsts pārvaldes efektivitātes un korupcijas līmenī - 99. vietā, indivīda drošības ziņā - 92. vietā, izglītības līmenī - 35. vietā, pilsonisko brīvību ziņā - 89. vietā pasaulē? Vai tajā, ka Krievija ar kaunu izslēgta no Lielā astoņnieka? Tajā, ka Krievijā vislielākais spēka struktūru darbinieku īpatsvars pasaulē?
Ko Krievija var piedāvāt pārējai pasaulei? Rasismu, antiintelektuālismu, šovinismu, paštīksmināšanos un arhaisku atpalicību, ko dēvē par tradicionālajām vērtībām. Medvedjeva tvītus? Gunģajeva sprediķus? Medinska lieko hromosomu? Givi un Motorolu? Vāgnera algotņus? Olgas troļlus? Pareizticīgo dievnamus katrā kvartālā? Flīzes? Superieročus? Jaunos pionierus? Kara kultu? Uz Berlīni pēc vācietēm? Ko vēl?
Kur gan slēpjas Krievijas varenība?

Via: https://www.facebook.com/dmitry.chernyshev.5

Tags:
(8 raksta | ir doma)

 rasbainieks@15:33

man tā ir neparasta dažādība, tāpēc piefiksējama
šogad esmu peldējusies andamanu jūrā, vidusjūrā, baltijas jūrā, baltijas jūras līcī, daugavā, gaujā un dubkalnu karjerā

(6 raksta | ir doma)

 morraa@14:06

Nezinu vai par to var dzirdēt un lasīt Latvijas un Eiropas vispāri medijos, bet pēc Abes slepkavības Japānā notiek diezgan liels skandāls. Laikam lielākais kopš manas atbraukšanas.
Abes slepkava esot bijis motivēts ar to, ka Abe bija Mūna baznīcas lielkungs un šī baznīca esot izpostījusi viņa, t.i. slepkavas, ģimeni.
Tas tā kā būtu, bet slepkavas kungs atvēra pandoras lādi.
Izrādījās, ka šībrīža valdības koalīcijā jau vairāk kā simtam cilvēku ir līgumi un saistības ar Mūna baznīcu, tā baznīca esot darbojusies vienā birojā ar NHK, kurš no nacionālā raidkanāla pēdējā laikā pārvērtās par propagandas midzeni... Tas pats notika ar Asahi Šimbun, kuri atlaida visus žurnālistus, kuri uzdrīkstējās būt kritiski pret notiekošo.
Pašu Abi esot apglabājuši pēc lielākā goda, valsts bērēs, kuras vispāri lieto imperatoriem un citiem svarīgiem kungiem, ar ko pavēruši vēl lielāku spraugu Pandoras lādei un šī brīža skandāla lielpunkts ir labējo ekstrēmistu ielikšana svarīgos posteņos. Protams, arī no Mūna baznīcas.
Būtu jāatgādina, ka Abes frakcijai ir koalīcija ar citu frakciju, kura, savukārt, nekad nav slēpusi savus pirmsākumus citā kultā, šoreiz Soka Gakkai.
Nerakstīšu nekādus kopsavilkumus un pārdomas,jo pats līdz galam nesaprotu un vēl nemāku savilkt loģiskas strīpas starp faktiem, bet šķiet, ka par notiekošo būtu jāpastāsta, jo tas ir fascinējoši.

(11 raksta | ir doma)

 morraa@01:52

Man patīk izstādes.
Staigāt pa izstādēm pašam arī patīk, bet parasti es jūtos diezgan neomulīgi, jo kad pienāc pie stenda, tad visi tevi vēro un ir jātēlo, ka tu pienāci paskatīties zinātnes sasniegumus, nevis, piemēram, kā viņi pieskrūvēja to ekrānu tā, ka viņš izskatās caurspīdīgs, vai vienkārši gribējās pagrozīties tās jaunkundzes acu priekšā.

Visvairāk tomēr patīk piedalīties izstādēs kaut ko izstādot. Galvenokārt jau tāpēc, ka iespēja sastapt visādus interesantus cilvēkus izaug vairākkārt un nekas nav jādara: viņi paši iet slazdā.
Kādu reizi izstādē pienāca vidēja vecuma samērā zolīds kungs smukā uzvalkā, uzmanīgi klausījās manu skaidrojumu, uzdeva sakarīgus jautājumus un ar draiskulīgu smīnu pazuda. Pēc kādas stundas atgriezās, bet jau ar jaunekli uzvalkā un palūdza visu izstāstīt no sākuma. Galu galā saņēmu viņa vizītkarti; bija kāda uzņēmuma ģenerāldirektors, bet pēc tāda arī izskatījās. Sauksim viņu par Ģ kungu.
Pēc kunga aiziešanas pamanīju kādu gados pajaunu dāmu uzvalkā, kura kā stirna pa sērsnu neveikli staigāja apkārt pa laikam atskatīdamies, bet neuzdrošinājās iesākt sarunu. Vispāri man nepatīk runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet izstādē smadzenes strādā savādāk un ir lamatu režīmā, tāpēc gāju un ķēru pie astes to dāmu, stāstot viņai par mūsu firmas sasniegumiem. Dāma pārsteidza, jo no stirnas pārtapa par kārdinātājčūsku un jau visai fiziski glaudīdamies klāt iegrūda man kabatā vizītkarti, piekodinot lai atzvanu. Sauksim viņu par Ķ dāmu.

Izstāde beidzās, atnāca laiks rakstīt un zvanīt visiem ciemiņiem. Diezgan ātri nodibināju kontaktu ar Ģ kungu, kurš, savukārt, piedāvāja aiziet ciemos uz viņa biroju. Aizgāju arī. Dabūju pasēdēt ādas dīvānā CEO istabā, pačatot ar citiem direktoru galda kungiem un kundzēm un kādu brīdi man priekšā nolika papīru: tā un šitā, vai gribi būt par mūsu ģenerāldirektoru? Nē, labi, tik dumjš es neesmu un ietīdams piedāvājumu jokā kopā pasmējamies. Viņi īpaši neuzstāja, bet kungs pasauca paciemoties pie viņa mājās. Nē, nu protams, kad nepazīstams vidēja vecuma kungs pasauc pie sevis ciemos vakarā uz vīna glāzi, tad jāiet, vai ne? Protams, aizgāju arī. Uz vietas jau bija vairāki cilvēki, savādā kārtā pat pāris diezgan pazīstami sabiedrībā, tāpēc mana trauksmes sajūta nomierinājās. Ģ kungs mani lika priekšā kā nākošo ģenerāldirektoru ar savu firmas draisko smīnu, bet nu, pēc pārējiem varēja redzēt, ka viņš ar visiem tā joko un nopietni to uztvert nevajadzēja. Joki paliek joki, bet ar Ģ kungu joprojām dažreiz sazvanamies un regulāri ietusējam pie viņa ciemos. Ar kovidu tā aktivitāte apklusa, bet savādā pazīšanās palika.

Par Ķ dāmu runājot, mēs aizgājām uz randiņu. Viņas metamorfozes mani patiesi pārsteidza: kārdinātājčūskas viņa bija pārvērtusies biznesa haizivī un pa taisno intervēja savai darbā iekārtošanās aģentūrai. Bet nu, ar tiem man pieredze jau bija, tāpēc, diemžēl, viss palika tur, kur sākās.

Tas ir viss.

(6 raksta | ir doma)

Navigate: [Previous 20]

blog counter