Draugi?

7. Feb 2023

 shelly@15:14 - Ko dakteri Tev nestāsta

Ja vešmašīnā ar baltu un melnu veļu ielej veļas balinātāju, rezultātā iegūst 1 ļoti stilīgu gandrīz batikotu melnu kreklu ar oranžiem ornamentiem, kā arī 1 melnu zeķi un 1 apakšbikses, kurās, liekas, kaut kas ir uzsprādzis.
/ bet galvenais, ka Lauvas koncertkrekls spoži balts, rīt tas būs vajadzīgs /

(3 raksta | ir doma)

6. Feb 2023

 shelly@13:35

Slepenībā (jo atklātībā man ir ļoti, ļoti daudz darba un es to patiešām arī veicu) un pa drusciņām skatos Espo čempionātu daiļslidošanā. Uzpildos ar pārpasaulīgu daili un dažiem viediem padomiem no maniem mīļākajiem LV sporta komentētājiem ("arī slikta pieredze ir pieredze!" un "varbūt divi kritieni šogad iekļauti obligātajā programmā sievietēm?")

Deniss Vasiļjevs - malacis, gudrinieks, teicamnieks, skaistulis; mans jaunais izpūrušais slikto matu dienu elks. Un vispār, visus un visas mīlu!



ps - šo ierakstu vien pārtrauca 1 telefona zvans un 2 e-pasti. Un oficiāli šodien man ir brīvdiena, ja.

(ir doma)

 virginia_rabbit@00:31

un jūs zināt, kuru vienu dzīves momentu/epizodi izvēlētos paturēt, ja visam pārējam būtu jādzēšas, bet tajā vienā jāpaliek mūžīgi?

Tags:
(29 raksta | ir doma)

5. Feb 2023

 pzrk@21:58 - 5. februāris

Bija plāns vīkendā gan pastrādāt virsstundas, gan piestrādāt pie dzīvokļa uzturēšanas, gan atpūsties. Ko es no tā izdarīju? Protams, aizgāju staigāt pa mežu. Tikai svētdienas rītā attapos, ka par manu mežonīgo vēlmi strādāt liecina tas, ka darba dators no piektdienas pēcpusdienas nebija izņemts no auto bagāžnieka. Bet nu svētdien tomēr godīgi dažas stundas pasēdēju, komentējot un ķimerējot savu tulkojumu, bet, kad tas piegriezās, pievērsos dažiem (izņēmuma-kārtā) papīra darbiem. Relatīvi produktīvs vīkends, bet nu galva arī bija/ir jāatpūtina.

Viens no nākamās nedēļas darbiem: dabūt kaķi pie ārsta (man ir nelāgas priekšnojautas, vispār neko neēd).

Gandrīz saistīti ar iepriekšējo punktu: kaut kā kārtējo reizi saskatu sevī un savās darbībās to, kā savu dzīvi risina mani vecāki. Es gan joprojām nesaprotu, kā tieši tādas rīcības iemācās, bet iemācās. To esmu atšifrējis jau tiktāl, ka nu jau mēs ar māsu esam sākuši analizēt vecāku rīcību no tādas apvērstās perspektīvas, ka padomājām, kā mēs paši rīkotos, lai tad saprastu vecāku motīvus un lēmumu pieņemšanas ķēdītes.

Tags:
Mūzika: Cocolino Deep – Seventeen Part2
(ir doma)

 rasbainieks@18:38

mīļā ciba, paldies par atbalstu, lūzuma nav!
pēc jūsu visu teiktā apkopojuma vakar aizbraucu tikai uz koncertu un uz traumām ne, bet roku gan iesēju savā ugunīgā piejūras saulrieta lakatā kā slingā (lūk, viņš ir ne tikai skaists un silts, bet arī citos veidos praktisks)
šodien aizgāju pastaigā vispirms līdz stradiņiem, jo tāpat pa ceļam un kāpēc lai neizmēģinātu laimi
tur mani jau pie ieejas laipni informēja, ka stradiņu neatliekamā palīdzība nodarbojas ar iekšējiem orgāniem (varbūt jums šis info kādreiz noder) un ar ekstremitāšu un rentgenu lietām varianti ir tieši divi – traumas un 2. slimnīca (viņiem pat ir sagatavota grezna mapīte ar šo iestāžu adresēm un traumpunktu ieejas foto)
gāju tālāk uz 2. slimnīcu, traumpunkta reģistratūrā rātni lasīju viktora freiberga kinomāna slimības vēsturi, starp ārstu un rentgentelpu bija notikuši klusie telefoni un man taisīja rentgenu plaukstas locītavai, ar kuru viss ir vislabākajā kārtībā, bet tā kā es esmu pļāpa, uztaisījām arī to sānskatu, kādu man vajag (urā pieredzei ar metakarpāļa lūzumu!)
šajā gaismā gan savu sasituma diagnozi uzskatīšu par pilnīgi spēkā esošu tad, kad datamedā redzēšu savu rentgenu pati savām acīm (visstādsaizdomīgs)
bet esmu ļ. priecīgs, un paldies visiem par komentāriem un ziņām un zvaniem, visus mīlu

upd: viss šis prieks man prasīja 1 h 40 min 2. slimnīcā un 7 eiro, what's not to like

(8 raksta | ir doma)

4. Feb 2023

 shelly@21:49 - Vāra balss no skapja

Bet, ja nopietni, par cibu nezinu, šeit, pie mums, viss, protams, ir citādāk un vispār - daudz labāk nekā jebkur citur uz zemes, bet LV sabiedrība kopumā atturībniekus neieredz, iespējams, tikpat kvēli kā homoseksuāļus. Pietiek palasīt kaut vai kādus delfi komentārus pie rakstiem par attiecīgajām novirzēm un tās skartajiem.

(15 raksta | ir doma)

 teja@18:15

Ne Ādamam ne Gideonam ne Mozum nebija pašapzinas. Toties Dāvidam & Jāzepam bija vairāk kā vajag.

(ir doma)

 rasbainieks@18:27

mīļā ciba, padoms vaig
ir pamats domāt, ka esmu (atkal) salauzusi roku
gandrīz identiski kā viņreiz, tikai šoreiz labo, lol
kur mums rīgā ir vēl kāds traumpunkts bez arsa (tas atvērsies tikai pirmdien) un traumām (negribu noslogot valsts medicīnas sistēmu, kuru vajag cilvēkiem ar reālām problēmām)
no privātās medicīnas es zinu tikai arsu, bet jābūt taču vēl kaut kam?

(25 raksta | ir doma)

 lennay@17:12

ai labi tas bija spēcīgākais naida'n'niknuma izvirdums, kādu savā cienījamajā vecumā un nodilumā esmu spējīga izvirst. miers, bērziņš, laimes'n'sekmju vēlējumi, liega mūzika, skaidras debesis, serēns saulriets, kurā aizjāj neidentificējams stalts stāvs apmetnī, augšup aizlido lāstaciņa, beigu titru izkrāsojiet paši, un paldies, ka beidzot sadzirdējāt lūgumus un pieprasījumus nešipot šurpu turpu aitas, vispār nešipot, jo aitas vairs nav aitas utt.

(ir doma)

 pzrk@14:47 - Hmm, man ir weblogs

Izveidots: 2003-02-04 14:47:16

Tātad pirms 20 gadiem kāds jaunietis saklikšķinājās internetu tiktāl, ka izdomāja piereģistrēties jaunajā aizraujošajā medijā, kas ļāva rakstīt dienasgrāmatu (weblog, saīsināti – blog). Toreiz bija kaut kāds cits domēns, ne klab.lv, vai ne? Neatceros.

Nu, lai kā arī būtu bijis, 20 minūtes vēlāk tapa pirmais ieraksts (burtiski tik daudz, cik ietilpst viena ieraksta virsraksta rindiņā) un, kā saka, pārējais ir vēsture.

Apsveicu jūs un mūs, un pats sevi.

(4 raksta | ir doma)

 shelly@14:49 - Like Water For Chocolate

Vakar ar Mamā bijām uz baleta "Like Water For Chocolate" tiešraidi Apollo Akropolē. Sākumā dikti nopriecājāmies - lūk, kultūra beidzot atceļojusi no Londonas Karaliskās operas līdz pat Ķengaragam, osom. Tikai pamazām sākām aizdomāties, vai Ķengarags vispār tādam lielam godam ir gatavs. Jo visu izrādi - kas bija patiešām ļoti laba - nācās stipri koncentrēties, lai skatuvi nenozagtu blakussēdošie gopņiki, kas visas trīs stundas ēda, dzēra, runāja (galvenokārt par to, ka uz baletu nekad vairs neies) un čaukstināja papīrus.
Atsevišķa atkāpe par ēšanu. Nevienam nav noslēpums, ka man patīk ēst. Tā ir viena no manām mīļākajām nodarbēm. Es to daru daudz un bieži, varētu pat teikt - katrā izdevīgā brīdī. Taču pat es nevaru iedomāties, kāpēc lai kāds ietu uz Karalisko baletu, padusē iežmiedzis spaini ar Kentuki vistu spārniņiem. Vai divus milzu Mahimas maisus ar čipsu pakām unn šokolādi. Vai pasūtītu sev lielo picu uz zāli.
Sākumā es sevi mierināju, ka neviens taču nevar ēst trīs stundas no vietas. Nu, paēdīs pirmajā cēlienā, un tad beigs skrāpēt šķīvjus ar dakšiņām. Paliks vēl divi cēlieni. Ha ha ha.
Starp citu, uz šo seansu biļetes neviens nepārbaudīja. Tā kā varbūt visi šie alu cilvēki vienkārši bija sataisījušies uz "Juras laikmeta parku", bet sajaukuši zāles.
Nu, bet balets lielisks. Tas bija visu šo ciešanu vērts. Ja sanāk, noteikti aizejiet.


title or description

(15 raksta | ir doma)

 lennay@15:01

pilsēta tik forša, tik forša, būvmateriāli gan gļotaini sūdi. labi, ka ir labi kūkcepēji, kas no sūda pīrādziņu māk uzcept.

(ir doma)

 lennay@14:05

nē nu jā, filalogie filatēlisti var jau regulāri performēt vēdera izeju un nolaist podā profesionālas emaukas, bet tad arī nodiršiet profesionālus emauku emāju arhitektus un ex un in terjera dizainerus, lūdzu. nemaz nerunājot par emauku klientiem, bet ā mēs taču tikai darbā tēlojam modernus (un esam kosmosa reportieri, kas tikai godīgi dara sava darbu), spicas kurpes mai a$$, es vienīgo zelta atslēdziņa, tu sarūsējušais piekaramo atslēgu caurums (sarūsējis caurums, prikiņ), ar wokepannu pa galvu (mīlas rulli, studijā!), ar visu pienākošos cieņu pa purnu, viss, tagad jāiet audzēt

(ir doma)

 simamura@02:01

lai izbeigtu vienas otras pazīšanās, jāvar iet plašiem lauķa soļiem pat cauri vircas bedrei. Nevis kā es – skatīdamies, kur soli liek tā, ka ciskas berzējas.

(1 raksta | ir doma)

3. Feb 2023

 shelly@13:24

Vēl pa nakti vispirms Lauvam bija iesnas, deguns ciet/ acis vaļā, utt, viss parastais stafs, kad viņš beidzot aizmiga, es ilgi vārtījos pa gultu, līdz beidzot aizmigu un murgoju par vecmāmiņu: man zvanīja, ka viņa pieķerta, braucot bez biļetes, un aizvesta uz policiju, bet tur izrādījies, ka viņai vispār briesmīgi parādi un viņa izsludināta meklēšanā, un viņa pati neko lāga nesaprot, jaucās kaut kādos vecos notikumos vēl no Lauvas piedzimšanas*, es lūdzos, lai ļauj parunāt ar viņu pašu, ka esmu mazmeita, vai varu atbraukt un kaut ko darīt, un pamodos pavisam nosvīdusi.
* tad es viņu pēdējo reizi arī sapnī redzēju, nu ja, viss loģiski, par turpmāko dzīvi mēs runājušas neesam.

 virginia_rabbit@09:03 - Advice from 1 disciple of Marx to 1 Heidegger fanatic

"poem is occurring every moment," even if "nobody manages to decipher / how much of it is trash & how much miracle."

Tags: ,
(ir doma)

 shelly@05:29

Tas, ka mani vaino pie kaut kā, ko es vispār neesmu darījusi, vai vēl trakāk - pie kaut kā, kas ir nodarīts man, vienkārši sūkā. Tas ir tik cūcīgi negodīgi!

 virginia_rabbit@00:29



atcerējos, kā tās smaržo. un ka ir arī tāds gadalaiks

Tags:
(2 raksta | ir doma)

2. Feb 2023

 pzrk@22:16 - sk. skriet

Grūti atrast laiku skriešanai. Vieglāk ir garajos vakaros (kad ir garo gaišo vakaru sezona). Agrāk mēdzu iet skriet pusdienlaikā, bet tad sāku skaitīt minūtes, piem., ir jau baigi forši aizbraukt līdz mežam (tuvākā stāvvieta pie meža mazliet vairāk kā 10 minūtes ar auto, kas gan nav īpaši ekoloģiski), bet neskaitot pašu skriešanu (vidēji 45 min darbadienās), vēl jau ir iesildīšanās, pārģērbšanās (atvainojiet, piedodiet, mājās strādājot, mēdzu neiet dušā pēc skriešanas), beigās tāpat salasās kāda pusotra stunda. Tā jau mums darbā neviens uz pirkstiem neskatās, bet nu darbs ir jāizdara un šādos darba periodos, kad darba ir vairāk kā saprašanas, katra minūte ir svarīga. Nu, un tajās dienās, kad esmu birojā (3 no 5 dienām nedēļā), es neesmu gatavs doties skriet – manai pašapziņai vēl mazliet pietrūkst, lai droši šiverētu apkārt sporta tērpā pa biroja gaiteņiem. (Tā jau es varētu gan.) Birojā jau gan arī tas, ka tur ļoti ērti ir skriešanas vietā iet paēst silto ēdienu. Eh, vēl neesmu izlēmis, vai ar šādu tūļāšanos un neizlēmību es būšu gatavs šogad saņemties pirmajam pilnajam maratonam – viens mums te maija beigās.

Tags:
(ir doma)

 lennay@21:41

Es saprotu, ka daudziem katram savu iemeslu dēļ tagad ap to vietu, kur it kā vajadzētu būt <3, ir šādi (šo es pēdējos pāris gados pati ļoti bieži klausos, nu, daži (daudzi?) jau paši zināt, ka un kāpēc, bet es (daļēji) saprotu).


Bet drīz viss apaugs ar mīkstām sūnām, gaismiņas spēlēsies šā kā tā, pat nevajag cieši ticēt (vajag jau - mēs lieliski zinām, kā tas izgāž dažādu numuru sienas), to jau tagad vietām var arī izlasīt (lēnām).

(ir doma)

Navigate: [Previous 20]

blog counter