"Grimmi" Liepājās teātrī bija super. Patīkami redzēt kaut ko patiešām oriģinālu.
Carnival Youth koncerts Mālpils muižā bija lielisks - viņiem patiešām sanāk ļoti labs, sirsnīgs un gaumīgs šovs. Ejiet droši.
"Puika, kurš redzēja tumsā" Nacionālajā teātrī. Iesaku. Patika arī mūsu pusaudžiem/jauniešiem.
"Kaija" Nacionālajā teātrī bija pārsteidzoši (jo es neko īpašu negaidu no LNt) gaumīgs, interesanti uzvests un labi nospēlēts Čehovs. Nu varbūt pašās beigās jaunie maaazliet neizvilka līdz maksimumam. Iesaku.
Šīgada festivāla Porta koncerts Rīgā bija ļoti labs.
Vispār jau tas ir labs katru gadu.
Kas tas bija un kā to iespējams atredzēt?
(arī netriviāls vingrinājums kopbūšanā ar citu manas tautas segmentu)
Pēc tam ļoti prasījās iedzert un bija nepieciešams noskatīties pāris sērijas Big Bang Theory, tīri tā, garīga līdzsvara atgūšanai.
Neesmu nekāds kritiķis vai teātra mākslas pazinējs tāpēc man PūtVējiņi Nacionālājā izskatījās pēc tāda efektīgi pasniegta (visu cieņu!) tradicionālā latviešu lūzerisma slavinājuma.
"Visas viņas grāmatas" Dailē bija atsvaidzinoša izrāde bez nevajadzīgām formas ārišķībām un runāja par būtisko. Patika.
Savukārt "Bernardas Albas nams" Liepājā kaut kā neuzrunāja, pēc "Precībām" laikam pārāk daudz no Liepājas sagaidu.
Grāmatu ziņā kaut kā šogad velk uz ķieģeļiem. Larsa Kristensena "Pusbrālis" bija trakoti gara bet ļoti laba daiļliteratūra.
JRT “Linda Vista” par pusmūža krīzi. Keiša fani dominē zāli, pati izrāde tādi kumēdiņi vien ir, aizmirsīsies ātri, sausais atlikums būs vien daži Skuteļa izteicieni par “nāves gultu”.
Vīkends iznāca neticami okulturāls, sākumā Penguin Cafe Cēsīs (pirms tam svinīgi atklājot Cēsu zsv egli Rožu laukumā, t.i. ē....sēžot siltumā turpat netālu un sūcot proseco), tad pastaiga pa Cēsīm krītoša sniedziņa pavadībā un vakariņas ar lieliskiem desertiem Jāņogā (iesaku), atpakaļceļa klīšana pa sasnigušajām Cēsīm, līdz pie bāra Mala satikti džeki no tā paša Penguin Cafe, bārs, uzsaukti dzērieni, sišana pa plecu, Penguin bunģiera izpildīšanās uz klavierēm Rīga, latviešu koristu nevaldāmā vēlme nodziedāt šiem bezmaz vai visu Dziesmusvētku repertuāru, gulēt aizgājām ap trijiem, tad brokastis viesnīcā, tad (kāpēc gan ne) braucam uz Vamieru, kur satiktie koristi vēlāk dziedās tango misi kopā ar tango simfonisko orķestri kuru veido Latvijā studējoši ārvalstu studenti, brančs Valmieras kafejnīcā Tērbata (iesaku), koncerta instrumentālā daļa pavisam lieliska Pjacolla & stuff (mise gan nu tā sev), ceļs uz Rīgu, uff, home, sweet home. Vieni kaimiņi psiholoģiskā spiediena rezultātā arī pagalmā izkarinājuši lampiņas, izskatās mīlīgi.
Video ir ilustratīva nozīme
Savu iespēju pagrozīties uz sarkanā paklāja kameru priekšā (iespējams Primātu dzīvē parādītos raksts KAS IR ŠIE CILVĒKI???) palaidām garām, iešmaucot Baltijas Pērles atklāšanas seansā caur Tinto bāru. Bet uz Serebreņņikova "Vasaru" aizejiet gan, lieliska filma.
Kulturālo ceturdienu sākām ar Laras Kroftas rebūtu Forumā, tad kulturāli papusdienojām Neiburgā, pēc tam aizgājām uz Dekoratīvi lietišķo iepētīt Latvijas Dizaina balvas finālistus (man ir iebildumi pret žūrijas lēmumu un arī par to ka principā divus vienādus viena kantora websaitus ielikt finālistos ir ...) un arī patstāvīgo ekspozīciju, kuras trešajā stāvā bija dažas jaukas lietas, ko tiešām varētu gribēties iegādāties un (jo tā taču ir dekoratīvi vai lietišķi vai abejādi pavairojamā māksla taču, vai ne?) kādā piemērotā vietā nolikt vai piekārt, tad kulturāli iedzērām pa glāzei proseko Vīna studijā lai vieglāk izturētu tautas kultūras mantojumu skolasbērnu tautas deju ansambļu izpildījumos Mūzikas akadēmijā. Kultūras gājiens noslēdzās makdonaldā (ar saldējumu vispirms un kartupēļiem pēc tam), kas droši vien izglābis ne viena vien kultūras cilvēka nakti vai nākamo rītu. Tagad vēl vajadzētu kādu omleti, ar Silicon Valley epizodi fonā, lai kultūras spirāle būtu apmetusi savu nākamo vijumu.
Sadaļā "okultūra" pirmoreiz mūžā pabiju Daugavpilī. Pilsētai ir savs šarms, bet mīnus 16 tas ir diezgan grūti izbaudāms, jo īpaši ja sabiedriskās ēdināšanas un izklaides iespējas pieviļ. Par izrādi Jubileja '98 gan teikšu, ka Spēlmaņu nakts balvas ir tiešām godam pelnītas.
P.S. Šogad esmu bijis arī uz "Trīne" un "Cilvēki, lietas un vietas" Nacionālajā teātrī, bet abas atstāja mani diezgan vienaldzīgu (nu, otrajā varbūt Uldis Anže ar savu tēlojumu palika atmiņā).
“Precības” Liepājas teātrī - totāli lieliska izrāde!
Pirmdienās Liepājā vispār neviena nav, viss ciet.
Bijām uz "Zēni" Dailē (paņēmām līdz arī junioru). Ierezonēja, ļoti labs pirmais cēliens bet otrajā kautkas izčākstēja, tai skaitā Benija lomas tēlotāja dēļ, kurš, manuprāt, līdz galam neizvilka lomu. Daudz foršu momentu un sīkumu, izcils tēlojums Timpa un Lauras lomas atveidotājiem.
De Phazz koncertā uz skatuves bija pārāk maz instrumentu. Bet Karls var aizpildīt skatuvi bezmaz viens pats, ja vajag. Redzējām arī Lielo Dzintaru, no iekšpuses un ārpuses. No ārpuses izskatās labi un stilīgi, no iekšpuses - nu zin, dzeltenmelnās lentas kā vorkarounds, lai apmeklētāji pa trepēm kāpjot neatsistu galvu uz betona, tāpat kā restes acu augstumā balkona sēdvietām pie ejām - nu baigā projektēšanas laža.
Uz saistītas nots - Liepāja izskatās diezgan bēdīga, daudz tumšu un tukšu logu, vakarā pilsēta gandrīz kā izmirusi. Es saprotu, ka vasaras jau arī nav, tomēr pirms pāris gadiem pēdējā Liepājas apmeklējumā neizskatījās tik nomācoši.
Postmodern Jukebox, šķiet, otrā sastāva (bez paša Skota Bredlija) koncerts. Bija ok, bet ne vairāk.
Navigate: [Previous 20]