07:22 pm - Tales From Eartsea (2006)
Ursulai Le Gvinai un imdb.com varbūt arī nepatika, bet man gan. Stabili 8 no 10. 
Ursulai Le Gvinai un imdb.com varbūt arī nepatika, bet man gan. Stabili 8 no 10.
Palaidu garam visu praidu, izņemot: "Brīvu, brīvu Palestīnu".
Man liekas, ka šovasar es slimoju vairāk nekā ziemā. Pusi laika iesnas, kāss un 37 grādi. Kad tas vienreiz beigsies!!!
Kamēr pasaule atkal karo, man brīvdienas. Es guļu, guļu, guļu (beidzot!) un metu ārā vecas mantas. Gatavoju ēst tikai sev un drusku paskatos "Tēvu Braunu".
No pozitīvām ziņām - piemājas stadiona nomaļākajā galā, izrādās, ir brīvdabas trenažieri. Un visai labi trenažieri! Bez maksas un praktiski bez rindām.
Citās, pozitīvās ziņās - šodien atklāju peldsezonu. Man tas ir milzu sasniegums, jo pēdējos gados brīvā dabā peldu apmēram reizi gadā. Kaut kā nesanāk biežāk un vienmēr kaut kas traucē. Bet šodien beidzot bija vasarīgi karsts laiks, mēs ar Lauvu aizbraucām uz Dzintariem, ēdām saldējumus, uzkāpām skatu tornī un tad jau nebija citu variantu, jo cik tad ilgi sēdēsi jūras krastā vai dzenāsi bumbu pa seklumu. Kopumā tas bija smieklīgi viegli un ļoti patīkami, un šovasar es to noteikti atkārtošu.
Nupat zvanīja kāda miegaina sieviete, kas stādījās priekšā kā Dzīvokļu īpašnieku asociācija. Viņi esot tikuši informēti, ka no mana dzīvokļa nākot trokšņi, vai tā tas patiešām ir?
Noliku klausuli un vēlreiz pablenzu uz numuru. Lielbritānija, vai zinies. Tad jau nu gan mums vajadzētu būt dikti trokšņainiem!
Tā kā Coca-Cola ir sākusi drukāt uz etiķetēm personvārdus, es varu pārmest Lauvam, ka viņš pa kluso ir izdzēris Jevgēņiju. Un viņš uzreiz saprot, par ko ir runa.
No malas droši vien izklausās pēc ainiņas no "Only Lovers Left Alive".
Šorīt biju labā feja kādam paģiru nomocītam, hiperaktīvam vīrietim. Viņam steidzami vajadzēja Rimi karti, lai nopirktu alu lētāk.
Pēc tam viņš painteresējās, vai varot dabūt manu telefona numuru? Es pieklājīgi atteicu.
- Nu, ja, - viņš sērīgi nopūtās. - Neesmu pareizajā kondīcijā.
Šajā mirklī viņš kļuva par manu labo feju. Tik reti gadās sastapt cilvēkus ar veselīgu paškritiku, ka gandrīz vairs neticēju viņu pastāvēšanai!
Aizlidojām katrs savā virzienā, ar jauniem spēkiem, gatavi jaunai dienai.
Rīga-Sloka un Rīga-Jaunķemeri mikriņu biļetes, cik saprotu, var nopirkt tikai pie vadītāja?
Hard work pays - kopš februāra katru nedēļu dzerot Boncel, esmu uzkačājusi D vitamīnu no 14 līdz 30. Tā ir norma, gan pati zemāka, bet joprojām!
"Don’t ask yourself how to stop overthinking everything. Ask yourself why you are overthinking everything. That question might lead you to answers that you didn’t know were there to be exposed."
- Mammu, es uztaisīju prezentāciju par LAIMU!
- Par augli vai slimību?
- Par šokolādes fabriku! /bombastic side eye/
Esmu izdzīvojusi piecas dienas bez Lauvas. Centos uz to paskatīties kā uz tādu treniņu priekšdienām - kā izskatīsies mana dzīve pēc gadiem 10 vai 20, kad Lauva izvāksies. Nu, neko. Gan jau pierastu. Visādā ziņā, dzīvoklis laikam ilgi nav bijis tik tīrs - izmazgāju logus, izsūcu visus pakšus un mēbeļapakšas, kur robots parasti netiek, izslaucīju kilo kaķu spalvas no radiatoriem, sakārtoju galdiņu pie gultas, novācu drēbes utt. Paskatījos "Tēvu Braunu" - vai es esmu teikusi, ka man ārkārtīgi patīk tēvs Brauns? Vienu dienu izgāju tautās - aizbraucu līdz centram, paskatīties uz pūtēju defilē un budēļiem, satiku ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
aktrise un viņas mazo cilti, forši papļāpājām.
Tagad Lauva ir atpakaļ, es šujam pogas viņa adījumam un kopā apsmejam Das Hund.
Lūk, šī man tiešām patika! Vismaz 8 no 10 noteikti, pat ja otro reizi neskatītos. 
"Ja sirds nav simbols, tad tā ir tikai sauja muskuļu. Sirds nav būtiskāka par urīnpūsli."
un
" - Tas raksturīgs visai viņai ģimenei. Viņi visi izskatās pie kaut kā vainīgi.
- Vai tad visas ģimenes nav pie kaut kā vainīgas?"
Štrunts ar visām šausmenēm. Toties japāņi joprojām prot zīmēt un dara to ļoti čakli. 9 no 10. Ja vēl sižets būtu saprotams, būtu 11. 
Jūs smiesieties, bet man pirmo reizi dzīvē ir Netflix. Iegādājos, lai ar Lauvu varētu noskatīties "Shadow & Bone", bet esmu noskatījusies arī sākumu no dokumentālās filmas par Gabiju Petito un visu gotisko šausmu filmu "Apustulis".
Kāds skatītājs imdb.com savu pieredzi ar konkrēto šedevru aprakstījis šādi: "The new Netflix film Apostle is 2 hours of my life I'll never get back again. Unlikeable characters, gratuitous violence, clunky and pretentious dialogue, plot incoherence, and if the pacing was any slower it'd be going backwards. A film so bad only professional critics will like it."
Bet man tomēr vajadzēja zināt, ar ko tas viss beigsies. Viegli nebija un kārtējo reizi skatoties, kā kāds emocionāli būtisks varonis tiek piekto reizi samalts gaļas mašīnā, man radās nopietns jautājums, ko pie velna, es skatos un kāpēc kādam vispār tādi mēsli jātaisa.
Savai aizstāvībai varu tikai piebilst, ka filma mani pievilināja ar jau minēto gotiku, noziedzīgiem kultiem, skaistām dabas ainavām un nedabiski skaistām meitenēm 1905. gada kleitās. Tas viss tur patiešām bija.
Varbūt jāmet filmas pie malas un labāk jāpaskatās "The Witcher"? Vai "Sandman"?
Pasaulē skumjākajā stāstā no naida izaug mīlestība. Realitātē viss notiek pilnīgi otrādi.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
