|
[25 Apr 2012|06:59pm] |
|
visu laiku šķiet - paies šis, tad jau būs vieglāk. bet nekas nepāriet. pēc viena dedlaina nāk nākamais, un tā līdz nāvei.
|
|
|
[11 Jan 2012|11:06am] |
|
ok, noskaidroju, ka vismaz eksāmens ir pārcelts.
|
|
|
[27 Dec 2011|10:45pm] |
|
es nerakstu tāpēc, ka pārsvarā gribu kaut ko gruzīties. un to es nedaru nevis tāpēc, ka tas nav stilīgi, bet gan tādēļ, ka visu laiku neizdodas iztīrīt piedraugoto listi vai vismaz sagatavot draugu grupas. bet gruzīties es te gribu tāpēc, lai negruzītos pati ar sevi.
|
|
|
[15 Dec 2011|12:19am] |
|
neiet tviteris, OMG.
|
|
|
[22 Oct 2011|05:11am] |
|
narkotikas, sexxx, freimanis, kivičs - labākās tēmas, par ko plostot. (c) areems
|
|
|
[29 Sep 2011|03:38pm] |
|
nedrīkst uzticēties cilvēkiem, kas nemaz nelieto alkoholu.
|
|
|
[12 Sep 2011|03:26pm] |
|
kāzas un ceļojums bija tik zajebis, ka nesaprotu, par ko vispār iepriekš satraucos.
|
|
|
[19 Aug 2011|09:37am] |
|
es jau kādu laiku gribu pateikt, bet nevaru noformulēt domas skaidros vārdos. laikam tāpēc, ka pašas domas ir neskaidras.
|
|
|
[11 Aug 2011|01:22pm] |
|
Vakar briesmīgi sāka gāzt lietus, pērkoņot un zibeņot. Mēs tieši braucām uz mājām, izgriezāmies krustojumā pa kreisi un spiedām vaļā vārtus, bet jau pa gabalu redzējām, ka vārti nenostrādā. Piebraucot tuvāk, atklājās, ka pret vārtiem ir atspiedusies apmēram 40 gadus veca sieviete, ļoti piedzērusies, salijusi, ar atvērtu bikšu priekšu. Sejā viņai bija vairāku dienu dzērums, šķita, ka viņai pašai tā kā kauns no mums, bet vienlaicīgi arī saprot, ka neko jau tagad nevar izdarīt. Romāns viņai lūdza paiet nedaudz tālāk no vārtiem, jo nevaram tos atvērt. Viņa tikai atmeta mums ar roku, lika roku pie auss, rādot, ka nedzird, lietus joprojām stipri gāzās, un tas viss izskatījās tik ļoti traģiski, ka man gribējās uzsūkties mašīnas krēslā. Pēc atkārtotiem lūgumiem paiet nedaudz malā, viņa tomēr pagāja nedaudz uz priekšu un skumji mums teica: ‘Ja prosto nažralas.’
|
|
|
[09 Aug 2011|12:14pm] |
|
"es psihošu, kaut viss būs kārtībā" varētu būt kaut kāda manas dzīves mantra.
|
|
|
[22 Jul 2011|10:56am] |
|
manī vienmēr klātesoša ir pasaules gala sajūta. viss vienmēr ir uz sliktu.
|
|
|
[13 Jul 2011|10:51pm] |
|
man gribētos kādam visu pastāstīt.
|
|
|
[13 Jul 2011|10:32am] |
|
kad vakarnakt marta man pateica, ka es, visticamāk, esmu tas mātes un dzemdētāju tips (tajā mirklī es dzēru vismaz sesto, septīto rumkolu un pīpēju vienu cigareti pēc otras), mani pēkšņi pārņēma sajūta, ka tas ir dzīves gals. šodien apņēmos, ka iestāšos maģistrantūrā.
|
|
|
[03 Jul 2011|08:42pm] |
|
ceturtdien ar sandru un gunu diskutējām, cik pareizi vai nepareizi ir izmest agnesi kleinu no kaut kāda tur modes pasākuma. mūsu viedokļi šķīrās, bet tad nāca romāns ar labāko argumentu: 'tas ir tāpat kā leons (no 'ugunsgrēka') nevēlas, lai kitija nāk uz viņa viesnīcu.'
|
|
|
[02 Jul 2011|03:51pm] |
|
pēc trešdienas ballītes romāns bija uz mani mazliet dusmīgs, tāpēc, pirms uzklausīju viņa pārmetumus, uzreiz teicu: 'jā, turpmāk tik daudz nedzeršu.' tajā brīdī romāns atteica: 'nē, dzert tu vari, cik gribi, tikai netaisi vakara beigās tos 'galertiņus', lai man nav tevi jānes'.
|
|
|
[30 Jun 2011|03:11am] |
|
kas ir cilvēks?
|
|
|
[28 Jun 2011|10:08pm] |
|
šodien ar romānu nedaudz pavizinājāmies ar riteņiem, un mājupceļā uz valmieras ielas redzējām jaunu puisi, kurš veda pastaigā divus vēja suņus, divus špicus un vienu mazu mopsi, kurš vienīgais no visiem suņiem negāja pie siksniņas. bet par tiem vēja suņiem. bērnībā man bija draudzene viktorija no āgenskalna priedēm. mēs bijām sadraudzējušās, tāpēc bieži darījām kopā bērnu lietas. piemērām, braukājāmies ar viņas skrituļslidām - viņai bija viena, bet man otra skrituļslida. dažkārt vedām pastaigā viņas krustmātes vēja suņus, viņi dzīvoja pie kalnciema tilta. par to, ka pastaigājāmies ar tiem suņiem, kas toreiz daudz neatpalika no mana auguma izmēra, viktorijas krustmāte mūs cienāja ar bulciņām - kanēļmaizītēm, magoņmaizītēm, vēl visādām saldajām. tad tie suņi lika galvu klēpī un ilgi uz mums skatījās. tie suņi bija forši, tikai ļoti kaulaini.
|
|
|
[28 Jun 2011|02:01pm] |
|
Vakar piezvanīja kaimiņš un pateica, ka nomiris mājas saimnieks. Kaimiņš bija mājas saimnieka dēls. Uzaicināja mūs uz bērēm. Un es pēkšņi sajutos tik šausmīgi stulbi, jo nezināju, kas šādā brīdī ir jāsaka. Apmēram tā arī pateicu viņam. Pēc tam, kad noliku klausuli, sāku piņņāt par to, ka es nezinu, kas ir jāsaka, ja nomirst cilvēks. Jutos par to tik briesmīgi, it kā būtu atbildīga par viņa nāvi.
|
|
|
[26 Jun 2011|10:58am] |
|
pēdējās dienas es daudz murgoju par kāzām. pārsvarā esmu attapusies situācijā, ka kāzas ir jau rīt, bet romānam vēl nav nopirkts uzvalks, un es neesmu pat redzējusi, kāda kleita man galu galā ir uzšūta. protams, mēs neesam arī aizgājuši uz baznīcu, lai nokārtotu dokumentus, arī ielūgumi visiem nav izdalīti. tiem sapņiem ir tāda riebīga sajūta, līdzīgi kā murgos, kuros pēkšņi attopās pliks liela pūļa priekšā.
|
|
|
[20 Jun 2011|02:08pm] |
|
Mani pašu ir jau sācis nogurdināt tas, ka mans sirds ritms var aizskriet krietnā riksī bez nekāda iemesla, bet, pēc citu cilvēku novērojumiem, es šausmīgi negribu iet pie ārsta un sākt dzert tās pohuja zāles.
|
|