|
[13 Jul 2011|10:51pm] |
|
man gribētos kādam visu pastāstīt.
|
|
|
[13 Jul 2011|10:32am] |
|
kad vakarnakt marta man pateica, ka es, visticamāk, esmu tas mātes un dzemdētāju tips (tajā mirklī es dzēru vismaz sesto, septīto rumkolu un pīpēju vienu cigareti pēc otras), mani pēkšņi pārņēma sajūta, ka tas ir dzīves gals. šodien apņēmos, ka iestāšos maģistrantūrā.
|
|
|
[03 Jul 2011|08:42pm] |
|
ceturtdien ar sandru un gunu diskutējām, cik pareizi vai nepareizi ir izmest agnesi kleinu no kaut kāda tur modes pasākuma. mūsu viedokļi šķīrās, bet tad nāca romāns ar labāko argumentu: 'tas ir tāpat kā leons (no 'ugunsgrēka') nevēlas, lai kitija nāk uz viņa viesnīcu.'
|
|
|
[02 Jul 2011|03:51pm] |
|
pēc trešdienas ballītes romāns bija uz mani mazliet dusmīgs, tāpēc, pirms uzklausīju viņa pārmetumus, uzreiz teicu: 'jā, turpmāk tik daudz nedzeršu.' tajā brīdī romāns atteica: 'nē, dzert tu vari, cik gribi, tikai netaisi vakara beigās tos 'galertiņus', lai man nav tevi jānes'.
|
|
|
[30 Jun 2011|03:11am] |
|
kas ir cilvēks?
|
|
|
[28 Jun 2011|10:08pm] |
|
šodien ar romānu nedaudz pavizinājāmies ar riteņiem, un mājupceļā uz valmieras ielas redzējām jaunu puisi, kurš veda pastaigā divus vēja suņus, divus špicus un vienu mazu mopsi, kurš vienīgais no visiem suņiem negāja pie siksniņas. bet par tiem vēja suņiem. bērnībā man bija draudzene viktorija no āgenskalna priedēm. mēs bijām sadraudzējušās, tāpēc bieži darījām kopā bērnu lietas. piemērām, braukājāmies ar viņas skrituļslidām - viņai bija viena, bet man otra skrituļslida. dažkārt vedām pastaigā viņas krustmātes vēja suņus, viņi dzīvoja pie kalnciema tilta. par to, ka pastaigājāmies ar tiem suņiem, kas toreiz daudz neatpalika no mana auguma izmēra, viktorijas krustmāte mūs cienāja ar bulciņām - kanēļmaizītēm, magoņmaizītēm, vēl visādām saldajām. tad tie suņi lika galvu klēpī un ilgi uz mums skatījās. tie suņi bija forši, tikai ļoti kaulaini.
|
|
|
[28 Jun 2011|02:01pm] |
|
Vakar piezvanīja kaimiņš un pateica, ka nomiris mājas saimnieks. Kaimiņš bija mājas saimnieka dēls. Uzaicināja mūs uz bērēm. Un es pēkšņi sajutos tik šausmīgi stulbi, jo nezināju, kas šādā brīdī ir jāsaka. Apmēram tā arī pateicu viņam. Pēc tam, kad noliku klausuli, sāku piņņāt par to, ka es nezinu, kas ir jāsaka, ja nomirst cilvēks. Jutos par to tik briesmīgi, it kā būtu atbildīga par viņa nāvi.
|
|
|
[26 Jun 2011|10:58am] |
|
pēdējās dienas es daudz murgoju par kāzām. pārsvarā esmu attapusies situācijā, ka kāzas ir jau rīt, bet romānam vēl nav nopirkts uzvalks, un es neesmu pat redzējusi, kāda kleita man galu galā ir uzšūta. protams, mēs neesam arī aizgājuši uz baznīcu, lai nokārtotu dokumentus, arī ielūgumi visiem nav izdalīti. tiem sapņiem ir tāda riebīga sajūta, līdzīgi kā murgos, kuros pēkšņi attopās pliks liela pūļa priekšā.
|
|
|
[20 Jun 2011|02:08pm] |
|
Mani pašu ir jau sācis nogurdināt tas, ka mans sirds ritms var aizskriet krietnā riksī bez nekāda iemesla, bet, pēc citu cilvēku novērojumiem, es šausmīgi negribu iet pie ārsta un sākt dzert tās pohuja zāles.
|
|
|
[14 Jun 2011|12:21pm] |
|
kad nomira miko, viņa bērēs skanēja velvet underground – sunday morning. mēs nebijām nekādi draugi, drīzāk pavirši paziņas, bet sagadījās tā, ka biju viņa bērēs. un tagad tā dziesma uz mūžiem man atgādina par bērēm.
|
|
|
[12 Jun 2011|08:13pm] |
man liekas, ka pavisam sen es neesmu jutusies tik emocionāli stabili kā vakar džūkstē. pa dienu mēs vārtījāmies saulē un dzērām vieglus alkoholiskos. aizgājām līdz romāna tēta kapam. pret vakaru no liepājas puses nāca virsū negaiss, un mēs ar romānu ļoti gribējām sagaidīt lietu. gulējām uz matrača pagalmā, skatījāmies uz melno mākoni, kas nāca arvien tuvāk. mākoņi savilkās, debesis apmācās, sāka pūst auksts vējš un viss apkārt palika bēdīgs. bet es jutos mierīgi.
vakarā kultūras namā bija balle. tas laikam bija kaut kā saistīts ar 9.klases izlaidumu, kas bija noticis pa dienu. tur bija daudz mazu meiteņu īsās, piespīlētās kleitās, augstos papēžos, vārdu sakot, normāli 21.gs. 15-gadīgie jaunieši, kurus visvairāk interesē dažādi hormoni. mēs ar romānu izgriezām valsi un polku, izdzērām pudeli ruma. kāds bija apzadzis kultūras nama kasi (30 latus) un izvilcis kādai meitenei no somiņas mobilo telefonu. man ļoti patīk tie vecākie lauku cilvēki, it sevišķi, kad viņi sadzerās. kaut kā vienmēr liekas, ka viņi saprot, kas labs atrodams alkohola reibumā.
balle beidzās pēc trijiem naktī, un pēc īsa afterpārtiju kultūras nama pagalmā, devāmies mājās. bija jau viegli gaišs, mēs piedzērušies, tāpēc dziedājām šlāgerus. noskatījām dārzus, kuros vasarā zagsim ķiršus un ievēlāmies romāna tēva mājās kā veci plenči.
tā bija ļoti laba diena.
|
|
|
[07 Jun 2011|10:54am] |
|
nācu uz darbu pa ģertrūdes ielu un pie brīvības stūra iekritu sentimentā par to laiku, kad dzīvojām brīvības ielas pritonā, lai gan nevarētu teikt, ka tajā dzīvoklī es kaut uz mirkli jutos kā mājās. nebeidzamais tusiņš un bohēma, tad vēl tās dramaturgu meitenes, kuras džeki atveduši izdrāzt, visur tukšas vīna pudeles, vienmēr bardaks – tas viss varbūt ir interesanti uz kādu laiku, bet ilgtermiņā briesmīgi nogurdina. un tomēr jau tur bija dažas mīļas lietas, piemēram, brokastošana uz virtuves loga palodzes, vai arī, kad vienu nakti izstūmām uz balkona lielo, mīksto krēslu, ietināmies segās, skatījāmies uz tukšo brīvības ielu un pīpējām vienu cigareti pēc otras. un nekad nebija vientuļi, jo neatceros, ka kādreiz būtu bijusi tur viena.
|
|
|
[03 Jun 2011|03:45pm] |
|
vīns un pretvīns.
|
|
|
[01 Jun 2011|11:03am] |
|
ja ballējas kādā no darba dienām, un nākamā diena nav piektdiena, tad izjūk viss nedēļas ritms, nemaz nerunājot par to nākamo dienu, kas ir totaly norakstīta un neefektīva. tātad, ballēties darba dienās not good.
|
|
|
[31 May 2011|10:22am] |
|
diez, kā romāns šobrīd jūtās. es sen neesmu sajutusi to stresa kamolu vēderā, kas vienmēr ir pirms publiskas uzstāšanās.
|
|
|
[31 May 2011|10:13am] |
|
man ļoti patīk rīti jaunajā birojā.
|
|
|
[30 May 2011|10:54pm] |
|
nevaru sagaidīt, kad ārā jau būs tik karsts, ka vakaros, uznākot pirmajam vēsumam, gaiss joprojām smaržos pēc svelmes. tad visu nakti vaļā stāvēs logi, vakaros varēs dzirdēt, kā pa valmieras ielu brauc mašīnas, kaut kur ries suņi, un es iegrimšu vizmas belševicas miegā.
|
|
|
[30 May 2011|09:14pm] |
|
viss ir kļuvis daudz daudz labāk.
|
|
|
[30 May 2011|07:10pm] |
|
beidzot ir tik silts laiks, ka var sēdēt uz palodzes. romāns ir ieslēdzies guļamistabā un kaļ galvā pēdējās teksta paliekas, lai rīt būtu gatavs runas eksāmenam. tas noteikti būs forši, iesim ar martu skatīties. pašlaik klausos mūziku pa telefonu, un tur skan discovery. nevis 'orange shirt', bet 'it's not my fault', un, ja nenovērš acis no datora, tad liekas, ka esmu matīsenē, sandras istabā. jo tepat ir koks, kas līdzīgs matīsenes kokam. bija viens kruts vakars, kad matīsenē bijām es, kārlis, mikus un sandra (tad es vēl tur pat nedzīvoju), un mēs spēlējām dziesmu likšanas spēli pa youtube. vienkārši visi pēc kārtas likām dziesmas.
|
|
|
[27 May 2011|01:19pm] |
|
atgādiniet man, lai es nekad vairs nelasu tos cibas komentārus, ko esmu rakstījusi 2007.gadā, piemēram.
|
|