drugāni. [šodiena|pārējie|vakardiena]
.

[ userinfo | īsumā ]
[ calendar | vakardiena ]

[20 Nov 2024|10:42pm]

teja
"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.
3 comments|post comment

[20 Nov 2024|08:31pm]

dienasgramata
***
paskaties
dzelzceļa sliedes
koku aleja
vecā slimnīca
šeit tu piedzimi
un tepat blakus
tava tēva un vectēva
noliktā karote
nekur tev nav jābrauc
ne uz kādām spānijām
paliec tepat
dzīvo un karo te
dzīvo un
karo
te
post comment

[20 Nov 2024|04:48pm]

malvine_truse
Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo
post comment

--- [20 Nov 2024|04:34pm]

meness_berns
Noklausījos "Songs of a Lost World". Man vienmēr vislabāk no "Cure" ir patikušas garas, šķietami monotonas sešu un vairāk minūšu ilgas kompozīcijas ar bagātīgu un netriviālu instrumentālo aranžiju. Un attiecīgi vislabākie ir tie albumi, kur šādu skaņdarbu īpatsvars lielākais. Un attiecīgi jaunais albums man ļoti ļoti iet pie sirds.
1 comment|post comment

[20 Nov 2024|04:09pm]

shelly
Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?
22 comments|post comment

filmas & draudzenes [20 Nov 2024|12:07pm]

ebece
vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!).

bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends".

bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi.
3 comments|post comment

[20 Nov 2024|09:29am]

pajautaa

[lavendera]
Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?
3 comments|post comment

[19 Nov 2024|11:32am]

malvine_truse
Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi?
1 comment|post comment

[19 Nov 2024|11:00am]

dienasgramata
Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca
2 comments|post comment

[18 Nov 2024|08:01pm]

teja
šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.
4 comments|post comment

[18 Nov 2024|12:58pm]

teja
Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:

*
Novembrī visbiežāk
Es ceļu galdā bietes.
Man patīk celt galdā
Bietes.

Man galdā 9999 ēdieni,
Jums galdā samtainā migla.
Baltajā cukurā mērcēti burkāni,
Jo cukurs atbruņo.

Biežāk gribas celt galdā
Un godāt vietēji audzētās bietes.
Biešu salāti nāk no zemes,
Kur bietes aug.
1 comment|post comment

[18 Nov 2024|12:52pm]

teja
valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"


Skaties uz izkārtni.
Tur ir norādīts: Latvija.
Latvija Latvija Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

Latvija, gļēvuli!
Vai skaidrs?
Šeit ir Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.
5 comments|post comment

[18 Nov 2024|09:32am]

honeybee
Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"

/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots
17 comments|post comment

[17 Nov 2024|10:11pm]

dienasgramata
LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.
1 comment|post comment

[16 Nov 2024|08:49pm]

teja
Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas.
6 comments|post comment

[16 Nov 2024|12:20am]

dienasgramata
***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka
2 comments|post comment

[15 Nov 2024|05:49pm]
lasitajs
Skan džezs, pludo šampanietis un uzvēdī zīds.
post comment

[14 Nov 2024|03:09pm]

teja
domāju, ka vienīgā reālā atbilde uz šo pēc-patiesības laikmetu ir triksterisms.

masks un tramps: mega-triksteri, dirsēji, cilvēku afektu jātnieki. Arī putins protams.

visbīstamākais ir kaut kā iedomāties, ka tam visam ir jebkāds sakars ar konservatīvismu vs liberālismu, patriotismu vs kosmopolītismu, kristietību, ekonomisko politiku u.c. reālām sarunām. visi šie cilvēki ir gatavi patiešām darīt random lietas un pievilkt storītellingu. tā ir ļoti bīstama ilūzija, tās sarunas kurās mēs iesaistāmies FB un nopludinām savu dzīvības enerģiju.

zelenskis ir labi sapratis, ka vienīgais ir triksterot pretī - ar saviem augstajiem papēžiem un haki T-krekliem.

what if master's tools would detroy the master's house? Audre Lorde bija hot bet maybe pārāk nopietna.
12 comments|post comment

[14 Nov 2024|01:32pm]

pajautaa

[ulvs]
Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.
27 comments|post comment

[14 Nov 2024|11:03am]

teja
man vajag lauvas masku, jo trūkst drosmes
2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]