man liekas, ka pavisam sen es neesmu jutusies tik emocionāli stabili kā vakar džūkstē. pa dienu mēs vārtījāmies saulē un dzērām vieglus alkoholiskos. aizgājām līdz romāna tēta kapam. pret vakaru no liepājas puses nāca virsū negaiss, un mēs ar romānu ļoti gribējām sagaidīt lietu. gulējām uz matrača pagalmā, skatījāmies uz melno mākoni, kas nāca arvien tuvāk. mākoņi savilkās, debesis apmācās, sāka pūst auksts vējš un viss apkārt palika bēdīgs. bet es jutos mierīgi.
vakarā kultūras namā bija balle. tas laikam bija kaut kā saistīts ar 9.klases izlaidumu, kas bija noticis pa dienu. tur bija daudz mazu meiteņu īsās, piespīlētās kleitās, augstos papēžos, vārdu sakot, normāli 21.gs. 15-gadīgie jaunieši, kurus visvairāk interesē dažādi hormoni. mēs ar romānu izgriezām valsi un polku, izdzērām pudeli ruma. kāds bija apzadzis kultūras nama kasi (30 latus) un izvilcis kādai meitenei no somiņas mobilo telefonu. man ļoti patīk tie vecākie lauku cilvēki, it sevišķi, kad viņi sadzerās. kaut kā vienmēr liekas, ka viņi saprot, kas labs atrodams alkohola reibumā.
balle beidzās pēc trijiem naktī, un pēc īsa afterpārtiju kultūras nama pagalmā, devāmies mājās. bija jau viegli gaišs, mēs piedzērušies, tāpēc dziedājām šlāgerus. noskatījām dārzus, kuros vasarā zagsim ķiršus un ievēlāmies romāna tēva mājās kā veci plenči.
tā bija ļoti laba diena.