Vakar briesmīgi sāka gāzt lietus, pērkoņot un zibeņot. Mēs tieši braucām uz mājām, izgriezāmies krustojumā pa kreisi un spiedām vaļā vārtus, bet jau pa gabalu redzējām, ka vārti nenostrādā. Piebraucot tuvāk, atklājās, ka pret vārtiem ir atspiedusies apmēram 40 gadus veca sieviete, ļoti piedzērusies, salijusi, ar atvērtu bikšu priekšu. Sejā viņai bija vairāku dienu dzērums, šķita, ka viņai pašai tā kā kauns no mums, bet vienlaicīgi arī saprot, ka neko jau tagad nevar izdarīt. Romāns viņai lūdza paiet nedaudz tālāk no vārtiem, jo nevaram tos atvērt. Viņa tikai atmeta mums ar roku, lika roku pie auss, rādot, ka nedzird, lietus joprojām stipri gāzās, un tas viss izskatījās tik ļoti traģiski, ka man gribējās uzsūkties mašīnas krēslā. Pēc atkārtotiem lūgumiem paiet nedaudz malā, viņa tomēr pagāja nedaudz uz priekšu un skumji mums teica: ‘Ja prosto nažralas.’