lasu "mirdzumu", un jūtu, ka tā grāmata mani kaut kā zemapzināti ļoti ietekmē - parādījušies visādi nesakarīgi sapņi, kaut kādas aizdomas un nelielas trauksmes, bet tās nav sliktās trauksmes, drīzāk tādas paralēlās dzīves sajūta. vispār dīvaini, jo sižets tomēr ir ļoti labi zināms - filmu esmu redzējusi kādas trīs reizes. lai gan no otras puses - grāmatā ir vairākas nozīmīgas līnijas, kas filmā neparādās vispār. vai varbūt tomēr es slikti atceros visas filmas nianses.. man, piemēram, ir pilnīgi izkritis no prāta, vai arī filmā denijs dzirdēja sava tēva un mātes domas. kā arī, manuprāt, ekranizācijā nebija parādīts tik daudz tas, cik ļoti rēgi piedalās viņu iznīcināšanā. izskatījās, ka džeks vairāk nojūdzas pats savā galvā, nevis ārēju apstākļu ietekmēts. laikam pabeigšu grāmatu un noskatīšos filmu vēlreiz.