07:22 pm - Pakasīju aiz auss un sapratu
Atbildot uz vakardienas jautājumu: "ko darīt, ko darīt". Elementāri!
Ja jūs zvanāt, bet es neceļu, tas var nebūt nekas personisks. Pilnīgi iespējams, ka es vienkārši dejoju pie sava jaunā korejiešu ringtona un esmu aizmirsusi, ka telefonam pastāv arī zvanu funkcijas. ( ... tālāk ... )
Daži vārdi par kleitu jeb "bīsties no saviem sapņiem, tie var piepildīties".
Tātad, visu pagājušo vasaru sapņoju par šo te kleitu https://www.aboutyou.lv/p/cream/kle
Diemžēl izrādījās, ka biju sajaukusi datumus, pasākums tikai šodien, tāpēc vakar vakarā ieliku kleitu veļasmašīnā, veļas maisiņā, uz saudzīgo režīmu, izmazgāju, izžāvēju, šorīt uzvilku un... turpat noģību. Jo kleita bija sarāvusies!!! Par izmēriem 3. Pareizāk sakot, sarāvusies bija tikai virskārta, odere bija saglabajusi iepriekšējo izmēru un formu. Šobrīd pat neizskatās nemaz ne tik slikti, bet, ja tā turpināsies, pēc 1 vai 2 reizēm es vairs tajā neietilpinašos.
Jautājums filozofisks: kāpēc viss, ko es dzīvē tik ļoti iekāroju, beigās izrādās kaut kāds pilnīgs sūds?
Es, bažīgi: - Mīlulīt! Ko Tu dzersi brokastīs - tēju vai kafiju?
Lauva, 5. klase, ļoti apmierināts: - Šampanieti. Ir pēdējā skolas diena!
Prokrastinēju, cenšoties atrast vannas dēli. Pirmo reizi par tādu dzirdat? Nu, lūk, te arī problēmiņa - nav ne jausmas, kā nosaukt to, ko man vajag.
Problēmas būtība - man dzīvoklī ir tikai viena izlietne, kas ir mūžam pilna ar traukiem. Līdz ar to visu veļu, ko jāmazgā ar rokām, es mazgāju vannā. Tas ir, bļodā, kas ielikta vannā. Un baidos, ka vienā jaukā dienā mans mugurkaulks šo izklaidi neizturēs un vienkārši ar krakšķi pārlūzīs uz pusēm.
Senos laikos mūsmājās bija burvīgs koka dēlis ar divām īsām, bet masīvām "kājiņām". Dēli uzlika uz vannas augšas, kājiņas to nofiksēja no iekšpuses, tad uz dēļa lika bļodu un vešerēja tā, ka šļakstēja vien.
Man vajag kaut ko tamlīdzīgu. Nu, vai varbūt kādu vieglu, bet izturīgu un nemirkstošu soliņu vai tabureti, vai pakāpienu, uz kura uzlikt bļodu, lai... Nu, jūs saprotat.
Esmu caurskatījusi medicīnas preču veikalus, bērnu veikalus, beidzamais atradums - kāpnes, ko "Var izmantot, lai iekāptu vannā vai jebkurā citā situācijā" (diemžēl šo es neizdomāju, tā tiešām ir rakstīts https://220.lv/lv/majai-un-remontam/san
Kādas konstrukcijas šādam nolūkam tiek izmantotas Jūsmājās?
ps - nupat atradu speciālu "pakāpienu treilerim" https://220.lv/lv/sports-turisms-un-atp
- Sakiet, kundze, kāds viņš bija kā bērns? Jūsu dēls? - pie pusdiengalda ciemiņš ziņkārīgi iejautājās.
- Mazs, - viņa atcirta.
Latviešu repā man laikam visvairāk patīk, ka tas var mani sasmīdināt. Un sasmīdināt ne tikai tāpēc, ka smieklīgs, bet tāpēc, ka asprātīgs. Piemēram,
"Rādās pravietiski sapņi
pēc kuriem nekas nenotiek"
// vismazāk laikam patīk mūžīgais peregars, bet nu tas ir tikai mans gļuks //
Šorīt pie paša darbiņa auto uzbrauca elektriskajam skrejritenim. Luksoforā nupat bija iededzies sarkanais (abiem), ātrums arī noteikti pārsniedza atļautos km (arī abiem). Skrejritenis zem riteņiem, pusaudzis, kas bija pie tā stūres - vismaz man likās tāds pavisam jauns un maziņš - vispirms uz kapota, tad uz ielas. Un var teikt, ko grib par skrejriteņiem un to braucējiem, bet man viņa šausmīgi žēl. Un es ļoti, ļoti ceru, ka viņam viss būs kārtībā.
Pēdējās dienās lasīju kādu grāmatu, kas vispirms man ļoti aizrāva - lieliska ideja, spraigs sižets, jauki galvenie varoņi, bet, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļuva, ka nu ir ziepes. Jo personāžs, kam acīmredzot ieplānota galvenā romantiskā mīlētāja un pasaku prinča loma, uzvedas kā klasisks narciss, sievu sitējs vai skolas huligāns. Viņš pat nebija nekāds leģendārais, bīstamais ļaundaris, kā varbūt bija iecerēts, viņš bija vienkārši mazisks un sīkumains divkosis, kas zaudēja prātu pie mazākās iedomātās vai reālās nepakļāvības savam trauslajam, uzpūstajam ego. Tāds liels liels sarkans sarkanas lielais sarkanais karogs. Ja man būtu iespēja pārrakstīt, teiksim, finālu, viņš noteikti ietu bojā izšķirošajā cīņā ar lunātiķi, kas ievārījis grāmatas centrālos sūdus, kamēr pārējie, notraukuši pāris pieklājīgu asaru, dzīvotu ilgi un laimīgi.
Kāpēc es to visu tik gari rakstu? Jo pēc tam, kad biju sīki un smalki izplānojusi, kā es šo visu pabeigtu, es negaidot sajutos tik labi!
Un nolēmu, ka turpmāk tieši tā arī darīšu ar visiem stāstiem, filmām, seriāliem, lugām utt, kuru draņķīgi, idiotiskie nobeigumi mani dzīs taisni kapā: es tos pārrakstīšu savā galvā. Un viss, lieta darīta.
Man ir vēl viens šokējoši slikts atrisinājums iesprūdis galvā nu ja ilgāku laiku, bet tagad tas ir tikai pāris dienu vai, augstākais, nedēļu jautājums, un es izdomāšu, kam tur patiesībā vajadzēja notikt. Un tad gan viss būs taisni lieliski!
Nepopulārs viedoklis, bet man patīk šodienas laikapstākļi. Tiešām patīk! Gaiss vairs nav šausmīgi sauss un putekļains, un mati sačirkojušies līdz perfekcijai.
Katru reizi, kad gribas nopirkt kaut ko jaunu, piemēram, no drēbēm, jāsakārto vienu plauktu. Un tad uzreiz ir skaidrs, ka vienīgais, ko vajag nopirkt, ir vairāk atkritumu maisu.
Atbildot uz vakardienas jautājumu: "ko darīt, ko darīt". Elementāri!
Rakņājos pa skapja dziļumiem, meklējot tīru dvieli. Līdz sataustu spalvainu... mazu... zodiņu?
Sekundes daļu smadzenes intensīvi procesē atrasto.
- Piedod, dārgumiņ, - visbeidzot saku samulsušajam kaķim.
Viens no maniem vainīgajiem prieciņiem pēdējā laikā ir Korejas estrāde visā tās daudzveidībā un daiļumā. Tātad, skatos kaut kādu Korejas šovu, kura dalībniekiem - pasaulē diezgan pazīstamam K-pop bojbendam - jāatbild uz jautājumu, ko grūtāk apvaldīt: vēlmi čurāt vai kakāt?
Te, protams, atskan, Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs... Viens metās skaidrot savas teorijas šai sakarā, pārējie nervozi ķiķina.
Un es pie sevis nodomāju - visgrūtāk ir turēt muti ciet. Un nemelst glupības. Viss pārējais nav nemaz tik grūti.
Par to es pēdējā laikā diezgan bieži iedomājos.
Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?
Skatos un brīnos par cenām. Piemēram, šāda te Next šerpatreba kleita Zalando.lv maksā 221 eiro https://www.zalando.lv/next-maksi-garum
Being asked “Why are you depressed? Life is beautiful!” is like saying “Why do you have asthma? There is so much air!”
"Ar viņas tēvs nodarbojas caurām dienām savā garāžā? Mācās no galvas "Ilustrēto vēsturi"? Viņš tur varētu būvēt pašnāvnieku spridzekļu jostu, un viņām nebūtu ne jausmas."
Turpat
"Ja es šo te Dievu satiktu ballītē, censtos no viņa izvairīties - man nav ar viņu nekā kopīga, viņam nav man nekas labs sakāms."
Daina Tabūna, Raganas
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)