Atceraties visu, ko sarakstīju iepriekšējā ierakstā? Ja atceraties, tad ātri aizmirstiet.
Jo - ja nu gribas uzgriezt muguru civilizācijai, tad labāk, protams, to darīt nevis aukstā un slapjā mežā, mokoties ar vārpām, vilkiem, plaušu karsoņiem, gangrēnām, badu, zobu sāpēm un ziemām, bet patīkamā subtropu klimatā, 25 grādos, teiksim kādā nelielā, nomaļā salā, drusku nost no galvenajiem tūrisma ceļiem. Tieši tādu ceļu iet ir nolēmuši "The Last Cavemen" varoņi - jo lai gan nosaukums lika man fantazēt par kādiem mežonīgiem pigmejiem, patiesībā īsfilma ir par dažiem lietuviešu bomžiem Tenerifē. Klimats, ka jau minēju, ir draudzīgs, barības ķēdes augšgalā tur virs tevis ierindosies tikai vietējais policists, kam reizi gadā, parasti taisni pirms tūristu ierašanās, uzdots iztīrīt pludmali no visādiem zālītes pīpētājiem. Citādāk tu vari netraucēti klimst pa salu ar savu plastmasas kulē iepakoto caurumaino deķīti vienā rokā un alus bundžu otrā, pārvācoties no kādas klinšu alas uz kādiem krūmiem, un tad uz kādiem citiem krūmiem, jūsmot par plakanās zemes teoriju un fantazēt par cīņu pret sistēmu, pa vidu uzspēlējot basīti (jo kas gan tu esi par lietuvieti bez basīša). imdb.com "Pēdējais alu cilvēks" saņēmis 9,3 balles (!) no 14 skatītājiem (!!!). Iespējamais, esmu 15. cilvēks, kas jebkad ir noskatījies šo šedevru. Varbūt tagad es varētu uzņemt filmu par sevi un nosaukt to par "Pēdējais cilvēks, kas jebkad ir noskatījies "Pēdējo alu cilvēku"". No vērtēšanas atturēšos. Lai gan labprāt piebildīšu, ka tik daudz šķību horizontu vienuviet reti gadās redzēt. Namaste!