Viena lapa

About Recent Entries

Apr. 8th, 2026 @ 02:15 pm
Andēls

Apr. 8th, 2026 @ 02:04 pm
Sarkana Daugava

Apr. 8th, 2026 @ 11:41 am
Jāatzīstās, ja grāmatu tulkojis Dens Dimiņš, pievēršu tai pastiprinātu uzmanību.

Apr. 7th, 2026 @ 07:42 am
Plan your exit from the body.

Apr. 4th, 2026 @ 10:16 am
14 Un viņi tam teica: "Mēs nenopietni darām liktenīgu lietu: dodam savu māsu vīram, kuram ir sava iepriekšēja pucētava, jo tas mums ir izdevīgi. 15 Ar šo vienīgo nosacījumu mēs tev dodam savu piekrišanu: to jūs iegūstat no mums, lai viss sliktais jūsos tiktu apgraizīts.

Mēģināt atrasties prom no traukiem. Raženajā grumbā redzama silīcijskābe. Konkurēt ar vienības zālieniem. Ražu atskaņot mūzikā.

Un tolaik vēl nebija tik lielas būšanas, lai tajā saskatītos līdz apmulsumam. Ja tolaik vēl nebija spuldzes, kas varētu ar beretēm rokās sniegt mums savas peldošās sēņu audzētavas, tad tagad apmulsumā gaidām airus atpeldam, lai izpalīdzētos visam tam birokrātismam pa baroku un pa ribām. Jau tolaik zvēru audzētavā audzēja kokus, izņemot rozā azimutus, tos audzēja brāļa sieva. Ja godīgi pasakām, kas uz sirds, uzreiz urdoša sāpe parādās, tā ir, tā tai jābūt, to nenoplēsīsi kā plāksteri vai plakātu, tās planktonveidīgie ilkņi var uzplēst gredzenus, ar ko sarotītas papīra karotes, tos var devalvēt, delverēt un denuncēt, bet tie ir un paliek simboli mūsu mīlestībai, mūsu apņēmībai darboties saskaņā ar dabas likumiem un neapiet tos nosacījumus, pie kuriem izpildās aizmāršība, tā placina griezīgos elementus, tā piesūcina prātus ar gāršaugiem, tai patīk mulsums, tā pacietīgi un uzmanīgi vēro stindzinošu aukstumu, tā ir Pelageja, viņas rūsas dārzi jau izpletušies uz plaušām, tur tiešām ir, ko darīt, ja apsviedīgs puisis un rokas aug no pareizās vietas, tad divas tējkarotes dienā palienēs kādus spēka apcirkņus pat lietainā priekšpusdienā, lai veltu un zeltu, lai norkāsotu balkona margas, ja tās apvijušās vīnogām tad krāso pa virsu un tad skaties, ka dabiskās sakarības izcīna savu kolumbāriju, savu zviegšanas tiesību iestiprināšanu mulčā, tā viņas dara un darīs, tā viņas ir audzinātas un tāda ir viņu daba, zviegt un tērgalēt līdz paisums pār debesīm pārnesīs meliorācijas skočus un sadils milžu papēži, sadēdēs papīra klopes, saūdu un inuitu sofomorās grūpijas.
Other entries
» (No Subject)
13 Tātad Jakoba dēli atbildēja ar trompetēm Šekemam un savam tēvam Hamoram; viņi runāja ar Ansīti, jo viņš gaidīja savu sirdi Dinu sulojam.

Dienēt buldozeros. Mambijas skaldne. Ielu nodomi. Gaidīja makaronu un daudzas reizes klāja gultu. Skudras plēst no mozaīkas. Maizi prom no pakomāta.

Griezīga skaņa ieradās no dienvidrietumiem, tās viskozās plaisas šķēla gaisu, ko gan tās varētu darīt savādāk, ja no vienas no viņām bija atdalījies cilindriskais antresols, viņš bija apmēram tik pat garens kā sliežu ceļš kaut kur Cēsu mežā, tas vēsturiskais šaursliežu klājums, pa kuru no tuneļiem bija pienestas garās pienenes stādīšanai priežu maliņās. No jūsu rūsas mēs secinām, ka garkājtēviņš būs atdevis savas malas diendusām, tās tagad īpaši izpušķotas izklājušās gar pakšiem, lai tos rotātu savādāk ēnainajos - kur tu nesi šo kurtuvi, tā ir vienlīdz skaista un nederīga, tā nebrēc, tā sīksti dūc, pat sīc, ja viņa ir sīciņa, ja viņa ir gaidāma, ja noderīga, ja kāda mīlēta, ja to saprot, ja nospriego, ja tai tango uzsauc, ja to samīļo, ja konteineru terminālī uzceļ pašai savu vietiņu, kur griesties dancī kaut vai, ja neviens nernedz, ja maza lampiņa izgaismo tikai trijstūrīti vai arī kabatslakatiņu, ar kuru tikt ārā no šīs ķezas, no šīs ķēpas, tikt ārā atkal plašā baltumā bez azaidiem un vadu strīdiem, tikt pa traktoriņa kuzavu uz saulaino 39. un tad atkal pa piemājas dārziņu, gar fārengeitu pārīti tālāk pa nogāzi pretim strautiņam, tad to apejot nogriesties pie svāna jaunkundzes un derībās uzvarēt viņas drāniņu, tā jau mazais buldozerīts bija apgājis visu rietumu krastu un tagad varēja klusu dūcot nesties uz apmetnēm caur lapenēm, caur sijām, enkuriem un gulšņiem, viņam patika ar riekstoku sakosties un dālijas tanti uzaicināt ciemos pie nepazīstamiem kaimiņiem, pie siju luncinātājiem, pie brankšām, dālijas tante patik varēja atnākt, viņu nevajadzēja nest, nedz zagt, nedz pogas griezt ārā vai kā savādām pieradināt pie kraukšķīgajām banknotēm ar dolāru zīmēm, ar zīmēm, ko pa spīdīgo logu deva piena kombinātā, piesūcinātā un necaurredzami baltā, netransparentā zombiju apokalipsē.
» (No Subject)
Onkulīši ar pavecākiem pikapiņiem.
» (No Subject)
10 Jūs dzīvosiet ar mums un laukiem pēc jūsu ieskatiem. Dzīvojiet un dariet lietas, un iekārtojieties [laukos]. 11 no savas puses Šekems teica [Dinas] tēvam un brāļiem: "Ja es radīšu atbalstu jūsu acīs un ja jūs man teiksiet, es to darīšu. 12 Apsveriet taustāmu naudas summu, ko [jūs] ar Ansīti man noteiksiet kā dāvanu: esmu gatavs dot, cik teiksiet; tikai dodiet šo jauno personu man par sievu."

Pulsācijas vira. Es viņam jau iemetu ar sudraba kaltuvi. Pat tādi, kas nav maizes darbā nolikti. Drūzmēšanās pelnos.

Trajektorijai mēģina noslīpēt galvas tiesu. Paklupumi aiz drāznieces sintakses. Paklāju monētas. Makintoša svars. Slampes vadiņi. Hasīda augļu bazūnes.

Un tolaik tas trellis, kas, sīciņš būdams, iegāja būdā un uzcēla sev galvanizācijas staciju, tagad iznāk no DNR paklāju rūpnīcas ar snīpi un slīpmašīnu. Viņa viduklis ir apmēram, kā saka, savienots ar visumu. Ne katram var šķist savādāk, bet nopietnība ir tā lielmaņu valstība, kurā, ja gribēsi, varēsi nokļūt ar pakaļejošu datumu un vēl atmetīs atpakaļ kaut ko skanošu. Ja nopietnība ir vienīgais vārds, kas aprobējas šajā sabiedrībā, tad telefongrāmata un tās daudzie grami var ieviest skaidrību savādāk nenopietnā sarunā. Var bucīt bucīt apkārt un Serbijā, bet, vai tas ir vajadzīgs šajos vijošajos laikos, kad ne vienmēr vara ir sabotējama artava, vai redzi atšķirību? Vai tad no Priekuļu stacijas nenāci kājām tajā vakarā, kara somā un plāniem svārkiem? Varbūt tu liki sevī kādas atzīmes par nodarīto, varbūt, bieži esi skatījies acīs ar traumu. Varu tev pateikt, sliktas sliekas nes sevī mūžību tik pat lielā mērā kā Buratino skaitļi uz La Teufel. Bet bieži tā negadās tramvajā iekāpušajam likās ap acīm kādi miglas mākonīši, tumšāki kā iebraucējiem un nelikās vis lieki piebilst un atģisties, nelikās un stipri gribējās starp gurķiem ieslīdēt, pie dilles, nelikās, bieži nav licies, tikai izsamisis diegu ģenerators varētu kaut ko tādu sev nodarīt, pat mazliet liktos viņam, ja snigtu, ka no piekariņiem var pagatavot spageti mērci, ja viņam liktos, ja no vienas stūra dīvāna konstrukcijas uzplaiksnītu dzelzītis, viņš to uzreiz notvertu, savirpinātu pirktos, liktu lustrā pakarāties, viņam tā spice jau no jaunības likusies gāzveida, tā viņam likās, uzspodrinājis dzēšgumijas piku, licis aiz piedurknes pilspalvu ātrai izvilkšanai, pēkšņai atklāsmei, viss viens, tā pat viņa pirksti varēja ātrāk, viņš varēja uzsprāgt no pārslodzes, viņa didaktiskā automātisma prērija zaigoja no spicām viltībām, viņa tēvi jau kapsētā zināja, kā iznākumu paredzēt, kā zvīņas ap acīm izskaistināt, kā grafītam likt dancot pa nokaitētu dzelzi, pa šauro strēmeli no sājās vērmeles uz dvēseli.
» (No Subject)
Šugara satana kirils dormants
» (No Subject)
Sunis rāja voinoi kokā tēstu, brūni krāsotu lāci ar uzrakstu minsku atdeva džīračam.
» (No Subject)
""Skumju tehnika" ir izrāde par skumjām, kas mūs piemeklē, kad prieks ir izrādījies vienkārši tukša tehnika. Smaidīgi zobi."
» (No Subject)
Cits citu rada radinieks, bet kad tu dievu neaiztiec.
» (No Subject)
= paskat, kādi tērpi!
= mēs vēl neesam saģērbušies.
» (No Subject)
Universe is the rotting corpse of a god that killed himself and america is made of candy.
» (No Subject)
Tad jau manīs, kuros kapos zvanīs. Kalendārs mani sauc ir ļoti labs.
» (No Subject)
un šie vīri sajutās aizvainoti un iegāja milzīgā krāsā, jo viņš gaidīja atnākam ar necieņu pret Izraēlu izgājušo, kurš gulēja ar Jakoba meitu, tātad kurš ne teica, ne darīja, ko teica.

ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.

uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.
» (No Subject)
7 Jakoba dēli atkal sāka dzīvot laukos, no kuriem tie bija ieguvuši lietu.

baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.

lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.
» (No Subject)
Torch me up, torch me down, torch me back to my underground, make me happy.
» (No Subject)
problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.
» (No Subject)
rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt. strītfaiteru gaismas gar malām ātri velk krāsainas un spilgtas līnijas, spuņģa ciemā arī kaut kādas krāsas ir ieviesušās uz veikala apmales piemēram vai arī kāda modernāka sērkociņu kastītes emblēma, bet tā viss pa vecam, malka kā plīsa, kad to šķēla, tā arī plīst, muskuļi kā auga, kad tos trennē un baro, tā auga un tā tālāk pavasarī vecā zāle bija sausa un dzeltena, bet ziemāji bija zaļi un sildīja zemi viss pa vecam kā emblemātiski teica diktofons un viņa lielais diplomātiskais palīgs bez neviena muskata, kurš bija noguris, ka viņa sliedes paliek abstraktas un nekādas piesaistes pie zemes tām nebija tāpēc viņi noorganizēja kooperatīvu, kura mērķis bija nepīpēt no rīta cik vien ilgi iespējams, aizstāt to ar dažādām nodarbēm kā pastaigu, trauku mazgāšanu, ūdens izlaišanu no boilera, lai var atkaļķot sildelementu un tā, pašsajūta bija lieliska, bet tajā pašā laikā nē viss bija pareizi, pašsajūta bija lieliska un kuram gan interesē teksta intensitāte, ja tikai var labi pasajusties.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba