Viena lapa - Post a comment

rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt. strītfaiteru gaismas gar malām ātri velk krāsainas un spilgtas līnijas, spuņģa ciemā arī kaut kādas krāsas ir ieviesušās uz veikala apmales piemēram vai arī kāda modernāka sērkociņu kastītes emblēma, bet tā viss pa vecam, malka kā plīsa, kad to šķēla, tā arī plīst, muskuļi kā auga, kad tos trennē un baro, tā auga un tā tālāk pavasarī vecā zāle bija sausa un dzeltena, bet ziemāji bija zaļi un sildīja zemi viss pa vecam kā emblemātiski teica diktofons un viņa lielais diplomātiskais palīgs bez neviena muskata, kurš bija noguris, ka viņa sliedes paliek abstraktas un nekādas piesaistes pie zemes tām nebija tāpēc viņi noorganizēja kooperatīvu, kura mērķis bija nepīpēt no rīta cik vien ilgi iespējams, aizstāt to ar dažādām nodarbēm kā pastaigu, trauku mazgāšanu, ūdens izlaišanu no boilera, lai var atkaļķot sildelementu un tā, pašsajūta bija lieliska, bet tajā pašā laikā nē viss bija pareizi, pašsajūta bija lieliska un kuram gan interesē teksta intensitāte, ja tikai var labi pasajusties.