"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim. :
lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.
lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.
Comments
Man par "Straumi" ir divējādas sajūtas. Viena - pozitīvā - man tā atstāja pēcgaršu. Nebija tā kā pēc daudzām filmām vai izrādēm - ka tu izej laukā un nākošajā mirklī jau esi aizmirsis, ka ko tādu esi vispār redzējis. Un vēl tas bija kā ceļojums iekšējā pasaulē.
Vietām man sižets drusciņ nesējās kopā - tā īsti nesapratu, kas notika ar to putnu. Kāpēc nekur nebija cilvēku. Bet varbūt ka tieši tie neatbildētie jautājumi arī ir sāls.
Vietām man sižets drusciņ nesējās kopā - tā īsti nesapratu, kas notika ar to putnu. Kāpēc nekur nebija cilvēku. Bet varbūt ka tieši tie neatbildētie jautājumi arī ir sāls.
Man gribētos viņu redzēt pirms tā palika par to, kas ir, droši vien būtu citas domas
(Reply to this) (Thread)
No tādas puses, esot komisijā, kas lēma, vai piešķirt filmai pirmo finansējumu, un redzēja scenārija sākotnējās versijas, man šķiet ļoti neiespējami paskatīties uz filmu, kā to, kas tā "ir" un to, ka pēkšņi visiem ir, ko pateikt. Tàda sajūta, it kā es lasītu komentārus no otras stikla puses.
Dažus komentārus es, piem, arī bez būšanas vērtēšanas komisijā, lasu kā caur stikla sienu:
“Šis tiešām ir ļoti pelnīti. Kad skatījos kinoteātri, blakus sēdēja puika ap 8 gadiem, kurš noraudāja pusi filmas, jo domāja, ka kaķis noslīka jau pašā sākumā. Mamma nezināja kā mierināt.
No sirds priecājos par visu jūsu komandas sasniegumu! Pelnīti! Latvija var!”
“Šis tiešām ir ļoti pelnīti. Kad skatījos kinoteātri, blakus sēdēja puika ap 8 gadiem, kurš noraudāja pusi filmas, jo domāja, ka kaķis noslīka jau pašā sākumā. Mamma nezināja kā mierināt.
No sirds priecājos par visu jūsu komandas sasniegumu! Pelnīti! Latvija var!”
kaķa slīkšana, t i krišana ūdenī un tikšana ārā bija galvenā filmas dinamika. vairāki bērni riktīgi brēca un raudāja: "pogib!!!", .
man šķita bēdīgi, es nesaprotu, vai tā vajag darīt.
man šķita bēdīgi, es nesaprotu, vai tā vajag darīt.
nu man neliekas, ka nenormierināmi raudošs bērns ir "latvija var veiksmes stāsts", tā gan, protams, vecāku atbildība, mūsu todleris arī tika ekspozēts šai vecumam neatbilstošajai pieredzei
(Reply to this) (Parent)
|
vai Tev animācijas filmu ziņā ir kādi piemēri, kur darbs paceļas līdz mākslas līmenim?
(Reply to this) (Thread)
o, nu tur Sēd uz sliekšņa pasaciņa (ok, šis varbūt bērniem iegruzīja, man gan patika), Fantadroms un tad visa tā gūzma, ko veidojis Studio Ghibli (My Neighbor Totoro, Princess Mononoke utt)
(Reply to this) (Parent)
Nu sāksim ar Ezīti miglā. Pameklēšu, jo neesmu pieseivojusi diemžēl bet esmu redzējusi daudzas krutas laikmetīgās, jo īpaši frankofono valstu, grafisko noveļu tradīcijā.
Iive un deloveja kundze gan jau varētu nākt ar kvalitatīviem ieteikumiem.
Šogad Riga IFF man jumtu mazliet norāva šī:
https://www.nkc.gov.lv/lv/iemilejies-ka fka?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.c om%2F
Iive un deloveja kundze gan jau varētu nākt ar kvalitatīviem ieteikumiem.
Šogad Riga IFF man jumtu mazliet norāva šī:
https://www.nkc.gov.lv/lv/iemilejies-ka
(Reply to this) (Parent)