visu, · ko · teiksiet, · izmantošu · par · jums

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
gads kopš vakara cēsīs,kurā iemīlējos cēsīs. un ne tikai cēsīs.
* * *
Reizēm es sev ļoti patīku. Es pat varētu ar sevi draudzēties, ko es nedaru ne ar vienu. Es, drāšanās, nedraudzējos.
* * *
parasts komītis: "Es nekur nebēgtu un ar ieroci rokās aizstāvētu savu dzimto zemi. Taču pie reizes es bez svārstīšanās un nožēlas nogalinātu arī ikvienu velkomistu un multikulturālistu, kas trāpītos man ceļā."
* * *
If you can't find the c, I will take you there
* * *
ak jā, es laikam neuzrakstīju, bet varonis loukijs ir pabeidzis savas piecus gadus ilgstošās universitātes studijas un atgriezies vēl gudrāks
visi ir laimīgi, pat cionisti, jo jaunajā singlā viņš viņus tur nebradā ar gumijas zābakiem, dziesma, protams, ir par bēgļiem
* * *
Visur citur ir desmitais. Kāds man uznāk krindž, raudāt, kādu nosist, kad vajag, bet mājās vienīgais ir astotais. Negribu, bet negribu arī neko darīt. Vai.
* * *
sēž jauniņi zaķi, svaigas pirmkursnieces, pirmoreiz piesaistīja manu uzmanību ar tekstu "bet iedomājies, kā mani apskauž visas meitenes baldonē".

tad iegrimu sevī līdz:

-un viņš ir metālists!
-vau!
-ar matiem līdz (rāda dibenu) šejienei. un BĀRDU!
-izklausās kūl.
-un viņam pat ir rinķis degunā!
-pizģec.
-un viņš mums visām noteikti nopirks alkoholu, jo viņš teica, ka mums noteikti jāpiedzeras.
-ej tu nost, izklausās nereāli labi.

tagad viņas diskutē, vai zem pašreiz uzvilktajiem krekliņiem vajag krūšturi. kā lai es fokusējos?

upd:

-un tad tev būs dzejas analīze.
-ā, nu uz šito man ir talants. man skolotāja teica. un viena redaktore gribēja piedāvāt rakstīt īstiem dzejniekiem analīzi.
-ā, forši.
-nu jā, bet tas jau ir īzī, tur tikai loģiku vajag.
-ā, nu man atkal proza un drāma sanāk. tur vispār viss ir elementāri.

divām no šīm meitenēm ir pusgaras zeķes un tumši krāsotas lūpas. tik klišejiski, ka filmā liktos feiki.

Tags:

* * *
* * *
mums izklausās ka Simons saka pirmos vārdveidīgos, un tie ir Eižes un zeķes
* * *
Krāmēju bļodiņas plauktā sākot ar mazāko; lielāko pašā augšā. Tā uzreiz redzams, kas ir, un kas - kaktā.
* * *
Zini kas man jau gadiem izbrīna pie Zanes Vaļūnas? "Izaicinājums sevi apliecināt." Like wtf. Viņai vajag vairāk palīdzību, nekā no jauna ierunāts vecs teksts.

Tādu mistisku reklāmu, kā Rimi, arī es varu. Varbūt nedrīkst nemaz. Nezinu. Ai.

Ejot mācīties uz RTU, prāts par to vairs nebūšot jālauza. Baigais piedāvājums. Baisais, pat.

* * *
Pirmā nedēļa Ruckā
Ļoti busy nedēļa bija.

Vakar izvizinājos pa Cēsīm ar poličiem, ļoti jauki puiši, aizveda parādīt vietējo karjeru (iecienīta peldvieta, daudzi noslīkuši esot) izrādīja pilsētas melnos punktus, izstāstīja nepilngadīgo kolonijas likumus (slepkavas pret dzimumnoziedzniekiem) un tad atveda līdz pašām Ruckas namdurvīm - varu saderēt, ka tādā karietē vēl neviens uz šo muižu nebija atbraucis.

Pirms tam biju 88tās dzimšanas dienas ballītē pansionātā. Audzītes bija sapūtušas balonus un izrotājušas kliņģeri ar pīlādžiem. Un tad kā rāva vaļā dziesmas. Upe ko mums šalcot klusi māca, neaizmirst nekad to man un tev - jo jubilārs bija mīlējis makšķerēt. Upe nesa ozoliņu ar visām bitītēm - jo jubilāra istabas biedrs bija bijis bitenieks. Tantuks, kurš neko daudz vairs nesaprot, bet atceras miljons dziesmu vārdus, nodziedāja Suļiko, ar visiem pantiem un izteiksmīgām pauzēm starp tiem, kuru laikā sociālā darbiniece vairākas reizes teica paldies un tagad ko jautrāku, bet tantuks tik turpināja.

Rožu krūma paēnā skan
Lakstīgalas mīlīgā balss.
Lakstīgala labā, saki man,
Vai gan manam ceļam ir gals?

Lakstīgala domīgi kluss,
Rozes jauki smaržo ap to,
Un tad dzied: Tavs ceļš drīz galā būs,
Jo zem manis dus Suļiko.

Izklausījās aptuveni šādi: https://www.youtube.com/watch?v=-jcDXDHoNGs

Pansionātā es iepazinos ar Ķiķi, neparasti dzīvespriecīgu un labestīgu sievieti, kura visu mūžu nostrādājusi bērnu slimnīcā un mīlējusi vīru trompetistu līdz nāve viņus šķīrusi pirms 17 gadiem. Pičiņš esot muzicējis tik talantīgi kā nēģeris un arī rokas bijušas no zelta (esot iemūrējis viņas sirdi kaut kādās kāpnēs, lai nepazūd). Briesmīga romantika viņiem tur bijusi visu dzīvi. Dzīvojuši vienkārši un sirsnīgi, bet tagad tikai atmiņas un maza fotogrāfiju čupiņa. Aprunājos arī ar 92 gadus veco Tālivaldi, kurš slikti redz un dzird un cieš sāpes. Pastāstīja, kā kara laikā izsūtīts, tad atlaists mājās un kūlies uz Rīgu. Esot bijis pavisam izkāmējis, utains lupatlasis, kādu nav pazinusi paša tante. Pēc kāda laika čekā pratināts ar revolveri pie galvas, tad atlaists mājā - un te stāsts aizgāja loopā - atkal gājis pie tantes, kura tādu utainu lupatlasi nav pazinusi.

Pats pansionāts atrodas bijušajā sanatorijas ēkā, ļoti skaistā vietā ar šveices cienīgu skatu uz Gaujas ieleju. Tur ir dārzs un mīlīga bērzu birzs, ļoti jauka vieta pastaigai. Vienīgs sirds nedaudz aptekas izdzirdot svilpienus, kas nāk no mājas - kad vecītim vajag palīdzību, viņš ņem svilpi un pūš, un tad audzīte nāk palīgā.

Vienās ballēs - vēl biju Neredzīgo biedrības svētkos. Viņi svinēja to, ka bija mācījušies gleznot un ka bija sanācis, darbi tagad ir izstādē Rīgā. Vājredzīgo un neredzīgo gleznas ir košas un krāsainas, jo pustoņus viņi neredz. Ļoti skaistas, starp citu. Varu, nē nevaru, iedomāties, kādu drosmi prasa sākt gleznot cilvēkam, kurš neredz vai redz ļoti slikti. Bet prieks pēc tam ir mega liels, to es redzēju.
Neredzīgo biedrībā ir arī bibliotēka, kurā strādā Irēna. Viņa ir enerģiska un liela optimiste. Pastāstīja man, kā kādreiz Neredzīgajiem bijusi liela ražotne ar 500 darbiniekiem. Ražojuši burku vāciņus un elektrības rozetes visai Savienībai. Uzceltas vairākas dzīvojamās mājas turpat blakus. Viss paputējis jau 90to gadu pašā sākumā. Lielā Biedrības ēka izīrēta zobārstiem, grāmatvežiem un pabaisai ēdnīcai. Lielajā zālē kādreiz bija balles un koncerti, bet tagad izīrēta cīņu klubam.
Irēnas bibliotēka tagad vairāk darbojas kā datortelpa un audiogrāmatu centrs. Grāmatas Braila rakstā jau vairs gandrīz nelasa. Bet tās ir tik skaistas! Glaudāmgrāmatas ar baltām biezām lapām. Un biezas. Gredzenu pavēlnieka viena daļa aizņem metru plauktā.

Ļoti daudz ko esmu uzzinājusi par šo pilsētu, pārsvarā no autobusa šofera Alvila, kurš te visu mūžu dzīvojis un māk stāstīt kā bijis un kā tagad ir. Zinu, kur Cēsīs ir Florida, Luiziāna, Zagļu ciems, Turku kapi, kur dzīvo Bagātie arī raud - biezie, kuri nav laimīgi, neskatoties uz naudu, jo nauda atver tikai dažas durvis, bet daudzas citas aizver.

Uz Rīgu nevelk it nemaz.

Tags:

* * *
reku uztaisījām mūzikas video.
https://www.youtube.com/watch?v=NUC2EQvdzmY

kad satiku DJ Shadow, knapi neapvēmos

* * *
Ja kāds prasa pēc manis, tad saki kāir.
* * *
Jā, nu, it kā tā un tā. Izņemot taska.
* * *
augusts
pirmoreiz nopeldējos Ušakova pludmalē. tumsas aizsegā bij diezgan mierīgi un forši. ūdens silts un gaismiņas smukas.
vēl esmu diezgan iedzīvojusies piemājas bārā. pagājšpiektdien dzērām tur aiz slēgtām durvīm, pīpēdami iekšā, līdz ~5iem no rīta. bet, šodien skatījos tur filmu.
Tags:
* * *
čurāju acālijās, skatoties zvaigznēs
* * *
Man ir tagad vajadzīgs jauns psihoterapeits, ar ko varētu aprunāties par sāpēm par šķiršanos no klaudijas.
* * *
Zini kā dzērušas, dzimušas kolēģes grib? Lūk, tieši tā.
* * *
Zini kā sniedz uzreiz atlūgumu, ja sāc neattaisnoti kavēt? Lūk, tieši tā.
* * *

Previous