visu, · ko · teiksiet, · izmantošu · par · jums

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Spēlēju jau, ka NPC nāve mani nemaina, bet no malas manāms, un arī pats nojaušu, ka smadzene sapisusies nekrietnā kukurznī...
* * *
Jau gadsimti kā esmu pārkāpis kaut kādu mistisku vienvirziena slieksi, pirms kura zombiji bija pasakas.
* * *
Par pulksteņiem
Sabozies par "radošajiem" ieslīdēju feisītī galvu pavēdināt. Savukārt tur visādi dīvānu revolucionāri un kaktu liberāļi izgaismo netikļus gan Dievzemītē, gan aiz tās robežām.

Te rekur Ģimkam piepisušies:
https://navalny.com/p/4379/

Kaut kad atpakaļ tādus pašus pētījumus par mūsu sabiedrības ziedu veica Lato Lapsa.

A kur ir teikts, ka tie pulksteņmīļi dzīvo virs savām iespējām un korumpējas pa kreisi un pa labi? Moš viņi kā lielākā daļa LV vanabiju bliež pa aliekspressu, jebaju vai pat "autorizētajiem firmas veikaliem" ?

http://www.swiss-clock.me/other-brands/richard-mille.html

* * *
Var jau spēlēt rītu. Var jau spēlēt māju. Var jau spēlēt valsti. Var jau spēlēt klimata izmaiņas. Var jau spēlēt visuma iekarošanu. Var jau spēlēt izzināšanu. Var jau spēlēt dzīvi.
* * *
Salātiem gandrīz pirksti pieauga.
* * *
"Cik ilgi var tā domās dīki klejot?"
* * *
Detektīvs skapī had it cumming.
* * *
* * *
KKK, boņupacija brīvdienas
trīs kafijas, trīs gā un kandžas, un tā patīkamā paranoja, šķērsojot upi uz lidostas pusi, ka darba cietas palicis uz galda.
Siltas naktis! Adidas.
* * *
lūk, rasb tēma - desmit labākās pasaules ģitāristes pēc "žurnāla", atvainojos, mojo, khm, versijas (kad kāds ierosināja izvirzīt topā ingvi malstīnu neviens nezkāpeč nesmējās, ko nevarētu teikt par mani)
orianti - fagiem.
kerija honorablajos menšenos, kerča mojo lasītājiem ir par grūtu, kāds pieminēja poison ivy - bet tad jau daudz ko var, donita ar sjūziju, ne kvatro
pīdžeja laikam skaitās pārāk hipsters, lai kakātu vienā tualetē ar kādu no dire straits vai no kā tur viņi jūk prātā,  kaut arī viņa ir laba ģitāriste, sk, me-jane, piemēram

cita starpā pēdējos pāris mēnešos esmu noskatījies trubā trīs via metalika konservus (tas tāpēc, ka mūsdienu artisti tādi pavārgi reizēm un gribas kaut ko možāku) - vienu simfonisko (sūds), vienu kaut kādu rokšovu šāgada un sietlu'89
patika tikai sietla - konstatēju, ja no bandas pleilistes livē izmet ārā visu popšņagu, tipa, enter sandmanus, sedbattrū, nasing else maters un pat unforgivenu, kolektīvs sāk spēlēt muzonu ar žanram pienācīgu ātrumu, enerģiju un draivu, un to ir interesanti klausīties. nu laikam ap to gadu viss labais, kas saistīts ar metāliku, arī beidzās
* * *
mayday mayday
Asuka ir tikai pa pusei pie samaņas. Nav ticams, ka viņa spēs sinhronizēties.
* * *
niw
Leitnanta Pupiņa bikses.
* * *
ikdienas Koeļju vai kas tāds
šīvakara skrējiens, ietērpts gludās frāzēs, iederētos kādā pamācošo un ilustrējošo nostāstu krājumā.

par nepamatotu nepareizo mantru skandēšanu )

Tags:

* * *
a kāpēc joprojām studijā nav festivālu ziņas ar rasbainieku?
* * *
oi, rīgas laika hedlainerduets uzrunāja ne pa jokam. ir tik labi, kā izklausās?
* * *
"
- Do you find it hard...
- I always find it hard!
"
* * *
nu, sākam īdēt par sauli un karstumu?
es vismaz ceru, ka iznīdēs vīrusus. apnicis kreksķēt, šņaukāties un krēpoties.
* * *
bērnībā pazinu Vemīļgrāvja kapus kā savu ķešu visos gadalaikos, bet nupat jau tur spēju apmaldīties divarpus krustos.
vakar bijām Baltajos uz kapu svētkiem. tik kruta tomēr tos vecos jūras vilkus vēl saskaut un tantes apčubināt.
uzzināju, ka Rodrigō Rikards ir atā, aizgājis gaismā, bet esot 72. gada filma „Vēstule no tēva mājām”, kur esot redzama vecā Stiebru iela un tās knīpas un knauķi. kaut kur jāizrok – izgāšruden Ziemeļblāzmā lai esot izrādīta.
starp kapteiņiem stāvēja arī kaut kur ļoti redzēts brašs pieaudzis vīrietis. tikai pēc brīža piešķīlās, ka viņš ir izspļauts Dāvids Hāzelhofs, tikai runā latviski un vienu no vīriem, mammas pirmo mīlestību, godbijīgi dēvē par krusttēvu.
ejot laukā no kapsētas, panācu viņu, lai iepazītos. un tikai mājās sazīmēju, ka tas taču tas puika no dipiņa, ko nesen atradu ģimenes archīvos.

* * *
kad beidzās baložu hitparāde, es klauvēju Jimam pie pleca, ka jāiet uz zāli, kura visticamāk jau bija sākusi spēlēt, bet J tā nevarēja uzreiz mesties prom un strupi atrauca: nu sāc jau iet! man no pārsteiguma izlauzās neartikulēta skaņa, kas visticamāk bija domāts: labi, bet gaisā bija tāda kā elektrības sprakšķa skaņa un es nesapratu, kas tas īsti bija? kad izgāju no šķūņa, pēkšņi aiz rokas parāvā Gevins, jo garām brauca ātrie un es visai pārliecinoši mērķēju tiem zem riteņiem. Mēs brīdi stāvējām, lai saprastu, kas noticis un kur doties tālāk, tad ieraudzijām kiceksusuru un tas atgrieza orientēšanos notikumos. G nolēma iet paklausīties elektro, bet es zāli.
ne vienu no draugiem nespēju pamanīt, stāvēju mazliet aiz pirmās pūļa sēkļa. sākums lēnām uzņēma tempu un nomierināja, mazliet midzināja. prātoju cik mēs katrs perfekti izvēlamies mirkļus, kad šķirties, kad iet kopā, atrast tieši to, kas kuram visvairāk tai brīdī der.
balsis un mūzika lēnām pārņēma, līdz pilnīgi negaidīti nāca bišu spiets un tad pacēlu acis un tieši virs skatuves mirdzēja lielie greizie rati, bet aiz muguras dzidrs un pavisam tīrs pilnmēnes. vairāk par visu bija svarīgs, tas, ka šai mirklī esmu viena.
tad nāca dziesma par daugavai pārcelšanu un kad dziesmas vidu atvēru acis, blakuss stāvēja Gevins smaidīja un teica: it's about daugava!
pie smilšu laivas mēs bijām jau prāvs bariņš vairāk kā sajūta, ka atrodies dārzā starp pazīstamiem kokiem un tāpēc ir ļoti silti, lai gan tie nemaz nav cieši saspiedušies.
* * *
izrādās, ka frīsbijs aka tukša šašlika plastmasas šķīvja ar kečupa paliekām mētāšana pa gaisu pludmalē tagad kļuvis par olimpisko sporta veidu
tad jau arī līdz litrabolam (tajā pašā sporta kompleksā) nav tālu
domāju, kā varētu izskatīties frīsbija olimpiskās sacensības, nu tur zēns ar meiteni romantiski mētā bļodu pie jūras, kam pirmajam nokritīs
zaudētāji satveras rokās un līksmi aizskrien peldēties, a līderi kā mudaki turpina pārkarsēt saulē savas kafijas dzirnaviņas

a nē, izrādās frīsbijs tiešām tāda komandu spēle ir, izskatās pēc amērikāņu fudbola drusku

* * *

Previous