visu, · ko · teiksiet, · izmantošu · par · jums

oi, tikai tagad izlasīju
galvenie hailaiti (neticami, bet labāki par texxtu) ir komentos, kad pie mūsu komūnas galvenās elektrofejas atskrien neskaidras izcelsmes anons par tēmu "nodirst visus", kā arī žoras replika par rogu, kad jau vairs nevarēja noturēties un nesākt balsī zviegt

starp citu, runājot par kārli ulmani, interesantākais viņa biogrāfijā ir nevis finālmoments, bet gan tas laiks, kad viņš bija reāls teksasas rančero, tie laikam bija kādi trīs gadi

ir miljons lietas, kuras es zinu, bet nesaprotu kāpēc, un arī dažreiz īpaši neatceros no kurienes

teiksim, man var mamma pazvanīt pievakarē, lai pajautātu mūsdienās populāra iluzionista uzvārdu, kas sākas ar burtu g, nu es saku uri gellers, lai arī nekādu uri gellera uzstāšanos dzīvē neesmu redzējis, man tas ir palicis atmiņā no viena komēdiju šova
ja man pajautātu, kur atrodas bordo pilsēta francijā, es varu sev galvā uzzīmēt francijas karti, ar elektrības signālu, kas skraida starp smadzeņu puslodēm, palīdzību izgaismot akvitānijas apgabalu, nu un pateikt, vot tur, lejā pie jūras. pie tam vēl es zinu, ka cauri bordo pilsētai tek garones upe, a no kurienes, tā jau ir mīkla

pie tam, man nepatīk zināt kaut kādus faktus kā tādus, man daudz labāk patīk orientēties faktu grupās - fakts, ka, lūk, tajam melnajam orangutanam ir ieradums sev kasīt pakaļu saulrietā pie zambezi upes, ir tikai tukšas zināšanas, man daudz interesantāk būtu uzzināt par orangutana dzīvesveidu visu, kas iespējams
karoče, šerloks holmss šādas zināšanas neatbalstītu

tagad arī krievu lj propagondoni raksta, ka ulmanis bijis fašists
nu, ja ulmanis bija fašists, tad tagad fašists ir arī lukašenko
ceru, vladimirs valdimirovičs nākamajā tikšanās reizē viņam šīs jaunās reālijas paskaidros

[turpinot besīties par čikāgu]

vot, tā ir, uz katriem bītliem ir sava joko ono...vienmēr atradīsies sieviete, kas sačakarēs vislabāko kolektīvu...ne tas, ka es vainotu te sievieti, hokejisti paši ir idioti, kas apņem sievas no speciālām aģentūrām, un ko pēc tam no viņām var gribēt...idiotu bars...

labi, atzīstos. man ir divdesmit pieci un es joprojām varu pamosties draugu mājās darbadienu rītos, pirms iešanas uz universitātes darbu un atrast tukšas portvīna pudeles uz galda un tukšas cigarešu paciņas no iepriekšējās nakts. turklāt man nav baigās vēlmes iet dušā un arī nav pretīgi uzvilkt 3 dienu valkātās drēbes (nē, pēc cigaretēm nesmird). neuzkrāsojusies aiziet uz univresitāti, pasūtīt kafiju un sūtīt neķītras īsziņas no rītiem, pirms ieurbjos zinātniskajos tekstos.
toties 3 dienas atpakaļ, restorāna darbā sēdu un sūcu vīniņu un runāju ar pieklājīgu un kāŗtīgu meiteni, mana vecuma, žilbinoši baltā blūzē, kura ir mana kolēģe universitātē un dzīvo kārtīgu dzīvi. tajā brīdī es padomāju par sevi, ka varbūt būtu laiks pieaugt, ģērbties tā kā kārtīga jauna sieviete un atbilstoši uzvesties.

Vārdu sakot, gan Parādnieks, gan Mētra ir metami pār vienu kārti. Aktīvi pilsoņi, kas ar sevi uzmācas pārējiem. Tas nav slikti, ir par ko padomāt.

skatos Mētras uztāšanos čomskī ar intervijas elementiem, to zaķi, kas likvidējis sev spēju dzemdēt un man ir līdzīgas sajūtas par to kā Au par to zilmataino jaunkundzi.
es tur redzu tikai pusaudžu problēmas, velmi būt krutai māksilniecei, salasijusies saskatijusies kaut vai pietiek ar orlan (slinkums meklēt dzļāk)
nu tāds egoismā balstīts izgājiens.

Bet runājot par Krutoju, es nesaprotu vienu - viņš taču to savu jubileju jau nosvinēja Operā, pēc tam rudenī Maskavā un tagad atkal arēnā Rīga? Tāda kā ievilkusies dzimenīte?

Runājot par Parādnieku, ierosinu likumprojektu, kas paredzētu katram deputātam pirms likumdošanas iniciatīvas izdarīšanas obligātu psihologa apmeklējumu.

Diena var sākties! "Ekonomikas ministre kardināli mainījusi sasuku."

domāju par to, kā dzīvot tālāk.
varbūt iziet miršanas kursus? tā pat vien prikola pēc.
nebaidīties iepazīties ar jauniem cilvēkiem. tomēr atvērtos jaunas neiepazītas pasaules. būtu motivācija neiznīcināt ķermeni ar bulciņām, cigaretēm un alkoholu. sākt interesēties par eksotiskām valstīm. smelot sev, lai izdzīvotu, kā kāds vīrs sameloja kolibrī, kurš negribēja dzert no plasmasas korķīša, kamēr tur nebija ievietota plastmasas puķīte ar caurumiņu, kas kolibrī atgādināja pazīstamo realitāti.
vai izgulēties, izlasīt iekārotās grāmatas, minimizēt kontaktus ar cilvēkiem un vairāk zīmēt. tobiš saņemties darbam.
varbūt jāsāk ar izveseļosanos?