visu, · ko · teiksiet, · izmantošu · par · jums

Bertrāns Kantā no Noir Désir savā jaunajā grupā joprojām ir lielisks: Détroit - Ange De Désolation

Ōōōōō: Détroit - Null And Void

Āāāāā: Détroit - Droit Dans Le Soleil

Vai ne? Détroit - Le Creux De Ta Main

Nu, jā! Détroit - Horizon

es tak jums teicu, ka Vilnīti vajag pārsaukt par Rakšasu - tas būtu daudz atbilstošāk. viņš šodien dzenāja nabaga Radžiņu pa dārzu. Sunim aste kājstarpē, austiņas nolaistas, purnā izmisums un kaķis pakaļ.
visādi citādi šodien bija lieliska diena. ierados stallī, kad tur notika neliels Laurudienas pikniks, kurā mani aicināja pievienoties. rezultātā piknikoja 4 cilvēki, 2 takši un 2 zirgi. mans zirdziņš uzvedās aristokrātiski pieklājīgi, izņemot to, ka iesūca mutē un steidzīgi norija banāna mizu. ar visu uzlīmīti. pēc tam devāmies 14km izjādē uz mūsu nesen atklāto Acones mežu un iemēģinājām jaunu taciņu. tas, ko mēs atradām man lika vienu brīdi domāt, ka esmu piknika laikā pīpējusi spaisu un par to paspējusi aizmirst. vispirms bija kaudzes ar betona blokiem, tad karjers (un joprojām betona bloki), tad mājas uz vistas kājām, tad milzīgs sudraba zirgs (un vēl betona bloki) un lieli skursteņi (stabi?) cilvēku formā.
karoč mūsu jaunatklātais mežs ir ļoti mitoloģiska vieta - tur ir Rūķu purvs, Sudraba zirga ceļš, pa kuru var aizjāt līdz Valpurģu ciematam un vietā, kur ceļš izved no meža pie Valpurģu ciemata, ir liels betona kubiks, nu tāds kā betona rāmis, kuram var izjāt cauri ar zirgu. nospriedām, ka tas droši vien ir Portāls, pa kuru uz raganu sammitiem ierodas viesi no paralēlajiem universiem.
noslēgumā vēl aizvedām zirgus paganīties pavisam jaunā un svaigā zālītē. viņi bija ļoti priecīgi. pašas sēdējām saulītē un ēdām ananāsu.

( Lielā Piektdiena )

Pēc ilgiem gadiem veģetārisma, es mācos ēst gaļu.
Jautājums "kāpēc?" ir vienkārši atbildams - ja reiz pārmaiņas, tad pārmaiņas, un būt pielāgoties un mainīties spējīgam nekad par ļaunu nav nācis.
Jā, es zinu, ir ļaudis, kam tas sķiet aizdomīgi, viens cilvēks jau ir pārtraucis visus kontaktus ar mani, apvainojās - "you are inconsistent". Sarežģīti ar mani, jā.

Atgriežoties pie tēmas, man nākas secināt, ka ēst gaļu vēl ir OK (gremošanas sistēma pamazām pierod), bet man nav ne mazākās sajēgas, kā to gatavot... Pirmkārt, nācas tikt pāri riebumam pieskarties jēlai gaļai un sajūtai, ka pēc darbošanās ap gaļu salmonellas un visādi citādi mošķi apdzīvo visu manu virtuvi un rokas un virtuves piederumus. Vēl joprojām, man tas nav pārāk komfortabli, bet es saņemos. Otrkārt, izrādās tā ir baisa māksla dabūt sulīgus vistu šķiņķīšus, garšīgus burgerus un kraukšķīgas kotletītes. Mani panākumi ir visai mainīgi. Žēl jau arī labu mantu izniekot - es pērku eko sertificētu gaļu, tad nu ēdu kā sanāk.

Nākamais izaicinājums ledusskapī - steiks.

puķu ziņas:
šogad viss kā pienākas, trases malās zied pārplaukušas, jau pabalējušas vizbules čupu čupām un smuki izstīdzējušas māllēpes, un ievām daiļas mazas lapiņas, ne tā kā pagājšgad, kad skrejceļa malās māllēpes un ievas ziedēja reizē.
putnu ziņas:
1. šorīt pa logu redzēju vārtu priekšā rosāmies dižknābi. smuks gan pats, gan knābis.
2. vecā melno mušķērēju būra vietā tēvs šopavasar pielika jaunu. un tur tikko ir iekortelējies mājas strazds. nes iekšā vīnogulāju atspurušās mizas un taisa matraci. kā viņi tai mušķērājiem paredzētajā šaurībā izgrozīsies nav skaidrs. tēvs smejas, ka jādzen ārā resnie strazdi no mazo putniņu būrīša, bet patiesībā priecājas gan, jo tos būrus, kas senāk taisīti strazdiem, šie paši strazdi jau vairākus gadus apsmādē, un tur mitinājās tikai visādas svīres un tītiņi. (gribu tītiņu! dodiet man šogad atkal bļaustīgo tītiņu, lūdzu! CD, lūdzu tītiņu tai būrī, kas austrumpuses ābelē!)
3. kamēr sēdējām šūpuļtīklā un ieturējāmies, pār kaimiņdārzu zems un mērķtiecīgs aizlidoja stārķis.

upd. 4. pa pliko dzīvžogu šobrīd ņemas veselas četras sarkanrīklītes, neprātīgi skaistas, actiņas kā mellas pogas, un šīm ieslīpi fonā ir rietumi ar zemu sauli un pareizās krāsas gaismu, tāpēc viņas tiešām izskatās nevis pēc iebrūnrīklītēm vai rižrīklītēm kā parasti, bet patiesi pēc sarkan- vai vismaz košoranžrīklītēm.