atmiņas par domām

Man par "Straumi" ir divējādas sajūtas. Viena - pozitīvā - man tā atstāja pēcgaršu. Nebija tā kā pēc daudzām filmām vai izrādēm - ka tu izej laukā un nākošajā mirklī jau esi aizmirsis, ka ko tādu esi vispār redzējis. Un vēl tas bija kā ceļojums iekšējā pasaulē.
Vietām man sižets drusciņ nesējās kopā - tā īsti nesapratu, kas notika ar to putnu. Kāpēc nekur nebija cilvēku. Bet varbūt ka tieši tie neatbildētie jautājumi arī ir sāls.

(Reply to this)