es, šeit un tagad, esot pie pilna saprāta, paģirās, ar vienu alu, vientulībā svinīgi, jums klātesot, sev nosolos ka šī nu NEBŪS NEKĀDA VASARA PILSĒTĀ.

tā niez viskijs, ka vai jānokrīt no krēsla. astoņi no rīta, dāmas staipās jogā. bērniņ, kur tavas manieres?

kaut kur lasīju ka esam ļoti saistīti ar savām pirmajām rotaļlietām, man, piemēram, rudmataina (ček) lelle Asote, kurai visu laiku krita nost galva (ček?)

aizmigu šampanieša pudelēs, pamodos četros no rīta. tā, acīmredzot, dzīvo uzvarētāji.

vakardienas koncertā bija daudz pārīšu, meitenes ar priecīgām acīm, tad dejoju mētelī, tad visu nakti pīpēju svešas cigaretes un nesarunājos, nepieklājīga, fuj, viens zēns pie bāra teica, ka esmu tukša un es teicu paldies, man prieks ka to tik labi var saskatīt, es jau tā vien rādos pasaulītei. atnācu mājās piecos no rīta, paskatījos spogulī, man nav tādas acis. Šorīt Edgars atsūtīja trīs dziesmas kartāgas, domāju ka varbūt pat nebūs jāiet uz veikalu pēc vīna.

grūts raksturs, viegla uzvedība

vakarnakt, savukārt, sapņoju ka esmu kosmosa kuģī un mums tūlīt beigsies resursi, lai dzīvotu. Noskatām simpātisku planētu un uz tās nolaižamies. tad atklājas ka uz tās planētas ir nolaidušās vēl bezgalīgi daudz mūsu ekipāžas, un tagad ir ļoti daudz manis un ļoti daudz manu komandas biedru. visi lēnām sāk jukt prātā un murmina - entropija entropija entropija.