Atzīmēju ka šīgada pirmais taurinis ir nātru raibenis

Biju bērnības milicijas koncertā, liekas skanēja pati jaunība

Nu šī nedēļa reāli izmetama miskastē, neko jēdzīgu tā arī neizdarīju un visu laiku domāju visādas sūdības, man nekad nebūs naudas un sunīša un neviens mani nekad neprecēs,jo man pārāk grūts raksturs un ziema nekad nepāriet, tai ir tikai pārtraukumi, un nekad es neko nesasniegšu un noteikti nekad man nesanāks uzcept biskvītu par spīti virtuves svariem. un kapēc kad mamma ar tēti izšķīrās viņš mani pameta un tad vēlreiz, kad nomira arī pameta vēl atstājot omu un opi un man vajadzēja redzēt tās sāpes?

Sapnī atkal bija jāpiedalās teātra izrādē, pie tam jādzied un pašai arī jārežisē. Sapnī neko nevarēju, bet kad pamodos izlēmu ka dziedātu skumju es neesmu džeina fonda bez fona pavadījuma un kurinātu krāsni, taisītu vakariņas un tad viena pati tās apēstu, un tai vietā kur aizvējo aizvējo aizvējo tur atvērtu durvis un liels ventilators pūstu baigo sniegu iekšā tā ka mati noplīv un paliek tumšāks

Kopš jaungada ar kungu un pavēlnieku braucu uz patversmi staidzināt suņus. Esmu satikusi jau ļoti daudzus dažādus, jo vienā reizē ņemam divus, lai katram tiek savs. Esmu arī iepazinusi dažus caur voljēra sētu. Mani favorīti šobrīd ir koperfīlds, milzīgs suns kas taisa trikus, pudeļbirste (neatceros īsto vārdu) kura lēkā pa sniegu superpriecīgi un enerģētiski un mazais magnēts, kas visos aprakstos raksturots kā baigais žipčiks, bet manai rociņai pieglaužas ar savu zīžaino galviņu un smilkst, māk atnest bumbiņu un ir nedaudz tukls.

Šodien biju sarkanā meža pirmizrādē, piektdien iešu uz atnāc mani vēl satikt pirmizrādi, plānoju vilkt šitās pašas zeķbikses (protams, izmazgāšu) kurām uz papēža, nez kapēc, caurums un izirušais valdziņš nemanāmi un bīstami tuvojas zābaka malai un tūlīt būs redzams kritiskais acij uz manas bālās kājas

Šodien pati no sevis pamodos pusastoņos un pieņēmu sev galīgi neraksturīgu lēmumu un aizvilkos uz darbiņu (parasti darbā esmu pēc 12) ceru ka šitā sāksies jaunā skaistā superproduktīvā dzīve, bet patiesībā man ir iesnas, kas traucē gulēt.

Man ir diezgan daudz ko teikt par modi un stilu, piemēram, izslavētā kapsulas garderobe, manuprāt, ir pilnīgas muļķības, un saraksti "kas nepieciešams katrā skapī" ir līdzīgas kategorijas blēņas. Varbūt diviem cilvēkiem no 10 piestāv bēšs "kamieļvilnas" mētelis, bet to slavina kā stila grālu, tev nevajag baltu blūzi un tumši zilus zīmuļsvārkus, ja vien nestrādā ofisā kā arī metāli IR neitrālas krāsas, tapēc zeltu un sudrabu var nēsāt kopā. Visi šitie stilisti un modes mākslinieki kas lieto tādus vārdus kā bleizeris un stailings, var iet ieskrieties jo labs mana aroda pratējs tomēr ieskatās cilvēka sirsniņā un uzliks to uz tā cilvēka ķermeņa, nevis sataisa visus vienādus. Un tas būtu tas mazākais ko es varētu pateikt, tikai kur ir tā mana platforma? To es nezinu.

Kad kāda paziņa man stāstīja kā iepazinusies ar savu draugu viņa ļoti sīki aprakstīja kas viņai pašai bija mugurā un to kā viņš uz viņu skatījies. Pieļauju ka bija tāds palēlinājuma efekts kā filmās.

Gribu nopirkt lielus briļļu rāmjus lai varu, dienās kad nenēsāju kontaktlēcas, izskatīties pēc milzīgas pūces.