Senāk biju ļoti iemīlējusies valodā, bet tagad tā šķiet tomēr ļoti ierobežojoša un vairāk var "pateikt" izmantojot vizuālu mēdiju, kas gan ir grūti, jo iztrūkst pamatu un vajadzīgās skolas, nākas sekot instinktiem un uzticēties savai gaumei.

rīta darba cēlienu pavadīju ar rokām šujot viduslaiku mūku albas un skapulārus, savkārt pēcpusdienā šuvu nelielus supervaroņu apmetņus kečupa burkām un mērces pudelēm
#lovemyjob #sirreālisms #absurds #ikdiena

Kur ir mana vietiņa? Nekur nava

Interesanti zināt, kur palikusi mana cukurvates mašīna?

Bieži gribas darīt kaut ko kas nav darbs. Šinī nedēļas nogalē plānoju nobruģēt laukumiņu un uztaisīt jaunu āra tualeti laukiem. How hard can that be? (No otras puses, lai kā es mīlu remontus un mēbeles diez vai to gribētu darīt katru dienu)

Labi nu droši vien pietiks par dabu un jāuzraksta par aktuālo. Pirmajās nedēļās katru vakaru piedzēros, tagad pārgājusi vajadzība. Darba, protams, nekāda nav, nav arī naudas, uz darbiņu braucu ar riteni un lēnā garā taisu kaut kādus savus projektus, kā arī čubinu vienu kori, par kuru jau samaksāts. Visas izrādes un koncerti atcelti, individuālie klienti sēž mājā (malači), kā apmaksāšu rēķinus, nezinu. Paldies bitei ka nav atslēguši izejošos zvanus, tikai sūta dusmīgas īsziņas. Kungs un pavēlnieks raksta doktora darbu un pieskata suni. Suns laimīgs - visu laiku kāds mājās. Pēdējās četras dienas slimoju, jo tajā siltajā dienā biju izgājusi ārā ar pliku galvu, slapjiem matiem un mājās aizmirstu šalli. Tagad moka klepus. Tā skatos seriālus, griestos un jūtūbā kā cilvēki sev sabojā matus. Iedvesmojusies nopirku matu tonējošo šampūnu, būšu tādā pat krāsā kā ruksis. Oma dikti švaka, zvana divreiz dienā un prasa kas par dienu, aiziet pie viņas es nevaru, kaut gan ja šīs viņas pēdējās dienas tad. Nu es nezinu.

Pirmais taurenis - dzeltens

Šodien redzēju zirnekli. Tas piesaulītē pie pakša staipīja visas savas kājas. Bija skaists, liels, brūns ar pelēku.

Labāk neliela lieka panika tagad, nekā liela nožēla vēlāk.

Nevaru atrast neko kas rezonētu.