< back | 0 - 20 |  
slaaneklis [userpic]
by slaaneklis ([info]slaaneklis)
at November 23rd, 2017 (03:58 am)

"Collect the money while the tears are still wet."

viss šeit lasāmais ir fantāzija un klaji meli [userpic]
by viss šeit lasāmais ir fantāzija un klaji meli ([info]ulvs)
at November 23rd, 2017 (01:24 am)

Mīlu glāzi, divas pienaina cabernet sauvignon pirms miega. Patiesībā bieži neatsakos tāpat, taču tad varbūt vienu. Alkohols jālieto mēreni, taču narkotikas daduz (bet atbildīgi, lai neapbēdinātu ģimni tikai tāpēc, ka notikusi aksidentāla pārdoze, jo meitiņa vai dēliņš lohs).

tagad [userpic]
by tagad ([info]tagad)
at November 22nd, 2017 (11:15 pm)

Kādu rītu varētu pamosties realitātē, kura šķistu vēl reālāka par nomodu, bet nav pareizi - 'vēl reālāka' kvantitatīvā izteiksmē - nez vai, nevar reālistiskumu izmērīt, nosvērt un pavairot. Sapņu realitāte šķiet tikpat īsta, tikai pagaidām tās ir divas pasaules, bet varbūt ir vēl trešā (un ceturtā, piektā, sestā...) Un katra vienmēr šķiet kā visīstākā - izņemot reizes, kad apzinies, ka sapņo, bet varbūt es sapņoju visu laiku un šis ir sapnis par maņām, telpiskumu, laiku un atsvešināšanos, lai uzzinātu, kā ir izjust zaudējumu un ilgas - pretējais šķiet kā atgriešanās mājās.


tagad [userpic]
by tagad ([info]tagad)
at November 22nd, 2017 (09:45 pm)

tagad [userpic]
by tagad ([info]tagad)
at November 22nd, 2017 (08:18 pm)

Lasu (drīzāk plivinos pāri tekstam) Gibona darbu par Romu. Vietas, kur tiek runāts par to kā vide veido cilvēku attiecības, raksturus un tikumus, liek justies kā mazam uzpirkstenim vai koka galotnes fragmentam, kurš pilnībā izaudzis un ieaudzis vēsturiskumā.


"Although the progress of civilization has undoubtedly contributed to assuage the fiercer passions of human nature, it seems to have been less favorable to the virtue of chastity, whose most dangerous enemy is the softness of the mind. The refinements of life corrupt while they polish the intercourse of the sexes. The gross appetite of love becomes most dangerous when it is elevated, or rather, indeed, disguised by sentimental passion. The elegance of dress, of motion, and of manners gives a lustre to beauty, and inflames the senses through the imagination. Luxurious entertainments, midnight dances, and licentious spectacles, present at once temptation and opportunity to female frailty. From such dangers the unpolished wives of the barbarians were secured by poverty, solitude, and the painful cares of a domestic life. The German huts, open on every side to the eye of indiscretion or jealousy, were a better safeguard of conjugal fidelity than the walls, the bolts, and the eunuchs of a Persian harem. To this reason, another may be added of a more honorable nature. The Germans treated their women with esteem and confidence, consulted them on every occasion of importance, and fondly believed that in their breasts resided a sanctity and wisdom more than human."

Nezinu no kurienes viņam tāda informācija par vāciešiem, bet laikam viņam šie 'barbari' simpatizēja. [cēlie barbari un samaitātie, kulturālie romieši]

Winstona Pieraksti [userpic]
by Winstona Pieraksti ([info]winstons)
at November 22nd, 2017 (06:57 pm)

Toto-africa

aņa delovejevna [userpic]
by aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze)
at November 22nd, 2017 (10:23 am)
Tags:

aizmirsu pierakstīt vienu no vakardienas skaistākajiem atgadījumiem. bijām Getty center, tur bija pāris brīnišķīgas mainīgās izstādes, ieskaitot par Centrālamerikas dārglietu vēsturi un tā brīnišķīgā izstāde par to, kā lasīt Argentīnas nacionālo mītu veidošanu kopš 19. gadsimta beigām, tur izstādes sākumā tāds lielisks īss pārskats par Argentīnas vēsturi, kas brīžiem atgādina asa sižeta filmu; Vējonis tiešām teica, ka ir maz valstu, kas ir cietušas vairāk nekā Latvija? Shaking my fucking head.
un tātad, es izdomāju, ka jākoncentrējas uz mainīgajām izstādēm, jo pastāvīgajā ekspozīcijā viņiem ir visādi eiropieši, un ir drusku shady braukt tikt tālu un skatīties Eiropas mākslu, turklāt ne to obskūrāko. bet kaut kā es nejauši tomēr ieklīdu sadaļā ar Francijas mākslu no 18. gadsimta vidus, un tad mani pasauca malā izstādes uzraugs, tāds nopietns kungs ap 40 uzvalkā, rādīja uz vienu konkrētu gleznu un prasīja ''miss, don't you think he looks like that guy from The Big Bang Theory?'' es ļoti sasmējos un teicu, ka nudien.

sirualsirual [userpic]
by sirualsirual ([info]sirualsirual)
at November 22nd, 2017 (08:20 pm)

domaaju ko lai viikendaa dara pa madonu un atcereejos kaa ieprieksheejo reizi ietuseeju klubaa barbados. pret mani meta kafijas tasiiti no virziena kuraa nebiju skatiijies un no manas glaazes palika tieshi pusiite, taa teikt filigraani noshkjeeleeja :D

baby_amfik [userpic]
by baby_amfik ([info]baby_amfik)
at November 22nd, 2017 (08:19 pm)

https://www.youtube.com/watch?v=RtAsyYUaq0k

sirualsirual [userpic]
by sirualsirual ([info]sirualsirual)
at November 22nd, 2017 (07:56 pm)

plānoju arvien mazāk pievērst uzmanību tam, ko cilvēki saka internetā

* [userpic]
novembris
by * ([info]inese_tk)
at November 22nd, 2017 (07:33 pm)
Tags:

man ir ļoti foršs ginekologs. ginekoloģiskā apskate un psihoterapijas seanss vienlaicīgi.

austra [userpic]
by austra ([info]au)
at November 22nd, 2017 (04:38 pm)

šodien attapos kā savas vecmāmiņas viesistabā, bet es taču tikai iedzēru kafiju Pie Ķuzes.
gandrīz tās pašas mēbeles, gandrīz tās pašas tasītes. oho

aņa delovejevna [userpic]
by aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze)
at November 21st, 2017 (10:27 pm)

LA tiešām liekas kā perfektā postmodernā pilsēta ar dažādām dzīvēm un dažādām vietām, rajoniem, atsevišķām pilsētām viscaur šai milzīgajai teritorijai. drošie rajoni un nedrošie rajoni, sabiedriskā transporta ilūzija (šodien braucu uz brāļa mājām ap 7iem vakarā ar metro, kas it kā taču parasti ir viena no pīķa stundām; visi metro bija pustukši, jo acīmredzot tiešām tā frāze par LA nedraudzēšanos ar sabtransportu nav pārspīlējums) un kalni, kas visu laiku kaut kur fonā. un tāda viegla dūmaka, un karstums, un ļoti spilgtas krāsas, un tās zilās, zilās debesis.

šodien gāju ar basām kājām pa zāli, gandrīz sāku raudāt. (bet, ja godīgi, kaut kā džetlags un noguruma uzkrājumi mani padara viegli raudošu par visu; pirms pāris dienām skatījos uz brāļa meitām un iedomājos tādu nākotnes variantu, kurā viņas skolā kāds apceļ, un drausmīgi sāku raudāt.) aizvakar bijām Grifita parkā un observatorijā, La la land, protams, briesmīgi melo - tur nekad nav tik maz cilvēku, kā viņi tur rāda filmā. un tur pat parka visparastākajā kafejnīcā bija tādas lietas kā veģetāri (vispār jau arī vegāniski) hotdogi, vegāniski salāti, maizītes un zupas, viss tik normāls un.. cilvēcīgs. starp citiem hailaitiem jāpiemin tas, ka vakar biju vienā no skaistākajām vietām, kurā esmu līdz šim bijusi, vismaz tā šobrīd liekas - Huntingon Library, Art collections and Botanical gardens, kur ir brīnišķīgi tematiskie dārzi, piemēram, Japānas, Ķīnas, Austrālijas dārzi, rožu dārzi, Šekspīra dārzs (bet, tā kā es joprojām nemāku lasīt kartes, to, protams, neatradu), daudz citronkoku, palmu, dīķu, kas paslēpušies aiz kokiem un kas sevī paslēpj neticami skaistas skulptūras, un tad, kad man likās, ka viss, esmu jau savu katarsi šeit piedzīvojusi, atradu garšvielu dārzu, kur viss tik ļoti, ļoti, ļoti brīnišķīgi smaržoja. es nezinu, šī dūmakainā gaisma, novembra saule vai vienkārši nogurušais, novārdzinātais un skaistuma izslāpušais prāts ir mazinājis prasības pret to, ar ko sastopos, bet tā bija tiešām viena no skaistākajām, mierinošākajām un pārliecinošākajām pieredzēm ilgā laikā. nespēju atcerēties, kāpēc Rīgā neeju uz botānisko dārzu biežāk, ja reiz man diezgan regulāri šādas vietas sagādā emocionālu pacēlumu.

tad es izdomāju, ka laiks pirmo reizi mūžā aiziet uz IMAX, lai noskatītos Justice League - pat visā LA ir apmēram 5 filmas, kas iet IMAX formātā, Justice League likās visnormālākā no visām. vairāk nekā filmā tomēr vīlos pašā pieredzē, pasūdzējos Sergejiem, ka šī immersive experience tomēr nebija nekas tāds immersive, viņi skaidroja, ka, iespējams, es nokļuvu liemax, ne imax (hah), gan arī lika ņemt vērā to, ka scape zāle mūs drusku ir izlutinājusi. jo Scape zāle ir tiešām brīnišķīga. bet tas tā.

runājot par kino, šodien biju Holivudā, absolūtais hailaits bija drēbju veikals, kur varēja par ļoti lētām naudām nopirkt random lietas, ieskaitot acu pārsegu miegam un ceļojumu spilvenu, kā arī meksikāņu restorāns, kur bija brīnišķīga margarita un ēdiens. pati Holivuda ir drusku.. nu, underwhelming, protams, jo tur jau nekā nav, ja vien negadies kaut kādā pirmizrādes periodā. īstā Holivuda jau ir kaut kur citur, hah. bet uz Universal studios tūri gan tomēr izlēmu neiet, jo tērēt bargu naudu, lai uzzinātu, kā tiek veidots kino, tomēr negribu - kaut kā liekas, ka, iespējams, pārsteigtu tikai mērogs, ne īsti tas, kas notiek aiz kameras.

bet, par muzejiem runājot, šodien biju ieklīdusi Museum of Broken Relationships, kas atrodas uz Hollywood blvd un kas drusku atkal aizlauza sirsniņu. tie visi stāsti.. šķiršanās un parastie breikapi bija vispārdzīvojamākie stāsti no visiem, bet es totāli apraudājos pie stāsta par high school sweetheart, kurš pāris dienas pirms eksāmeniem izdarīja pašnāvību, un pie vecmammas stāsta par mazdēlu, kurš nomira pusotra gada vecumā. nevaru joprojām saprast, tiesa, kāpēc šis muzejs 'strādā' - no vienas puses, šos stāstus varētu izlasīt arī tumblr vai reddit, vai jebkurā citā interneta forumā, un pašas lietas apskatīt fotogrāfijās. un tomēr, kaut kā tā fiziskā klātbūtne un iespēja apskatīt lietas no salauztām attiecībām tieši to fiziskā veidolā blakus stāstam par pašu lietu un salauztajām attiecībām tiešām nostrādā un rada iespēju sakontektēties ar cilvēkiem, kurus nekad neesmu satikusi un nekad nesatikšu pavisam īstā, dzīvā līmenī. ļoti interesanta pieredze, pat abstrahējoties no savas pašas pieredzes par savām salauztajām attiecībām.

bet rīt savukārt plānoju sēdēt saulē un iet uz brāļa meitu skolas ballīti saistībā ar thanksgiving, kur visi dziedās un dejos. sounds fun. visādi zinātnes muzeji paliks nākamajai nedēļai, šonedēļ vēl sola +30 grādus, tāpēc jāiet uz pludmali. pirmo reizi šogad, starp citu.

Nebīsties nakts, jo tai ir jau rītausma seglos [userpic]
by Nebīsties nakts, jo tai ir jau rītausma seglos ([info]prtg)
at November 22nd, 2017 (09:03 am)

Everything's Kant's (in large amounts!)

pelnufeja [userpic]
by pelnufeja ([info]pelnufeja)
at November 22nd, 2017 (02:28 am)
Tags:

"Why is he here all alone?"

"He's not alone. There are eyes and ears and hearts around him. But he can't live in the village...It's too dangerous for him. Gul-kak is what we call a 'mout' - he lives in his own world with his own rules, a bit like you in some ways." Musa looked up at Tilo, serious, unsmiling.
"You mean a fool, a village fool?" Tilo looked back at him, not smiling either. 
"I mean a special person. A blessed person."
"Blessed by whom? Twisted fucking way to bless someone."
"Blessed with a beautiful soul. Here we revere our moet
(..)
We nearly lost him two years ago. There was a cordon-and-search operation in his village. The men were asked to com out and line up in the fields. Gul ran out to greet the soldiers, insisting they were the Pakistani army, come to liberate them. He was singing, shouting Jeevey! Jeevey! Pakistan! He wanted to kiss their hands. They shot him in his thigh, beat him with rifle butts and left him bleeding in the snow. After that incident he became hysterical, and would try to run away whenever he saw a soldier, which is of course the most dangerous thing to do. So I brought him to Srinagar to live with us. But now since there's hardly anybody in our home-I don't live there anymore- he didn't want to live there either. I got him this job. This boat belongs to a friend; he is safe here, he doesn't need to go out."
(..)
"Almost all the moet in Kashmir have been killed. They were the first to be killed, because they don't know how to obey orders. Maybe that's why we need them. To teach us how to be free."
"Or how to be killed?"
"Here it's the same thing. Only the dead are free. "

(Arundhati Roy "The Ministry of Utmost Happiness")

Božena Chodunska [userpic]
by Božena Chodunska ([info]bozena)
at November 22nd, 2017 (12:30 am)

Jautājums no stulbā gala - foto Krievijas vīzai tiešām jābūt no salona un nevis pašiņam uz balta fona 3.5x4.5?
Jaunkundzei, protams nav. Vecā vīzas foto ir vairāk kā pusgadu veca un ar zīmogu no 2016. gada.

sirualsirual [userpic]
by sirualsirual ([info]sirualsirual)
at November 22nd, 2017 (12:30 am)

tas, ka mani neapstrīd, nenozīmē, ka man ir taisnība; tas, ka mani apstrīd, nenozīmē, ka man nav taisnība; tas, ka mani apstrīd, nenozīmē, ka man ir taisnība; tas, ka mani neapstrīd, nenozīmē, ka man nav taisnība. mūžīgas šaubas, that's how i roll. tāpēc, lai savu problēmu risināšanā iesaistītu arī citus, vienmēr obligāti jārunā viegli apstrīdamos izteikumos. tas, ka man ir taisnība, nenozīmē, ka man ir pārstājis likties.

aņa delovejevna [userpic]
by aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze)
at November 21st, 2017 (01:50 pm)

Mana telefona autokorrekts joprojām vārdam "tikko" kā loģisku turpinājumu piedāvā "izšķīros".

Diez, tas vēl tā ilgi? Galu galā nav vairs nekāds tikko, un es to neesmu rakstījusi jau ļoti ilgi.

sirualsirual [userpic]
by sirualsirual ([info]sirualsirual)
at November 21st, 2017 (10:32 pm)

bet vispār gribēju uzrakstīt, ka madonā es jūtos superīgi. pārvācos pa nakti uz dīvāniņu pie teļļuka, uztopīju siltumu, guļu zem viena pleda drēbēs un pudeli azotē, tā pat nav dekadence, vienkārši normāls režīms mosties divpadsmitos patulkot pastaigāt palasīt atpūsties kafija un atkal

sirualsirual [userpic]
by sirualsirual ([info]sirualsirual)
at November 21st, 2017 (10:28 pm)

īsti neprotu to noformulēt, bet, ikdienā strādājot ar tekstiem, bieži vien tos "pārradot" citā valodā (angļu/latviešu), gadās redzēt ne tikai to, ka "kultūrtelpai" neder vienas un tās pašas lietas, t.i. atsauces vai joki, kas paģēr specifiskas zināšanas, bet arī to, ka pārtulkojot un atmetot lieko no vienas vai otras puses, teksts kļūst skeletālāks, iespējams, ka tīrāks, noteikti lasāmāks, un varbūt, gan jau atkarībā no katra konkrētā teksta, šādu metodi var izmantot kā skrāpi, līdz paliek tikai kauliņi

< back | 0 - 20 |