pirmajā Bali dienā nopirku jogas paklājiņu. ak, uz mājas otrā stāva terases jogot ir tik lieliski. pirmajā reizē skatījos uz džungļiem, stāvēju uz paklājiņa, un nobira no pašas palmas augšas viens vīteņa zieds. dažkārt ar mani jogo kopā lielās skudras. bet šodien es beidzot tiku uz kārtīgu vinyasu jogas studijā rīsu terašu vidū un gandrīz apraudājos.
esmu vienkāršs cilvēks, uz mani tik labi strādā klišejas.

Elektroniskie rakari

Lodergrūdējs

Dziedātājs Mazais Pumpis (Armani Gang autors) izdevis savu pirmo "metāla" dziesmu. Pēc pirmajām 15 sekundēm automātiski vizualizēju, kā Līķpisējs (Corpsegrinder) pārgriež Pimpim sprandu, lai nekas tāds pasaules mūzikas vēsturē vairs netiktu atkārtots. Saprotiet, problēma jau nav mūzikā pašā, bet gan faktā, ka Mazā Pumpīša popularitātes dēļ šo garadarbu izdzirdēs pārāk daudzi cilvēki. Šādai mūzikai jāpaliek autistu un outsider mūzikas annālēs. 

"Vai drīkst pieturēt jūsu kartonu?
Cik stiprs ir jūsu binoklis?
Cik stiprs ir jūsu kalcijs? Dzīvoklis?
Cik stiprs ir jūsu Urāns, dzīvoklis un binoklis?
Cik stiprs ir jūsu binoklis?
Vai tiešām jums nekad nepietrūkst pieredzes?
Un Urāns?
Sakiet, vai tālu līdz govju fermai?
Priežu smarža jūnijā, priežu smarža janvārī"
N.S.R.D./ 1988

"How sad, the evening smoke
from Mount Toribe!
Those who see off the dead one —
how long will they remain?
Dew on the branch tips,
drops on the trunk —
all sooner or later
must vanish from this world."

Kāpēc mani sāk interesēt 13. gs. japāņu teksti?

Mīļie cibiņi, vai kāds varētu pastāstīt, kur Rīgā var nopirkt Indijas sīpolus audzēšanai.
Esot ļoti ārstnieciski. Paziņai apsolīju to noskaidrot.

Train your mussels

[18:23, 20/03/2023] Sarmīte: Čau, Decibels ir pie veča* Gaujas ielā
[18:28, 20/03/2023] Inese: Ooo, kā Tu zini?
[18:29, 20/03/2023] Inese: Viņš tā kā labprātīgi tur uzturas vai piespiedu kārtā?
[18:31, 20/03/2023] Sarmīte: Mana draudzene bija to veci nokerusi un prasījusi vai nav pie viņa Decis,,teicis ka esot.Man liekas ka piespiedu kārtā
[18:31, 20/03/2023] Sarmīte: Tad tik noteicis būšot kādu dienu jāizlaiž ārā

*vecis ir kaut kāds vecis, kam ir kaķu kolonija samērā netālu no mūsu mājas. pagājšgad PVD izņēma no turienes ~17 kaķus. viņu zina arī lejā vetklīnikā, kaut kādas kaķenes viņš esot nesis sterilizēt, bet laikam piliens jūrā.

----
vismaz uz brīdi varu aiztaupīt zvanu uz komunālo dienestu. taisījos zvanīt un jautāt vai nav pēdējā laikā savākuši kādu mirušu baltu kaķi ar rudu asti un rētu uz vaiga. viņi vāc un kādu laiku uzglabā kaķu morgā.

Sveiki,

Iesakiet, lūdzu, kādus labus urban backpack (vīriešu/unisex, zem 20L) zīmolus.
Ikdienai - tāda, kurā ietilpst 14" (un mazāks) laptop, kāds lunch box, austiņas, ūdens pudele/thermo krūze, kāda grāmata, 250ml Red Bull un banāns.

Dizainiski kkas starp šiem

https://nordace.com/en/product/nordace-siena-smart-backpack/
https://johnny-urban.de/products/canvas-rolltop-rucksack-adam-medium?variant=42603489558745
https://www.peakdesign.com/products/everyday-backpack?variant=29743300870188
https://johnny-urban.de/products/tagesrucksack-mika?variant=40784442130628

Vakar laime tā krita, ka man bija otrā iespēja sastapties ar valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju orķestri, kur joprojām, zvēru, nekādi ugunsdzēsēji vis nespēlē, bet toties ir parādījies 14 gadīgs bundzinieks un vēl viena bēdīga paskata dāma ar flautu, kas īstajā dzīvē visticamāk ir galvenā grāmatvede un liela bosene, bet nāk uz orķerstri vienkārši atlaist. Un atlaida viņi pamatīgi, pēc koncerta oficiālās daļas Valletā orķestra vadītājs pirka 1l marinētu šampinjonu un 1l marinētu gurķīšu, kanapē kociņus un gaiši zaļu limonādi, kas tā viņam par pēkšņu marinējumu kāri, tā es nodomāju un tikai nākamajā dienā sapratu. tikmēr pārējie dejoja un tur bija gan ko redzēt, jo bija gan stīvinātas tautumeitu bārbijas ar slutty meikapu gan dzirnas un, ja gadījumā jums laime tā iekritusi neredzēt, kā dejo dzirnas, tad iesaku ņemt to lietu savās rokās. beidzās viss ar to, ka atpakaļeceļā pēc plkst. 20.00 izdzēru viršu kafiju, lai noturētu acis uz pašnāvnieciskajiem ceļa zvēriem, un tā kafija, savukārt atspēlējās ar sapistu melatonīnu un standapu līdz 23.00, no kura nespēju atcerēties nevienu patiešām labu epizodi, bet ticu, ka bija. šovakar iešu gulēt tautastērpā, jo jāceļas piecos modināt saulīti, pirms vēl paši esam pamodušies un kaut kā tās lietas tomēr jārisina.

vakar dzirdēju pirmos cīruļus un redzēju pirmo kabrioletu ar nolaistu jumtu. diena izgrauzusies cauri naktij.
siltumnīcā izlīdušas janvārī stādītās tulpes. divu stirnu vietā šobrīd dārzā nāk viens stirnāzis. kāds no viņiem tomēr nograuzis dobē atstātos puravus. iepriekš tos neēda. tādi stumbenīši vien palikuši. šodienas pusdienām sanāca. var teikt, ka noslēdzu pagājušā gada dārza ražas sezonu.
ledusskapī aizkavējusies maza kāpostgalviņa sākusi no vidus aug un atsprāgusi vaļā. gandrīz pāršēlusies uz pusēm. es arī tā gribētu spēt augt. tumsā, aukstumā, ledusskapja kastē, tik jaudīgi, ka uz pusēm jāsprāgst un jādzen jaunas lapas no vidus. kā viņa tur ledusskapī zināja, ka jāaug?

ir milzīgs prieks par pavasari, bet vispār man vēl nepietika ziemas. es nepaspēju no viņas dabūt, ko gribēju. liekas tik jocīgi ko tādu teikt, bet tā nu man šobrīd ir.

p.s. viens no lielākajiem pavasara priekiem pēc nepārtrauktajām šļurām, puteņiem, atkušņiem un lediem ir braukt pa tīru un sausu asfaltu. gaismā. izgāzties sēdeklī, rokas turēt klēpī un spiest gāzi. un nonākot galā vairs nejusties drausmīgi pārgurušai un saspringušai no pāris stundu cīņas, lai tumsā un šļurā paliktu uz ceļa.

Šodien pamodos nedaudz vēlāk kā parasti brīvdienā, jo īsti nekas nebija paredzēts. Ārā saulītē grēks nedoties ārā, kaut gan es jau sāku pētīt sporta pasākumu programmu, lai varētu pilnvērtīgi snauduļot uz dīvāna, bet biju apsolījis, ka mēs šodien kaut kur aizdosimies pastaigāties.

Papētīju karti, papētīju geo lapu. Eh, nekur negribu, jādodas taisīt "vilcienu loterijas". Loterijas rezultātā izrādījās, ka Sigulda nav īsti informēta par pavasara iestāšanos. Neliels aplītis līdz Gleznotāju kalnam, kalnā lejā, pa sniegotām trepēm līdz Kraukļu aizai, kalnā augšā līdz Paradīzes kalnam un es sāku nojaust, ka ja negribās nolikties garšļaukus uz kādas kalna takas, tad būtu takā šīs izpriecas jābeidz un jādodas iekost.

Nesen vienā raidījumā biju dzirdējis, ka esot Misters Biskvīts labākā vieta Siguldā, kur iekost, nu apņēmības pilni devāmies viņas virzienā. Izrādījās, ka vieta jau laikam ir gana laba, bet 7-8 galdiņi nespēj nodrošināt viesiem vietu arī sestdienas 15os, kas laikam jau nav pats iecienītākais laiks pusdienvakariņām.

Un šiet mēs nonākam, kāpēc es vispār gribēju šo rakstīt. Nākamā vieta uz kuru dodamies ir "Kaķu māja", jo es kaut kā atcerējos no iepriekšējās reizes, ka bija samērā ok. Nonācām tur un es sapratu, ka nu brīvdienās derētu tākā labāk kaut ko vairāk par Lidiņa tipa iestādijumu. Netīšām bijām ieraudzījuši Viesnīca Sigulda.

No ārpuses škita, ka ļoti smalka vieta, bet ņemot cenas izliktās pie durvīm, kas bija samērā saudzīgas, pieņēmām, ka mūs arī apkalpos pastaigu apģērbā :)
Ja kaut kas ir tiešām garšīgs, tad viesnīcas "Sigulda" pavārs to tiešām piedāvā. Interjers un apkalpošana, nu tā, laikam jau Latvijas parastais līmens, bet garšas kārpiņas ēdot salātus!!! jau bija iepriecinātas. Otrajā biju paņēmis vistenieku, kas ar lika vienkārši norīt mēli :)

Atdodu "Asiņainā rītausma Parīzē. 1789. gada revolūcija kā mediju notikums." /D.Hanovs, V. Tēraudkalns

Savākšana centrā, nekur nesūtu. Var rakstīt pa taisno uz epastu profilā.

pēdējo nedēļu mēģinājumos trāpos pārī ar Otīliju. Jā, ir pareizi, kā izklausās, Otīlijai ir vismaz 100 gadi un viņa runā un attiecīgi arī dzied ultraskaņā. Jebkura dziesma izvēršas par drausmu un totāli šķību kaķu kori un man nav dukas to bezpriģelu noturēt sliedēs.un katrā mēģinājumā pienāk brīdis, kad viņa ar savu simtgadnieka elpu man sejā bakstās pa mikroskopiskiem skaitļiem C1 izmērā izdrukātā autobusa sarakstā, lai es pasakot, cikos ir nākamais, bet, tie autobusi iet taču katras desmit minūtes un vai nav vienalga?

Nezinu, kas tas pa čali bija uz Delfiem atsteberējis no izglītības ministrijas, bet tā frāze bija izcila, es šo arī, ja sakļūdīšos darbā iekļaušu. "Nevajadzētu šitā uzsvērt, ka mēs kļūdījāmies, galvenais ir skatīties, ko mēs no tā iemācījāmies"

Cenšos visu laist caur pirkstiem,
Necenšos ne ņemt, ne dot
Katrs savā gultas pusē
Pamēģinām sadzīvot

Sasalušā erozijā
Lēni otram blakus augt
Atlocītām piedurknītēm
neglāstīt, bet klusi žņaugt

Nepasacīt laburītu
Labudien un labunakt
Katram savā gultas pusē
Sadzīvojot klusi smakt

Nedot skūpstu atvadoties
Neapskaut un neglāstīt
Necenšoties atdot, atņemt,
Katrs savā gultas pusē mīt

Un ja man prasīs kurā pusē
Izvēlētos es tad būt

Otrā gultas pusē viņa klusē
Vien darām to, ko katrs prot
Katrs savā gultas pusē
Pamēģinām sadzīvot

vakar iedomājos - vai pasaules skolu sistēmas ir gatavas bērnu ceļošanai?
ne tikai ar katru gadu populārākais "pārziemot siltajās zemēs", bet skaita ziņā pieaugušie vecāku komandējumi un ceļojumi. bērni ir jāņem līdzi.

ir stipri jāmainās sistēmai, lai šai mobilitātei jēgpilni tiktu līdzi.

Jūtubs man šodien ieteica šo: https://www.youtube.com/watch?v=BzS8KKuoabI .
(Droši vien tādēļ, ka pirms tam meklēju tekstu paralēli ukraiņu un krievu valodā.)

Noskatījos. Jā, arī VEF "Spīdola" pieminēta. Un nē, nevar nekontekstualizēt šodienai, nevar.