pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

savas individuālās mākslas realizācija fiziskā formātā: reflekcijas un cerības
6/4/26 05:10 pm
Atšķirībā no "Vasara 2025", šajā kārtējā ciklā jūtos patīkami enerģizēts. Nepārtraukti domāju par savu mūziku. Un šo dāvanu - iespēju to iemūžināt cilvēces zemapziņai tveramā formā. Albums taps gleznainā vietā Jaunciemā, prom no citām mājiņām, vietā, kas ir meža ieskauta, bet reizē netālu no ezera. Tur esošās mājas garažā ievākšos uz kādām 5-10 dienām ar Tascam 424 MKIII konsoli/4 ceļu magnetofonu, vairākām tukšām kasetēm, instrumentiem, SM57, efektiem un savu dzejuki
Kaut kādā ziņā esmu apbūris pats sevi. Vienmēr esmu sev uzticējies, taču slikto darba paradumu dēļ ir gŗuti bijis iekļauties pasaules rāmjos.
Tagad ir tāda silta un mierpilna sajūta, ka esmu izveidojis stabilu rāmi, informatīvo, kreatīvo un ideoloģisko bāzi, uz kā būvēt sev jaunu pasauli.
Kas labāka par veco.

Kā es vēlētos
kaut es spētu
Ar domu (vai vārdu) pamodināt kādu,
Kurš iemācīts
Nejust līdz kaulam,
Neraudāt līdz svētlaimei.
Un visas sliktās domas vienmēr paturēt sevī
Kā tādā svētnīcā
Ar uzrakstu "atkritumi"
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko