(no subject)

Aug. 1st, 2017 | 06:59 pm

Kapusvētkos stāvlaukumā stāv vīrietis. Uz pleca uzlikts, kas drīzāk uzmests, jauns krusts; smēķē ar sievu (drošvien). Pārliecība gaitā un stājā, tāda, kuru vēlas, lai redz citi. Virpina, kustina krustu; atņem tam neikdienišķumu, nāves piegaršu un visas tās izstarotās domas un piešķir kaut ko, kas līdzinās nupat depo nopirktai aizkaru stangai.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jul. 24th, 2017 | 05:11 pm

Pēc pamošanās apturēju plaukstu, sniedzoties pēc telefona. Centiens sākt dienu citādi. Pārveidoju haotiskās domas uzmundrinājumā, cenšos, bet vietām vēl šņāc. Valstos snaudā un neatrodu, nejūtu iemeslus celties. Mazās neveiksmes ik uz soļa sapūdē centienus. Pāri paliek kluss es, bez jēgas spēka guļot pie smilškastes, cenšoties, ja ne atsaukties, tad vismaz būt blakus Kārļa dzīvespriekam. Arvien zemāk un zemāk skan vibrācijas, bezspēks un miega gaidas. Ehh. Kaut kur taču tam jāsāk beigties.

Lēni lasu liepziedus, kad no koka nokrīt sīlis. Noskurinās, paskatās apkārt un aizlido uz tuvu zaru. Viņam tā bezbailīgi sēžot, jūtos klusa kā koks.

Kapusvētkos stāvlaukumā stāv vīrietis. Uz pleca uzlikts krusts; smēķē ar sievu (drošvien). It kā tikko būtu iznākuši no depo ar jauniegādātām aizkaru stangām.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jul. 6th, 2017 | 02:46 pm

Pie kioska, mazajā laukumā, kur māte iestādīja 3 lilijas, kuras neatceros ziedam. Kura pienāca, kura jau stāvēja, varbūt abas atnācām reizē vai uzradāmies pēkšņi no ne kurienes. Esam tuvu blakus, un piekļaušanās šķiet dabiska, kaut kas tāds, kas nav jāizlemj vai jālūdz. Tā jābūt, kad esam kopā. Siltums pret siltumu, sajaukušies kā kafija un piens.
Viņa runā netipiski daudz. Turpat pie kioska. Es neskatos uz viņu, bet jūtu. Nedzirdu ne vārda no tā, ko viņa saka, zinu, ka kaut kas skan. Nedalītā uzmanībā tuvinu savu plaukstu viņas plaukstai, pirksti cieši saāķējas. Mana plauksta ir auksta. Man dažreiz salst, bet es nesaku viņai. Pēc kāda laika viņa atāķē saaugušās rokas.

Dārzs. Atvados no ķirša un liepas. Vieglums. Braucot garām dārzam nomodā, smagums un skumjas nav sevišķi jūtamas.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jun. 30th, 2017 | 08:46 pm

Reizēm es nesaprotu, ko viņš saka. Tā nenotiek bieži, tomēr gadās. Reizēm viņš notic, ka sapratu, bet citreiz atšifrē mani un raudot aizskrien vai mētā rotaļlietas. Varbūt tad viņš jūtas tā, it kā neviens viņu nesaprastu.
Kādā vakarā viņš vēlas iet gulēt ar lietus mēteli mugurā. A. to vairākkārt novelk un izskaidro, ka tajā viņam būs karsti vai dusmīgi izkliedz dažādus 'nē!', kad pacietības pietrūkst. Kad A. iziet, Kārlis atkal to uzvelk un paslēpjas zem segas. Saku viņam, lai viņš cenšas nekustēties, citādi čaukstoņa viņu nodos. Pārāk labi atceros reizi, kad bērnībā vēlējos iet gulēt peldkostīmā, bet neļāva.
Skatamies klipu ar lidojošu cilvēku. Prasu Kārlim, vai viņš ir lidojis. Atbildes tulkojums būtu: katru nakti sapņos. Ticu viņam uz vārda.
Citeiz mēs skatamies un viens otru saucam skatīties notikumus debesīs, saules, zvaigznes, varavīksnes, mēnešus un tumšos pērkona mākoņus.
Bet dažreiz es apbrīnoju, kā viņš ar ķermeni pieslēdzas kādai skanošai mūzikai un pārtulko to kustībās, kādas jūt. Tad es domāju, vai arī viņš ies 'garo un grūto apkārtceļu', pieaugot aizmirsīs vai sāks just kaunu par tādu dejošanu vai tomēr tas saglabāsies, kaut vai vienatnē nepārstās zināt, cik labi ir tā dejot.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jun. 14th, 2017 | 12:14 am

Biksīšu augšmalas palīglīnija skūpstu skicei.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jun. 5th, 2017 | 12:24 am

If you were able to maintain a level of self-confidence that no circumstance could shake, what would you be doing differently?

Link | + | Add to Memories


(no subject)

May. 23rd, 2017 | 10:30 pm

R.stones, undercover of the night

Link | + | Add to Memories