(no subject)

Oct. 15th, 2017 | 06:19 am

No vienas puses ir vieglāk. Un varbūt ar vēderu ir krietni grūtāk nekā viņa saka. No vislielākās puses neizturams attālums. Nevaru beigt skatīties uz viņu; šobrīd viņa pagriezusies pret sienu blakusgultā. Kopš atraušanās gribu saplūst atkal.
Gaisā kaut kas, kas liedz tuvoties. Bet varbūt nē.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Oct. 1st, 2017 | 11:05 pm

Stāvot tramvaja pieturā, paskatos uz visapkārtējo un dodos prom. Domāju, cik viegli var sākt nedzirdēt sirēnas. 6 km līdz. Parka zāliens tik gluds, ka salst kājas no līdzenuma. Dobēs mazāk iedvesmas, nekā koku ielenktās mājas dārzā pretī kopmītnēm.
Runāju ar sevi. Atsāku runāt ar sevi. Par cilvēkiem, draudzīgiem, tāliem. Par līdzīgo meiteni un apņemšanos beigt uz viņu skatīties. Kādurīt skolā viņa ieradās ar draugu (galvā maika ar uzrakstu 'pamet viņu'), neliegšos, ka īslaicīgi skumji. Par to, kāpēc es nesaņēmu ziņu. Nojaušu.
Un tad es sapratu, kādēļ it visur mani lūdz uzrādīt pasi. Reizēm kārdinājums iet uz vīriešu tualeti, tāpat vien. Vai, ja precīzāk, kā reizēs, kad celiņa vietā izvēlos lekt pāri dobēm. Vai uz to pusi.
Laura nesmēķē, bet atsūta īsziņu, vai nevēlos iziet ārā uzsmēķet ar viņu. Citkārt es nepajautātu vai, polsterējot klusuma, gvelztu kaut ko par mācībām. Šoreiz paskatos viņā, un jautāju, par ko jūs sastrīdējāties. Ar mudinošiem jautājumiem, klusējot klausos.
Šovakar (man šķiet) citādāk nekā citkārt, negribēju, lai d. iet prom. Pat tad, ja atvadas vienmēr melo, negribējās. Smēķējot un neredzot ozolus, prātoju, vai pateicu ko aizbiedējošu, burtiski pēc sekundes izdzēšot domu no prāta.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Aug. 7th, 2017 | 08:50 pm

Māte paskatās uz mani un saka: Karīn, kas ir; esi bēdīga visu laiku.
Nedaudz pārsteigti paskatos, un pēc īsas pauzes saku: nē, neesmu. Jautājums viņai vairs nav aktuāls, bet es turpinu skatīties uz viņas pakausi, it kā saruna nebūtu beigusies.
Es tikai neizrādu prieku tik ļoti. Vai arī seja bija palikusi viena, kamēr aizgāju uz domām.
Un viņa grib, lai viņas seja vienmēr nebūtu tik bēdīga.
Bet paldies, ka pateici.

Es gribu acis turēt vaļā platāk, es gribu, lai mugura biežāk būtu taisna, kad daru un nedaru, es gribu skatīties, nevis just fonu, es gribu būt šeit, ne nekurienē, es gribu neaizmirst, kas jānopērk veikalā.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Aug. 1st, 2017 | 06:59 pm

Kapusvētkos stāvlaukumā stāv vīrietis. Uz pleca uzlikts, kas drīzāk uzmests, jauns krusts; smēķē ar sievu (drošvien). Pārliecība gaitā un stājā, tāda, kuru vēlas, lai redz citi. Virpina, kustina krustu; atņem tam neikdienišķumu, nāves piegaršu un visas tās izstarotās domas un piešķir kaut ko, kas līdzinās nupat depo nopirktai aizkaru stangai.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jul. 24th, 2017 | 05:11 pm

Pēc pamošanās apturēju plaukstu, sniedzoties pēc telefona. Centiens sākt dienu citādi. Pārveidoju haotiskās domas uzmundrinājumā, cenšos, bet vietām vēl šņāc. Valstos snaudā un neatrodu, nejūtu iemeslus celties. Mazās neveiksmes ik uz soļa sapūdē centienus. Pāri paliek kluss es, bez jēgas spēka guļot pie smilškastes, cenšoties, ja ne atsaukties, tad vismaz būt blakus Kārļa dzīvespriekam. Arvien zemāk un zemāk skan vibrācijas, bezspēks un miega gaidas. Ehh. Kaut kur taču tam jāsāk beigties.

Lēni lasu liepziedus, kad no koka nokrīt sīlis. Noskurinās, paskatās apkārt un aizlido uz tuvu zaru. Viņam tā bezbailīgi sēžot, jūtos klusa kā koks.

Kapusvētkos stāvlaukumā stāv vīrietis. Uz pleca uzlikts krusts; smēķē ar sievu (drošvien). It kā tikko būtu iznākuši no depo ar jauniegādātām aizkaru stangām.

Link | + | Add to Memories


s.rinpoče, tibetas dzīvo un mirušo grāmata

Jul. 9th, 2017 | 06:38 pm

Reiz pie budas atnāca veca sieviete un jautāja viņam, kā meditēt. Viņš teica, lai sieviete ievēro katru savas rokas kustību, smeļot ūdeni no akas, viņš zināja: ja viņa to darīs, tad drīz sasniegs to modro un nesatricināmi mierīgo stāvokli, kas raksturīgs meditācijai.

3 meditācijas metodes:
Objekts, mantra (Om ah hum vajra guru padma siddhi hum), elpas vērošana

Pārlieku nesteidzieties atrisināt savas šaubas un problēmas; kā saka skolotāji: steidzieties lēnām.

..nāk arī spēcīgas emocijas, tādas kā dusmas, iekāre, greizsirdība. Īsts praktizētājs tās uzskata nevis par traucējumu vai šķērsli, bet gan par milzīgu iespēju. Tas, ka jūs reaģējat uz šādām jūtām ar ierastām pieķeršanās un nepatikas tendencēm, nozīmē ne tikai to, ka kļūstat izklaidīgs, bet arī to, ka jums nepiemīt izpratne un esat pazaudējis rigpas pamatu. Šādi reaģējot uz emocijām, jūs tās stiprināt un aizvien ciešāk iepinaties maldu ķēdēs. Lielais noslēpums ir redzēt tām cauri, tiklīdz tās rodas..

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jul. 6th, 2017 | 02:46 pm

Pie kioska, mazajā laukumā, kur māte iestādīja 3 lilijas, kuras neatceros ziedam. Kura pienāca, kura jau stāvēja, varbūt abas atnācām reizē vai uzradāmies pēkšņi no ne kurienes. Esam tuvu blakus, un piekļaušanās šķiet dabiska, kaut kas tāds, kas nav jāizlemj vai jālūdz. Tā jābūt, kad esam kopā. Siltums pret siltumu, sajaukušies kā kafija un piens.
Viņa runā netipiski daudz. Turpat pie kioska. Es neskatos uz viņu, bet jūtu. Nedzirdu ne vārda no tā, ko viņa saka, zinu, ka kaut kas skan. Nedalītā uzmanībā tuvinu savu plaukstu viņas plaukstai, pirksti cieši saāķējas. Mana plauksta ir auksta. Man dažreiz salst, bet es nesaku viņai. Pēc kāda laika viņa atāķē saaugušās rokas.

Dārzs. Atvados no ķirša un liepas. Vieglums. Braucot garām dārzam nomodā, smagums un skumjas nav sevišķi jūtamas.

Link | + | Add to Memories