(no subject)

Jul. 12th, 2019 | 10:20 pm

Kā sēklu pilna tūjai nelabvēlīgos augšanas apstākļos, katru vakaru pēc briesmu pilnas dienas neprātīgi gribas mīlēties.

Link | + {1} | Add to Memories


(no subject)

Jul. 7th, 2019 | 06:41 pm

Ļausies vaļai tikai pēdējā brīdī. atvadu mājiens pēdējā pavediena punktā starp autobusu un pavadītāju.

Link | + | Add to Memories


melnraksts ir tīrraksts

Jun. 30th, 2019 | 09:07 pm

Gaidot, ka nepatiks viss. 'Kas ir reivs?' skaļa mūzika, kustības un ripas. Vakars, kurā es gaidīju, ka nepatiks viss. (Nogurušas pļavas dienu pirms jūlija). Bet caursitoša skaņa, dūmaka un pat gaismas! Nedejot tajā, saņemties, lai nemulstu no nekustīguma. Un gaidīt, nekustīgi klausoties, vai patiesībā - jeb atgriežoties laikā pirms pirmās kustības veikšanas; gaidīt, kuras kustības bija manis. Saņemties, lai nekustētos. Skaņu viļņu spilveni caursprāgst mani un neticami, kā tāda vardarbīb var iztikt bez upuriem. kā var sprāgt nezaudējot laimes, ja zināms, ka lielais sprādzies nenotika.

Viņas mati ir bijuši visās krāsās, bet mans numurs nav mainījies padsmit gadus.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Jun. 7th, 2019 | 11:41 pm

Vai kāds ir smēķējis ar abām rokām, turējis cigareti četros pirkstos? Debesu stabilā paradīze svēta kā opera atvērumā starp kokiem. Klusi un pieticīgi katrā solī kā Tolles absolvents neuzdrīkstos vairāk par tagadni. Pieci ziedi burtiski nakts laikā kļuvuši par tomātiem, mana laime.
Es esmu tik nogurusi, es esmu tik spēcīga, samsāras rati kāmīšu būros. E., lābāk ej, es māku teikt nē tikai dažreiz.

Link | + | Add to Memories


(no subject)

May. 11th, 2019 | 08:53 pm

Nereti, kad ir sasniegts vislielākais attālums, es domāju par visnomaļāko vietu. Par Ē. kapiem, kuros pacietīgi un ļoti rūpīgi ravēju nezāles no akmens mūriem, veidoju dzīvžogus pie pamestām kopiņām un stundām ilgi rakņājos pa komposta kaudzi, meklējot vienreizējo kapu sveču trauciņus. Sen atpakaļ pat šķita, ka es varētu tā būt. Vispilnīgākajā aizvējā, sēžot uz soliņa zem četrām smagām tūjām kā bumbuļiem karaļu krēslu spicēs un vērojot saldsaknīti karājamies pār akmens mūra malu. Atceros, ka nofotografēju to, bet bilde izdevās tieši tik slikta, kā gaidīju. Šķita, ka ar to varētu pietikt, ja vien kapu sargu mājā būtu neizsmeļami daudz grāmatu un pievilcīga gaisma. Un varbūt internets.
Iespējams, neviena vieta nav nomaļā par to, kurā patstāvīgi jaušama cilvēku klātbūtne (darbību pēdas), bet pārsvarā ne paši cilvēki. Mūžīga nesenas prombūtnes, atvadu sajūta un praktiski nevienas domas par apglabātajiem.

Link | + | Add to Memories


es šodien pieskāros

May. 1st, 2019 | 12:38 am

tīram stiklam durvju rūtī, ieliekumam margā uz otro stāvu, saulrietam uz ķieģeļa virs pelnu trauka, lielākajai daļai siju 2. stāva gaitenī, ugunsdzēšamā aparāta sānam, kreisajai krūtij,

Link | + | Add to Memories


(no subject)

Mar. 15th, 2019 | 01:38 am

K. netiešie atgādinājumi par apzināšanos; pirmie kontroles zaudēšanas mēģinājumi; sirdsdarbības pārspīlējumi; sapnis ar 'ne tagad'; domas par gaidāmo baiļu sastapšanu.

Gulēšana pie sienas; jo lielāks pārgurums, jo vairāk humoru; nakts šūpošanās un dziedāšana parkā, nedaudz, bet pietiekami skaļi; atkarības un momo 'pa metram vien'

Bilde ar šķību jūras horizontu. Jūra kā vēl viena dzīves un aizdzīves metafora, tikai liela.

Pieliec pie manām lūpām savas sausas.

Garaiņu miers.

Link | + | Add to Memories