Friends

Ražotnēs audzēt jaunos nodokļu maksātājus.
Un, manuprāt, nav nekas slikts jaukt kopā burkānus ar kartupeļiem.

Apmēram tā par Kurzemes debatēm.

The Power of the Dog (2021)

Šī ir līdz panikai nodrāzta tēma, bet laikam jau jāgatavojas prasībām atzīt laulības ar MI un starp MI, MI pārstāvniecībai valstu parlamentos un ministrijās, kā arī MI eitanāzijai, kad "tas" pārmērīgi sagurs vai "sajutīsies" nesaprasts un pār mēru ierobežots izvēlēs. Ticu, ka būs sektanti, kas bērēs raudās pa īstam.

Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.

biju uz uni, izdarīju papīrus (nu, vienu rīt līdz galam un tad jāiesniedz) un ir atvieglojums. braucu mājās nereāli priecīga - šurpu-turpu, tikšanās trīs punktos, saņemšanās jo nu Svarīgi un iekļāvos trīs ar pusi stundās!! priecīga, jo braucu ar auto. lai ir dārgi, lai arī tas bija čakars, tas ir tik nereāli forši ietaupīt laiku un besi (ja busiņš) vai iešanu (ja vilciens). tur gan vienā mirklī atkal deguns asiņoja ar joni, bet nenosmērēju papīrus un tagad atlaida drusku fona stresis lai gan ķipa migrēna ir vienā deguna blakusdobumā (augšžoklī) un tirina vidusausi. jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, jāsamaksā pāris (daudzi) simti un tad var močīt. būtu tik skaisti sev uz dz.d. uzdāvināt izdarītu diplomdarbu, bet nu redzēsim
Vī!

Low buttery

- Reini, negribi to pēdējo jūdzi pastūrēt? Man kaut kā jau acīs šilierējas.
- Ājālabsirlabsir.

Spiegs spiegs

Kaut kaut

Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above). 

Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.

vai ir kādam ieteikumi sirsnīgai auklītei Juglā? darba dienas, darba laiki. komentāri skrīnoti

mēnesi gaidīju jauno strādnieku. mamma atsūtījusi viņa bildi, džeks ar auskaru, izskatījās maigas dabas. un tad viņš atnāk un izrādās fakin pirāts – rupjš, cenšas runāt pār citiem pēc iespējas skaļāk. jautājot par ieteikumiem tualetes durvīm (tās veras uz iekšu, līdz ar to tualete ir ļoti šaura), viņš teica “tad resnās meitenes tu šeit neaicināsi, hahaha”, bet par dušas noteku – jāpērk cita, jo lisās meičas gan jau es arī šeit neaicināšot (hohoho). visa viņa būtība lika man pašam ieņemt kaut kādu mačisma pozu, lai vienkārši noturētos uz grīdas vertikāli un nepaceļot balsi, un es jutos ielīdis atpakaļ skapī. galu galā tomēr pacēlu balsi, kad viņš neaicināts sāka nodirst visus šeit pieņemtos lēmumus, bet mana balss bija histēriska un dreboša, un man par visu bija kauns. pēc fakin stundas stulbu joku un neprasītu remontdarbu pieredzes stāstu viņš pateica, ka esot šeit ieradies tikai sniegt konsultāciju – viņš tomēr esot par aizņemtu un šeit nemaz nestrādāšot. fakinais kverplis, dirsā tavu viedokli, dirsā tavu solījumu, dirsā tavu auskariņu, bļe.

tikmēr cits jaunais strādnieks uzvaicā, vai varot pacienāties ar manu kafiju, un es saku, ka protams. bet tad es ienāku virtuvē, un viņš rij no skapja izvilkto manu zemesriekstu paku.

un elektriķis, no kura atteicāmies, vienkārši nenāca un pārsvarā tikai izmantoja manu caurlaidi, lai noparkotos, un parkojās viņš sestdienās, lai ietu pie brīvības pieminekļa vārīt tēju sludinātājiem. pēc atteikšanās viņš tomēr piekrita atnākt uz dienu “savilkt galus”. tas ir – savilkt tā, lai es pēc tam redzētu salūtu, kontaktligzdā spraužot tumbiņas.

vai tādi ir tie vīrieši? fucking shit...

un tomēr arī smieklīgi.

kamēr draudzene dabūja darbu (vī!!) pieskatīju viņas bērnu. nosvinējām Mārtiņa Beķerejā. vistas groziņi ļoti garšīgi! pirmo reizi pamēģināju īstu Pavlovu, sapratu kur prikols un cannoli arī ļoti garšoja, tad atbraucām pie manis pakratīt skapi. es izšķiroju pilnīgi visu tajā pusē, kur pakaramie, neuzlaikotas palika kādas 10 vienības no visa, pa pusei sakārtoju plauktu daļu, šo to no čupas guļamistabā ap rakstāmgaldu saliku jaunatrastajās vietiņās, izcepu pankūkas, aizvedu bērnus uz mūzikas skolu, nomazgāju traukus, pavadīju ciemiņus uz autobusu un tagad esmu beigta un pagalam, bet ļoti priecīgs zaķītis. kādu dienu viņai jāieved divi maišeļi ar štātēm. viss būtu labi, bet jāatkrāmē gulta no lupatām un jāsavāc bērnistaba, kur ciemiņš piespēlējies ar mantām

Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).

Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem.

Rest in one piece

Es esmu par to, lai mentāli veseliem cilvēkiem nav ikdienā jāuzturas starp mentāli neveselajiem. Esmu redzējis, kā viens mentāli nevesels cilvēks var pielipināt veselajiem savus uztveres patternus. Paanalizē to, kā jaunieši pārņem identitātes un tu labāk sapratīsi, kā var pārņemt neveselīgus domāšanas patternus.

Kīta Džareta Ķelnes koncerts ir viens no diženākajiem solo koncertiem, kāds jebkad bijis. Tā ir Absolūtā Mūzika. Pilnīga plūsma, muzikalitātes pilnība. Tā netika paredzēta (improvizēta), spēlēta uz sliktām, spēlēta uz pussaplīsušām klavierēm, un to dara ģēnijs, kurš nav gulējis nakti. Kīts ir viens no Lielo Džeza Nēģeru augsti-izjustkākās un eksaltētākās pār-pasaul-muzikālās cilts vadoņiem.