Friends

Divi jautājumi
1. vai kāds negrib kazeņu stādus, smuki un lekni, bet nevietā. Žel nokurināt.
2. noraku topinambūrus, baisi daudz. Esot traki veselīgi, bet man vienai daudz par daudz, ja nu kāds grib... dabonami.

Chemodance

Prāgā bija silti un labskanīgi

[..]

Briesmīga istaba pamostoties
Cik briesmīga istaba pamostoties
Tūlīt visi atnāks
Tās tik ir paģiras kaut no alkohola ne vēsts

Mēs te uzņemam filmu
Pēc minūtes es nākšu ārā
Es tagad nāku ārā


(eduards aivars)

Vēlētos izveidot profesionāļu komandu, kuri pēta aktuālo mākslu, apmeklē izstādes, iepazīstas ar māksliniekiem tuvāk un savās intīmajās sarunās noskaidro, kuru mākslu grasās iegādāties resursu rausēji. Kad tas tiek apzināts, tiek veiktas pārrunas ar mākslinieku. Un, ja viņš nepiekrīt atsaukt darbu no pārdošanas, tad tiktu rasts veids, kā kādā tumšā naktī komandas biedri vienkārši salauztu viņam pirkstus, lai būtu grūtāk nākotnē barot ;so finansiālās netaisnības mašinēriju.

Nāvi parazītu klasei, kas izmanto mākslu kā finanšu instrumentu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Nāvi mākslas un mūzikas pētniecībai, kuri sevi kastrējuši jau kopš pirmssākumiem, apzinoties, ka, ja runās pretī, granti netiks doti! Nāvi visiem, kuri klusiņām, pamzām, pamazām, pašiem neapzinoties, būvē šo iznīcības karaļvalsti.

Apgalvojums sev par jebkādu savu šķietamu nespēju, neizdarību attiecībā uz nākotni (“es nevarēšu, jo”)- ta bieži nav konstituējoša informācija (kāds no taviem strūrakmeņiem, kas apzināts un analizēts ar citiem verbāli). Visbiežāk tā izrādās vienkārši tava projekcija.

Arī vārdii: “Hei, bet tā nedrīkst (domāt/darīt, utt.)!” - tā ir cita cilvēka realitātes izpratnes projekcija, kas tiek “spīdināta” tavā universā. Uzskatu, ka pēdām nebūtu jāpaliek redzamām.

Arī projekcija attiecībā pašam uz sevi ir pupu mizas- tu pirmsšķietami sev piedēvē kaut ko, kas varbūt nemaz nav tavs, jo (izvēlies vienu vai dažus):
1) spiediens no dominantiem vienaudžiem,
2)spiediens no helihoptera tipa vecākiem,
3)iešana kapitālisma “aklo ceļu” - pēc vidusskolas tā vietā, lai beidzot paņemtu nelielu ekscesu no 13-15 gadus ilgās atrašanās valsts obligātajās un ne tik (bērnudārzi) iestādē, gūtu nelielu dzīves pieredzi, pameklētu nedaudz sevi.

šo divu nedēļu laikā esmu uzzinājusi, cik ļoti viņu pievelk un valdzina smakas- ieberzēt kažokā miskastmašīnas sulas, nopeldēties kanalizācijas ūdeņos, izrakt no lapu kaudzes puspuvušu vārnu ķetnas, draudzēties ar alkāniem + mans jaunais spring look ir dubļi un spalvas

Miljonāri, kuri uzpērk mākslas darbus, uzaudzē to vērtību un tad ziedo to muzejam, dara to tikai un vienīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tādējādi cenšoties no saviem resursiem pēc iespējas mazāk kontributēt sabiedrībai. Sabiedrībai, kas nodokļus maksā pilnā apmērā.

Mākslinieki, kuri savus darbus pārdod viņiem, ir daļa no problēmas, jo viņu māksla miljonāru rokās kļūst par finanšu instrumentu, ar ko apkrāpt sabiedrību.

Sabiedrība ir būvēta uz vienām tiesībām visiem. Taču milzu naudas resursi sniedz viņiem brīvību pret savu pienākumu pret sabiedrību.

Jāmaksā 50 miljoni nodokļos? Nopērc mākslas darbu pa 30 milj. Mākslīgi palielini tā vērtību, organizējot miljonariem paredzētu izsoli, kur 30milj darbs top par 50milj darbu. Tas netiek pārdots. Tā vietā miljonārs to ziedo muzejam, tāpēc iegūst milzu nodokļu atvieglojumu.

Taču mākslas darba reālā vērtība ir pupu mizas, jo tas tikpat labi var būt kārtējais plaši interpretējamais, no konteksta atkarīgais mākslas darbs, kur kompleksā puse ir nevis tehnika vai krāsu meistarība, bet mākslas darbam blakus piekarinātā info par autora skatījumu par sava darba būtību. Respektīvi, vizuālā māksla, kas iegūst savu jēgu tikai tad, kad tā tiek niansēti rakstiski/verbāli paskaidrota. Kā saka par kino - rādi nevis stāsti, ko mēs redzam attēlā/ekrānā.

Vienīgais risinājums, kas nāk prātā - nog4l1nāt miljonārus un apē5t viņu sirdis. Iztēlojos masu heppeningu, kur cilvēki savācas noteiktos datumos, teiksim, ik ceturksni, un roku rokā ķer buržujus, izrauj viņiem sirdis un simboliski notiesā tās.

Nāvi kolektīvo resursu zagļiem, lai sabrūk sistēmas, kas palīdz viņiem mūs apkrāpt!

hei
nāc ar mani
meklēt nacistu kapus
es uzzīmēju
mums karti

nāc, iesim meklēt
viņu paslēpto zeltu
un varbūt arī pa kādam
tumšam noslēpumam
mēs atradīsim
kaut kur zem zemes

Rupjmaize uzvalka kabatā

mums ar dodžeru bija Rīgas brauciens, apskatījām Ziedoņdārza krupīšu tukšo strūklaku, atpakaļceļā kkādi trokšņi no motora, bet it kā jau pierasts pie gļukiem, maucu tālāk. apstājāmies viršos pēc kafijas un tad jau darbinot bij norm traktors, kaut kas motorā baisi grabēja un negribēja būt tur, aizmocīju līdz Siguldai, saņēmos saprast, ka varētu nebūt droši, noliku skatu laukuma maliņā un raudzījos, kā pa gaismu tikt mājās. kā Dieva sūtīts pēc 30 minūtēm piesolīts Cēsu autobuss, sataisīju savu žēlīgāko seju, atlaidu vaļā matus un iemanipulēju šoferi paņemt mūs bez uzpurņa. Kajs uzvedās ekselenti, uzreiz aizgāja šarmēt to segregācijas daļu, kas sēdēja dibenplānā un visi bija zem promilēm. šodien auto evakuators, ļoti neērts zvans servisam, gaidu atbildi no evakuatora, jābrauc pakaļ un, pateicoties tam, ka apdrošināšanā pieķeksēju arī palīdzību uz ceļa, uz 3 dienām piesolīts auto, kas ai kā noderēs. bet arī, nu pizģec man, lūdzu, lūdzu pietiek visādu piedzīvojumu.

ko nozīmē "sist dirsu pret zemi"?

šodiena bija laba, rīta pusē izdarīju padaudz svarīgu sīkumu. un tad kad bibliotēkas lasītavā nīku gaidot kad iesim vijolēt, piezvanīja no servisa, ka mašīna vaļā, bet iedarbināt nevar, jo.. nav īstā atslēga

tā bija ņemtne uz stundu, adrenalīns un izmisums un daudz atkārtotu telefona sarunu ar visādiem vīriešiem un beigās jau viss beidzās labi - aizveda vīrs viņiem otru atslēgu lai var sākt kaut ko darīt, uzzīmējās nepareizo atslēgu īpašnieks ar manējām, paspējām izvijolēt un gāja labi un man bija līdzi Vārtsargs un jūra, kas ir brīnišķīga, brīnišķīga grāmata, bet mājās nākot lija lietus, niknajam pundurim sāpēja kājas, es esmu šodien nostaigājusi 6,2 km, rīt jāceļas lai agri izietu no mājām un vēlu būtu atpakaļ un es esmu kā šņuk šņuk nabadziņš no Evijas Vēberes dziesmas, tikai man vēl jāpalasa priekšā kaut kāds nonsenss

nopūta, žesc

samaksāju sodu par stāvvietu (pusi man piedeva), vienu pasūtījumu pārliku uz pakomātu un saņēmos beidzot izpētīt kas man tur e-pastā ir par tām octām. atradu, protams, arī savu 'palīdzība uz ceļa' polisi, kuru otrdien, kad mašīna izbeidzās uz Lubānas ielas, nevarēju atrast. tos divus simtus skaidrs, ka man neatgriezīs, jo evakuatori laikam ne tikai izģērbj plikus un nabagus, bet arī kvītis nedod, bet vismaz izprintēšu lai stāv mašīnā arī tā sirdsmieram un citai reizei. tagad drusku jāpalasa vai jāpaguļ, jo rumpis domā, ka mani tūlīt ēdīs zobenzobu tīģeri un spēka piezvanīt servisam ar cik? kas? un vai vispār šobrīd nav

Patīk šis youtuberis. Interesanti skatījumi uz postmoderno pasauli, vadoties no ezotēriskākiem skatu punktiem. Mīlu izklaidēt savu prātu ar šādām idejām.

Kā es ienīstu Apple produktus! Man ir sūda Iphone 11 Pro. Bļağ, kādam maukturim jābūt, lai palaistu tautās tādu OS, kur nevar vienkārši aizmest failu no default download directory uz Photos. Joptvaju maķ, cik sarežğītam jābūt simplistiskam faila pārvietošanas procesam.

Stīvs Džobs nomira, jo pārāk dziļi ievilka nāsīs paša dūrē iepirstu zarnu gaisu- tā, ka baktẽrijas, kurām būtu jādzīvo tūplī, sāka dzīvot STĪVA SMADZENĒS! Un tas jau ir ar dzīvību neapvienojams pasākums! Grūti iztēloties, kā citādāk var palaist tautās tādu produktu, kas funkcionāli ir tikpat augstvērtīgs kā vīrišķīga paš-kastrācija ar neasu priekšmetu.

Nāvi Apple, nāvi disfuncionāliem produktiem!

Izskatās, ka Netenjahu tiešām varētu būt nogalināts. Pārāk daudz aizdomīgi AI dakterēti video ar viņu, ko palaiduši Izraēlas oficiālie e-kanāli. Vienā no tiem redzamā sieviete, kas ir kafejnīcas darbiniece, izrādās ir aktrise. Un 11.martā, vadoties pēc google datiem, no Izraēlas ir baigais pīķis sērčotajiem keywordiem "actor/actress for hire" (tikai ivritā).

katru dienu katrā brīvā brīdī ar Kaju skrienam pa mežiem, ielām, takām un grāvjiem un visu laiku viņam ir seja: maucam! es gribētu redzēt viņu kādreiz nogurušu. uzinstalēju beidzot soļu, km un cardio skaitītāju. viņš ir vienmēr labā garastāvoklī, vienmēr enerģisks un kaut kādā ziņā, bez pretenzijām visu laiku būt blakus.

Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina. 

Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte.