Viena lapa -

About  

Previous Entry Apr. 2nd, 2024 @ 09:51 pm Next Entry
viņš pīpēja kūtsmēslus, precīcāk govs pankūkas, tas bija totāli dzeltenās un brūnās joslas, strīpas, kā tu gribi to apzīmēt, tā tu pasakies savam kungam ilmāram, jo tikai visaugstākais spēj apzīmēt no riktīgi liela augstuma un tas ir savarīgi, jo nolaižoties uz zemes, tu vairs neredzi ne citus, kas nolaižas, ne nolaidušos nekur vispār tuvumā, bet viņi ir nenovēršami, vairums no viņiem un jo līdz brīdim, kamēr tu pārvari savu varēšanu un nonāc uz kontinentālās zemes no kaut kādām āfrikas ārēm, kur neviena nav pat dienas laikā, kad cērt kokā lielais kolas lācis ar burtnieku ezeru uz muguras, tad tu saproti, ka novērojumi ir bijuši patiesi un tikai viņš tev var pateikt, kur tu atrodies un kas tev jādara, lai tevi kāds nošauj un tad tu viņam pateicies, jo tev vēl ir jāaug un lai iegūtu kraun rojāl, tev vēl ir jāpapūlas savās nākamajās dzīvēs tik dikti neizanālizēt savu drošsirdību un seklo slavu, kas kā ūdens notek pa podkāstu, ko tu publicē rokstārismā un deviē tālāk uz apotēku pēc pērkamajām cigarētm, jo brūno strīpu ir nomainījusi dzeltenā atejas barikāde, kurā tu nevari atgriezties pat tad, kad tavas nieres un saprašana ir izkristalizējusies pēcgaršas amonijos un tu ar savu sievastēvu, kas ir tavs punkts, tu viņu satiek klaipēdas autobusa stacijā, kur tas remontē podu savā privātajā lidmašīnā, kas to būtu nolaidis, šo ļoti odošo atmosfēru, tā ir nolaista, viss gaiss pamet pamešēniju un mēs kas te vēl palikuši starp pēdējām skudrām, domājam, ka putra netiek darbināta ar leijeri, jo tikai pats prastākais amorfās galīcijas nosprostotājs var apstiprināt kontrevolūcijas atmiņas par peipusu un pierakstu papīru ar vienu aci tu skaties uz papuīnu, bet orā acī tavs vars tev izdur aci un tu ciet par savu sētvieti un tev ir pacaniņš kulītē un tu eju uz birojiskajām celtnēm drupināt komētas un laisties ar pēcgaršiņu pēc varietē un deviņas cīņas pirms svētais gliemezis izmēzīs savas svarcelšanas zeķes, tev būs divas trīsdesmitās daļas no laika pavadīt un vienu piecpadsmito ieaijāt un darīt to tikai svētku reizēs, kas ir visas reizes, kas tur ir.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba